| āinad|dālba *46 s koormapuu ▫ siena bomis (etn.) |
āita *46 s ait ▫ klēts - ǭ’rõnd āita riideait ▫ drēbju klēts; vīļa āita viljaait ▫ labības klēts
- Āita vȯ’ļ jegās kǭrands. Ait oli igas talus. ▫ Klēts bija katrā sētā.
|
| aņgõrd|mȭrda *46 s angerjamõrd ▫ zušu murds 2L5 |
| ārfa *46 s harf ▫ arfa E |
| atrāita *46 s lesk ▫ atraitnis > lešk |
| äbī|tȭlpa *46 s häbipost ▫ kauna stabs 74.47 |
ǟnda *46 s
(a) astel ▫ dzelonis - Mie’dlinkizõn u’m ǟnda. Mesilasel on astel. ▫ Bitei ir dzelonis. Vaps siskāb ǟndaks. Vaablane nõelab astlaga. ▫ Lapsene dzeļ ar dzeloni. 86a11
(b) okas, oga ▫ ērkšķis EIIIf |
ǟrma *46 s härm ▫ sarma = ǟrmatõks- Ǟrma katāb pūḑi. Härmatis katab puid. ▫ Sarma klāj kokus.
|
bānda *46 s bande ▫ banda - rēviļd bānda röövlibande ▫ laupītāju banda; salājd bānda vargabande ▫ zagļu banda; ikš bānda rēviļi üks bande röövleid ▫ viena laupītāju banda 498.2
- Mõtsās vȯļļi sūr bānda. Metsas olevat suur bande. ▫ Mežā esot liela banda.
|
bīlda *46 s
(a) pilt ▫ bilde
(b) kujutis ▫ attēls Hb10.1 |
blānka *46 s puuplank ▫ planka - Blānka u’m pūstõ tī’edõd lōda. Plank on puust tehtud laud. ▫ Planka ir no koka taisīts dēlis. Blānkad attõ sangdõd, lōdad attõ vȯitõd. Plangud on paksud, lauad on õhukesed. ▫ Plankas ir biezas, dēļi ir plāni. 86a22
|
| būndla *46 s kaanega toos ▫ doze ar vāku |
būnga 1 *46 s
(a) muhk ▫ puns - Ta sai būnga vȯntsõ. Ta sai muhu otsaesisele. ▫ Viņš dabūja punu pierē. Mikīļ lekš tu’bbõ tā’giž si’ņņizt būngadõks vȱntsas . Mikīļ läks tuppa tagasi siniste muhkudega otsa ees. ▫ Miķeļis iegāja atpakaļ istabā ar ziliem puniem pierē. J17
(b) pahk ▫ māzers - Būngast võib tī’edõ knašīdi a’žḑi, sǟ’l võib mingist pūstõ tarīļi tī’edõ või seļļiži-tuoļļiži a’žḑi. Pahast võib teha ilusaid asju, seal võib mõnest puust taldrikuid teha või nii- ja naasuguseid asju. ▫ No māzera var taisīt skaistas lietas, tur no kāda koka var taisīt šķīvjus vai šādas tādas lietas. 86a33
|
| būnga 2 *46 s mõlk, lohk ▫ iespiedums, ieliekums |
būngad *46 s trumm ▫ bungas - Kõps rabūb ka būngidi, tämā rabūb kuskis mingiz ažā pǟl, pū pǟl. Jänes lööb ka trummi, tema lööb kuskil mingi asja peal, puu peal. ▫ Zaķis arī sit bungas, viņš sit kaut kur uz kādas lietas, uz koka. 86.33
|
dālba *46 s
(a) puukang ▫ miets
(b) latt ▫ latiņa
(c) koormapuu ▫ siena bomis ( etn.) |
| dīlba *46 s sääre alaosa ▫ ikru apakšdaļa (anat.) |
| eņtš|īnda *46 s omahind ▫ pašizmaksa |
eņtš|vālda *46 s
(a) meelevald ▫ patvaļa
(b) omavoli ▫ patvarība 2L9 |
| gīrba *46 s korts ▫ krunka E3A |
gūlma *46 s kulm ▫ uzacs - a’lmõl gulmõ vaņtlõ altkulmu vaadata ▫ glūnēt caur pieri; gūlmidi nu’žžõ kulmu kortsutada ▫ saraukt uzacis 79/5
|
| gūlmad *46 s pl kulmuluud ▫ uzacu kauli 79/4 |
gūnka *46 s krooge, volt ▫ kroka - gūnkas vȱlda krookis olla ▫ būt sakrokotam; gunkõ vie’ddõ krookida ▫ sakrokot; kakš gunkõ kaks krooget ▫ divas krokas KK78a45
- Ǭ’rõnd viedāb gunkõ, lānga le’bbõ ja viedāb. Riided veetakse krousi, niit läbi ja veetakse. ▫ Drēbes savelk krokā, diegu cauri un savelk. KK78a45
|
| īe|pāika *46 s ööbimiskoht, magamiskoht ▫ naktsmītne Lk9.52 |
| īlpa *46 s väike heina- või lõngatuust ▫ mazs siena vai dzijas pušķis |
īnda *46 s hind ▫ cena - vǭļikš īnda riiklik hind ▫ valsts cena; ä’b mingiz īnda je’dst ei mingi hinna eest ▫ ne par kādu naudu; jegā īnda je’dst iga hinna eest ▫ par katru cenu; indõ nustõ hinda tõsta ▫ pacelt cenu 2L3
- Kalāmī’ed mīžtõ liestād piškīz (~ madāliz) īnda je’dst. Kalurid müüsid lestad madala hinna eest. ▫ Zvejnieki pārdeva butes par mazu (~ zemu) cenu. Kalād īnda sai ra’btõd madālizõks. Kalade hind löödi madalaks. ▫ Zivju cena tika nosista uz leju. E ID
|
īrda *46 s tarupuu, mesipuu ▫ biškoks = īrda|pū, mie’d|pū- Mõtsās vȯ’ļtõ īrdad. Metsas olid mesipuud. ▫ Mežā bija biškoki. 79/9
|
| īrga *46 s algus ▫ sākums |
| jei|tīlka *46 s jääpurikas ▫ lāsteka |
| jǭņ|kōņța *46 s aas-karukell ▫ pļavas silpurene (Pulsatilla pratensis) 86.5 |
jǭņ|vāņka *46 s jaanipärg ▫ Jāņu vaiņags - jǭņvaņkõ pȯimõ jaanipärga punuda ▫ pīt Jāņu vainagu; jǭņvaņkõ vändõ jaanipärga punuda ▫ vīt Jāņu vainagu
- Neitsõd kǟ’bõd jǭņvāņkadõks pǟsõ. Neiud käivad jaanipärgadega peas. ▫ Meitas staigā ar Jāņu vainagiem galvā.
