aigõ 1 ¤37 vt
(a) mõõta ▫ mērīt - kieuži, mǭdõ, vietā aigõ köisi, maad, vett mõõta ▫ virves, zemi, ūdeni mērīt
- Ku aigõb jaļgi, si’z mingi tundtõb kūolõb, ku aigõb sūormidi, si’z mingi kovāl rištīng sīndõb. Kui mõõdetakse jalgu, siis mõni tuttav sureb, kui mõõdetakse sõrmi, siis mõni tark inimene sünnib. ▫ Ja mēra kājas, tad kāds paziņa nomirst, ja mēra pirkstus, tad kāds gudrs cilvēks piedzimst. 74.41
(b) proovida ▫ laikot, piemērīt - ǭ’riņi aigõ ülikonda proovida ▫ uzlaikot uzvalku
|
| airõ ¤37 vt aerutada ▫ airēt > sõidõ152.1/3 |
| aŗbõ ¤37 vt loitsida ▫ vārdot |
bergõ ¤37 vt lossida ▫ izkraut - Bērgõb laijḑi. Lossitakse laevu. ▫ Izkrauj laivas. KK77
|
bõmbõ ¤37 vi
(a) paisuda, tõusta ▫ pacelties, uzplūst - Ve’ž u’m bõmbõn. Vesi on tõusnud. ▫ Ūdens ir uzplūdis. 86a24
(b) tursuda ▫ tūkt, pampt - Mi’nnõn bõmbõbõd jālgad, rǭžki pāistabõd. Mul tursuvad jalad, veidi paistetavad. ▫ Man tūkst kājas, nedaudz pampst. Kädūd bõmbõbõd, mi’n palg u’m bõmbõn. Käed tursuvad, mu nägu on tursunud. ▫ Rokas tūkst, man seja ir uztūkusi. *156.1
|
bungõ ¤37 vi prõmmida, trummeldada ▫ bungot - Būngõb dūrõks, būngaks, pūkõks. Prõmmitakse rusikaga, trummiga, puuga. ▫ Bungo ar dūri, bungām, koku. KK78a32
|
dalgõ ¤37 vt lunida ▫ diedelēt - Dalgiji kǟ’b dalgõs. Kerjus käib kerjates. ▫ Diedelnieks staigā diedelēdams.
|
dingõ ¤37 vt tingida ▫ kaulēties, diņģēties - jarā dingõ alla tingida ▫ nokaulēt; jū’rõ dingõ üles tingida ▫ uzkaulēt
- Dingõb jarā, la’z ta ju lǟ’tõ sǭgõ. Tingib alla, et ta odavamalt saaks. ▫ Nokaulē, lai viņš dabūtu lētāk. Dingõb jū’rõ, kuņtš tä’mmõn āndab jū’rõ. Tingib juurde, kuni talle antakse juurde. ▫ Diņģē klāt, kamēr viņam dod klāt. KK78a34
|
| gilgõ ¤37 vi supelda ▫ peldēties |
ilgõ ¤37 s särada ▫ mirdzēt - Tu’ļ īlgõb. Tuli särab. ▫ Uguns mirdz.
