¤24 -- Līvõkīel-ēstikīel-lețkīel sõnārōntõz

a’jjõ 1 ¤24 vt

(a) ajada ▫ dzīt
  • i’lzõ a’jjõ üles ajada, äratada ▫ uzmodināt; jarā a’jjõ ära ajada ▫ aizdzīt; ku’bbõ a’jjõ kokku ajada ▫ sadzīt; pǟlõ a’jjõ kallale ajada ▫ dzīties virsū; ulzõ a’jjõ välja ajada ▫ izdzīt; va’izõ a’jjõ vahele astuda ▫ iejaukties; a’bbiņi a’jjõ habet ajada ▫ skūt bārdu; ainõ a’jjõ heinu [küüni] ajada ▫ dzīt sienu [šķūnī]; ibīzt a’jjõ hobust ajada ▫ dzīt zirgu; sigān kǭra jarā a’jjõ seal karva võtta ▫ nodzīt cūkai sarus; laijõ a’jjõ paati ajada ▫ dzīt laivu; lūnda a’jjõ lund sisse ajada (tuulest) ▫ dzīt sniegu (par vēju); lūomidi a’jjõ loomi ajada ▫ dzīt lopus; na’ggõlt a’jjõ naela sisse lüüa ▫ dzīt naglu; tīe jū’rõ a’jjõ tööle ajada ▫ dzīt darbā; ūnda siļmšti a’jjõ und silmast ära ajada ▫ aizdzīt miegu no acīm KK77; KK78a37
  • Ta ajāb naiz jarā. Ta ajab naise ära. ▫ Viņš aizdzen sievu projām. Kǭŗapaint ajāb nī’emõd kuodāj. Karjane ajab lehmad koju. ▫ Gans dzen govis mājās. Freiberg vȯ’ļ a’jjõn ku’bbõ pǟgiņ viļļõ. Freiberg oli ajanud kokku palju varandust. ▫ Freibergs bija savācis lielu mantību. Kalāmī’ed īrgizt a’jjõ lǭja mie’rrõ. Kalurid hakkasid ajama paati merre. ▫ Zvejnieki sāka dzīt laivu jūrā. Ma ajāb sī si’nnõn. Ma ajan süü sinu peale. ▫ Es uzveļu vainu tev. Mī’ed sa’ggõld ajābõd a’bbiņi. Mehed sagedasti ajavad habet. ▫ Vīri bieži skuj bārdu. Gērmaņ ajāb kālkaks nǭ’gõn kǭra mǭ’zõ. Parkal võtab lubjaga nahalt karva maha. ▫ Ādminis ar kaļķi dzen ādai spalvu nost. Pi’ņ ajīz nī’emõ tī’edidi. Koer ajas lehma jälgi. ▫ Suns dzina govs pēdas. Jakt pǟl ī’d ajābõd, tuoizt laskõbõd. Jahil ühed ajavad, teised lasevad. ▫ Medībās vieni dzen, citi šauj. Ǟrga ajāb nī’emõ tagān. ~ Ǟrga ajāb nī’emõ. Härg ajab lehma taga. ▫ Vērsis dzenā govi. KK77
(b) vedada, liikuma panna ▫ dzīt, darbināt
  • Kuoigīd īrgizt a’jjõ ouŗmašīnõd. Laevu hakkasid vedama aurumasinad. ▫ Kuģus sāka darbināt tvaika mašīnas. E ie
(c) kerjata ▫ ubagot
  • Saņț ajāb rǭ’dõ. Sant kerjab raha. ▫ Ubags ubago naudu.
a’jjõ 2 ¤24 vi püüelda ▫ dzīties
  • tagān a’jjõ taga ajada ▫ dzīties pakaļ; a’jjõs sūŗimiz pe’ļmiz tagān püüeldes suurema teenistuse järele ▫ dzīdamies pēc lielākas peļņas E ID
immõr|sa’ddõ ¤24 vi ümber kukkuda ▫ apgāzties
  • Tȭlpa sadīz immõr. Post kaadus. ▫ Stabs apgāzās.
ku’ddõ 1 ¤24 vt kududa ▫ aust, adīt
  • kāngazt ku’ddõ kangast kududa ▫ aust audumu; sukkõ ku’ddõ sukka kududa ▫ adīt zeķi
  • Ēbrikš kudāb eņtš vȭrta. Ämblik koob oma võrku. ▫ Zirneklis auž savu tīklu. Sukkõ kudāb vīrbadõks. Sukka kootakse varrastega. ▫ Zeķi ada ar adāmadatām. KK78a62
pǟlõ|a’jjõ ¤24 vi norida ▫ piekasīties
pi’ddõ 1 ¤24 vt

