| a’b|sõnā *18 s abisõna ▫ palīgvārds (lingv.) E II6 |
arā *18 s ala, valdkond ▫ nozare, joma - kēravīț arāl kirjaviisi alal ▫ rakstības jomā K89
|
| azūm|sõnā *18 s asesõna ▫ vietniekvārds (lingv.) E II4 |
ažā|sõnā *18 s nimisõna ▫ lietvārds (lingv.) = ni’m|sõnā- ažāsõnād formõd nimisõnade vormid ▫ lietvārdu formas EA
|
| ǟrga|munā 1 *18 s ojamõõl ▫ pļavas bitene (Geum rivale) |
| ǟrga|munā 2 *18 s sõduriplasku ▫ blašķe |
| bokā|munā *18 s aas-karukell, palukarukell ▫ pļavas silpurene, meža silpurene (Pulsatilla pratensis, Pulsatilla patens) |
bolā *18 adj kõrge, tõusnud (meri) ▫ augsts, uzplūdis (par jūru) - Mie’r u’m bolā. Meri on kõrge. ▫ Jūra ir augsta.
|
e’ḑḑi||sõnā *18 s
(a) eessõna ▫ priekšvārds
(b) eessõna, prepositsioon ▫ prievārds, prepozīcija (lingv.) |
| eņtšõm|azūm|sõnā *18 s omastav asesõna ▫ piederības vietniekvārds (lingv.) |
ilā *18 s
(a) loodus ▫ daba
(b) iseloom, loomus ▫ raksturs, daba - Di’drõkõn vȯ’ļ seļļi tergiļ ilā. Didrõkil oli selline kärsitu iseloom. ▫ Didriķim bija tāda nemierīga daba. Mv
|
| je’ds|sõnā *18 s eessõna ▫ prievārds (lingv.) E II5 |
| jeng|palā *18 s hingeleib (surnule kirstu kaasa pandud leib ) ▫ veļu maize (maize, ko lika zārkā mirušajam līdzi) |
| jǭra|kalā *18 s järvekala ▫ ezera zivs E I |
| jo’ug|kalā *18 s jõekala ▫ upes zivs E I |
kalā *18 s kala ▫ zivs - ka’ļḑi ve’jjõ kala püüda ▫ zvejot zivis
- Ta jelāb nemē kalā vie’d sizāl. Ta elab nagu kala vees. ▫ Viņš dzīvo kā zivs ūdenī. Ka’llõ jemīņ ä’b ūo. Kala enam ei ole. ▫ Zivju vairs nav. Sūolizt ka’llõ sǭb set tallõ. Soolast kala saab ainult talvel. ▫ Sālītas zivis var dabūt tikai ziemā. Tämpõ u’m veitõ ka’ļḑi. Täna on vähe kalu. ▫ Šodien ir maz zivju.
|
kanā *18 s kana ▫ vista (Gallus Gallus f. domestica) - kakš ka’nnõ kaks kana ▫ divas vistas; mitī’dtõ ka’nnõ mitte üht kana ▫ nevienas vistas
- Ta u’m nemē kanā pakkiļis. Ta on nagu kana takus. ▫ Viņš ir kā vista pakulās. Ta pidāb ka’ņdi. Ta peab kanu. ▫ Viņš tur vistas.
