a’ilõ ¤51 vi
(a) joosta, söösta ▫ skriet, traukties - ku’bbõ a’ilõ kokku põrgata ▫ saskrieties; mǭ’zõ a’ilõ maha söösta ▫ noskriet; tuoizõn pǟlõ a’ilõ teisele kallale tormata ▫ uzbrukt otram; a’ilõ ibīz hobust ära vaevata ~ hobust ära ajada ▫ nodzīt zirgu ~ noskriet zirgu
- Ma a’iliz tästā ne’iku tūļ tabār allõ. Ma jooksin siit nii, et tuul saba all. ▫ Es aizskrēju no šejienes kā vēja plēsts [~ it kā vējš zem astes]. Ta a’iliz ne’i, ku kūondad tū’giztõ. Ta jooksis nii, et kannad suitsesid. ▫ Viņš skrēja tā, it kā pēdas sviltu [~ ka pēdas dūmoja]. Ne a’iliztõ ne’i, ku mǭ rū’tšiz. Nad jooksid nii, et maa müdises. ▫ Viņi skrēja tā, ka zeme drebēja. Ku tu’ļ vadā kuoț, liestād a’ilizt kuoțțõ si’zzõl. Kui tuli noodakott, siis lestad sööstsid kotti sisse. ▫ Kad nāca vada maiss, tad butes ieskrēja maisā. Pițkīzka’briki a’ilõb a’rtiz mǭ’zõ. Tikutaja sööstab kaldu maa poole. ▫ Mērkaziņa traucas slīpi zemes virzienā. KK77; 1984.1
(b) sõita, söösta ▫ braukt, traukties - Tallõ ma a’iliz sūrstõ kȭnkast rie’ggõks mǭ’zõ ja kīļaz vigā pǟlõ a’iliz jeirōdadõks kui lind. Talvel ma sõitsin suurest künkast kelguga alla ja kiila jää peal sõitsin uiskudega nagu lind. ▫ Ziemā es braucu no lielās kāpas ar ragavām un pa kailsala klāto vigu traucos ar slidām kā putns. Mašīnõd a’iliztõ ku’bbõ. Autod sööstsid kokku. ▫ Automašīnas saskrējās. JL75; KK78.3
(c) joosta, voolata ▫ tecēt, plūst - Jālgad panāb sāina pǟlõ, ve’r a’ilõb tā’giž. Jalad paneb seina peale, veri voolab tagasi. ▫ Uzliek kājas uz sienas, asinis plūst atpakaļ. Rõk ai’lõb jõvīst – kui sa rõkāndõd, ne’i lǟ’b. Jutt jookseb hästi – kuidas sa räägid, nii läheb. ▫ Runa plūst labi – kā tu runā, tā iet. KK77a
|
bo’ŗgõ 1 ¤51 vt
(a) sogada ▫ duļķot - Boŗgõb, kis siegūb vietā liegāks siegāmõl. Sogab, kes segab vett mudaga segamini. ▫ Duļķo tas, kurš jauc ūdeni kopā ar dubļiem. Alā boŗgõ vietā, alā tī’e lie’ggõ! Ära soga vett, ära tee pori! ▫ Neduļķo ūdeni, netaisi dubļus. KK77
(b) mütata ▫ dukurēt - Ta kuskõst boŗgõb midēgõst ulzõ, nu ne’i ka vie’d sizāld või mingiz liegā sizāld, või mingist oukstõ midēgõst boŗgõb ulzõ. Ta kuskilt müttab midagi välja, no nagu veest või mingi muda seest või mingist august müttab välja. ▫ Viņš no kaut kurienes kaut ko izdukurē, nu tā arī no ūdens vai kādiem dubļiem, vai no kāda cauruma kaut ko izdukurē.
|
| bo’ŗgõ 2 ¤51 vi sumada ▫ bradāt |
bõ’ņdžõ ¤51 vi
(a) piriseda ▫ sīkt - Knoušõld bõ’ndžõbõd. Sääsed pirisevad. ▫ Odi sīc.
