agā 2 knj ehk, võib-olla ▫ varbūt - Agā se pițkīz zägār lǟ’b pi’ddõz. Võib-olla see äiksehoog läheb mööda. ▫ Varbūt šis pērkona negaiss aizies garām.
|
agent *140 s agent ▫ aģents - U’m je’llõn sǟ’l mingi se engõlmaņõd agent. On elanud seal mingi see inglaste agent. ▫ Ir dzīvojis tur kāds tas angļu aģents. 152.2/11
|
aigā *20 s äär ▫ mala - jǭran|aigā järveäär ▫ ezermala; jo’ugn|aigā jõeäär ▫ upmala; mie’rn|aigā mereäär ▫ jūrmala; rāndan|aigā rannaäär ▫ piekraste, pludmale; tu’ln|aigā tuleäär ▫ uguns mala, ugunskura mala
- Se brik u’m tund Sīkrõgõl a’igõ. See prikk on tulnud Sīkrõgis randa. ▫ Tā briga ir iznākusi malā Sīkragā.
|
āiga 1 *33 s
(a) aeg ▫ laiks (hronometriskais) - āina|āiga heinaaeg ▫ siena laiks; ēdrõm|āiga õitseaeg ▫ ziedu laiks; īe|āiga ööaeg ▫ nakts laiks; i’lzõ|nūzõmiz|āiga ülestõusmisaeg ▫ celšanās laiks; i’mtõm|āiga imetamisaeg ▫ zīdīšanas laiks; kikīd|āiga kukelaulu aeg ▫ gaiļu laiks, gaiļi; kīela | āiga kellaaeg ▫ pulksteņa laiks; kildõb|āiga külviaeg ▫ sējas laiks; kindtõb|āiga künniaeg ▫ aramais laiks; laps|kandtõb|āiga lapsekandmisaeg ▫ grūtniecības laiks; lȭinagst|āiga lõunaaeg ▫ pusdienlaiks; ma’ggõm|lǟ’dõb|āiga magamaminekuaeg ▫ gulētiešanas laiks; na’ggõrd|võttõb|āiga ~ na’ggõrd|võttõks|āiga kartulivõtuaeg ▫ kartupeļu novākšanas laiks; ȭ’dõg|āiga õhtuaeg ▫ vakara laiks; pivād|āiga pühadeaeg ▫ svētku laiks; sigā|taptõb|āiga seatapuaeg ▫ cūku kaušanas laiks; si’gž|āiga sügisaeg ▫ rudens laiks; sitā|vie’dtõb|āiga sõnnikuveo aeg ▫ mēslu vešanas laiks; sõ’v|āiga suveaeg ▫ vasaras laiks; ūomõg|āiga hommikune aeg ▫ rīta laiks; ve’jmiz|āiga püügihooaeg ▫ zvejas laiks; vešpõr|āiga videvikuaeg ▫ mijkrēšļa laiks; vīļa|āiga lõikusaeg ▫ ražas laiks; vīļa|je’ltõb|āiga viljatöödeaeg ▫ ražas novākšanas laiks
- kievādi āiga kevadine aeg ▫ pavasara laiks; si’gži āiga sügisene aeg ▫ rudens laiks; sõ’vvi āiga suvine aeg ▫ vasaras laiks; talli āiga talvine aeg ▫ ziemas laiks; obāz āiga hiline aeg ▫ vēls laiks; parāz āiga paras aeg ▫ piemērots laiks; pe’rri āiga viimane aeg ▫ pēdējais laiks; vāldiž āiga vaba aeg ▫ brīvs laiks; varāz āiga varane aeg ▫ agrs laiks; va’ņši aigši vanasti ▫ senos laikos; je’dsõ aigõ enneaegu ▫ pirms laika; kōgiņ aigõ kaua aega ▫ ilgu laiku; strēk aigõ tükk aega ▫ kādu laiku; se võtāb aigõ see võtab aega ▫ tas prasa laiku; amūst āigast ammust ajast ▫ kopš seniem laikiem; siedaig sǭņõ seni, selle ajani ▫ līdz tam laikam; sīest āigast sellest ajast ▫ kopš tā laika; mingiz āigaks mõneks ajaks ▫ uz kādu laiku; jegāl āigal igal ajal ▫ katrā laikā; kievādiz āigal kevadisel ajal ▫ pavasara laikā; kōgiņ āigal pika aja jooksul ▫ ilgā laikā; õigiz āigal õigel ajal ▫ īstā laikā; perīz āigal viimasel ajal ▫ pēdējā laikā; sīel āigal sel ajal ▫ tolaik; sīel eņtš āigal samal ajal ▫ tanī pašā laikā; tīe āigal töö ajal ▫ darba laikā; päuvõ āigis päeva ajal ▫ dienas laikā; va’ņši aigši vanasti ▫ senos laikos; aigõ pi’ds aegamööda ▫ laika gaitā; aigõ vībtõ aega viita ▫ kavēt laiku; aigõ võttõ aega võtta ▫ paņemt laiku; pitkā āiga igavus ~ igav ▫ garlaicība ~ garlaicīgi 9Ro9; E IC; D22
