āigast|tū’ontõ *119 num aastatuhat ▫ gadu tūkstotis |
bībõr|nǭ’gõ *119 s kopranahk ▫ bebrāda |
bǭ’rgõ *119 adj kole, kuri ▫ bargs - bǭ’rgõ āiga kole ilm ▫ bargs laiks; mustād, bǭ’rgõd pīlad mustad kurjad pilved ▫ melni, bargi mākoņi KK78a34; KK77b
- Mi’n izā kītiz ne’i set, ku pițki tulāb mie’rstõ, si’z līb bǭrgõ āiga, un ja ta tulāb mǭ pūoldõstõ e’žmiztõ kõrdõ, ku si’z līb knaš āiga. Minu isa ütles nii vaid, et kui äike tuleb merest, siis tuleb kole ilm, ja kui see tuleb maa poolt esimest korda, et siis tuleb ilus ilm. ▫ Mans tēvs teica tikai tā, kad negaiss nāk no jūras, tad būs bargs laiks, un, ja tas nāk no zemes puses pirmo reizi, tad būs skaists laiks. Se rištīng u’m bǭ’rgõ, seļļi kõ’zzi. See inimene on kuri, selline vihane. ▫ Tas cilvēks ir bargs, tāds dusmīgs. KK34 4; KK77b
|
bo’ugõ 1 *119 s
(a) kuut, putka ▫ būda - kanād|bo’ugõ kanakuut ▫ vistu būda; piņīd|bo’ugõ koerakuut ▫ suņubūda; vakțõd|bo’ugõ vahiputka ▫ sargbūda 86.24
(b) püstkoda, suveköök ▫ slietenis, vasaras virtuve (etn.) = koknit- Kūok pīliz sīest bo’ugõ spitšīst mǭ’zõ. Konks rippus sellest püstkoja tipust alla. ▫ Āķis nokarājās no tā slieteņa spices. 86a54
|
da’nktõ 1 *119 adj range ▫ stingrs |
dū’obõ *119 s peenar, vagu ▫ dobe, vaga 79/1; KK78a57≈ dū’ob- bīetõd dū’obõ peedipeenar ▫ biešu dobe; borkõnd dū’obõ porgandipeenar ▫ burkānu dobe; nǭțõd dū’obõ kapsapeenar ▫ kāpostu dobe; dū’obidi i’lzõ a’jjõ vagusid ajada ▫ dzīt vagas; dūobidi vāldiņ a’jjõ vagusid lahti ajada ▫ atrakt vagas; dū’obidi vi’zzõ a’jjõ vagusid kinni ajada ▫ aizbērt vagas KK78a57
|
gū’odõ *119 s au ▫ gods > o’v |
ja’mdõ *119 adj
(a) jäme ▫ rupjš - ja’mdõ ēļ jäme hääl ▫ rupja balss
(b) jäme, paks ▫ resns = ja’mdi- ja’mdõ pū jäme puu ▫ resns koks; ja’mdõ rištīng paks inimene ▫ resns cilvēks; ja’mdõ vī’mõ jäme vihm ▫ lietus ar lielām lāsēm KK77
- Mīez u’m seļļi ja’mdõ ne’i ku drank. Mees on selline paks nagu aam [~ praak]. ▫ Vīrs ir tāds resns kā muca [~ kā brāga]. Rištīng u’m ja’mdõ ne’i ku vȯ’lpit. Inimene on paks nagu õlletõrs. ▫ Cilvēks ir resns kā alus muca. KK77a
|
jelāb|õ’bdõ *119 s elavhõbe ▫ dzīvsudrabs = je’lsõ|õ’bdõ- Ta likūb nemē jelābõ’bdõ. Ta liigub nagu elavhõbe. ▫ Viņš kustas kā dzīvsudrabs.