(b) põriseda, sumiseda ▫ dūkt - Rištīng lapst võibõd bõ’ņdžõ, vā’giž kuigõst eņtš va’is rõkāndõbõd, ne’i ku ä’b sǭ midēgõst arū; sǟ’l võib vȱlda rǭz īeldõ ka, bet sa kū’oḑõn arū ä’d sǭ, mis ne rõkāndõbõd. Inimlapsed võivad sumiseda, vaikselt kuidagi omavahel räägivad, nii et ei saa midagi aru; seal võib olla veidi häält kah, aga sa otse aru ei saa, mis nad räägivad. ▫ Cilvēkbērni var dūkt, klusi kaut kā savā starpā runā, tā ka neko nevar saprast; tur var būt arī nedaudz skaņas, bet tu tieši nevari saprast, ko viņi runā. Mie’dlinkizt ka bõ’ņdžõbõd; bõ’ņdžõbõd parmõd, kärmizt. Mesilased ka sumisevad; sumisevad parmud, kärbsed. ▫ Bites arī dūc; dūc dunduri, mušas. *156.1
|
bu’ŗžõ ¤51 vt
(a) kortsutada ▫ burzīt *156.1/7- Papīertõ võib bu’ŗžõ. Paberit võib kortsutada. ▫ Papīru var burzīt. Mūndakõrd nǭļa pierāst lapstā võtāb kä’ddõ ja si’z , ku ne’i kuigid liktāb tǟnda, kītõb bu’ŗžõb tǟnda. Mõnikord nalja pärast võetakse last kätte ja siis kui kuidagi teda liigutatakse, öeldakse, et kortsutatakse teda. ▫ Reizēm pa jokam bērnu paņem rokās un tad, kad kaut kā tā viņu kustina, saka, ka viņu burza.
(b) nühkida, küürida ▫ berzt - Ku ǭ’riņi piezūb, si’z bu’ŗžõb. Kui riideid pestakse, siis küüritakse. ▫ Kad drēbes mazgā, tad berž.
|
dõ’ŗžõ ¤51 vi
(a) põrutada ▫ kratīties - Rattõd dõ’ŗžõbõd. Vanker põrutab. ▫ Rati kratās.
(b) põruda ▫ drebēt - Läbūd dõ’ŗžõbõd. Aknad põruvad. ▫ Logi dreb.
(c) väriseda, vabiseda ▫ trīcēt - Dõ’ržõb irmstõ, kīlmast. Värisetakse hirmust, külmast. ▫ Trīc no bailēm, aukstuma. Ta dõŗžõb ne’i ku ǭbõ lē’ḑ. Ta väriseb nagu haavaleht. ▫ Viņš trīc kā apses lapa. KK77a; KK78a34
|
gī’bõ ¤51 vi minestada ▫ ģībt > närbõ- Ta sa’ddõn mǭ’zõ ne’iku jarā gī’bõn, jarā närbõn. Ta kukkunud maha nagu ära minestanud, ära närbunud. ▫ Viņš nokritis zemē kā noģībis, novītis. KK34II6
|
gi’ļžõ ¤51 vi
(a) heliseda ▫ skanēt
(b) kõliseda ▫ šķindēt, žvadzēt - Glǭzõd gi’ļžõbõd. Klaasid kõlisevad. ▫ Glāzes šķind. Skēḑõd gi’ļžõbõd. Ketid kõlisevad. ▫ Ķēdes žvadz. Rǭ’ gi’ļžõb. Raha kõliseb. ▫ Nauda šķind.