(a) pidada ▫ turēt
  • ēņtšta i’llõ pi’ddõ end üleval pidada ▫ labi uzvesties, pienācīgi izturēties; gru’mmõ pi’ddõ viha pidada, viha kanda ▫ turēt naidu; je’ddõlu’ggimizt pi’ddõ loengut pidada ▫ nolasīt [~ noturēt] priekšlasījumu; le’brõkāndimiži pi’ddõ läbirääkimisi pidada ▫ veikt pārrunas; lektsijõ pi’ddõ loengut pidada ▫ lasīt lekciju; lu’ggõ pi’ddõ lugu pidada ▫ cienīt; nõ’vvõ pi’ddõ aru pidada, nõu pidada ▫ apspriesties ~ prātot; suo’ddõ pi’ddõ sõda pidada ▫ karot; vǟ’rgidi pi’ddõ orje pidada ▫ turēt vergus; sīlmas pi’ddõ silmas pidada ▫ ievērot; sapsõ pi’ddõ rooli hoida ▫ turēt stūri; sõ’nnõ pi’ddõ sõna pidada ▫ turēt vārdu; mīelsõ pi’ddõ meeles pidada ▫ turēt prātā; kädūd ripsõ pi’ddõ käsi rüpes hoida ▫ turēt rokas klēpī; salās pi’ddõ salajas hoida ▫ turēt slepenībā; vizās pi’ddõ kinni pidada ▫ turēt ciet
  • Ma pidīz maks pierāst eņtšõn rištīngt. Ma pidasin enesele maksu eest inimest. ▫ Es par maksu turēju sev cilvēku. Ma pidāb jālgad vizās, kūjad. Ma hoian jalad kinni, kuivad. ▫ Es turu kājas apautas [~ ciet], sausas. Mīez pidīz kibārt kä’dsõ. Mees hoidis mütsi käes. ▫ Vīrs turēja cepuri rokā. Ma pidāb sīe rõk eņtšõn. Ma hoian selle jutu enese teada. ▫ Es paturēšu to sakāmo pie sevis. Pidā eņtš sīlmad ja eņtš kūorad vāldiņ! Hoia oma silmad ja oma kõrvad lahti! ▫ Turi savas acis un savas ausis vaļā! Pidā eņtš sūdõ (~ kīeldõ)! Pea oma suu [kinni] (~ keel [paigal])! ▫ Turi savu muti (~ mēli)! Ta pidīz mīnda eņtš sīlmad allõ. Ta hoidis mind oma silma all. ▫ Viņš paturēja mani savā acu priekšā. Ta pidīz mī’edpūoliži, ne’i ta ke’i piekslõsõ. Ta pidas meesterahvaid, nii ta käis ringi ajades. ▫ Viņai bija vīrieši, tā viņa staigāja blandīdamās apkārt. KK78.3; 152.1/3; KK78
(b) pidada, hoida ▫ turēt, aprūpēt
  • nī’emõ pi’ddõ lehma pidada ▫ turēt govi; i’llõ pi’ddõ ülal pidada ▫ uzturēt
  • Mēg pidīzmõ mingiz nēļa si’ggõ. Me pidasime mingit nelja siga. ▫ Mēs turējām kādas četras cūkas. Ma sīnda pidāb ne’iku lapstā. Ma hoian sind nagu last. ▫ Es rūpējos par tevi kā par bērnu. 502.2; KK78a19
(c) pidada, kanda ▫ valkāt
  • ǭriņi (~ kengi) pi’ddõ riideid (~ kingi) kanda ▫ drēbes (~ kurpes) valkāt; ǭ’rõnd jarā pi’ddõ riided ära kanda ▫ novalkāt drēbes
  • Ta pidāb jõ’vḑi ǭ’riņi. Ta kannab häid riideid. ▫ Viņš valkā labas drēbes.
(d) pidada, käsitada ▫ uzskatīt, atzīt
  • õigiks pi’ddõ õigeks pidada ▫ uzskatīt par pareizu; sīlizõks pi’ddõ süüdi mõista ▫ atzīt par vainīgu; slikțõks pi’ddõ halvaks pidada ▫ uzskatīt par sliktu; vajāgõmõks pi’ddõ vajalikuks pidada ▫ uzskatīt par vajadzīgu
  • Ta pidīz pietāmiz pa pattõks. Ta pidas valetamist patuks. ▫ Viņš uzskatīja melošanu par grēku. Jǭņ pidīz eņtš nāizta lāiskaks. Jǭņ pidas oma naist laisaks. ▫ Jānis uzskatīja savu sievu par slinku. KK78.3
(e) pidada, pühitseda, tähistada ▫ svinēt
  • Taļšpi’vḑi pi’ddõ jõule pidada ▫ svinēt Ziemassvētkus
(f) peatada ▫ apturēt
  • Rōda panāb ibīzõn sū’zõ, la’z tǟnda võigõ kievāmstiz pi’ddõ. Rauad pannakse hobustele suhu, et võiks teda kergesti peatada. ▫ Laužņus ieliek zirgam mutē, lai viņu varētu viegli apturēt. KK77 a
(g) taluda ▫ izturēt
  • vastõ pi’ddõ vastu pidada ▫ izturēt
  • Paskāndiz amād kūožõd jarā, ä’b või pi’ddõ. Pasandas kõik kohad täis, ei suuda pidada. ▫ Piemēsloja visas vietas, nav izturams.'
pi’ddõ 2 ¤24 vi hoida, toetuda ▫ turēties
  • ätsmingiz pūolõ pi’ddõ kellegi poole hoida ▫ turēties kāda pusē; ku’bsõ pi’ddõ kokku hoida ▫ turēties kopā
  • Ma pidāb si’n jūs vizās. Ma hoian sinust kinni. ▫ Es turos pie tevis. Ma sai sāina jūsõ pi’ddõ. Ma sain seinale toetuda. ▫ Es varēju pie sienas pieturēties. Sǟ’l rištīng pidāb, tigūb. Seal inimene hoiab kinni, toetub. ▫ Tur cilvēks pieturas, atbalstās. KK78; KK78.3
sa’ddõ 1 ¤24 vi