|
| jõugõ|kȭnka *46 s liivaluide ▫ smilšu kāpa |
jūomiz|nǟlga *46 s janu ▫ slāpes - jūomiznǟlgas vȱlda janus olla. ▫ būt izslāpušam
- Mi’nnõn u’m jūomiznǟlga. Mul on janu. ▫ Man slāpst. Ma tūndiz jūomiznälgõ. Ma tundsin janu. ▫ Es jutu slāpes.
|
kāika *46 s kaigas ▫ runga - kaikõ nä’gțõ kaigast näidata ▫ rādīt rungu; kāikaks ra’bbõ kaikaga lüüa ▫ sist ar rungu
|
| kāima *46 s naaber ▫ kaimiņš = i’ļ|tarāli, nǭbõrg |
kālka *46 s lubi ▫ kaļķis - Vitūb vāldaks kālkaks. Valgendatakse valgeks lubjaga. ▫ Balsina baltu ar kaļķi. KK78b59
|
kālkad *46 s mört ▫ kaļķu java - Kivīd āt kalkadõks ku’bbõ mīrtõd. Kivid on mördiga kokku müüritud. ▫ Akmeņi ir samūrēti ar kaļķa javu. IK5
|
kālma *46 s
(a) haud ▫ kaps, kapa bedre - ku’bbi kālma ühine haud ▫ kopīgs kaps; kalmõ lǟ’dõ hauda minna ▫ aiziet kapā; kālmaks irmtõ hauaga hirmutada ▫ baidīt ar kapu; kālmast urgõ kalmust põgeneda ▫ bēgt no kapa
- Tǟnda set kālma opātõb. Teda õpetab ainult haud. ▫ Viņu tikai kaps izmācīs. Ta u’m ī’d jālgaks kālmas jõvā. Ta on ühe jalaga hauas juba. ▫ Viņš ar vienu kāju jau ir kapā. Ta u’m jo kālma aigās, ta ä’b ūo rištīng kȭrdas. Ta on ju haua äärel, ta ei ole inimese seisundis. ▫ Viņš jau ir kapa malā, viņš nav cilvēka stāvoklī. Tuoizõn kōvab kalmõ, ī’ž sadāb sī’ezõ. Teisele kaevab hauda, ise sellesse kukub. ▫ Citam kapu rok, pats tajā iekrīt. Ku sa slikțõ jelād mi’nkõks, sa vīd mīnda kalmõ. Kui sa halvasti elad minuga, sa viid mind hauda. ▫ Ja tu slikti dzīvo ar mani, tu iedzen mani kapā. KK77a; KK77b
(b) kalm, hauaküngas ▫ kapavieta, kapa kopiņa - knaš kālma ilus hauaküngas ▫ skaista kapavieta; kālmidi tī’edõ kalme teha ▫ taisīt kapu kopiņas
|
kāltsa 1 *46 s kalts, narts, räbal ▫ skranda, lupata = kāltsak- Ta kǟ’b kāltsas. Ta käib kaltsudes. ▫ Viņš staigā skrandās.
|
kāltsa 2 *46 adj räbal ▫ noskrandis - Mi’nnõn at kāltsad bikšõd. Mul on räbalad püksid. ▫ Man ir noskrandušas bikses. 86.49
|
| kanā|vālda *46 s kahkjas heinik, valge heinik ▫ baltā pūkaine, parastā vistene (Tricholoma album; Tricholomopsis rutilans) EIIIh |
| kāndla *46 s kannel ▫ kokle |
| kānta *46 s kant, tahk ▫ skaldne, mala |
kārda *46 s plekk, kard ▫ skārds - kardõ ī’edõ plekki lõigata ▫ griezt skārdu
- Ta rabīz uks kārdaks. Ta lõi ukse plekiga üle. ▫ Viņš apsita durvis ar skārdu.
|
| kǟrna *46 s kirn ▫ ķērne (etn.) |
kǟrpa *46 s tuhkur ▫ sesks (Mustela putorius) - Kǟrpa mūrdiz tikkiž Nikā kanād. Tuhkur murdis kõik Nikā kanad. ▫ Sesks nokoda visas Nika vistas.
