amtlõ ¤58 vi haigutada ▫ žāvāties - amtlõ amā sūkõks haigutada pärani suuga ▫ žāvāties ar platu [~ visu] muti
- Ta amtlõb vāldiž sūkõks. Ta haigutab lahtise suuga. ▫ Viņš žāvājas ar vaļēju muti.
|
brakšlõ ¤58 vi lehte puhkeda ▫ lapot, plaukt - Lī’edõd brakšlõbõd, je’dmõl at ne lī’ed kukkõrd; ä’b kīt ku ēdrõmõd brakšlõbõd. Lehed puhkevad, enne need on lehepungad; ei öelda, et õied lehte puhkevad. ▫ Lapas plaukst, vispirms ir tie lapu pumpuri; nesaka, ka ziedi lapo. 152.1/6
|
| eitlõ ¤58 vt heidelda ▫ mētāties |
ertļõ ¤58 vt
(a) ärritada, õrritada ▫ kaitināt - Se nai tǟnda ertļõb kõzīzõks. See naine ärritab teda vihaseks. ▫ Šī sieviete sakaitina viņu dusmīgu. Ta mīnda ertļõb eņtš rõkkõks. Ta ärritab mind oma jutuga. ▫ Viņš kaitina mani ar savu runu. Ta ertļõb tūoizta. Ta õrritab teist. ▫ Viņš kaitina otru. KK77a; KK78a36
(b) näägutada ▫ ķircināt - Ne mīnda ertļõbõd. Nad näägutavad mind. ▫ Viņi mani ķircina.
(c) ähvardada ▫ draudēt Ap4.21 |
| i’ļ|vaņtlõ ¤58 vt aru anda ▫ sniegt pārskatu |
irtlõ ¤58 vt treenida, harjutada ▫ trenēt, radināt - Mīnda irtliztõ. Mind treeniti. ▫ Mani trenēja. KK78b60
|
| jarā|tuņšlõ ¤58 vt tuvastada ▫ apliecināt |
jekslõ ¤58 vi ekselda ▫ maldīties (pārvietojoties) - Ta jeksliz mõtsā kouți. Ta eksles metsa mööda. ▫ Viņš maldījās pa mežu.
|
| jūokšlõ ¤58 vi jookselda ▫ skraidīt |
| jūrdlõ ¤58 vt juurelda ▫ pārdomāt, pētīt |
| karglõ ¤58 vi karelda ▫ lēkāt |
keņžlõ ¤58 vi jalutada ▫ pastaigāties - Jaņī keņžlõb Marīks. Jaņī jalutab Marīga. ▫ Jānis pastaigājas ar Mariju. Neitsõd keņžlõbõd pūošõdõks. Tüdrukud jalutavad poistega. ▫ Meitas pastaigājas ar puišiem. Ta lekš (~ ne lekštā) keņžlõm. Ta läks (~ nad läksid) jalutama. ▫ Viņš (~ viņi) gāja pastaigāties.
|
kīerlõ ¤58 vi keerelda, ringelda ▫ grozīties - Ta mittõ midēgõst i’z tī’e, set kīerliz munt siegās. Ta ei teinud midagi, ainult ringles teiste seas. ▫ Viņš nekā nedarīja, tikai grozījās citu pulkā.
|
| kiužlõ ¤58 vi kiuselda ▫ tiepties |
kurkšlõ ¤58 vi krooksuda ▫ kurkstēt - Krupā kurkšlõb. Kärnkonn krooksub. ▫ Krupis kurkst.