(a) kukkuda, langeda ▫ krist
  • mǭ’zõ sa’ddõ maha kukkuda ▫ nokrist; jālgad pǟlõ sa’ddõ jalgadele kukkuda ▫ krist uz kājām; ku’bbõ sa’ddõ kokku kukkuda ▫ sakrist kopā; pǟlõ sa’ddõ peale sadada, kallale tungida ▫ uzbrukt; pitkālõz sa’ddõ pikali kukkuda ▫ nokrist gar zemi; sīlmad pǟlõ sa’ddõ silmili kukkuda ▫ nokrist uz acīm; sǟlganiz sa’ddõ selja peale kukkuda ▫ nokrist uz muguras; si’zzõl sa’ddõ sisse kukkuda ▫ iekrist KK77 a; KK78.3; KK78; KK78b60
  • Ta sadīz sāina kilgõ pitkāliz. Ta kukkus seina äärde pikali. ▫ Viņš nokrita garšļaukus pie sienas. Ta sadīz i’ļ pǟ ja i’ļ ka’ggõl. Ta kukkus üle pea ja kaela. ▫ Viņš krita pār galvu, pār kaklu. Mēg sadīzmõ ī’dõn sälgõ. Me sadasime ühele selga. ▫ Mēs uzbrukām vienam [~ mugurā]. Ne ne’iku lambõd sadābõd pǟlõ ja sīebõd jarā. Need sajavad peale nagu lambad ja söövad ära. ▫ Kā aitas uzbrūk un apēd. Ne attõ sa’ddõnd ne’iku pūlī’edõd. Nad on langenud kui puulehed. ▫ Viņi ir krituši kā koka lapas. Pūd sadīzt ne’iku āina vǭlõd. Puud langesid nagu heinavaalud. ▫ Koki krita kā siena vāli. KK77 a; KK78.3; J15; KK77b
(b) alaneda ▫ kristies
  • Nītsõ ve’ž īrgõb sa’ddõ. Heinamaal hakkab vesi alanema. ▫ Pļavā ūdens sāk kristies.
(c) taganeda ▫ atkāpties, atkrist
  • Rištõd ro’vz sadābõd uskstõ jarā. Ristitud inimesed taganevad usust. ▫ Kristītie ļaudis atkāpjas no ticības. IK5
sa’ddõ 2 ¤24 vt sadada ▫ krist (par nokrišņiem), līt, snigt
  • Lu’m (~ lūnda) sadāb. Lumi (~ lund) sajab. ▫ Snieg sniegs. Ra’gdõ sadāb. Rahet sajab. ▫ Nāk krusa. Vī’mõ sadāb. Vihm sajab. ▫ Līst lietus. Tä’mīezõ sadīz vī’mõ nemē kaļļõ. Täna öösel sadas vihma nagu kalja. ▫ Šonakt lietus lija kā kvass. KK77b
si’ddõ ¤24 vt siduda, köita, paeluda, seostada ▫ siet, saistīt
  • ku’bbõ si’ddõ kokku siduda ▫ sasiet kopā; vi’zzõ si’ddõ kinni siduda ▫ aizsiet; šǭ’võ vi’zzõ si’ddõ haava kinni siduda ▫ pārsiet brūci
  • Ta sidīz ibūkst ku’bbõ. Ta sidus juuksed kokku. ▫ Viņa sasēja matus. Sidīzt kädūd sǟlga tagān vi’zzõ. Käed seoti selja taha kinni. ▫ Rokas sasēja aiz muguras. Sidā sīlmad vi’zzõ ne’i, ku ta ä’b nǟ ! Seo silmad kinni nii, et ta ei näe! ▫ Aizsien acis ciet tā, lai viņš neredz. Ta u’m ne’iku vi’zzõ si’dtõd sīņõ. Ta on nagu sinna kinni seotud ▫ Viņš tur ir kā piesiets. KK77 a; KK78.3; KK78b28; KK77b
vie’ddõ 1 ¤24 vt