|
glä’bžõ ¤51 vi
(a) ragiseda ▫ brakšķēt - Glä’bžõb, arābõb, mingizt dēļõd at krouvdõd ku’bbõ, si’z glä’bžõb. Ragiseb, laguneb, mõned lauad on kokku [kuhja] laotud, siis ragiseb. ▫ Brakšķ, brūk, kādi dēļi ir sakrauti kopā, tad brakšķ. KK78a44
(b) lõgiseda ▫ klabināties - Kūlõb glä’bžõm uks va’bbiļt. Kuuleb lõgisemas ukse triklit. ▫ Dzird klabināmies durvju sprūdu. HG30
|
gle’bžõ ¤51 vi lõgiseda ▫ klabēt - Ambõd gle’bžõbõd, ku u’m kīlma. Hambad lõgisevad, kui on külm. ▫ Zobi klab, kad ir auksts. KK78a44
|
glǭ’ibõ ¤51 vt päästa ▫ glābt > pästõ- Mingi lūomõz, kīen u’m vigā, lǟ’b pū’oštõ; kīenta glǭibõb. Mõni loom, kellel on häda, läheb hukka; keda päästetakse. ▫ Kāds dzīvnieks, kuram ir [kāda] vaina, iet postā; kuru izglābj. Rištīngt ka võib glǭibõ, ä’bțõ. Inimest ka võib päästa, aidata. ▫ Cilvēku arī var glābt, viņam palīdzēt. KK78a44
|
glõ’bžõ ¤51 vi lõgiseda ▫ klabēt - Tä’mmõn ambõd glõ’bžõbõd. Tal hambad lõgisevad. ▫ Viņam klab zobi. Glõ’bžõb lä’b või ukš, tūļ tǟnda drõtsīņtõb, si’z ta glõ’bžõb. Lõgiseb aken või uks, tuul seda logistab, siis see lõgiseb. ▫ Klab logs vai durvis, vējš to tricina, tad tas klab. KK78a44
|
gǭ’žõ ¤51 vt
(a) paisata, lükata, ajada, langetada ▫ gāzt, apgāzt - immõr gǭ’žõ ümber ajada ▫ apgāzt KK78a44
- Ne pigā gǭ’žizt vȭrõ rištīng mǭ’zõ. Nad peaaegu paiskasid võõra inimese maha. ▫ Viņi gandrīz nogāza svešu cilvēku. Sadāb, ku ta gǭ’žõb! Kukub, kui ta ajab ümber! ▫ Krīt, kad viņš gāž! Sīe ūrganaigās vȯ’ļ nēḑi pūḑi kațki pu’rdõt ja mǭ’zõ gǭ’ždõd. Selle oja ääres oli neid puid katki näritud ja maha langetatud. ▫ Tā strauta malā tie koki bija pārgrauzti un sagāzti. 85b4; KK78a45; 86a15
(b) kallata ▫ gāzt, bērt - mǭ’zõ gǭ’žõ maha kallata ▫ izgāzt KK78a44
|
gra’izõ ¤51 vt tükkideks lõigata ▫ graizīt - Gra’izõb, duņtšõks ī’edõb vȯ’zzõ, sīemna’igõ piškiz gabāļiz, piškiz sumāriz. Tükeldab, pussiga lõikab liha, sööki väikesteks tükkideks, väikesteks raasukesteks. ▫ Graiza, ar dunci griež gaļu, ēdienu mazos gabalos, mazās druskās. KK78a45
|
grä’bžõ ¤51 vi
(a) krabiseda, rabiseda ▫ čabēt, čaukstēt = gräbīkšõ- Āina grä’bžõb. Hein krabiseb. ▫ Siens čab. Kūja āina grä’bžõb. Kuiv hein rabiseb. ▫ Sauss siens čaukst.