|
louglõ ¤58 vi liuelda ▫ slidināties - Louglõb – li’bštõb ja sadāb. Liugleb – libiseb ja sajab. ▫ Slidinās – slīd un krīt. Ta lougliz mǭ’zõ. Ta liugles maha. ▫ Viņš noslīdēja zemē. KK78a70
|
lõuglõ 1 ¤58 vi
(a) libiseda ▫ slīdēt, noslīdēt - Astāb i’lzõ, lõuglõb ja võib sa’ddõ mǭ’zõ. Ronib üles, libiseb ja võib kukkuda maha. ▫ Kāpj augšā, paslīd un var nokrist zemē. Jālgad li’bštõbõd, ī’ž ä’b mõtlõ, kui ta lõuglõb mǭ’zõ. Jalad libisevad, ise ei mõtle, et libiseb maha. ▫ Kājas slīd, pats nedomā, ka viņš noslīd lejā. Ku ildõst lõuglõb, si’z set lõuglõb. Kui ülevalt libiseb, siis vaid libiseb. ▫ Ja no augšas slīd, tad tikai slīd. Jālga lõugliz. Jalg libises maha. ▫ Kāja noslīdēja. Tarīļ lõugliz kä’dst ulzõ. Taldrik libises käest. ▫ Šķīvis izslīdēja no rokām. KK78a67
(b) sujuda ▫ sekties, veikties |
| lõuglõ 2 ¤58 vi komistada, vääratada ▫ klupt Jk3.2 |
| nīsklõ ¤58 vi hingeldada ▫ elsot |
oksnõ ¤58 vt oksendada ▫ vemt KK78b9- amā tikkiž ulzõ oksnõ kõik täiesti välja oksendada ▫ visu pilnībā izvemt ārā; amād ǭ’rõnd tǟdõks oksnõ kõik riided täis oksendada ▫ pievemt visas drēbes; ma’g tijāks oksnõ magu tühjaks oksendada ▫ izvemt kuņģi tukšu; vīerda oksnõ verd oksendada ▫ vemt asinis KK78a22
- Slikț sidām, ku u’m oksnõmõst. Paha süda, kui peab oksendama. ▫ Slikta dūša, kad jāvemj. KK78b9
|
peislõ ¤58 vi peesitada ▫ sildīties - Ma peislõb pǟva kä’dsõ (~ ǭ’j je’dsõ; ~ ǭ’j jūsõ; ~ ǭ’j kilgsõ). Ma peesitan päikse käes (~ ahju ees; ~ ahju juures; ~ ahju kõrval). ▫ Es sildos saulē (~ krāsns priekšā; ~ pie krāsns; ~ blakus krāsnij). KK78b12
|
piekslõ 1 ¤58 vi ringi hulkuda, ringi ajada ▫ blandīties, vazāties - piekslõ naiztkõks naistega mehkeldada ▫ pīties ar sievietēm
- Piekslõb immõrkouți, kis ä’b võrk tīedõ tī’edõ. Ringi hulgub, kes ei viitsi tööd teha. ▫ Blandās apkārt [tāds], kurš nevēlas darīt darbu. Ta piekslõb kilā kouți. Ta ajab küla mööda ringi. ▫ Viņš vazājas pa ciemu. Nai piekslõb munt mī’edkõks, mīez munt naiztkõks. Naine ajab ringi teiste meestega, mees teiste naistega. ▫ Sieviete pinas ar citiem vīriešiem, vīrietis ar citām sievietēm. KK78b16
|
piekslõ 2 ¤58 vi
(a) lüüa, põrgata kuhugi ▫ sisties - Ku rištīng u’m jūrmatõn, piekslõb ī’dõ pūolõ, tuoizõ pūolõ, lūoilõb ī’žeņtšõks. Kui inimene on uimane, põrkab ühele poole, teisele poole, tuigerdab omaette. ▫ Kad cilvēks ir apdullis, sitas uz vienu pusi, otru pusi, streipuļo savā nodabā. KK78a75
(b) kakelda ▫ kauties |
| pīerslõ ¤58 vi peeretada ▫ pirst EIIIa |
| pīņlõ ¤58 vi piinelda ▫ mocīties |
| puiklõ ¤58 vi puigelda ▫ izvairīties |
pūšlõ ¤58 vt puhuda, sõnuda ▫ pūšļot, vārdot > pū’gõ 3- Kis ārštõb tūoizta, rūožõ või midāgõst, pūšlõb pǟlõ. Kes ravib teist, roosi või midagi, puhub peale. ▫ Kas ārstē otru, rozi vai kaut ko, apvārdo. KK78b21
|
rīdļõ ¤58 vi
(a) riielda, noomida, sõidelda ▫ rāt, bārties - Minā rīdļõb tä’mkõks. Mina riidlen temaga. ▫ Es rājos ar viņu. KK78b25
(b) tülitseda, riielda ▫ strīdēties - Mēg rīdļõm. Meie tülitseme. ▫ Mēs strīdamies. KK77 a
|
riņțlõ ¤58 vi ringutada ▫ staipīties - Ta vīrgiz, astīz lovāld ulzõ ja riņțliz. Ta ärkas, astus sängist välja ja ringutas. ▫ Viņš atmodās, izkāpa no gultas un izstaipījās. Ku u’m vä’zzõn, si’z ka mūnda kõrd riņțlõb. Kui ollakse väsinud, siis ka mõnikord ringu-tatakse. ▫ Kad ir noguris, tad arī dažreiz staipās.