(a) vedada ▫ vest
  • ulzõ vie’ddõ välja vedada ▫ izvest KK78.3
  • Ma viedāb tie’rrõ. Ma vean teravilja. ▫ Es vedu graudus. Jegāī’dõn u’m viedāmõst eņtš viedāmt ja kāndamõst eņtš kāndamt. Igaüks peab vedama oma koormat ja kandma oma kandamit. ▫ Katram jāved savs vezums un jānes savs nesums. 79/8; KK77a; KK78b68
(b) vedada, tõmmata ▫ vilkt
  • jū’rõ vie’ddõ külge tõmmata ▫ pievilkt klāt; mǭ’zõ vie’ddõ maha tõmmata ▫ novilkt; si’zzõl vie’ddõ [liigest] paigale panna ▫ ievilkt vietā [locītavu]; ulzõ vie’ddõ välja venitada ▫ sastiept KK78.3; 152.1/3
  • Sīemnāiga viedāb padān jū’rõ. Söök hakkab põhja. ▫ Ēdiens piedeg pie katla. Kä’d u’m si’zzõl viedāmõst. Käe peab [liikmesse] paigale panema. ▫ [Izmežģītā] roka jāievelk iekšā. Ma ī’ž u’m vie’ddõn lȭga si’zzõl. Ma ise olen pannud [~ vedanud] lõua paigale. ▫ Es pats esmu ievilcis [izmežģītu] zodu vietā. KK78.3
(c) venitada ▫ stiept
  • Ta viedāb kōgiņ (~ pitkāld) sīe tīe. Ta venitab kauaks (~ pikaks) selle töö. ▫ Viņš izstiepj ilgi (~ gari) to darbu. KK78b69
vie’ddõ 2 ¤24 vi tõmmata ▫ vilkt
  • Viedā airõdõks ne’i vienāgõld. Tõmba aerudega nii pikkamööda. ▫ Velc ar airiem tā palēnām. Ǭ’j ä’b viedā. Ahi ei tõmba. ▫ Krāsns nevelk. Tūļ viedāb, tulāb īļing Tuul tõmbab, tuleb iil. ▫ Vējš velk, būs viesulis. KK78; KK78b68

 

 

EsileheleUz galveno lapu


LIV  ET  LV  Kogu tekst / Viss teksts

 

 

 


Līvo kultūr sidām       Universitas Tartuensis     Latviešu valodas aģentūra