|
| kanā|munā *18 s kanamuna ▫ vistas ola |
| kāndaji|kanā *18 s munakana ▫ dējējvista |
| kārpa|kalā *18 s karpkala ▫ karpa (Cyprinus carpio) |
| kītõb|sõnā *18 s vanasõna ▫ sakāmvārds |
| kūja|bulā *18 s leitsak ▫ tveice, bula laiks |
| kūlda|kalā *18 s kuldkala ▫ zelta zivtiņa |
| kuo’ig|nanā *18 s laevanina, vöör ▫ kuģa priekšgals |
kurā *18 adj pahem, vasak ▫ kreiss, kreisais - kurā ke’ž vasak käsi ▫ kreisā roka; ku’rrõ kätā vasakut kätt ▫ pa kreisi; kurā jālgaks lovāld ulzõ astõn vasema jalaga voodist välja astunud ▫ ar kreiso kāju no gultas izkāpis
- Ma lǟ’b ku’rrõ kä’ddõ (~ ku’rrõ pūolõ). Ma lähen vasakut kätt (~ vasakule poole). ▫ Es iešu pa kreisi (~ uz kreiso pusi). Būoḑ u’m kurās kä’ds (~ kurās pūols). Pood on vasakut kätt (~ vasakul pool). ▫ Veikals ir pa kreisi (~ kreisajā pusē). Ma tu’ļ kurāst kä’dst (~ kurāst pūolstõ). Ma tulin vasakult käelt (~ vasakult poolt) ▫ Es nācu no kreisās puses. KK78a38
|
kuŗē *18 s kurat ▫ velns = ä’b|jõvā 1, mustā|mīez- Kis kuŗē vēļiz siedā tī’edõ? Kes kurat lubas seda teha? ▫ Kurš velns atļāva to darīt? Kuŗē tõmbõg! ~ La’z kuŗē võtāg! Kurat võtku! ▫ Lai velns parauj! Mis kuŗŗõ! Mis kuradit! ▫ Kāda velna pēc [~ Kas par velnu]! Kuŗē ka siedā ä’b või jarā oppõ. Kurat kah ei või seda ära õppida. ▫ Neviens velns to nevar iemācīties [~ Velns arī nevar to iemācīties]. Ne’i ku kuŗē u’m kūonda pǟl – se armõ ä’b ānda, ajāb ī’dt ajāmõst. Nagu kurat on kanna peal – see rahu ei anna, ajab ühtejärge taga. ▫ Tā kā velns ir uz papēža – tas mieru neliek, dzen savu dzenamo. KK77 a; KK78b61
|
lajā *18 adj kehv, lahja ▫ liess, vājš - lajā mǭ kehv pinnas ▫ liesa zeme; lajā rok lahja supp ▫ liesa zupa; lajā vȯzā lahja liha ▫ liesa gaļa; lajāks īedõ lahjaks jääda ▫ noliesēt; lajāks tī’edõ lahjaks teha ▫ novārdzināt KK78a66
|
linā *18 s lina ▫ lini (Linum usitatissimum) - li’ņdi kīskõ lina kitkuda ▫ plūkt linus
- Tä’mnāigast at knaššõd linād. Tänavu on ilus lina ▫ Šogad ir skaisti lini.
|
| lind|palā *18 s linnupete ▫ kumosiņš, putna kumosiņš |
| lopāndõks|sõnā *18 s lõppsõna ▫ pēcvārds, galavārds |
lopsū|kalā *18 s
(a) nolgus ▫ ziemeļu buļļzivs (Myoxocephalus scorpius)
(b) pullukala ▫ jūras plūkšņa, plūkšņzivs (Liparis liparis) - Lopsūkalā – li’bḑi, lu’ņdžiji, līti, ja’mdi, pī’emdi. Pullukala – libe, lödisev, lühike, jäme, pehme. ▫ Plūkšņzivs – slidena, gluma, īsa, resna, mīksta. 85/2
|
lu’g|sõnā *18 s arvsõna ▫ skaitļa vārds (lingv.) E II9- jagū lu’gsõnā murdarvsõna ▫ daļskaitļa vārds; kȭrdali lu’gsõnā järgarvsõna ▫ kārtas skaitļa vārds; pū’oji lu’gsõnā põhiarvsõna ▫ pamata skaitļa vārds
|
| mie’r|kalā *18 s merekala ▫ jūras zivs E I |
| mǭ|munā *18 s murumuna ▫ pūpēdis (Lycoperdon) = tū’gõ|tuš, vī’mõ|sēņ |
mǭn|alā 1 *18 s manala ▫ veļu valstība - Ta lekš mǭna’llõ. Ta läks manalasse. ▫ Viņš aizgāja uz veļu valstību. Ta u’m mǭnalās. Ta on manalas. ▫ Viņš ir veļu valstībā.