|
irgõ 1 ¤37 vt hakata, alustada ▫ sākt - itkõ irgõ nutma puhkeda ▫ sākt raudāt; na’grõ irgõ naerma hakata ▫ sākt smieties, iesmieties; irgõs pe’rriztõks alustades viimastest [~ viimastega] ▫ sākot no pēdējiem Mt20.8
- Ta īrgiz kuoŗŗõ mustā vīla vāldast ulzõ. Ta hakkas musta villa valgest välja korjama. ▫ Viņš sāka lasīt melno vilnu ārā no baltās. Kūoja ka tǭ’b tä’msõ’vvõ irgõ tī’edõ ūdtõ tu’bbõ. Kūoja ka tahab tänavu suvel hakata tegema uut maja. ▫ Koija arī grib šovasar sākt celt jaunu māju. Kilāro’vz tǭ’bõd irgõ ainõ nītõ. Külarahvas tahab [~ tahavad] hakata heina niitma. ▫ Ciema ļaudis grib sākt pļaut sienu. JL77
|
irgõ 2 ¤37 vi
(a) hakata, asuda ▫ sākt, ķerties pie - U’m āiga tīe jū’r irgõ. On aeg töö juurde asuda. ▫ Ir laiks ķerties pie darba. 1921. ā. īrgiz Tartus Jemākīel Seļtš ulzõ āndam piškiži līvõ lugdõbrǭntidi. 1921. a hakkas Tartus Emakeele Selts välja andma väikseid liivi lugemikke. ▫ 1921. g. Tartu Dzimtās valodas biedrība sāka izdot mazas lībiešu lasāmgrāmatas. Jõvā 1931. ā. lopāndõksõl vȯ’ļ Jālgabs irgõn ulzõ tu’lmõ līvõ kīel kūkēra „Līvli”. Juba 1931. a lõpul oli Jelgavas hakanud ilmuma liivikeelne kuukiri „Līvli”. ▫ Jau 1931. g. beigās Jelgavā bija sācis iznākt mēnešraksts lībiešu valodā „Līvli”. K87; K83
(b) alata ▫ sākties - Tä’mnāigast sõ’vvõ sugīd ä’b tǭ’ irgõ. Tänavu suvi sugugi ei taha alata. ▫ Šogad vasara nemaz negrib sākties. Tä’mnāigast ve’jmi īrgiz o’bbõ. Tänavu kalapüük algas hilja. ▫ Šogad zveja sākās vēlu.
|
jarā|jengõ ¤37 vi lahtuda ▫ novadēties - Vȯ’l u’m jarājengõn. Õlu on lahtunud. ▫ Alus ir novadējies.
|
| jarā|närbõ ¤37 vi jõuetuks muutuda, vaibuda, närtsida ▫ kļūt bezspēcīgam, noplakt, novīst |
jengõ ¤37 vi
(a) hingata ▫ elpot, ieelpot - tõvāld jengõ sügavalt hingata ▫ dziļi ieelpot
- Jengõmõt ä’b või je’llõ. Hingamata ei saa elada. ▫ Neelpojot nevar dzīvot. KK78a47
(b) lahtuda, haihtuda, aurustuda ▫ izgarot, iztvaikot, novadēties - jarā jengõ lahtuda ~ ära hingata ▫ izgarot ~ novadēties
- Propūb botīļ vi’zzõ, algõ ta jengõg jarā. Pudel korgitakse kinni, et see ei aurustuks ära. ▫ Pudeli aizkorķē, lai tā neizgarotu. KK78b20
|
juļgõ ¤37 vt silmi pimestada ▫ apžilbināt - Jūļgõb ne’i, ku ta ä’b tīeda, mis tī’eb. Pimestab nii, et ta ei tea, mis teeb. ▫ Apžilbina tā, ka viņš nezina, ko dara. KK78a52
|
kaibõ ¤37 vt
(a) kaevata ▫ sūdzēties, sūdzēt - kū’oḑõ kaibõ kohtusse kaevata ▫ iesūdzēt tiesā
- Ma tīedab, kis mīnda kāibiz. Ma tean, kes minu peale kaebas. ▫ Es zinu, kas mani apsūdzēja. Läpš lǟ’b jemān kaibõm tuoiz pǟlõ. Laps läheb emale teise peale kaebama. ▫ Bērns iet sūdzēties mātei par otru. KK78
(b) kurta ▫ gausties - i’ļ eņtš kaibõ enese üle kurta ▫ gausties par sevi
- Kāibõb i’ļ eņtš lapst, va’ist at slikțõd lapst, agā kāibõb, ku pūoga u’m kougõn kuondõ ja ä’b tu’l vaņtlõm. Kurdetakse oma laste üle, vahel on halvad lapsed, aga kaevatakse, et poeg on kaugel ja ei tule vaatama. ▫ Gaužas par saviem bērniem, reizēm ir slikti bērni, bet gaužas, ka dēls ir tālu no mājām un nenāk apraudzīt. FŽ88.33
|
kaimõ ¤37 vt lähetada, saata ▫ sūtīt, nosūtīt - Ta kāimiz telegram. Ta saatis telegrammi. ▫ Viņš nosūtīja telegrammu.
|
kargõ ¤37 vi
(a) karata ▫ lēkt - Ta kārgiz i’lzõ. Ta kargas üles. ▫ Viņš pielēca augšā. Kõps kārgiz je’dspēḑõn mõtsõ. Jänes kargas ära metsa. ▫ Zaķis aizlēca projām mežā.