|
| kēratõb|pūlka *46 s kirjutusvahend ▫ rakstāmpiederum |
| kīla|kȭrda *46 s külvikord ▫ augu seka (etn.) |
kīlma 1 *46 s külm ▫ aukstums - rǭžki kilmõ sǭdõ natuke külma saada ▫ nedaudz apaukstēties KK78b61
- Ma u’m sǭnd kilmõ. Ma olen külma saanud. ▫ Es esmu apaukstējies [~ dabūjis aukstumu]. Kīlma pī’lõb. Külm püsib. ▫ Aukstums pieturas. Kīlma ä’b vēļ lǟ’dõ je’ddõpēḑõn. Külm ei luba edasi minna. ▫ Aukstums neļauj iet tālāk. Līb kilmõ. Tuleb külma. ▫ Būs aukstums. Uksõst tulāb kīlma. Uksest tuleb külma. ▫ No durvīm nāk aukstums. Kīlmaks ä’b lǟ’ je’ddõpēḑõn. Külmaga ei edene. ▫ Aukstumā neiet uz priekšu. KK78; KK78b61; 79.6
|
kīlma 2 *46 adj külm ▫ auksts - kīlma āiga külm ilm ▫ auksts laiks; kīlma rištīng külm inimene ▫ auksts cilvēks
- Mi’nnõn u’m kīlma. Mul on külm. ▫ Man ir auksts. Āiga īeb kīlmaks. Ilm läheb külmaks. ▫ Laiks kļūst auksts. U’m ne’i kīlma, ku u’m dõ’ŗžõmõst. On nii külm, et peab värisema. ▫ Ir tik auksts, ka jādreb. Kädūd ne’i je’n kīlmad ne’i ku mirīņõn. Käed niipalju külmad kui surnul. ▫ Rokas ir tik aukstas kā mironim. Kädūd, ne attõ kīlmad ne’i ku jeikabāld, ne’i ku jarā kilmõnd. Käed, need on külmad nagu jäätükid, nagu ära külmanud. ▫ Rokas, tās ir tik aukstas kā ledusgabali, kā sasalušas. Ku lǟ’b vie’d si’zzõl pie’zzõm, si’z u’m kīlma ne’i ku rōda; ku jūob, u’m kīlma ne’i ku jei. Kui läheb vette pesema, siis on külm nagu raud; kui joob, on külm kui jää. ▫ Kad iet ūdenī mazgāties, tad [tas] ir auksts kā dzelzs; kad dzer, ir auksts kā ledus. KK78; KK77a
|
| kȭnka *46 s luide ▫ kāpa |
kȭrda 1 *46 s
(a) kord, järjekord, järjestus ▫ kārta, secība - kȭrda pie’rrõ kordamööda ▫ pēc kārtas E ID
- Ni u’m mi’n kȭrda. Nüüd on minu kord. ▫ Tagad ir mana kārta. Kūoŗ lōlamiz oppimizt saitõ pi’dtõd kȭrda pie’rrõ kõrd ī’ds kilās, kõrd tuois. Koori laulu--harjutused said peetud kordamööda kord ühes külas, kord teises. ▫ Kora dziedāšanas mēģinājumi tika noturēti pēc kārtas reizi vienā ciemā, reizi otrā ciemā. HG32
(b) kiht, kord ▫ kārta, slānis - kalād kȭrda rīstsõ kalade kiht nõus ▫ zivju kārta traukā; sä’v kȭrda savikiht ▫ māla slānis
(c) laid -a, kord ▫ plankojums, dēļu kārta laivai ( mar.) - lǭja kȭrda paadi laid ▫ laivas plankojums
(d) seis, seisund ▫ kārta, stāvoklis - Se u’m ve’l piškilaps kȭrdasõ. See on veel väikelapse seisus. ▫ Tas vēl ir maza bērna kārtā. Ta ä’b ūo rištīng je’mmitõt, ta u’m ro’vd kȭrdast ullõ. Ta ei ole enam inimene, ta on inimeste seisundist väljas. ▫ Viņš vairs nav cilvēks, viņš ir no cilvēka stāvokļa ārā. KK78; KK77 a
(e) seisus, sugu ▫ kārta, šķira - i’ļļi kȭrda kõrgem seisus ▫ augstākā kārta; izāndõd kȭrda härraste, peremeeste seisus ▫ kungu kārta; mä’d kȭrda ro’vzt meie seisuse inimesed ▫ mūsu kārtas ļaudis; iļīst kȭrdast kõrgemast seisusest, suursugune ▫ no augstdzimušo kārtas Ap17.4; 1Kr 1.26
(f) kord ▫ kārtība - Ma panāb amād ažād kȭrda pie’rrõ. Ma panen kõik asjad korra järgi. ▫ Es salieku visas lietas kārtībā. Tikkiž u’m jõvās kȭrdas. Kõik on heas korras. ▫ Viss ir labā kārtībā. KK78a41
(g) järg, sünnitusjärg ▫ dzemdību laiks - Ta u’m kȭrda pǟl, ku u’m sindõbkuodās.Ta on järje peal, kui ta on sünnitusmajas. ▫ Viņa ir kārtā, kad ir dzemdību namā. KK77a
(h) haiguspuhang ▫ epidēmija - Pǟgiņ ro’vžti u’m ru’jḑi, se u’m seļļi kȭrda. Palju inimesi on haigeid, see on selline haigus-puhang. ▫ Daudz ļaužu ir slimi, tā ir tāda epidēmija.
(i) riietus ▫ apģērbs, kārta - Ta pa’ņ umblõm eņtšõn ūd kȭrda. Ta lasi õmmelda enesele uued riided (uue riietuse). ▫ Viņš lika sev šūt jaunu kārtu.