|
| mǭ|nanā *18 s maanina, neem ▫ zemesrags = nanā |
mõlā *18 s mõla ▫ mente (etn.) - Mõlā, sīekõks võib sie’ggõ, lä’bḑi vīțõ ikš tutkām jo laigā, tuoi, se u’m vaŗž. Mõla, sellega võib segada, labida moodi üks ots laiem, teine, see on vars. ▫ Mente, ar to var maisīt, lāpstai līdzīgi viens gals platāks, otrs, tas ir kāts. 86/7-8
|
munā *18 s muna ▫ ola - vǭrgõ munā mädamuna ▫ vanckars 502.2
|
| munād *18 s pl munand ▫ sēklinieki (anat.) |
nanā *18 s
(a) nina ▫ deguns - nanā jūokšõb nina jookseb ▫ deguns tek; nanā jūokšõb ne’i nemē kõuvõ kievād (~ kievād kõuvõ) nina jookseb nii nagu kask kevadel (~ kevade kask) ▫ deguns tek tā, kā bērzs pavasarī (~ pavasara bērzs); nanā lǟ’b lǟlamstiz nina on kinni [~ läheb raskelt] ▫ deguns ir ciet; nanā tīlkõb nina tilgub ▫ deguns pil; sǭdõ pitkā nanā saada pikk nina ▫ dabūt garu degunu; kuskiz eņtš nanā teppõ kuhugi oma nina toppida ▫ bāzt kaut kur savu degunu; pitkā nanāks īedõ pika ninaga jääda ▫ palikt ar garu degunu; nanā tutkāmõst jarā võttõ nina alt ära võtta ▫ nocelt no degungala; na’nnõ mǭ’zõ tänktõ nina norgu lasta [~ maha riputada] ▫ nokārt degunu; na’nnõ pīliz a’jjõ nina püsti [~ pilvedesse] ajada ▫ celt degunu mākoņos; jõvā nanā andõ nina peale anda ▫ sadot pa degunu KK77 a; 79/6
- Nanā sõ’vlõb, sǭb ūdtõ kūlõ. Nina sügeleb, saab uut kuulda. ▫ Deguns niez, dabūs jaunumus dzirdēt. Nanā sõ’vlõb, līb vī’mõ. Nina sügeleb, tuleb vihma. ▫ Deguns niez, būs lietus. Pī’lõb, nanā täuž. Seisab, nina täis. ▫ Stāv, pilns deguns. Sai pitkā nanā ja uid. Sai pika nina ja häbi. ▫ Dabūja garu degunu un kaunu. Tä’m opātimiz sie’ggõ na’nnõ i’z tep. Tema õpetamise sekka [ma] nina ei toppinud. ▫ Viņa mācīšanā [es] degunu nebāzu. Si’nnõn tu’lbõd nanāst jǭsõd u’lzõ. Sul nina on tatine [~ tulevad ninast oinad välja]. ▫ Tev deguns ir puņķains [~ no deguna auni nāk ārā]. Sīen vȯ’ļ knaš piški nanā ne’i ka gro’udõz. Sel oli ilus väike nina kui viljatera. ▫ Tam bija skaists mazs deguns kā grauds. Ta rabīz pi’ds na’nnõ. Ta lõi nina pihta. ▫ Viņš iesita pa degunu. Alā pa’n eņtš nanā a’mži! Ära pista oma nina kõikjale! ▫ Nebāz savu degunu visur. Mis sa ajād eņtš nanā a’mži! Mis sa topid [~ ajad] oma nina kõikjale! ▫ Ko tu bāz savu degunu visur! Ta tȭmbiz eņtš nanā tǟdõks – agā mingi kard vȯ’ļ. Ta tõmbas oma nina täis – vist mingi lõhn oli. ▫ Viņš savilka pilnu degunu – laikam bija kāda smarža. Alā nä’gțõ eņtš na’nnõ! Ära näita oma nina! ▫ Nerādi savu degunu! Ta nä’gțiz mi’nnõn pitkõ na’nnõ. Ta näitas mulle pikka nina. ▫ Viņš parādīja man garu degunu. Sa eņtš nanāks a’mži a’ilõd si’zzõl. Sa jooksed oma ninaga igale poole sisse. ▫ Tu ieskrien visur iekšā ar savu degunu. KK77 a; 79/6; 86/7; KK77b