|
je’lsõ|õ’bdõ *119 s elavhõbe ▫ dzīvsudrabs = jelāb|õ’bdõ |
juht|nǭ’gõ *119 s juhtnahk ▫ juhtāda |
jū’tõ 1 *119 s tunne ▫ jūtas > tundimi (c)- lemmõd jū’tõd soojad tunded ▫ siltas jūtas KK78a5
|
kanād|bo’ugõ *119 s kanakuut ▫ vistu būda |
kanā|nǭ’gõ *119 s kananahk ▫ zosāda = kanā|lejā- Ku u’m kīlma, si’z u’m kanānǭ’gõ, seļļi va’imi. Kui on külm, siis on kananahk, selline terav. ▫ Kad ir auksts, tad ir zosāda, tāda asa. KK77b
|
kanā|so’ugdõ *119 adj kanapime ▫ ar vistas aklumu slimojošs |
kilā|la’gdõ *119 s külalagendik ▫ ciema klajums |
kǭ’skõ *119 s kasukas ▫ kažoks - pǭļaz kǭ’skõ pealisriideta kasukas ▫ plikais kažoks
|
kǭ’skõ|nǭ’gõ *119 s karusnahk ▫ kažokāda |
kõ’urõ *119 adj kõver ▫ līks = kõ’uri- jālgad kõ’urõd ne’i ku kūokõd jalad kõverad kui konksud ▫ līkas kājas kā āķi KK77 a
|
krom|nǭ’gõ *119 s kroomnahk ▫ hromāda |
kurli|mǟ’mõ *119 s kurttumm ▫ kurlmēms |
la’gdõ 1 *119 s lage, lagendik ▫ klajums - kilā la’gdõ külalagendik ▫ ciema klajums
- La’z läkkõ la’gdõ pǟl! Mingu lagedale! ▫ Lai iet klajumā. KK77 a
|
la’gdõ 2 *119 adj lage ▫ klajš = la’gdi- Īeb la’gdõ touvõ alā, ku je’l u’m pagalām. Jäädakse lageda taeva alla, kui elumaja on hukas. ▫ Paliek zem klajām debesīm, kad māja ir pagalam. Mēg ūomõ la’gdõ touvõ allõ – ä’b ūo mittõ ī’dtõ je’llõ, kūožõ, kus vǭŗõ lǟ’dõ. Me oleme lageda taeva all – ei ole ühtki maja, kohta, kuhu varjule minna. ▫ Mēs esam zem klajas debess – nav nevienas mājas, vietas, kur iet pajumtē. KK77 a
|
lambõ|nǭ’gõ *119 s lambanahk ▫ aitāda |
limā|nǭ’gõ *119 s limaskest ▫ gļotāda (anat.) E3 a |
lipšāb|nī’emõ *119 s lüpsilehm ▫ slaucama govs |
ma’gḑõ *119 adj magus ▫ salds = ma’gḑi- Mǭŗa u’m ma’gḑõ ne’iku tsukkõrz. Mari on magus nagu suhkur. ▫ Oga ir salda kā cukurs. KK77 a
|
ma’gḑõd *119 s pl linnased ▫ iesals |
mǟ’mõ *119 adj tumm ▫ mēms = mǟ’mi- Mä’mõ ne’iku kalā: kalād attõ amād mǟ’mõd. Tumm nagu kala: kalad on kõik tummad. ▫ Mēms kā zivs: zivis visas ir mēmas. KK77b-78
|
me’ḑḑõ 1 *119 s jaht ▫ medības - Ta kǟ’b me’ḑḑõ pǟlõ. Ta käib jahil. ▫ Viņš iet uz medībām. KK78b1
|
mõtsā|la’gdõ *119 s metsalagendik ▫ meža klajums |
neitsõ|nǭ’gõ *119 s neitsinahk ▫ jaunavības plēve (anat.) |
nī’emõ *119 s lehm ▫ govs ≈ nī’em- kuijõǭ’dõrz nī’emõ umbaher, viljatu lehm ▫ ālava govs
|
nǭ’gõ *119 s nahk ▫ āda - nǭ’gõ (~ nǭ’gidi) gērõ nahka (~ nahku) parkida ▫ ģērēt ādu (~ ādas); nǭ’gõ tǭmiņtõ nahka tammetada ▫ miecēt ādu; nǭ’gõ vien’tõ laiselda, nahka vedada ~ nahka venitada ▫ stiept ādu ~ lāpīt slinkumu; eņtš nǭ’gõ vȯidõ oma nahka hoida ▫ sargāt savu ādu; kas või nǭ’gõst ulzõ pu’ggõ kas või nahast välja pugeda ▫ līst vai no ādas ārā