|
rištlõ ¤58 vi ristuda ▫ krustoties - radā nǟmiži, mis ātõ su’ggõnd, ristlõs lețkīelõn līvõ kīelkõks rida nähte, mis on tekkinud läti keele ristumisel liivi keelega ▫ rinda parādību, kas radušās, latviešu valodai krustojoties ar lībiešu valodu EA
|
| sǟdlõ 1 ¤58 vt võrrelda ▫ salīdzināt |
| sǟdlõ 2 ¤58 vt järjestada, korraldada ▫ sakārtot, organizēt |
| sīekslõ 2 ¤58 vi samastuda ▫ pielīdzināties |
sipšlõ 1 ¤58 vt tibutada ▫ pilināt, smidzināt - Rǭz sipšlõb vī’mõ. Natuke tibutab vihma ▫ Nedaudz smidzina lietus.
|
sipšlõ 2 ¤58 vt kogeleda ▫ stostīties, raustīt valodu - Sipšlõb, ä’b või rõkāndõ. Kogeleb, ei saa rääkida. ▫ Stostās, nevar parunāt. KK78b29
|
sītlõ ¤58 vt
(a) süüdistada ▫ apsūdzēt Mt11 20 = sītõ
(b) sõidelda ▫ apstrīdēt |
spõrkšlõ ¤58 vi pläriseda ▫ tarkšķēt - Pļärā spõrkšlõb. Käristi pläriseb. ▫ Tarkšķis tarkšķ. 74.43
|
sprõukšlõ 1 ¤58 vt rögistada ▫ krēpot - Rištīng, jelāj sprõukšlõb midāgõst ulzõ, ne’iku aļdždi ētab. Inimene, loom rögistab midagi välja, nagu aevastab. ▫ Cilvēks, dzīvnieks atkrēpojas, tā kā šķauda. KK78b33
|
sprõukšlõ 2 ¤58 vi puristada ▫ sprauslāt - I’bbi sprõukšlõb. Hobune puristab. ▫ Zirgs sprauslā.
|
sūdlõ ¤58 vt suudelda, musitada ▫ skūpstīt - Pȯis sūdlõb neitstõ. Noormees musutab tütarlast. ▫ Puisis skūpsta meiteni. Ne sūdlõbõd. Nad musutavad ▫ Viņi skūpstās.
|
suoimlõ ¤58 vi sõimelda ▫ lamāties - Naizt īrgizt suoimlõ. Naised hakkasid sõimlema. ▫ Sievas sāka lamāties.
|
sūrslõ ¤58 vi suurustada, hoobelda, kiidelda ▫ lielīties - sūrslõ eņtš joudkõks oma jõuga kiidelda ▫ lielīties ar savu spēku
- Ta sūrslõb. Ta hoopleb. ▫ Viņš lielās. Alā sa sūrsõl! Ära sa suurusta! ▫ Tu nelielies! Rištīng sūrslõb eņtš pǟl, kui ta sīe tikkiž u’m tī’end. Inimene hoopleb [~ enesest], kuidas ta selle kõik on teinud. ▫ Cilvēks lielās ar sevi, kā viņš to visu ir izdarījis. KK78b37; KK78
|
| tärkšlõ ¤58 vt matkida ▫ atdarināt |
| tīekslõ ¤58 vt töödelda ▫ apstrādāt = kazātõ (b) |
tikšlõ ¤58 vi pingutada, püüelda ▫ dzīties, pūlēties - rǭ’ tagān tikšlõ raha järel joosta ▫ dzīties pēc naudas; vastõ tikšlõ vastu punnida ▫ pretoties, nepiekāpties 1Tm6.10
|
tõkšlõ ¤58 vi
(a) põksuda, tuksuda ▫ pukstēt
(b) tõmmelda ▫ raustīties - Tõkšlõb, tabāltõb, ä’b või riktig rõkāndõ. Tõmbleb, kogeleb, ei või korralikult rääkida. ▫ Raustās, stostās, nevar kārtīgi parunāt.