(b) karata, tõusma (taevakeha kohta) ▫ aust, lēkt - Või si’z pǟva ä’b karg ūoņdžõl idāst? Kas siis päike ei karga hommikul kirdest? ▫ Vai tad saule nelec no rīta ziemeļaustrumos? Päva kārgõb, ku nūzõb. Päike kargab, kui tõuseb. ▫ Saule lec, kad [tā] ceļas. J19; KK78a2
(c) karata, hambad sisse lüüa ▫ ieklupt, iecirst zobus - Pi’ņ kārgõb. Koer lööb hambad sisse. ▫ Suns iecērt zobus. Pi’ņ kārgiz mī’en jalgõ. Koer kargas mehele jalga. ▫ Suns ieklupa vīram kājā.
|
kärnõ ¤37 vt soperdada ▫ nemākulīgi strādāt, ķērnāties - Ta kǟrnõb, tī’eb, mis ä’b ūo vǟrts. Ta soperdab, teeb, mis ei ole väärt. ▫ Viņš ķērnājas, dara, kas nav [nekā] vērts. KK78a64
|
kengõ ¤37 vt kängitseda, jalga panna ▫ aut - Kēngõb – panāb jālgad vi’zzõ. Kängitseb – paneb jalad kinni. ▫ Apauj – apģērbj kājas. Võib kengõ sǭpkidi, kengi, pastāļi, vīžḑi jalgõ. Võib kängitseda saapaid, kingi, pastlaid, viiske jalga. ▫ Var aut zābakus, kurpes, pastalas, vīzes kājās. Ūoņdžõl kēngõb jālgad vi’zzõ, ȭ’dõn pästāb mǭ’zõ. Hommikul kängitsetakse jalad kinni, õhtul päästetakse lahti. ▫ No rīta kājas apauj, vakarā noauj. Pi’ds kīļazt jeiõ vȯ’ļ lǟlamstiz kǟ’dõ, si’z sai kengdõd pastāl alā ve’l seļļi jeipastāl. Mööda kiilasjääd oli raske käia, siis sai pastla alla kängitsetud veel selline jääpastel. ▫ Pa atkalu bija grūti staigāt, tad virs [~ zem] pastalas vēl āva tādu ledus kurpi. KK78a55; KK78; 86b9
|
kiužõ ¤37 vt kiusata ▫ tirdīt - Alā kiuž mīnda! Ära kiusa mind! ▫ Netirdi mani! KK78a58
|
kõlbõ ¤37 vi kõlvata, sobida, sündida ▫ derēt - äp kuskiz ä’b kõlb mitte kuhugi ei kõlba ▫ nekur neder KK77 a
- Se sēņ ä’b kõlb sīedõb. See seen ei kõlba süüa. ▫ Šī sēne neder ēšanai. Bõuvmateriālõd transportimizõks väggi kȭlbizt laigāpūoj lǭjad. Ehitusmaterjalide transportimiseks sobisid väga lamedapõhjalised paadid. ▫ Būvmateriālu transportēšanai ļoti noderēja platdibena laivas. E IE
|
kraņgõ ¤37 vt kraapida ▫ grābt - Ta kraņgõb kädūdõks viļļõ ī’dstõ kūožõstõ tuoizõ. Ta kraabib kätega vilja ühest kohast teise. ▫ Viņš grābj ar rokām labību no vienas vietas uz citu. KK78a62
|
kuijõ ¤37 vi
(a) kuivada ▫ žūt - ku’bbõ kuijõ kokku kuivada ▫ sažūt KK78
- Ǭ’rõnd kuijõbõd. Pesu kuivab. ▫ Veļa žūst. Jarā kuijõn ne’i ku ǭbõpū, vǭjli. Ära kuivanud nagu haavapuu, lahja. ▫ Izžuvis kā apse, vājš. KK77
(b) kuivada, kuivaks muutuda ▫ kalst, izkalst - Sū kūjõb. Suu kuivab. ▫ Mute kalst. Tikkiž kūjõb jarā. Kõik kuivab ära. ▫ Viss izkalst.