- Pǭļaz nǭ’gõ pidāb lūd ku’bsõ. Paljas nahk hoiab luud koos. ▫ Plika āda satur kaulus kopā. Kengšepād vie’ntizt nǭ’gõ lāista pǟl. Kingsepad vedasid nahka liistu peal. ▫ Kurpnieki stiepa ādu uz liestes. Ma āndab tä’mmõn nǭ’gõ pǟlõ. Ma annan talle naha peale. ▫ Es sadodu viņam pa ādu. Ma tī’eb tä’m nǭ’gõ tuļīzõks. Ma teen ta naha tuliseks. ▫ Es sakuru viņam pirti [~ pataisu viņa ādu karstu]. Nǭ’gõ vie’ntimi u’m lāškantimi. Nahavenitamine on laisklemine. ▫ Slinkuma lāpīšana [~ ādas stiepšana] ir slinkošana. Nǭ’gõ võtāb jarā. Nahk võetakse maha. ▫ Āda tiek noņemta. KK77 a; 86a66
|
no’ugõd *119 s pl nõgi, tahm ▫ sodrēji, kvēpi |
nǭ’võ 1 *119 s surm ▫ nāve - Mi’nnõn u’m nǭ’võ sīlmad je’dsõ (~ sū jūs). Mul on surm silmade ees (~ suu juures). ▫ Man ir nāve acu priekšā (~ pie mutes). Ta sai eņtš nǭ’võ sǟ’l. Ta leidis [~ sai] oma surma seal. ▫ Viņš atrada [~ dabūja] tur savu nāvi. Ma vaņtliz nǭ’võn siļmiz. Ma vaatasin surmale silmi. ▫ Es skatījos nāvei acīs. Ma u’m nǭ’võ sūsõ. Ma olen surmasuus. ▫ Es esmu nāvei nagos [~ mutē]. Ma sai ulzõ nǭ’võ sūstõ . Ma pääsesin [~ sain välja] surmasuust. ▫ Es izglābos no nāves nagiem [~ mutes]. KK77b
|
õ’bdõ *119 s hõbe ▫ sudrabs - õ’bdõ ta’ggõ hõbedat sepistada ▫ kalt sudrabu
|
õ’vvõ 1 *119 s õhv ▫ tele ≈ õ’v |
pastāl|nǭ’gõ *119 s pastlanahk ▫ pastalu āda |
pī’emdõ *119 adj pehme ▫ mīksts - pī’emdõ ēļ pehme hääl ▫ maiga balss; pī’emdõ āiga pehme ilm, kliima ▫ mīksts laiks; pī’emdõ sidām pehme süda ▫ mīksta sirds
|
pi’mdõ *119 adj
(a) pime, tume ▫ tumšs - pi’mdõ īe pime öö ▫ tumša nakts; īeb pi’mdõ läheb pimedaks ▫ kļūst tumšs
- Ne’i pi’mdõ, ku mittõ suorm ä’b nǟ silmõ pānda. Nii pime, et ei näe sõrmegi silma panna ▫ Tik tumšs, ka dur vai ar pirkstu acī [~ neredz ne pirkstu acī ielikt]. Ne’i pi’mdõ ku ä’b nǟ mittõ suormõ nūolõ. Nii pime, et ei näe mitte sõrme noolida. ▫ Tik tumšs, ka neredz ne pirkstu nolaizīt. Ne’i pi’mdõ, ku siskā sīlmad pǟstõ ulzõ. Nii pime, et torka silmad peast välja. ▫ Tik tumšs, ka dur [vai] acis no galvas ārā. Ne’i u’m pi’mdõ, ku võtā sīlmad kä’ddõ. Nii pime on, et võta silmad kätte. ▫ Tik tumšs ir, ka ņem acis rokā. Ne’i pi’mdõks īeb se āiga. Nii pimedaks läheb see aeg. ▫ Tik tumšs kļūst šis laiks. KK77 a; KK77b; KK78
(b) pime ▫ akls = pi’mdi, so’ugdõ- ne’iku pi’mdõ kanā nagu pime kana ▫ kā akla vista KK78a21
- Pi’mdõ kanā līedab gro’udõzt. Pime kana leiab tera. ▫ Akla vista graudu atrod.