(b) kõriseda, plõgiseda ▫ grabēt |
gro’užõ ¤51 vt närida, hõõruda ▫ grauzt, berzt KK77a- Ku midāgõst u’m sīlmasõ, si’z ta gro’užõb, va’imi põzāg sizālõs. Kui midagi on silmas, siis ta hõõrub, terav puru sees. ▫ Ja kaut kas ir acī, tad tas grauž, ass gruzis iekšā. KK78a45
|
grū’žõ ¤51 vt pista, torgata ▫ grūst, durt - ne’i ku nǭskiļõks grū’žõb si’zzõl nagu naaskliga pistab sisse ▫ kā ar īlenu iedur KK78b27
- Kärmi set nanāks grūžõb. Kärbes pistab ainult ninaga. ▫ Muša tikai ar degunu piegrūž. KK78b27
|
gu’mzõ ¤51 vi paigal tammuda ▫ mīdīties uz vietas - Ku tīe ä’b lǟ’ je’ddõpēḑõn, gu’mzõb. Kui töö ei lähe edasi, tammutakse paigal. ▫ Kad darbs neiet uz priekšu, mīdās uz vietas. KK78a45
|
ke’ržõ ¤51 vi täriseda ▫ grabēt, tarkšķēt - Ke’ržõb mingiz rīst sizāl. Täriseb mõne riista sees. ▫ Grab kādā traukā. KK78a55
|
ki’bžõ ¤51 vi kipitada ▫ smelgt - Ku u’m kațki, ki’bžõb, pȯdūb . Kui on haav, kipitab, valutab. ▫ Kad ir brūce, smeldz, sāp. KK78a56
|
| ki’lgõ 1 ¤51 vi kilada ▫ kliegt, spiegt |
| ki’lgõ 2 ¤51 vi helkida ▫ mirdzēt, spīdēt |
ki’uņõ ¤51 vi kiunuda ▫ smilkstēt = kiukõ- Pi’ņ ki’uņõb eņtšõks. Koer kiunub omaette. ▫ Suns smilkst savā nodabā. KK78a58
|
kle’bžõ ¤51 vi klõbiseda, lõgiseda ▫ klabēt - ambõd kle’bžõbõd hambad lõgisevad ▫ zobi klab KK77a
|
klī’edžõ ¤51 vi kisada ▫ kliegt > kriukõ- Rištīng klī’edžõb. Inimene kisab. ▫ Cilvēks kliedz. KK78a58
|
knī’ebõ 1 ¤51 vt näpistada ▫ kniebt - Ta knī’ebõb kīndõdõks, suormõdõks mīnda. Ta näpistab mind küüntega, sõrmedega. ▫ Viņš kniebj man ar nagiem, pirkstiem. KK78a61
|
knī’ebõ 2 ¤51 vi närida ▫ grauzt, mocīt - Ma’g sizāldõst knī’ebõb ja pȯdūb. Magu seest närib ja valutab. ▫ Kuņģa iekšpusē grauž un sāp. KK78a75
|
kǭ’gõ ¤51 vi
(a) hanguda ▫ sacietēt - Razā kǭ’gõb. Rasv hangub. ▫ Tauki sacietē.
(b) hüübida ▫ sarecēt - jarā kǭ’gõn, sangdõ ve’r hüübinud, paks veri ▫ sarecējušas, biezas asinis KK77a
- Ve’r kǭ’gõb. Veri hüübib. ▫ Asinis sarec.
(c) tarretada, süldistuda ▫ saželēt, sabiezēt - Zaft kǭ’gõb vizāks. Moos tarretab kõvaks. ▫ Ievārījums saželē ciets.
(d) tarduda ▫ sastingt |
kǭ’ļõ ¤51 vt
(a) katsuda, proovida ▫ mēģināt, pārbaudīt - joudõ kǭ’ļõ jõudu proovida ▫ izmēģināt spēkus; tagān kǭ’ļõ läbi katsuda ▫ pārbaudīt 1Kr3.13
- Ta kǭ’ļiz lǟ’dõ. Ta katsus minna. ▫ Viņš mēģināja iet. Kaš kǭ’ļõb eņtš kīņtšidi, või at vizād. Kass proovib oma küüsi, kas on kõvad. ▫ Kaķis izmēģina savus nagus, vai ir cieti. KK78
(b) katsuda, püüda ▫ mēģināt, censties - kǭ’ļõ midāgõst tī’edõ katsuda midagi teha ▫ censties kaut ko darīt
- Sīejūs u’m kǭ’ļdõd veitantõ lețkīel elementidi. Seejuures on püütud vähendada läti keele elemente. ▫ Turklāt ir mēģināts mazināt latviešu valodas elementus. K85
(c) katsuda, kobada, vaadata ▫ taustīt - Ta kǭ’ļõb suormõdõks. Ta katsub sõrmedega. ▫ Viņš tausta ar pirkstiem. Na’ggõrztõ kǭļõb veisõks. Kartulit katsutakse noaga. ▫ Kartupeli tausta ar nazi.
