vīdõ -- Līvõkīel-ēstikīel-lețkīel sõnārōntõz

vīdõ ¤3 vt viia ▫ vest, nogādāt
  • Lǭjadõks vīdõt u’m viļļõ sīņõz. Paatidega on viidud vilja sinna. ▫ Turp ar laivām ir vesta labība. Ta võib vīdõ sīnda kalmõ. Ta võib viia sind hauda. ▫ Viņš var novest tevi kapā. Sa vīd tä’mmõn leibõ. Sa viid talle leiba. ▫ Tu ved viņam maizi. Sa vīd tä’mmõn sīedõ. Sa viid talle süüa. ▫ Tu nogādā viņam ēst. Sa vīd tǟnda sīemõ. Sa viid teda sööma. ▫ Tu ved viņu ēst. Riek mīnda vīb sīņõ, kus ma tǭ’b. Tee viib mind sinna, kuhu ma tahan. ▫ Ceļš aizved mani turp, kurp es vēlos. 152.2/11; KK78b63

 

 

EsileheleUz galveno lapu


LIV  ET  LV  Kogu tekst / Viss teksts

 

 

 


Līvo kultūr sidām       Universitas Tartuensis     Latviešu valodas aģentūra