|
tõmblõ ¤58 vt kakelda ▫ cīkstēties, kauties, plēsties - Tõmblõbõd, kis u’m jo ve’ggi. Kakeldakse, kes on vägevam. ▫ Plēšas, kurš ir stiprāks. KK78b42
|
tõmšlõ ¤58 vt
(a) rebida, sikutada ▫ raustīt
(b) pingutada ▫ piepūlēties - Ēņtšta tõmšlõb, vingõrtõb, või ta võib, või ä’b või. Ennast pingutab, hoiab vormis, kas ta võib, kas ei või. ▫ Piepūlē sevi, vingrinās, vai viņš var, vai viņš nevar. KK78b42
|
tuņḑšlõ ¤58 vt
(a) tunnistada, tunda püüda ▫ atzīt, iepazīt - Ma tuņḑšlõb tǟnda. Ma tunnistan teda. ▫ Es viņu atzīstu. KK78b46
(b) uurida ▫ pētīt ≈ tuņšlõ |
| tuņšlõ ¤58 vt uurida ▫ pētīt ≈ tuņḑšlõ (b) |
umblõ ¤58 vt õmmelda ▫ šūt - jū’rõ umblõ külge õmmelda ▫ piešūt
|
vaņțlõ ¤58 vt vaadata ▫ skatīties, raudzīties - a’lmõl gulmõ vaņțlõ altkulmu vaadata ▫ skatīties caur pieri ~ raukt pieri; immõr vaņțlõ ümber vaadata ▫ skatīties apkārt; ūd pǟl le’bbõ vaņțlõ uuesti läbi vaadata ▫ no jauna pārbaudīt ~ no jauna izskatīt; vežīz sūkõks vaņțlõ vesise suuga vaadata ▫ skatīties siekalojoties; vändi vaņtlõ viltu, kõõrdi vaadata ▫ šķībi skatīties
- Mikš sa vaņțlõd tā’giž? Miks sa vaatad tagasi? ▫ Kāpēc tu skaties atpakaļ? Vaņțlõ sīlmadõks, alā tikkiž akkõ kädūdõks! Vaata silmadega, ära kõike haara kätega! ▫ Skaties ar acīm, neķer visu ar rokām! Ta vaņțlõb mi’n pǟlõ pǟstõ jālgad sǭņõ, ildõst mǭ’zõ; piški vaņtlõb aldõst i’lzõ. Ta vaatab minu peale peast jalgadeni, ülevalt alla; väike vaatab alt üles. ▫ Viņš apskata mani no galvas līdz kājām; mazs skatās no apakšas uz augšu. Ta mi’n pǟl ne’i vaņțlõb, ku ta mit siļmi ä’b kīer jarā. Ta vaatab minu peale nii, et ta silmi ei keera mitte ära. ▫ Viņš skatās uz mani tā, ka ne acu nenovērš. Vaņțlõmõst, ku tu’ļ tulāb siļmšti ulzõ. Peab vaatama, et silmad löövad tuld [~ tuli tuleb silmist välja]. ▫ Jāskatās, kad ugunis nāks no acīm ārā. KK77 a; KK77; KK77b; J6
|
vänkrõ ¤58 vt lengerdada, küljelt küljele kõikuda ▫ zvāroties = vǟnkartõ (b)- Mä’ddõn lǭja vänkriz. Meil paat lengerdas. ▫ Mums laiva zvārojās. KA78b78
|
| vingrõ ¤58 vi võimelda ▫ vingrot KK77a |
võikslõ ¤58 vi võidelda ▫ cīnīties - Võikslõbõd, si’z kǭļõbõd joudõ. Võideldakse, siis proovitakse jõudu. ▫ Cīnās, tātad izmēģina spēkus. KK78b53
|
zirkslõ ¤58 vt sädeleda, sädemeid heita ▫ dzirksteļot - Zirkslõb, ȭgõb. Heidab sädemeid, hõõgub. ▫ Dzirksteļo, kvēlo. KK78b39
|