|
kuorbõ ¤37 vi kõrbeda ▫ svilt, piedegt, izdegt - Mis sǟ’l kūorbõb? Mis seal kõrbeb? ▫ Kas tur svilst? Vīļa u’m kuorbõn. Vili on kõrbenud. ▫ Labība ir [saulē] izdegusi. Vȯrūks kūorbõb ulzõ. Oras kõrbeb ära. ▫ Zelmenis izdeg. L7.1
|
laimõ ¤37 vt laimata ▫ apmelot - ta lāimõb ta laimab ▫ viņš apmelo; ne laimõbõd nad laimavad ▫ viņi apmelo
|
lainõ ¤37 vi lainetada ▫ viļņoties - Mier lāinõb. Meri lainetab. ▫ Jūra viļņojas.
|
langõ ¤37 vi langeda, kukkuda ▫ krist - Pū lāngõb. Puu langeb. ▫ Koks krīt. Alā lang! Ära kuku! ▫ Nekrīti!
|
lingõ ¤37 vi
(a) kõikuda ▫ līgoties = līngastõ- ǟlõb, līngõb kiigub, kõigub ▫ šūpojas, līgojas KK78a68
(b) tuikuda ▫ grīļoties - Sa ūod jūobõn, sa līngõd ī’žeņtšõks. Sa oled joobnud, sa tuigud ise. ▫ Tu esi piedzēries, tu grīļojies savā nodabā. KK78a68
|
luoilõ ¤37 vi
(a) loovida ▫ lavēt, kreicēt (mar.) = kreitsõ (a)KK78a75- Lǭja lūoilõb. Paat loovib. ▫ Laiva lavē. KK78a75
(b) tuikuda ▫ grīļoties |
mangõ ¤37 vt manguda ▫ diedelēt, mangot - Ta māngõb eņtš pierāst midāgõst. Ta mangub enese jaoks midagi. ▫ Viņš diedelē kaut ko priekš sevis. Tsigīņõd mangõbõd. Mustlased manguvad. ▫ Čigāni diedelē. KK78b1
|
märgõ ¤37 vi kõduneda, pehkida ▫ trūdēt, trupt = trussõ- märgõn pū pehkinud puu ▫ satrūdējis koks; tõ’vstõ vȯ’ļtõ märgõnd tüvest olid pehkinud ▫ serdē bija satrūdējuši
|
naizõ ¤37 vi naituda ▫ apņemt sievu, precēties - Mīez võtāb nāizta, si’z ta nāizõb. Mees võtab naist, siis ta naitub. ▫ Vīrs ņem sievu, tad viņš precas. Pūoga u’m naizõn. Poeg on naitunud. ▫ Dēls ir apņēmis sievu. KK78b5
|
närbõ ¤37 vi minestada ▫ ģībt - Ma nǟrbiz pǟva kä’dsõ, lemmõsõ. Ma minestasin päikse käes palavas. ▫ Es noģību saulē, karstumā. KK78
|
nielgõ ¤37 vt kugistada, puukida ▫ rīt, negausīgi ēst - sīebõd ja nielgõbõd söövad ja kugistavad ▫ ēd un rij
|
nilgõ 1 ¤37 vt nülgida ▫ dīrāt - Nǭ’gõ võtīz jarā, si’z nīlgiz lūomõztõ. Nahk võeti ära, seega nüliti looma. ▫ Ādu noņēma, tātad dīrāja dzīvnieku. KK78b6
|
nilgõ 2 ¤37 vi vingerdada ▫ locīties - Se u’m mingi kalā, kis nīlgõb vie’d sizāl. See on mingi kala, kes vingerdab vees. ▫ Tā ir kāda zivs, kas lokās ūdenī. Ūška nilgõb. Madu vingerdab. ▫ Čūska lokās. KK78b6
|
noļgõ ¤37 vt ilastada ▫ siekaloties - jarā noļgdõd sū, lȭga täis ilastatud suu, lõug ▫ nosiekalota mute, zods KK78b7
|
| painõ 1 ¤37 vt rõhuda ▫ spiest, uzsvērt |
| painõ 2 ¤37 vi kõverduda ▫ saliekties |
paizõ ¤37 vi
(a) paisuda, porsuda ▫ briest - Pū pāizõb. Puu paisub. ▫ Koks briest. Jo’ud paizõbõd. Jahu paisub. ▫ Milti briest. Pāizõb, mis kazāb: guŗkõz, na’ggõrz, ku ta ka’zzõs īeb sūrõks. Paisub, mis kasvab: kurk, kartul, kui ta kasvades muutub suureks. ▫ Briest, kas aug: gurķis, kartupelis, kad tas augot kļūst liels. Jernõd paizõbõd. Herned paisuvad. ▫ Zirņi briest. KK78b10
(b) tõusta ▫ celties (par ūdeni) - Ve’ž pāizõb. Vesi tõuseb. ▫ Ir paisums [~ ūdens ceļas].