(b) kärss ▫ purns, šņukurs - Sigā tīngab nanāks mǭdõ. Siga tuhnib kärsaga maad. ▫ Cūka ar šņukuru rakņā zemi. Sūr nanā ne’iku sigān, võib lǟ’dõ mǭdõ tīngam. Suur nina nagu seal, võib minna maad tuhnima. ▫ Liels šņukurs kā cūkai, var iet zemi rakņāt. KK78b43; KK77
(c) nokk ▫ knābis - Kūrgõn u’m pitkā va’imi nanā. Kurel on pikk terav nokk. ▫ Dzērvei ir garš, ass knābis. Seļļi nanā ne’i ka kūrgõn, sa võid lǟ’dõ boŗīdi akkõm ne’i ka kūrgõz. Selline nina kui kurel, sa võid minna usse püüdma nagu kurg. ▫ Tāds knābis kā dzērvei, tu vari iet tārpus ķert kā dzērve. Sīen vȯ’ļ seļļi nanā ku arāgõn. Sellel oli selline nokk kui harakal. ▫ Tam bija tāds knābis kā žagatai. KK77
(d) neem ▫ zemesrags - Kūolka nanā Kūolka neem ▫ Kolkasrags
|
| ni’m|sõnā *18 s nimisõna ▫ lietvārds (lingv.) E II1 = ažā|sõnā |
| nurm|kanā *18 s põldpüü, nurmkana ▫ laukirbe (Perdix perdix) = nurm|pīki |
| nutām|sõnā *18 s hüüdsõna ▫ izsaukmes vārds (lingv.) E II8 |
| oksā|kalā *18 s ogalik ▫ kazrags (Gasterosteus aculeatus) |
o’v|sõnā *18 s ausõna ▫ godavārds - Ānda mi’nnõn o’vsõnā! Anna mulle ausõna! ▫ Dod man godavārdu!
|
| palā *18 s pala ▫ gabals |
| pǟrl|kanā *18 s pärlkana ▫ pērļvista (Numida meleagris) E I |
| piezā|munā *18 s pesamuna ▫ padēklis |
| pivā|lind|nanā *18 s pajulill ▫ kazroze (Epilobium) |
| pǭp|kanā *18 s paabulind ▫ pāvs (Pavo) |
| pūmpa|nanā *18 s kongus nina ▫ līks deguns 79/4 |
| punā *18 s sg puna ▫ sārtums |
| pū’oj|lu’g|sõnā *18 s põhiarvsõna ▫ pamata skaitļa vārds (lingv.) |
| pū’oj|sõnā *18 s põhisõna ▫ pamatvārds (lingv.) |
salā 1 *18 s saladus ▫ noslēpums, slepenība - salāks pānda saladuseks teha ~ ära peita ▫ padarīt slepenu ~ noslēpt; salāks pi’ddõ saladuses hoida ▫ turēt noslēpumā
|
salā 2 *18 adj
(a) salajane ▫ slepens - salā mõtkõd salamõtted, tagamõtted ▫ slepenas domas IK5
(b) silmakirjalik ▫ liekulīgs - Ārmaztõks algõ vȯlkõ salā. Armastus ärgu olgu silmakirjalik. ▫ Mīlestība lai nav liekuļota. 12Ro9
|
| saņț|palā *18 s armuand, almus ▫ ubaga dāvana Ap3.2 |
| siḑīm|sõnā *18 s sidesõna ▫ saiklis (lingv.) E II7 |
| sīlma|munā *18 s silmamuna ▫ acs ābols (anat.) |
| sǭŗik|nanā *18 s püstnina ▫ uzrauts deguns 79/4 |
sõnā *18 s