(j) ülikond ▫ uzvalks - Kȭrda u’m, kus u’m žaket ja bikšõd ku’bsõ. Ülikond on, kus on kuub ja püksid koos. ▫ Kārta ir, kur ir žakete un bikses kopā. PK86
|
kȭrda 2 *46 s loomus ▫ loms, nozveja - Tä’m ūoņdžõl vȯ’ļ jõvā kȭrda brēțliži. Täna hommikul oli hea loomus räimi. ▫ Šorīt bija labs brētliņu loms.
|
kȭŗka *46 adj
(a) kõrk ▫ augstprātīgs
(b) uhke, edev ▫ lepns | ≈ kȭrkaz, kȭŗkaz |
| kū’j|dālba *46 s kuhjavarras ▫ zārda miets |
| kūlba *46 s vankri(kumm) ▫ kulba EH74.7 |
kūlda *46 s kuld ▫ zelts - Amā ä’b ūo kūlda, mis õ’lgõb. Kõik pole kuld, mis särab. ▫ Viss nav zelts, kas spīd. Paldiņ sīlmadõks ä’b nǟ kuldõ, je’dmõl kǭmalõks grǭibiz. Praegu ei näe silmadega kulda, enne kraapis kamaluga. ▫ Patlaban ar acīm neredz zeltu, agrāk saujām grāba.
|
| kuo’d|pāika *46 s kodukoht ▫ dzimtā vieta, mājvieta = kuo’d|kūož |
| kū’oḑ|ūrma *46 s alalisvool ▫ līdzstrāva |
| kūoiba *46 s jalats hülge loivast ▫ apavs no roņa pleznas (etn.) |
| kuolm|nūrka *46 s kolmnurk ▫ trīsstūris |
kūolta *46 s kallas ▫ krasts - Jo’ugõn at kakš kuoltõ. Jõel on kaks kallast. ▫ Upei ir divi krasti.
|
| kūoļma *46 s koole ▫ brasls |
kūonda *46 s kand ▫ papēdis - Ta ī’ediz potīļkabālõks kūonda kațki. Ta lõikas pudelikilluga kanna katki. ▫ Viņš ar pudeles gabalu sagrieza papēdi. Polākõz ailiz ne’i kierdõ, ku kūondad ī’d vīlkizt. Poiss jooksis nii kiiresti, et jalakannad ainult välkusid. ▫ Zēns skrēja tik ātri, ka papēži vien zibēja. Nai u’m mi’n kūonda allõ. Naine on mu kanna all. ▫ Sieva ir zem manas tupeles [~ papēža]. Ta i’z lask mittõ kuondõ mǭ jū’r. Ta ei lasknud kandagi maha. ▫ Viņš pat papēdi nepielika pie zemes. KK77 a; 79.4
|
| kūrna *46 s pesu ▫ veļa |
kuŗē|kūonda *46 s jalgratas, „kuradikand” ▫ velosipēds, „vellapēds” - Ku ne kȭrõd set ku sugīztõ, si’z kītizt kuŗēkūondaks. Kui need rattad alles kui ilmusid, siis öeldi kuradikannaks. ▫ Kad tie riteņi tikai parādījās, tad tos sauca par vellapēdiem. PK86
|
lāipa *46 s
(a) teetähis puutüvel ▫ ceļa apzīmējums uz koka stumbra
(b) tähis raiutaval puul ▫ apzīmējums uz cērtamā koka |
lāiska *46 adj laisk ▫ slinks, kūtrs ≈ lāška- lāiska i’bbi laisk hobune ▫ kūtrs zirgs; laiskõ ibīzt a’jjõ laiska hobust ajada ▫ dzīt kūtru zirgu
|
lāista *46 s liist (jalatsil) ▫ lieste - lāista pǟlõ pānda (~ vie’ddõ) liistule panna (~ tõmmata) ▫ uzlikt (~ uzvilkt) uz liestes
|
| lānka *46 s luhaheinamaa ▫ palienes pļava |
| līnta 1 *46 s pael, lint ▫ lenta |
| līnta 2 *46 s paeluss ▫ lentenis (Cestodus) = līnta|bo’ŗ |
| lōnka *46 s lombak ▫ klibiķis |
| lumīz|vālda *46 adj lumivalge ▫ sniegbalts = lu’m|vālda |
| lu’m|pāika *46 s lumeräitsakas ▫ liela sniegpārsla |
| lu’m|vālda *46 adj lumivalge ▫ sniegbalts = lumīz|vālda |
| lūnka *46 s looge, käär ▫ līkums, līcis |
| lūoiba *46 s loib ▫ roņa plezna |
| lūoima *46 s lõim ▫ meti, velki (etn.) |
| māita *46 s raibe ▫ maita |
| mārka *46 s mark ▫ marka |
| mäg|sȭŗga *46 s mäehari ▫ kalna virsotne |
| mie’r|pīnda *46 s merepind ▫ jūras virsma |
mǭj|pāika *46 s talukoht ▫ mājas, mājvieta - Kilād ja sūŗimizt mǭjpāikad nēši attõ eitõd jõvā amūstiz. Külad ja suuremad talukohad neis on ehitatud juba ammu. ▫ Ciemi un lielākās mājvietas tajos ir dibinātas jau sen.
|
mǭ|pīnda *46 s
(a) maapind ▫ zemes virsma
(b) mullapind ▫ augsnes virsslānis |
mȭrda *46 s mõrd, rüsa ▫ murds - aņgõrd|mȭrda angerjamõrd ▫ zušu murds 2L5
|
| mõtsā|nūrka *46 s metsanurk ▫ meža nostūris |
| mūita *46 s toll ▫ muita |
mūlda *46 s muld ▫ augsne - Rānda mūlda u’m lajā. Ranna muld on lahja. ▫ Jūrmalas augsne ir liesa.
|
| munā|vālda *46 s munavalge ▫ olas baltums |
mūnda 1 *46 pn mõni, üks või teine ▫ dažs - mūnda pǟvaks mõneks päevaks ▫ uz dažām dienām
|
mūnda 2 *46 pn keegi ▫ kāds - kui mūndan kuidas kellelegi ▫ kā kādam 79/5
|
munt *46 pn pl muud, teised ▫ citi - Se īekõs pa’ņ munt jū’rõ je’dspēḑõn. See pani hüpates ära muude juurde. ▫ Tas lēkdams aizskrēja projām pie citiem. J15
|
nǟlga 1 *46 s nälg ▫ bads - nǟlgas vȱlda näljas olla ▫ būt badā; nälgõ kūolõ nälga surra ▫ nomirt badā
- Nǟlga opātõb pǭțiri. Nälg õpetab palveid. ▫ Bads māca pātarus. Nägāļi u’m nǟlgas. Ablas on näljas. ▫ Rīma ir badā. Rištīng u’m nǟlgas ne’iku su’ž (~ pi’ņ). Inimene on näljas nagu hunt (~ koer). ▫ Cilvēks ir izbadējies kā vilks (~ suns). Ne’ije’n u’m nǟlgasõ, ku ma sīeks su’d ka jarā. Olen nii palju näljas, et sööksin ka hundi ära. ▫ Esmu tādā badā, ka es apēstu arī vilku. KK78a22; 86a66
|
nǟlga 2 *46 s
(a) ihne, ihnur ▫ skopulis - Ta u’m nǟlga. Ta on ihne. ▫ Viņš ir skopulis.