|
põŗgõ ¤37 vi
(a) lõhkeda ▫ sprāgt, plīst
(b) plahvatada ▫ sprāgt, eksplodēt
(c) mõraneda, käriseda ▫ plīst, plaisāt - kațki põrgõ katki käriseda ▫ pārplīst
|
purgõ ¤37 vt võrku kaladest tühjendada ▫ iztukšot tīklu no zivīm - ulzõ purgõ võrku kaladest tühjendada ▫ iztukšot tīklu; purgdõb tīe võrgu tühjendustöö ▫ tīkla iztukšošanas darbs; purgõ sīļkidi räimi võrgust välja võtta ▫ izņemt reņģes no tīkla KK78b21; KK78b60; 1986/17
- Võrgidi pūrgõb: ku u’m pǟgiņ ka’ļdi, dõ’ŗštõb, kui u’m veitõ, si’z võtāb suormõdõks. Võrke tühjendatakse: kui on palju kalu, raputatakse, kui on vähe, siis võetakse sõrmedega. ▫ Tīklus tukšo: ja ir daudz zivju, krata, ja ir maz, tad ņem ar pirkstiem. KK78b21
|
| raibõ ¤37 vt rehitseda ▫ grābt (ar grābekli) = rejīkšõ |
seļgõ ¤37 vi selgida ▫ noskaidroties, nostāties - Āiga sēļgõb. Ilm selgib. ▫ Laiks noskaidrojas. Razā sēļgõb vie’d pǟlõ. Rasv selgib vee peale. ▫ Tauki nostājas uz ūdens. S; JL36
|
siļgõ ¤37 vt sülitada, süljata ▫ spļaut - Ta sīļgiz kõzāks. Ta sülgas vihaga. ▫ Viņš ar dusmām nospļāvās. Ta sīļgiz mi’n gī’mõ pätš. Ta sülitas mu näkku plärts. ▫ Viņš iespļāva man sejā pļakš. KK78b29; KK77 a
|
spraigõ ¤37 vi praguneda ▫ plaisāt - Jei ka sprāigõb kațki. Jää ka praguneb katki. ▫ Ledus arī plaisā. KK78b33
|
suoimõ ¤37 vt sõimata ▫ lamāt, lādēt - Ta sūoimõb tūoizta ä’bjõvād sõnādõks, lamūb. Ta sõimab teist pahade sõnadega, kirub. ▫ Viņš lād otru ar sliktiem vārdiem, lamā.