|
krǭ’jõ ¤51 vt koguda, korjata ▫ krāt - Krǭ’jõb eņtšõn ī’dõku’bbõ viļļõ või rǭ’dõ. Kogutakse enesele kokku vara või raha. ▫ Krāj sev kopā mantu vai naudu. Krǭ’jõb sukā si’zzõl. Kogutakse suka sisse. ▫ Krāj zeķē. KK78a62; KK78a64
|
| li’bžõ ¤51 vi libiseda ▫ slīdēt |
| lǭ’gõ 1 ¤51 vt rebestada ▫ pārplēst |
lǭ’gõ 2 ¤51 vi praguneda, lõheneda ▫ plaisāt - kūja (~ pǟva) kä’dsõ lǭ’gõ kuiva (~ päikse) käes praguneda ▫ sausumā (~ saulē) plaisāt KK78a71
|
lu’ņḑžõ ¤51 vi lödiseda, lipsata ▫ šļukt - Ka’žži, li’bḑi, lu’ņdžõb kä’dstõ ulzõ. Märg, libe, lipsab käest välja. ▫ Slapjš, slidens, izšļūk no rokām. KK78a71
|
mi’rdzõ ¤51 vi helkida ▫ mirdzēt > ki’lgõ 2- Ve’ž mi’rdzõb pǟva kä’dsõ. Vesi helgib päikse käes. ▫ Ūdens mirdz saulē. KK78b2
|
mõ’ŗžõ ¤51 vi
(a) käriseda ▫ tarkšķēt
(b) müriseda ▫ dārdēt
(c) suriseda ▫ dūkt |
nǭ’võ 2 ¤51 vt surmata, hauda ajada ▫ nonāvēt, iedzīt kapā - Tuoi sīnda nǭ’võb, tī’eb si’nnõn lǟlamtõ, la’z vȯlkõ tutkām. Teine ajab sind hauda, teeb sulle vaeva, et tulgu ots. ▫ Otrs dzen tevi nāvē, rada tev grūtības, lai būtu gals klāt. KK78b7
|
nõ’ŗžõ ¤51 vi
(a) noriseda ▫ ņurdēt - Ta nõ’ŗžõb eņtš sizālõz, eņtšõks, ku u’m vä’zzõn jarā. Ta noriseb oma sisemuses, omaette, kui on ära väsinud. ▫ Viņš ņurd pie sevis, savā nodabā, kad ir noguris. Aim sīeb, lōda nõ’ŗžõb. Pere sööb, laud noriseb. ▫ Ģimene ēd, galds ņurd. KK78b68
(b) uriseda ▫ rūkt - Pi’ņ nõ’ŗžõb. Koer uriseb. ▫ Suns rūc. 79/3
|
ǭ’võ ¤51 vt haavata ▫ ievainot - Ta ǭ’viz eņtšõn jālga. Ta haavas ennast [~ endale] jalga. ▫ Viņš ievainoja sev kāju. Ta ǭ’viz eņtš jālga. Ta haavas oma jalga. ▫ Viņš ievainoja savu kāju.
|
ȭ’gõ 2 ¤51 vi kipitada ▫ sūrstēt, kaist - Kurksõ ȭ’gõb. Kurgus kipitab. ▫ Rīkle sūrst. Kurk ȭgõb. Kurk kipitab. ▫ Kakls iekaisis KK78.3
|
| õ’lgõ 1 ¤51 vi sirada, särada ▫ mirdzēt |
pī’lõ ¤51 vt
(a) seista, püsida ▫ stāvēt, pastāvēt, turēties - jālgal pī’lõ jalul püsida ▫ stāvēt kājās; ku’bsõ pī’lõ koos püsida ▫ turēties kopā; mīelsõ pī’lõ meeles seista, püsida ▫ stāvēt prātā; pāikal pī’lõ paigal seista või püsida ▫ stāvēt uz vietas; pistõ pī’lõ püsti seista ▫ stāvēt stāvus; īedõ pī’lõm püsima jääda ▫ palikt stāvam; pī’lõm īedõ seisma jääda ▫ apstāties; pī’lõm pānda seisma panna ▫ apstādināt; pī’lõb ne’iku tȭlpa seisab nagu post ▫ stāv kā stabs KK78.3; KK78a21