|
pi’ņ|bo’ugõ *119 s koerakuut ▫ suņu būda ≈ piņīd|bo’ugõ |
piņīd|bo’ugõ *119 s koerakuut ▫ suņu būda ≈ pi’ņ|bo’ugõ |
prī’ekõ *119 s rõõm ▫ prieks > rȭm- Mi’nnõn u’m prī’ekõ. Mul on rõõm. ▫ Man ir prieks. KK78b19
|
pūol|pi’mdõ *119 adj poolpime ▫ pusakls |
ra’bdõ *119 adj rabe ▫ drupans = rabā 1 |
ra’gdõ *119 s rahe ▫ krusa - Sadāb ra’gdõ. Sajab rahet. ▫ Krīt krusa. Ra’gdõ rabūb vīļa poḑīks. Rahe peksab vilja puruks [~ pudiks]. ▫ Krusa sasit labību. J7
|
ri’mtõ *119 adj kopsakas, mürakas ▫ drukns, liels - ri’mtõ rištīng mürakas inimene ▫ drukns cilvēks
|
sa’gdõ *119 adj tihe ▫ blīvs, ciešs - sa’gdõ kem tihe kamm ▫ ķemme ar ciešiem zariem KK77 a
|
sigā|nǭ’gõ *119 s seanahk ▫ cūkāda |
sī’kstõ 1 *119 adj sitke, visa ▫ sīksts, izturīgs - sī’kstõ jeng ne’iku kaššõn visa hing nagu kassil ▫ sīksta dzīvība kā kaķim KK77b
|
sī’kstõ 2 *119 adj kitsi ▫ sīksts, skops KK77a |
so’ugdõ *119 adj sõge, juhm, molkus ▫ stulbs |
sõ’vvõ 1 *119 s suvi ▫ vasara = sõ’v- sõ’vvõ aigiz suveaegu ▫ vasaras laikā; e’žmi sõ’vvõ pǟva esimene suvepäev ▫ pirmā vasaras diena 840701; KK77 a
|
suodā|la’gdõ *119 s lahinguväli, sõjaväli ▫ karalauks, kaujaslauks 2L18 = suodā|nuŗm |
tä’vd|nǭ’gõ *119 s kopsukelme ▫ pleira, plaušu plēve (anat.) - tä’vdnǭ’gõ palātõm kopsukelmepõletik ▫ pleiras iekaisums EIIIc
|
ti’gmõd|nǭ’gõ *119 s ajukelme ▫ smadzeņu plēve (anat.) ≈ ti’gmõ|nǭ’gõ- ti’gmõdnǭ’gõ palātõm ajukelme põletik, meningiit ▫ smadzeņu plēves iekaisums, meningīts E3 a
|
ti’gmõ|nǭ’gõ *119 s ajukelme ▫ smadzeņu apvalks, smadzeņu plēve (anat.) ≈ ti’gmõd|nǭ’gõ |
touvõ|la’gdõ *119 s taevalaotus ▫ debesu izplatījums |
tsǟ’rmõ *119 s hermeliin, kärp ▫ sermulis (Mustela erminea) > sǟ’rmõz, šǟ’rmõz |
tšo’unõ|nǭ’gõ *119 s kärbinahk ▫ caunāda |
tu’lbõ *119 adj järgmine, järgnev, tulevane ▫ nākošais, nākamais = tu’lbi 2- tu’lbõ sõ’vvõ tuleval suvel ▫ nākamvasar; tu’lbõ tallõ tuleval talvel ▫ nākamziem; tu’lbõ päuvši tulevail päevil ▫ nākamajās dienās
|
tū’ontõ *119 num tuhat ▫ tūkstotis - vīž tū’ontõ viis tuhat ▫ pieci tūkstoši J15
|
u’d|vī’mõ *119 s uduvihm ▫ smalks lietus, smidzināšana - pīentõ u’dvī’mõ peenike uduvihm ▫ smalks lietus KK7
|
u’mmõ *119 adj oma ▫ savs |
vakț|bo’ugõ *119 s vahiputka ▫ sargbūdiņa 86.24≈ vakțõd|bo’ugõ |
vakțõd|bo’ugõ *119 s vahiputka ▫ sargbūdiņa 86.24≈ vakț|bo’ugõ |
vī’mõ *119 s vihm ▫ lietus - Vī’mõ sadāb. Vihma sajab. ▫ Līst lietus. Sūŗ, ja’mdõ vī’mõ, mǭ rū’tšõb. Suur jäme vihm, maa müdiseb. ▫ Liels, rupjš lietus, zeme dreb. Vī’mõ ne’iku pǭņõdõks gǭ’žõb mǭ’zõ. Vihma nagu pangega kallab maha. ▫ Lietus kā ar spaiņiem gāžas zemē. Kärmizt attõ dikți kõ’zzizt, līb vī’mõ. Kärbsed on hirmus vihased, vihm on tulemas. ▫ Mušas ir dikti negantas, būs lietus. Vīļa lekš ukkõ vä’ggi sūrd vī’mõd kä’ds. Vili läks hukka väga suurte vihmade tõttu. ▫ Labība ļoti lielajos lietos aizgāja bojā. KK77; J5; IK5
|
zemš|nǭ’gõ *119 s seemisnahk ▫ zamšāda |
zōl|nǭ’gõ *119 s tallanahk ▫ zoļāda |
Kī’nõ *119 Kihnu ▫ Kihnu (loc.) |
Pu’zzõ *119 Puze ▫ Puze (loc.) |
Rū’nõ *119 Ruhnu ▫ Roņu sala (loc.) |