ä’b|sieldistiz adv ebaselgesti, segaselt ▫ neskaidri - Polākõz rõkāndõb ä’bsieldistiz. Poiss räägib ebaselgelt. ▫ Zēns runā neskaidri. Se kēra u’m ä’bsieldistiz kēratõt. See kiri on ebaselgelt kirjutatud. ▫ Šī vēstule ir neskaidri uzrakstīta.
|
gōdali *200 s sant, vigane ▫ kropls - Polākõz viskīz pi’ņ gōdalizõks. Poiss viskas koera vigaseks. ▫ Zēns metot [ar kaut ko] sakropļoja suni. KK78.3
|
i’mmõ ¤29 vt imeda, lutsida ▫ zīst, sūkāt, zīžļāt - Läpš imūb nännõ. Laps imeb nisa. ▫ Bērns zīž pupu. Läpš (~ polākõz) imūb suormõ. Laps (~ poiss) imeb sõrme. ▫ Bērns (~ puisēns) zīžļā. Lapst i’mmõbõd ūļi. Lapsed imevad huuli. ▫ Bērni sūc lūpas. KK78a46
|
kǭ’d|āigasti *200 adj kaheaastane ▫ divgadīgs - kǭ’dāigasti skūol kaheaastane kool ▫ divgadīga skola; kǭ’dāigastizt kursõd kaheaastased kursused ▫ divgadīgi kursi
- Polākõz u’m jõvā kǭ’dāigasti. Poiss on juba kaheaastane. ▫ Zēns ir jau divgadīgs.
|
kǭ’tõ ¤54 vt
(a) kaotada ▫ pazaudēt - Polākõz kǭ’tiz eņtš veis. Poiss kaotas oma noa. ▫ Zēns pazaudēja savu nazi.
(b) kõrvaldada, hävitada ▫ novērst, likvidēt - jarā kǭ’tõ kõrvaldada ▫ novērst; ulzõ kǭ’tõ hävitada ▫ iznīcināt Ap13.19
- Ta kǭtiz laps jarā. Ta kõrvaldas lapse ära. ▫ Viņa pazaudēja bērnu. KK78a62
|
kūonda *46 s kand ▫ papēdis - Ta ī’ediz potīļkabālõks kūonda kațki. Ta lõikas pudelikilluga kanna katki. ▫ Viņš ar pudeles gabalu sagrieza papēdi. Polākõz ailiz ne’i kierdõ, ku kūondad ī’d vīlkizt. Poiss jooksis nii kiiresti, et jalakannad ainult välkusid. ▫ Zēns skrēja tik ātri, ka papēži vien zibēja. Nai u’m mi’n kūonda allõ. Naine on mu kanna all. ▫ Sieva ir zem manas tupeles [~ papēža]. Ta i’z lask mittõ kuondõ mǭ jū’r. Ta ei lasknud kandagi maha. ▫ Viņš pat papēdi nepielika pie zemes. KK77 a; 79.4
|
polākõz *181 s
(a) poeglaps, poiss ▫ zēns, puišelis
(b) sõdur (kaardimängus) ▫ kalps (kāršu spēlē) EKM
(c) võrgu kupu varras ▫ tīkla mērķa miets ( etn.) - Merk jūs vȯ’ļ ve’l seļļi pū, polākõz nutīz; se vȯ’ļ, kus kieuž u’m; si’z võtīz polākõ kä’ddõ ja viedīz kieud i’lz. Kupu juures oli veel selline puu, võrgu kupu varras nimetati; see oli, kus köis on; siis võeti võrgu kupu varras kätte ja veeti köis üles. ▫ Pie mērķa bija tāds koks, sauca par tīkla mērķa mietu; tas bija, kur ir virve; tad paņēma tīkla mērķa mietu rokās un izvilka virvi ārā.
|
set 2 adv aina, vaid, muudkui ▫ vien, arvien, tik - U’m jõbā āiga ma’ggõm lǟ’dõ, agā polākõz set lugūb. On juba aeg magama minna, poiss aga muudkui loeb. ▫ Ir jau laiks iet gulēt, bet zēns arvien lasa. Poiški set magīz ī’d. Poiss ainult magas aina. ▫ Zēns tik gulēja vien. Tu’l set tǟnõ! Tule aga siia. ▫ Nāc vien šurp. Mis sǟ’l, la’z set läkkõ! Mis seal ikka, muudkui lase käia! ▫ Ko tur daudz, lai tik iet!
|
ulātõ 2 ¤53 vi küündida, ulatuda ▫ sniegties - Polākõz ulātõb jõba lōda a’igõ sǭņõ. Poiss ulatub juba laua servani. ▫ Zēns jau sniedzas līdz galda malai. Ma ulātiz umārzpū’zõ. Ma küündisin õunapuusse. ▫ Es sniedzos ābelē. KK78b48
|
vāldiž 1 adv
(a) lahti ▫ vaļā, at- - vāldiž sūkõks ammuli sui ▫ vaļā muti; vāldiž vȱlda lahti olla ▫ būt vaļā
- Se ikš tutkām vȯ’ļ vāldiž. See üks ots oli lahti. ▫ Tas viens gals bija vaļā. Sīkrõg kilās u’m pǟgiņ vāldiž jȭgța. Sīkrõgi külas on palju lahtist liiva. ▫ Sīkraga ciemā ir daudz brīvu [~ brīvi klejojošu] smilšu. Polākõz kūldõb vanātǭți nīžidi vāldiž sūkõks. Poiss kuulab vanaisa jutte ammuli sui. ▫ Zēns klausās vectēva stāstus vaļā muti. Ma ä’b sǭ tä’mstõ vāldiž. Ma ei saa temast lahti. ▫ Es netieku no viņa vaļā. 151.1/19; SK
(b) vaba ▫ brīvs | ≈ vāldiņ |