- Vȯ’ļ seļļi tūļi āiga, nädīliņ pī’liz. Oli selline tuuline ilm, nädalaid püsis. ▫ Bija tāds vējains laiks, nedēļām turējās. Ta ä’b pī’l jālga pǟl – ku u’m ne’i je’nnõ lakkõn. Ta ei seisa jala peal – kui on nii palju lakkunud. ▫ Viņš neturas uz kājām – kad ir tik daudz salacies. Mis sa pī’lõd ne’iku pūkabāl! Mis sa seisad nagu puutükk! ▫ Ko tu stāvi kā koka gabals! Sa tä’m panād pī’ļõm uks jū’rõ. Sa paned ta seisma ukse juurde. ▫ Tu liec viņam stāvēt pie durvīm. Kuoigīd at pī’lõnd reidsõ. Laevad on seisnud reidil. ▫ Kuģi ir stāvējuši reidā. Alā pī’l mi’n nanā allõ! Ära seisa mu nina all! ▫ Nestāvi man deguna priekšā! KK77 a; KK78b15; KK77 a; 152.2/10
(b) istuda, sobida ▫ derēt - Ta ī’dstī’d ēņtšta spīegiļtõb, kui ǭ’rõnd pī’lõbõd. Ta vaatab ennast alatasa peeglist, kuidas riided istuvad. ▫ Viņš aizvien spoguļojas, kā drēbes der. KK78b33
(c) säilida ▫ stāvēt, saglabāties - Kalā pī’lõb i’ļ tǭla āitas kīlmas. Kala säilib üle talve aidas külmas. ▫ Zivis stāv pa ziemu klētī aukstumā. KK78b15
(d) olla, vedeleda ▫ atrasties - Duņtš pī’lõb mǭsõ. Puss vedeleb maas. ▫ Duncis guļ zemē. KK78a37
|
pī’nõ ¤51 vt punuda ▫ pīt, vīt > pȯimõ, paļštõ- Pī’nõb mingizt a’žžõ, krežīļtõ. Punutakse mingit asja, korvi. ▫ Pin kaut kādu lietu, grozu. Pī’nõb lāngast. Punutakse lõngast. ▫ Pin dziju. Lind pī’nõb pie’zzõ. Lind punub pesa. ▫ Putns vij ligzdu. Ta pī’nõb krežīļtõ strǭțõks le’bbõ. Ta punub korvi traadiga läbi. ▫ Viņš caurvij grozu ar stiepli. KK78b15
|
plu’inõ ¤51 vt rebida, sakutada ▫ plēst, pluinīt > latāstõ- Ta plu’inõb, si’z ta kīskõb tūoizta, latāstõb tūoizta. Ta sakutab, siis ta kisub teist, rebib teist. ▫ Viņš pluina, tad viņš plēš otru, rauj otru. KK78b17
|
pǭ’ļõ 2 ¤51 vt kolkida ▫ velēt - Pǭ’ļõb, pieksāb ǭ’riņi. Kolgib, peksab pesu. ▫ Velē, dauza veļu. KK78b18
|
pū’gõ 2 ¤51 vt puhuda ▫ pūst - glǭzõ pū’gõ klaasi puhuda ▫ pūst stiklu; ulzõ pū’gõ välja puhuda ▫ izpūst 86b3; KK77b
- Pū’gõb sūr tūļ. Puhub suur tuul. ▫ Pūš stiprs vējš. Tūļ pū’gõb lūnda silmõ. Tuul puhub lund silma. ▫ Vējš pūš sniegu acīs. Sǟ’l vȯ’ļtõ pū’gdõd seļļizt nemē tsilindõrd. Seal olid puhutud sellised nagu silindrid. ▫ Tur bija sapūsti tādi kā cilindri. 86b3; KK78b22
|
pū’gõ 3 ¤51 vt posida ▫ pūšļot, vārdot - Rūožõ pū’gõb. Roosi puhutakse. ▫ Rozi pūšļo. Sõnādõks pū’giz pǟlõ, kadīz jarā pȯddimi. Sõnadega puhus peale, valu kadus ära. ▫ Ar vārdiem apvārdoja, sāpes pazuda. KK78b21
|
| pū’gõ 4 ¤51 vi puhituda ▫ uzpūsties |
rē’gõ 2 ¤51 vi üle olla ▫ pārspēt - Ma rē’giz i’ļ pǟgiņd. Ma olin paljudest üle. ▫ Es pārspēju daudzus. Ga1.14