|
suoļmõ ¤37 vt sõlmida ▫ sasiet ar mezglu - vi’zzõ suoļmõ kinni sõlmida ▫ aizsiet ar mezglu KK78b37
- Sūoļmõb langõ, kīeta, kui tī’eb suoļmõks vi’zzõ. Sõlmitakse lõnga, köit, kui pannakse sõlmega kinni. ▫ Sasien ar mezglu dziju, virvi, kad aiztaisa ar mezglu. KK78b37
|
suornõ ¤37 vi piirduda ▫ aprobežoties - Kīel kõrdõlpa’nmi nēši lu’gdõbrǭntiš sūornõb autorõd kēravīț ī’tiztõmizõks. Keelekorraldus neis lugemikes piirdub autorite keele ühtlustamisega. ▫ Valodas normēšana šajās lasāmgrāmatās aprobežojas ar autoru rakstības vienādošanu. K86
|
šlengõ ¤37 vt lengerdada, küljelt küljele kõikuda ▫ zvāroties E IE> vǟnkartõ, vänkrõ- Lǭja ǟlõb, šlēngõb ī’dõ kilgõ, tuoizõ kilgõ, a’ž sa kīļta laintõ brou’tšõd. Paat kõigub, lengerdab ühele küljele, teisele küljele, kui sa külglainet sõidad. ▫ Laiva šūpojas, zvārojas uz vienu sānu, uz otru sānu, ja tu brauc pa sānvilni.
|
tammõ ¤37 vi paksuks, kõvaks muutuda ▫ sacietēt, sablietēties - Lēba u’m tammõn. Leib on kõvaks läinud. ▫ Maize ir sacietējusi. Mǭ u’m tammõn. Muld on kõvaks läinud. ▫ Zeme ir sablietējusies.
|
tarmõ 1 ¤37 vt
(a) soovida ▫ vēlēt - vȯnnõ tarmõ õnne soovida ▫ vēlēt laimi
- Tārmõb, la’z ta jo kougõn tīekõg. Soovitakse, et ta veel kaugemale jõuaks. ▫ Novēl, lai viņš tiek [vēl] tālāk. KK78b41
(b) tahta ▫ gribēt - Ikš tārmõb, tuoi ä’b tarm siedā ulzõ kītõ. Üks tahab, teine ei taha seda välja öelda. ▫ Viens grib, otrs negrib to izteikt. KK78b42
|
tarmõ 2 ¤37 va raatsida ▫ vēlēties - Ma tä’mmõn ä’b tarm andõ. Ma talle ei raatsi anda. ▫ Es nevēlos viņam dot. 79/7
|
tõmbõ ¤37 vt
(a) tõmmata ▫ vilkt - i’lzõ tõmbõ üles tõmmata ▫ vilkt augšā; jarā tõmbõ ära tõmmata ▫ aizvilkt projām; ku’bbõ tõmbõ kokku tõmmata ▫ savilkt kopā; mǭ’zõ tõmbõ maha tõmmata ▫ novilkt; ulzõ tõmbõ välja tõmmata ▫ izvilkt ~ izraut; vi’zzõ tõmbõ kinni tõmmata ▫ aizvilkt; kīeta tõmbõ köit tõmmata ▫ vilkt virvi
- Ta u’m tõmbdõb un liktõb. Ta on tõmmatav ja lükatav. ▫ Viņš ir velkams un stumjams. Ta lǟ’b ja tȭmbõb tä’m mǭ’zõ. Ta läheb ja tõmbab ta maha. ▫ Viņš iet un novelk viņu zemē. Ve’ž tȭmbõb ulzõ sīe sūoliz. Vesi tõmbab välja selle soolase. ▫ Ūdens izvelk ārā to sāļumu. KK77b; KK78b42; KK78a68
(b) kiskuda, rebida ▫ raut, plēstkațki tõmbõkatki rebida
(c) ahnitseda, tõmmata ▫ raust - viļļõ tõmbõ varandust tõmmata ▫ raust mantu
- Ta tȭmbõb a’mmõ, mis sǭb kä’ddõ. Ta ahnitseb kõike, mis saab kätte. ▫ Viņš rauš visu, ko dabū rokā. Mingizt a’žžõ ta tȭmbõb aššõ. Mõnd asja ta ahnitseb kähku. ▫ Kādu lietu viņš sarauš ātri. KK78b42
|
tuoimõ 1 ¤37 vt toimetada, koostada ▫ rediģēt, sastādīt - Lu’gdõbrǭntõz u’m tuoimdõt alīzskūol e’žmizt klasūd pierāst. Lugemik on koostatud algkooli esimestele klassidele. ▫ Lasāmgrāmata ir sastādīta sākumskolas pirmajām klasēm. J3
|
tuoimõ 2 ¤37 vi
(a) toimuda ▫ notikt - Kui se vīļa lǭțimi kuoigīs tūoimõb? Kuidas see vilja laadimine laevades toimub? ▫ Kā tā labības iekraušana kuģos notiek?