(b) ahnepäts ▫ alkata, badakāsis |
nǟlga 3 *46 adj ihne, ihnur ▫ skops - Ta u’m nǟlga. Ta on ihne. ▫ Viņš ir skops.
|
| nǟlgad *46 s pl näljahäda ▫ bada laiki |
| nǟlga|pālka *46 s näljakopikad ▫ bada maize |
| nä’r|āina *46 s kivi-imar, sõnajalgtaim ▫ parastā saldsaknīte (Polypodium vulgare) |
| nēļa|nūrka *46 s nelinurk ▫ četrstūris |
| nīlba 1 *46 s vintske, sooniline lihatükk ▫ dzīslains gaļas gabals |
| nīlba 2 *46 adj nigel, niru ▫ vārgs |
| nȭrka *46 adj nõrk ▫ vārgs, vājš |
nȭŗka *46 adj nõrk ▫ vājš, nespēcīgs - Tä’m i’bbi u’m vanā ja nȭŗka. Tema hobune on vana ja nõrk. ▫ Viņa zirgs ir vecs un nespēcīgs.
|
nūrka *46 s nurk ▫ stūris - tubā nūrka toa nurk ▫ istabas stūris
- Laps pa’ņ nurkõ, si’z sai kūldzizõks. Laps pandi nurka, siis sai sõnakuulelikuks. ▫ Bērnu lika stūrī, tad viņš kļuva paklausīgs. KK77b
|
| o’v|īnda *46 s auhind ▫ godalga, balva |
ȭlma *46 s hõlm ▫ atloks, svārku vai mēteļa stūris - a’m ȭlma kuue hõlm ▫ svārku atloks; jak ȭlma jaki hõlm ▫ jakas atloks
- Ta u’m sǭnd midēgõst ȭlman alā – ta u’m lǟlam. Ta on saanud midagi hõlma alla – ta on rase. ▫ Viņa ir dabūjusi kaut ko zem atloka – viņa ir grūta.
|
pāika *46 s
(a) koht, paik ▫ vieta = kūož- Mittõ pāikast ka! Mitte paigastki! ▫ Ne no vietas! Ma ä’b sǭ pāika pǟldõst jarā. Ma ei saa paigalt ära. ▫ Es netieku projām no vietas.
(b) koht, talu ▫ mājvieta, sēta
(c) paik, lapp ▫ ielāps |
pāina 1 *46 s luupainaja, painaja ▫ lietuvēns (folkl.) - tulāb pǟlõ neme pāina käib peale nagu painaja ▫ uzmācas kā lietuvēns
- Ta vȯļļi nǟnd painõ. Ta olevat näinud luupainajat. ▫ Viņš esot redzējis lietuvēnu. Jegaī’d kalāmī’e tubā nūrkas nemē pāina kikīz mǭmī’ed perīmī’ed pakkõld kuoț. Iga kaluri toa nurgas nagu painaja kükitas läti peremeeste takukott. ▫ Katra zvejnieka istabas stūrī kā lietuvēns tupēja latviešu saimnieku pakulu maiss. VS35
|
pāina 2 *46 s
(a) rõhk, surve ▫ spiediens = pīkstimi (b)
(b) rõhk ▫ uzsvars (lingv.) |
| pālga *46 s pale ▫ seja 2Ts.1.9> palg |
| palg|gīrba *46 s näojoon ▫ vaibsts EIIIa |
| pālka *46 s palk ▫ alga |
pāmpa *46 s pats, palmik ▫ bize - Tä’mmõn at kakš pampõ. Tal on kaks patsi. ▫ Viņai ir divas bizes. Ta pāļštab eņtš pāmpidi. Ta punub oma patse. ▫ Viņa pin savas bizes.
|
pānda 1 *46 s
(a) põikpuu ▫ šķērsdēlis (etn.)
(b) uksepõõn ▫ durvju šķērsdēlis (etn.) |
| pandõb|pāika *46 s panipaik ▫ pieliekamais |
pǟrla *46 s pärl ▫ pērle ≈ pǟrlõz- Spī’ḑij pǟrla, a’mmõ krāsõ ta laistõ. Särav pärl, igat värvi ta kiirgab. ▫ Spīdīga pērle, visās krāsās tā laistās. KK77 a
|
pǟrna *46 s pärn ▫ liepa (Tilia cordata) - Ma tuoi Būdnikā oukst kim pärnõ. Ma tõin Būdnikā august kümme pärna. ▫ Es atvedu no Būdnieka bedres desmit liepas. Mä’d kǭrand immar kazābõd pǟrnad. Meie õue ümber kasvavad pärnad. ▫ Ap mūsu sētu aug liepas. Mä’d rāndas u’m veitõ perni. Meie rannas on vähe pärni. ▫ Mūsu jūrmalā ir maz liepu.