|
rī’ebõ ¤51 vi vastumeelne olla ▫ riebties - Mi’nnõn ta ne’i rī’ebõb, ne’i ku ä’b tǭ’ nǟ’dõ. Mulle on ta nii vastumeelne, nii et ei taha näha. ▫ Man viņš tā riebjas, ka negribu redzēt. KK78b24
|
| rõ’udlõ ¤51 vi röhitseda ▫ atraugāties |
ru’inõ ¤51 vt nüsida ▫ graizīt, plucināt - Ru’inõb, ku veisõks ī’edõb ja duņtš ä’b ak, u’m tȭlza. Nüsitakse, kui noaga lõigatakse, ja nuga ei hakka peale, on nüri. ▫ Graiza, ja ar nazi griež un nazis neiet iekšā, ir truls. KK78b25
|
sǭ’rgõ ¤51 vt hoida, valvata ▫ sargāt - Ta sǭ’rgõb eņtš nǭ’gõ. Ta hoiab oma nahka. ▫ Viņš sargā savu ādu. Ta sǭ’rgõb sīnda mi’n je’dstõ. Ta hoiab sind minu eest. ▫ Viņš sargā tevi no manis. Ta sǭ’rgõb flintõks, kui ä’b lask set. Ta valvab vintpüssiga, kui vaid ei lase [sellega]. ▫ Viņš sargā ar šauteni, ka tik nešauj. KK78b32
|
sõ’vlõ ¤51 vi sügeleda, kiheleda ▫ niezēt - Pǟ sõ’vlõb. Pea kiheleb. ▫ Galva niez. Tä’mmõn sūormõd sõ’vlõbõd. Tal sõrmed sügelevad. ▫ Viņam pirksti niez. Sõ’vlõb, kui sa kīskõkst nǭ’gõ kațki. Sügeleb, nii et sa kisuksid naha katki. ▫ Niez [tā], it kā tu gribētu plēst [~ plēstu] ādu pušu. KK78
|
sprī’ezõ ¤51 vt arutada ▫ spriest - Kakš rištīngtõ sprīezõb ī’dõku’bbõ, mis tī’edõ. Kaks inimest arutavad koos, mida teha. ▫ Divi cilvēki spriež kopā, ko darīt. KK78b34
|
sprǭ’gõ ¤51 vi kõngeda, surra ▫ sprāgt, mirt - jarā sprǭ’gõ ~ mǭ’zõ sprǭ’gõ ära kõngeda ~ maha kõngeda ▫ nosprāgt KK78b34, KK77b
- Rištīng sprǭ’gõb nǟlgastõ, või ku seļļi vigā u’m. Inimene kõngeb näljast või kui selline viga on. ▫ Cilvēks nomirst no bada vai, ja tāda kaite ir. KK78b34
|
spro’užõ ¤51 vt pista, torgata, lüüa ▫ spraust - vi’zzõ spro’užõ kinni pista, lüüa või torgata ▫ aizspraust KK78b34
- Spro’užõb midāgõst tuoiz jū’rõ vi’zzõ mingiz ažāks, na’ggõlõks. Lüüakse midagi teise külge kinni mingi asjaga, naelaga. ▫ Piesprauž kaut ko pie cita ar kādu lietu, naglu. Ǭ’rõn spro’užõb vi’zzõ. Riie pistetakse kinni. ▫ Aizsprauž drēbi. KK78b34
|
stu’lzõ ¤51 vi tursuda ▫ uztūkt - i’lzõ stu’lzõn jālga üles tursunud jalg ▫ uztūkusi kāja KK78b36
|
| to’urõ ¤51 vt sarve puhuda ▫ taurēt, pūst ragu |
tsē’ņõ ¤51 vt kostitada ▫ cienāt - Ta tsē’ņõb tūoizta rištīngtõ; rištīng u’m tä’m mīel pierāst. Ta kostitab teist inimest; inimene on talle meele järgi. ▫ Viņš cienā otru cilvēku; cilvēks ir viņam pa prātam. KK78b45
|