(a) sõna, sõnum ▫ vārds, ziņa - mūnda sõnāks mõne sõnaga ▫ dažos vārdos; ī’d sõnāks ühesõnaga ▫ vienā vārdā; eņtš sõnādõks kītõ oma sõnadega öelda ▫ pateikt saviem vārdiem; sõ’nnõ kūlõ sõna kuulata ▫ klausīt; sõ’nnõ võtta sõna võtta ▫ ņemt vārdu; sõ’nnõ tūodõ sõna tuua ▫ atnest ziņu, atnest vārdu
- Ta võtāb eņtš sõnād tā’giž. Ta võtab oma sõnad tagasi. ▫ Viņš ņem savus vārdus atpakaļ. Ma i’z sǭ mittõ sõ’nnõ sūstõ ulzõ – ädāgiz. Ma ei saanud sõnagi suust välja – ehmatasin. ▫ Es nedabūju ne vārdu ārā no mutes – nobijos. Mi’n eitõ sõnād kurkõ, ä’b või ulzõ kītõ. Mul jäid sõnad kurku [kinni] – ei saa välja öelda. ▫ Man vārdi iestrēga rīklē – nevar pateikt. Si’nnõn ä’b tu’l sõ’nnõ ä’b sūstõ, ä’b piergõst. Sul ei tule sõna ei suust ega persest. ▫ Tev nenāk ne vārda ne no mutes, ne no pakaļas. KK77b; KK77 a
(b) lubadus, tõotus ▫ vārds, solījums - sõ’nnõ pi’ddõ sõna pidada ▫ turēt vārdu; sõ’nnõ murdõ sõna murda ▫ lauzt vārdu
- Ku ma eņtš sõnā tä’mmõn āndiz, ma pidāb eņtš sõ’nnõ. Kui ma oma sõna talle andsin, ma pean oma sõna. ▫ Kad es devu viņam savu vārdu, es turu savu vārdu. KK77b
|
| suoimdõb|sõnā *18 s sõimusõna ▫ lamuvārds 152.2/11 |
| svinā *18 s plii ▫ svins |
| tagā|sõnā *18 s tagasõna ▫ postpozīcija (lingv) |
| taļš|pivād|vanā *18 s jõuluvana ▫ Ziemassvētku vecītis |
tīemiz|sõnā *18 s tegusõna ▫ darbības vārds (lingv.) = värb- intransitīv tīemizsõnā sihitu tegusõna ▫ intransitīvs darbības vārds; transitīv tīemizsõnā sihiline tegusõna ▫ transitīvs darbības vārds
|
| tilā *18 s tila, renn ▫ snīpis, tekne |
| tinā *18 s tina ▫ alva, svins |
| tīr|kalā *18 s samb, tuurakala ▫ store (Acipenser) |
| tūl|kalā *18 s tuulehaug ▫ vējzivs (Belone belone) |
| u’mmit|sõnā *18 s omadussõna ▫ īpašības vārds (lingv.) |
vabā|ilā *18 adj vabaõhu ▫ brīvdabas- - vabāilā muzēj vabaõhumuuseum ▫ brīvdabas muzejs 86a47
|
va’it|sõnā *18 s kesksõna ▫ divdabis (lingv.) - K. Stalte sa’ggõld kȭlbatõb va’itsõņḑi. K. Stalte kasutab sageli kesksõnu. ▫ K. Stalte bieži lieto divdabjus. K91
|
| vanā 1 *18 s rauk ▫ sirmgalvis |
vanā 2 *18 adj vana ▫ vecs, sens - Ku u’m vanā, si’z istāb ǭ’j tagān. Kui ollakse vana, siis istutakse ahju taga. ▫ Kad ir vecs, tad sēž aizkrāsnē. Se u’m vanā nīž. See on vana lugu. ▫ Tas ir sens stāsts. KK77
|
| vīț|sõnā *18 s määrsõna ▫ apstākļa vārds (lingv.) |
| vȯ’lm|sõnā *18 s määrsõna ▫ apstākļa vārds (lingv) E I |
| Irē *18+ Irē ▫ Mazirbe (loc.) |
| Kūolka nanā *18 Kūolka neem ▫ Kolkasrags (loc.) |