|
| pǟva|kȭrda *46 s päevakord ▫ dienaskārtība |
pǟva|vālda *46 s päevavalgus ▫ saulesgaisma, dienas gaisma = pǟva|va’l (b)- pǟvavaldõ tūodõ päevavalgele tuua ▫ celt gaismā; pǟvavaldõ tūlda päevavalgele tulla ▫ nākt gaismā
|
| pēļi||kȭrda *46 s pealis ▫ virsa, virskārta |
pīnda *46 s pind, pinnakiht ▫ virsma - mǭ pīnda maa pind ▫ zemes virsma; vie’d pīnda vee pind ▫ ūdens virsma; pū pīnda puu pind ▫ koka virsma
- Võrgõd sǭbõd pi’dtõd vie’d pīndas. Võrgud hoitakse vee pinnal. ▫ Tīkli tiek turēti ūdens augšējā slānī [~ uz ūdens virsmas]. E ID
|
| piškīz|kōp|īnda *46 s jaehind ▫ mazumtirdzniecības cena |
pǭļaz|kīlma *46 s lumeta pakane ▫ kailsals - Īezõ vȯ’ļ sūr pǭļazkīlma. Öösel oli kange pakane. ▫ Naktī bija liels kailsals. JL25
|
| pōrsa *46 s porss ▫ purvmirte (Myrica gale) |
| post|mārka *46 s postmark ▫ pastmarka |
| põrm|kuodā *46 s tolmukapea ▫ putekšnīca (bot.) |
| põrm|pūnga *46 s tolmukott (tolmuka osa) ▫ putekšņmaciņš (bot.) |
| pȭrna 1 *46 s põrn ▫ liesa (anat.) |
pȭrna 2 *46 adj lahja, rasvatu ▫ liess - pȭrna nemē kēļ põrn nagu keel ▫ liess kā mēle 79/5
|
pūlka *46 s pulk ▫ puļķis - Mēg ūomõ ī’d pūlka pǟl. Me oleme ühe pulga peal. ▫ Mēs esam pār vienu kārti metami [~ uz viena puļķa]. KK77 a
|
pūlkad *46 s pl trellid ▫ restes - Alā ne’i tī’e, sǭd pūlkad jū’r! Ära nii tee, jõuad trellide taha [~ juurde]! ▫ Nedari tā, nonāksi aiz [~ pie] restēm! 77.2
|
pūmpa 1 *46 s
(a) küür ▫ kupris - pūmpa sǟlgas, jarā murdtõd sǟlgaks küür seljas, ära murtud seljaga ▫ kupris mugurā, ar salauztu muguru KK78a65
(b) küürakas ▫ kuprītis - Ī’ds kilās vȯ’ļ pūmpa Jǟkõb. Ühes külas oli küürakas Jǟkõb. ▫ Vienā ciemā bija kuprītis Jēkabs. 79/6
|
| pūmpa 2 *46 adj küürakas ▫ kuprains |
pūnda *46 s leisikas (8,19 kg) ▫ pods (8,19 kg) - Ī’ds pūndas u’m kakškimdõ maitsõnt. Ühes leisikas on kakskümmend naela. ▫ Vienā podā ir divdesmit mārciņu. 152.1/2
|
pūnga *46 s
(a) kott ▫ soma PK
(b) rahakott, kukkur ▫ naudasmaks, zutnis Lk22.31 |
| rāika *46 s sälk ▫ robs |
rānda *46 s rand, rannik ▫ jūrmala, piekraste - Kalāmī’ed lǟ’bõd randõ. Kalurid lähevad randa. ▫ Zvejnieki iet uz jūrmalu. Mēg jelām rāndas. Me elame rannas. ▫ Mēs dzīvojam jūrmalā. Ma u’m rāndast perīņ. Ma olen rannast pärit. ▫ Es esmu no jūrmalas.
|
rānda|dīlba *46 s
(a) vihitaja ▫ upes tilbīte (Actitis hypoleucos)
(b) tumetilder ▫ tumšā tilbīte (Tringa erythropus) |
rǟnka *46 s kõnd -u, viljatu maa ▫ neauglīga zeme - Ä’b vȯlkstõ mä’d izād ne’i pǟgiņ kāndatõs tīedõ tī’enõd, si’z mä’d mǭ vȯlks rǟnka, kus midēgõst ä’b kazāks. Ei oleks meie isad nii palju kannatades tööd teinud, siis me maa oleks kõnd, kus midagi ei kasvaks. ▫ Ja mūsu tēvi nebūtu, tik daudz ciesdami, darbu darījuši, tad mūsu zeme būtu neauglīga, kur nekas neaugtu. JL77
|
| rejā|vīrba *46 s rehapulk ▫ grābekļa zobs = rejā|pīgõzKK78a74 |
rīnda 1 *46 s rind ▫ krūts - naiz rīndad naise rinnad ▫ sievietes krūtis; lapsõn rindõ andõ lapsele rinda anda ▫ dot bērnam krūti; täud rīndaks jengõ täie rinnaga hingata ▫ elpot ar pilnu krūti; rīndadõks lōda pǟl rinnuli laua peal ▫ ar krūtīm uz galda KK77 a
- Tästā rīndad aldõst sai broutštõd, pīkstõd. Siit rindade alt sai masseeritud, vajutatud. ▫ Te zem krūtīm tika masēts, spiests. Rīndas siskāb. Rinnas pistab. ▫ Krūtīs dur. KK78
|
rīnda 2 *46 s
(a) rida ▫ rinda, rindiņa - nänt rīndad kēratiji nende ridade kirjutaja ▫ šo rindu rakstītājs K87
(b) rivi ▫ rinda, ierinda - ī’d-tuoiz tagān rīndas üksteise taga rivis ▫ viens aiz otra rindā KK77 a
- Zōldatõd ka lǟ’bõd rīndas. Sõdurid kah lähevad rivis. ▫ Kareivji arī iet ierindā. KK77 a
(c) järjekord ▫ rinda, kārta |
| rǭ’|pūnga *46 s rahakott, rahapung ▫ naudasmaks |
rūiska *46 s rusikas ▫ dūre ≈ ru’isk- rūiskaks ra’bbõ rusikaga lüüa ▫ sist ar dūri 2Kr12.7
|
| rūmba *46 s rumm -u ▫ rumba |
rūnga *46 s nui, kaigas ▫ runga, sprungulis - ja’mdõ rūnga piekstõb pierāst, kīen attõ oksā tīnkõd jäme nui peksmiseks, millel on oksatüngad ▫ resna runga sišanai, kurai ir zaru strupuļi KK77 a
- Ta viskīz mi’nnõn rūngidi si’zzõl, la’z ma ä’b võigõ bro’utšõ. Ta viskas mulle kaikaid sisse, et ma ei võiks sõita. ▫ Viņš meta man sprunguļus, lai es nevarētu braukt.