tū’gõ ¤51 vi suitseda, aurata ▫ kūpēt - kūoršõn tū’gõb korsten suitseb ▫ skurstenis kūp; lamp tū’gõb lamp suitseb ▫ lampa kūp; pīp tū’gõb piip suitseb ▫ pīpe kūp; kuodā tū’gõb maja suitseb ▫ māja kūp
- Kīend ve’ž tū’gõb. Keenud vesi aurab. ▫ Vārošs [~ uzvārījies] ūdens kūp. Lēba tū’gõb. Leib aurab. ▫ Maize kūp. Mis u’m tu’ļļi, tū’gõb. Mis on tuline, aurab. ▫ Kas ir karsts, kūp. KK78b47
|
tu’lzõ ¤51 vi tulitada ▫ sūrstēt - tu’lzõb, īeb punīzõks tulitab, muutub punaseks ▫ sūrst, kļūst sarkans KK78
- Se kațki u’m seļļi tu’lzõn ne’iku vȯlks paizõn. See haav on selline tulitanud, nagu oleks paistetanud. ▫ Tā brūce ir tāda sūrstoša, it kā būtu uztūkusi. KK78b46
|
va’nbõ ¤51 vi vanuda ▫ savelties - Vīla va’nbõb, ibūkst van’bõbõd, tikkiž va’nbõbõd ī’dõku’bbõ. Vill vanub, juuksed vanuvad, kõik vanuvad ühtekokku. ▫ Vilna saveļas, mati saveļas, visi saveļas kopā. KK78b51
|
vǟ’rgõ ¤51 vt orjata ▫ vergot - Ikš vǟ’rgõb tuoizõn. Üks orjab teist. ▫ Viens vergo otram. KK78
|
ve’ržõ ¤51 vi väriseda, lõdiseda ▫ trīcēt, drebēt - amāst lejāst ve’ržõ kogu ihust väriseda ▫ trīcēt pie visas miesas; ne’iku ǭbõlē’ḑ ve’ržõ nagu haavaleht väriseda ▫ trīcēt kā apses lapa; kīebizõks ve’ržõ palavikus [~ palavikuga] lõdiseda ▫ drebēt drudzī; kīlma kä’ds ve’ržõ külma käes lõdiseda ▫ trīcēt aukstumā; kīlmast ve’ržõ külmast lõdiseda ▫ trīcēt no aukstuma KK78b52
|
| vī’egõ ¤51 vi mossitada ▫ nīgroties |
| vǭ’jõ ¤51 vt piinata, vaevata ▫ mocīt, nomocīt |
vǭ’rgõ ¤51 vi hääbuda ▫ novārgt - Ikšigīņ ma ve’l täsā vǭrgõb. Üksi ma veel siin hääbun. ▫ Viens es vēl te vārgstu. KK34
|
võ’ilõ ¤51 vi
(a) lehvida ▫ plīvot - Plagād võ’ilõbõd. Lipud lehvivad. ▫ Karogi plīvo.
(b) lehvitada, vehkida ▫ māt - Ma võ’iliz tä’mmõn kä’dkõks. Ma lehvitasin talle käega. ▫ Es māju viņam ar roku. KK78b53
|
| võņdžõ ¤51 s sumiseda ▫ dūkt ≈ bõ’ņdžõ |
zī’mõ 1 ¤51 vt joonistada ▫ zīmēt = zī’mtõ- Skūolsõ lapst zīmõbõd a’žḑi, kēratõs zīmõbõd mingiži a’žḑi, mustõrt. Koolis lapsed joonistavad asju, kaunistades joonistavad mingeid asju, mustrit. ▫ Skolā bērni zīmē lietas, izrakstot zīmē kādas lietas, rakstu. KK78b39
|
zno’udžõ ¤51 vt kägistada ▫ žņaugt - jarā zno’udždõd ära kägistatud ▫ nožņaugts KK78b39
- Sa kädūdõks tūoizta zno’udžõd. Sa kätega kägistad teist. ▫ Tu ar rokām žņaudz otru. KK78b39
|
zve’mzõ ¤51 vt materdada ▫ slānīt - Ta zve’mzõb uiskõ. Ta materdab rästikut. ▫ Viņš slāna odzi. Zve’mzõb tūoizta kä’dkõks või mū ažāks. Materdatakse teist käega või muu asjaga. ▫ Slāna otru ar roku vai citu lietu. KK78b40
|