(b) toimida, mõjuda ▫ iedarboties
(c) kehtida ▫ būt spēkā |
uigõ ¤37 vt häbeneda ▫ kaunēties, kautrēties - Ta ūigõb, ku uid u’m. Ta häbeneb, kui on häbi. ▫ Viņš kaunas, kad ir kauns. Läpš ūigõb mi’nstõ. Laps häbeneb mind. ▫ Bērns kautrējas no manis. Alā uigõ! Ära häbene! ▫ Nekautrējies!
|
urgõ ¤37 vi põgeneda ▫ bēgt - jarā urgõ ära põgeneda ▫ aizbēgt KK78b49
- Ma ūrgõb tä’m je’dstõ. Ma põgenen tema eest. ▫ Es bēgu no viņa. Ne īrgizt urgõ. Nad hakkasid põgenema. ▫ Viņi sāka bēgt. Tītštiji ūrgõb mõtsõ. Jutlustaja põgeneb metsa. ▫ Sludinātājs bēg uz mežu. Ta ūrgiz tästā ne’iku tu’ļ tabār allõ. Ta põgenes siit, nagu tuli [~ oleks] saba all. ▫ Viņš aizbēga no šejienes kā plēsts [~ uguns zem astes]. KK78b49; J13; IK4; KK77 a
|
vainõ 1 ¤37 vt süüdistada ▫ vainot - Ta vāinõb tūoizta rištīngtõ. Ta süüdistab teist inimest. ▫ Viņš vaino otru cilvēku. KK78b50
|
vainõ 2 ¤37 vi lehata, haiseda ▫ smirdēt - Mis täsā vāinõb? Mis siin haiseb? ▫ Kas te smird? Sitā vāinõb. Sitt haiseb. ▫ Mēsls smird.
|
veimõ ¤37 vi närbuda, tohletada ▫ vīst, sažūt - Priš sīemnāiga, umārz, mis kōgiņ pī’ļõb, u’m pī’ļõsõ jarā veimõn. Värske söök, õun, mis kaua seisab, on seistes ära tohletanud. ▫ Svaigs ēdiens, ābols, kas ilgi stāv, stāvot ir savītis. KK78b52
|
vergõ ¤37 vt
(a) piiluda, luurata ▫ lūkot, vaktēt - Kaš vērgõb īri. Kass luurab hiiri. ▫ Kaķis lūko peles. KK78b52
(b) luurata ▫ izlūkot |
vingõ ¤37 vi vinguda, pilli ajada ▫ džinkstēt - kūorad vingõbõd kõrvad ajavad pilli ▫ ausis džinkst
|
virgõ 1 ¤37 vi virguda, ärgata ▫ mosties - Rištīng vīrgõb. Inimene virgub. ▫ Cilvēks mostas. Sa u’nstõ vīrgõd. Sa virgud unest. ▫ Tu mosties no miega. KK77; KK78b62
|
vȯigõ ¤37 vi ujuda ▫ peldēt - Mis u’m kievām, se vȱigõb, mis u’m lǟlam, se lǟ’b pū’ojõ. Mis on kerge, see ujub, mis on raske, see läheb põhja. ▫ Kas ir viegls, tas peld, kas ir smags, tas grimst [~ iet] dibenā. KK78
|
zaimõ ¤37 vt jumalat teotada ▫ zaimot - zāimõb teotab jumalat ▫ zaimo
|
zingõ ¤37 vt laulda ilmalikku laulu, šlaagrit ▫ dziedāt ziņģes, ziņģēt - Zīngõb luštõks. Lauldakse lusti pärast. ▫ Ziņģē par prieku. KK78a24
|
zuinõ ¤37 vi nühkida ▫ berzēties - Pi’ds sainõ, pi’ds pȭrandtõ, vastõ ǭ’jõ zuinõb, ȭŗõb. Mööda seina, mööda põrandat, vastu ahju nühib, hõõrub. ▫ Gar sienu, gar grīdu, pret krāsni berzējas, berž. KK78b39
|