|
rūoiska *46 s roosk, piits ▫ pletne - ruoiskõ nä’gțõ rooska näidata ▫ parādīt pletni
- Ma si’nnõn āndab rūoiskaks. Ma annan sulle roosaga. ▫ Es sadošu tev ar pletni.
|
| sasprānga *46 s rangirinnus ▫ saku samestava (etn.) |
| sǟrna *46 s saar ▫ osis (Fraxinus excelsior) |
sīlda *46 s sild ▫ tilts - a’mḑi sīldidi eņtš tagān jarā kittõ kõiki sildu enda järel ära põletada ▫ nodedzināt aiz sevis visus tiltus
|
| sīlda|tȭlpa *46 s sillasammas ▫ tilta balsts |
| sīlma|mǟrga *46 s rähm ▫ pūžņi 79/5 |
| sīlma|nūrka *46 s silmanurk ▫ acs kaktiņš |
| sīlma|vālda *46 s silmavalge ▫ acs baltums (anat.) E3A |
| sizāl|kȭrda *46 s sisekord ▫ iekšējā kārtība Ap16.24 |
skūol|kȭrda *46 s koolikord ▫ skolas kārtība - sīeāiga skūolkȭrda pie’rrõ selle aja koolikorra järgi ▫ saskaņā ar tā laika skolas kārtību
|
| sȭira *46 s juust, sõir ▫ siers, svaigais siers |
sprāiga *46 s pragu ▫ plaisa - Sprāiga sizāl, pōkõb kațki. Pragu sees, lõheneb katki. ▫ Plaisa iekšā, pārsprāgst pušu. KK78b33
|
| strep|pūlkad *46 s pl redelipulgad ▫ redeļu šķērskoki 79/9 |
| sukā|ku’dtõb|vīrba *46 s sukavarras ▫ adāmadata (zeķu adīšanai) |
| sūolõ|tȭlpa *46 s soolasammas ▫ sālsstabs |
| sūr|kōp|īnda *46 s hulgihind ▫ vairumtirdzniecības cena |
škīrba *46 s pilu, pragu ▫ sprauga, šķirba > pa’g- Kustõ spīḑõb le’bbõ, u’m škīrba. Kust paistab läbi, on pragu. ▫ Kur spīd cauri, ir šķirba. KK77 a
|
| štok|bāntad *46 s pl traksid ▫ bikšturi |
| tārpa *46 s tarve ▫ vajadzība |
| tazā|pīnda *46 s tasapind ▫ līmenis, plakne |
| ti’g|tȭlpa *46 s tugisammas ▫ balsts, balsta kolonna Ga2.9 |
tīlka *46 s tilk ▫ piliens, lāse = sipā, pīsk 1- mittõ tilkõ mitte midagi, mitte sugugi ▫ ne piles, ne druskas
- Ne’iku mie’rsõ ikš tīlka: kadūb jarā. Nagu meres üks tilk: kaob ära. ▫ Kā viens piliens jūrā: pazūd. Ta mittõ tilkõ ä’b võtā sū’zõ, mis u’m jo ve’ggi. Ta ei võta mitte tilkagi suhu, mis on vägevam. ▫ Viņš neņem ne piles mutē [no tā], kas stiprāks. Ta i’z kīt mittõ tilkõ. Ta ei öelnud mitte midagi [~ tilkagi]. ▫ Viņš nepateica pilnīgi neko [~ ne piliena]. Ta ä’b tī’e tīedõ mittõ tilkõ. Ta ei tee tööd mitte sugugi [~ tilkagi]. ▫ Viņš nemaz [~ ne piles] nestrādā. KK77b; KK77 a
|
| tīnta *46 s tint, norss ▫ salaka (Osmerus eperlanus eperlanus) |
tȭlpa *46 s post, sammas, tulp ▫ stabs, kolonna - tūl|tȭlpa tuulekeeris ▫ virpuļviesulis; vie’d|tȭlpa vesipüks ▫ ūdens virpulis
|
tȭlza *46 adj
(a) nüri ▫ truls, neass
(b) tundetu ▫ nejūtīgs - Ku appõn mǭŗidi sīeb, ambõd īebõd tȭlzaks. Kui hapusid marju süüa, muutuvad hambad tundetuks. ▫ Ja skābas ogas ēd, zobi kļūst nejūtīgi. Sū īeb tȭlzaks. Suu muutub paksuks [~ nüriks] [toomingamarjadest]. ▫ Mute notirpst [no ievogām]. 79/5
|
| tsǟlka *46 s neitsinahk ▫ jaunavības plēve E3 a> neitsõ|nǭ’gõ |
tsīlpa *46 s silmus ▫ cilpa > leņțš- Alā pa’n eņtš pǟdõ tsīlpa si’zzõl! Ära pane oma pead silmusesse! ▫ Neliec savu galvu cilpā! KK77 a
|
tūima *46 adj
(a) tuim, tundetu ▫ nejutīgs - tūimaks sǭdõ nüristuda, tuimaks muutuda ▫ kļūt nejutīgam Ef4.19
(b) tuim, nüri ▫ truls - tūima tierā tuim tera ▫ truls asmens
(c) lääge ▫ bezgaršīgs, sājš - Mis akkõb vastõ, u’m kīlma, ta u’m tūima, ä’b ūo smekīg. Mis hakkab vastu, on külm, see on tuim, ei ole maitsev. ▫ Kas nepatīk, ir auksts, tas ir bezgaršīgs, nav garšīgs. KK78b46
|
| tūl|tȭlpa *46 s tuulekeeris, tuulispask ▫ virpuļviesulis |
| tūrska *46 s tursk ▫ menca (Gadus morhua) |
| ūigma *46 s häbe ▫ kaunums (anat.) |
| ūnda *46 s õng ▫ makšķere |
ūrga *46 s oja ▫ strauts - Kēņigtarā urgõ pigātagā jemīņ ä’b ūo. Kēņigtarā oja peaaegu pole enam. ▫ Kēniņdārza strauta gandrīz vairs nav.
|
ūrma 1 *46 s
(a) juga, vool ▫ strūkla - vie’r|ūrma verejuga, verevool ▫ asins strūkla
(b) elektrivool ▫ strāva |
| ūrma 2 *46 s neelukoht ▫ atvars |
| va’ildõb|ūrma *46 s vahelduvvool ▫ maiņstrāva |
vālda 1 *46 s võim ▫ vara - vä’g|vālda vägivald ▫ vardarbība
|
vālda 2 *46 adj
(a) valge, valget värvi ▫ balts - ne’i vāldad tikkiž ku lu’m nii valged täiesti kui lumi ▫ tik balti, pilnīgi kā sniegs; vālda ma’g vastõ päuvõ valge kõht vastu päikest ▫ balts vēders pret sauli KK77; J14
- Mis u’m vālda, se u’m knaš, pū’dõz ne’iku lu’m. Mis on valge, see on ilus puhas nagu lumi. ▫ Kas ir balts, tas ir skaists, tīrs kā sniegs. KK77 a
(b) valge, valgusküllane ▫ gaišs - vālda pǟva valge päev ▫ gaiša diena
|
| vānta *46 s vant ▫ vants (mar.) |
vāņka *46 s pärg, vanik, õiekroon ▫ vainags - ēdrõm vāņka õiekroon ▫ ziedu vainags
- Si’z u’m lieudtõd vāņkidi, vaškiži vāņkidi. Siis on leitud pärgi, vaskseid pärgi. ▫ Tad ir atrasti vainagi, vara vainagi. 152.2/10
|
| vārza *46 s varss, sälg ▫ kumeļš |
vä’g|vālda *46 s vägivald ▫ vardarbība - vä’gvaldõ kȭlbatõ vägivalda tarvitada ▫ lietot vardarbību 2L11
|
| vēmpa *46 s kraadepoiss, lõngus ▫ sprukstiņš |
| vie’d|nǟlga *46 s janu ▫ slāpes |
| vie’d|tȭlpa *46 s vesipüks ▫ ūdensstabs |
| vie’r|ūrma *46 s verejuga, verevool ▫ asins strūkla |
vīmba *46 s vimb ▫ vimba (Vimba vimba) - Vīmban u’m pǟgiņ ū’ogidi. Vimmal on palju roode. ▫ Vimbai ir daudz asaku. E I
|
vīnda *46 s vinn -a ▫ vinda (etn.) - kouv vīnda kaevuvinn ▫ akas vinda
|
vīrba *46 s
(a) varras ▫ virbs, iesms, irbulis (etn.)
(b) kudumisvarras ▫ adāmadata - sukā ku’dtõb vīrba sukavarras ▫ adāmadata zeķu adīšanai
- Sukkõ kudāb vīd vīrbaks. Sukka kootakse viie vardaga. ▫ Zeķi ada ar piecām adāmadatām.
|
vȱrna *46 adj mahe, õrn ▫ maigs, liegs - vȱrna sieldõm mahe valgus ▫ maiga gaisma; vȱrna ēļ mahe hääl ▫ maiga balss; vȱrna tūļ mahe tuul ▫ liegs vējš
|
| vȯstõb|īnda *46 s ostuhind ▫ iepirkuma cena |
vȭlga *46 s võlg ▫ parāds - võlgõ īedõ võlgu jääda ▫ palikt parādā; vȭlgas vȱlda võlgu olla ▫ būt parādā; siļmšti sǭņi vȭlgidi silmini võlgades ▫ parādi līdz acīm
- Vȭlga u’m kūorad sǭņi. Võlg on kõrvuni. ▫ Parāds ir līdz ausīm. Ku lǟ’b sittõm, lǟ’b zīḑõn vȭlgidi maksām. Kui minnakse sittuma, minnakse juudile võlgu maksma. ▫ Kad iet kakāt, iet žīdam parādus maksāt. Vȭlga pǟl võttõd kōp vȯ’ļ maksāmõst tõuŗim. Võlgu võetud kauba [eest] pidi maksma kallimalt. ▫ Par uz parāda ņemtām precēm bija jāmaksā dārgāk. Mi’nnõn u’m võlgõ i’ļ pǟ. Mul on võlga üle pea. ▫ Man ir parādu pāri galvai. Zūonkõ sai mīdõd jarā vȭlgad pierāst. Zūonkõ müüdi ära võlgade pärast. ▫ Žonaki tika pārdoti parādu dēļ. KK77b; KK77 a; E ID; 86a14
|
zārka *46 s kirst, puusärk, sark ▫ zārks - Zārka jūrs vȱikabõd ja kunkstõbõd īž eņtšõks ne’i, ku zǟl u’m. Kirstu juures oiatakse ja halisetakse omaette nii, et kahju on. ▫ Pie zārka vaid un kunkst savā nodabā tā, ka ir žēl. KK78
|
| ... |