- Ni u’m āiga. Nüüd on aeg. ▫ Nu ir laiks. Āiga ä’b vȯ’dlõ. Aeg ei oota. ▫ Laiks negaida. Āiga u’m jūsõ. Aeg on käes. ▫ Laiks ir klāt. Tä’m āiga u’m le’bbõ. Ta aeg on läbi. ▫ Viņa laiks ir cauri. Mi’n āiga u’m täuž. Mu aeg on täis. ▫ Mans laiks ir galā [~ pilns]. Jegāī’dõn eņtš āiga. Igaühel oma aeg. ▫ Katram savs laiks. Āiga lopūb. Aeg lõppeb. ▫ Laiks beidzas. Amā āiga ta u’m sīlmad allõ. Kogu aeg on ta silma all. ▫ Visu laiku viņš ir acu priekšā. Paldītõn u’m ro’vdõn rikāz āiga. Praegu on inimestel rikas aeg. ▫ Patlaban cilvēkiem ir bagāts laiks. Ta tu’ļ riktig āigas. Ta tuli õigel ajal. ▫ Viņš atnāca īstajā laikā. Siz tä’m āigis, ku ta u’m läpš vȯnd, siz ne at kǟ’nd lambiļ Tsä’lmõts. Siis tema aegadel, kui ta on laps olnud, siis nad on käinud Tsälmõtis lambakarjas. ▫ Tad viņa laikos, kad viņš ir bijis bērns, tad viņi ir gājuši uz Celmupi ganīt aitas. Seļļi kuoŗŗimi lǭtkubūd kouți võtāb aigõ. Selline korjamine koguduste kaudu võtab aega. ▫ Tāda vākšana pa draudzēm paņem laiku. Mi’nnõn u’m pitkā āiga Mul on igav. ▫ Man ir garlaicīgi. Mi’nnõn ä’b ūo aigõ mittõ jalgõ lǟ’dõ tubāst ulzõ. Mul ei ole aega mitte jalgagi toast välja astuda [~ minna]. ▫ Man nav laika pat ne pēdu iziet ārā no istabas. KK77a; KK78; 1986/17; 152.2/9
(b) ilm ▫ laiks, laika apstākļi - bǭ’rgõ āiga kole ilm ▫ bargs laiks; ka’žži āiga märg ilm ▫ slapjš laiks; kīebi āiga palav ilm ▫ karsts laiks; kīlma āiga külm ilm ▫ auksts laiks; knaš āiga ilus ilm ▫ skaists laiks; lem āiga soe ilm ▫ silts laiks; ōḑig āiga palav, haudes ilm ▫ karsts, sutīgs laiks; sitā āiga halb [~ sitt] ilm ▫ slikts [~ sūdīgs] laiks; vī’mi āiga vihmane ilm ▫ lietains laiks
- Seļļi āiga ku mittõ pi’ņ ä’b või ulzõ lǟ’dõ. Selline ilm, et koergi ei või välja minna. ▫ Tāds laiks, ka pat suns nevar iziet ārā. Āiga kīerõb. Ilm pöörab. ▫ Laiks mainās. Tämpõ tȭitiz jõ’vvõ aigõ. Täna lubati head ilma. ▫ Šodien solīja labu laiku. Lem āigaks vȯzā rikābõb . Sooja ilmaga liha rikneb. ▫ Siltā laikā gaļa bojājas. 502.2; KK78b23
|
alāntõ 2 ¤53 vi alanduda ▫ zemoties - Alāntõ – se u’m, a’ž ta āndab ēņtšta mingizõn alā; se u’m ūdstiz tī’edõd sõnā. Alanduda – see on, kui ta annab ennast mingisugusele alla; see on uuesti tehtud sõna. ▫ Zemoties – tas ir [tad], kad viņš kādam pakļaujas; tas ir jaundarināts vārds. Tämā alāntiz mȯiznikād je’ds. Ta alandas ennast mõisnike ees. ▫ Viņš zemojās muižnieku priekšā. Līvlizt i’zt alāntõt sūr Kǭrliz je’dsõ. Liivlased ei alandunud suure Kǭrli ees. ▫ Lībieši nezemojās lielā Kārļa priekšā. Minā alāntõb krīevõdõn, lețliztõn. Mina alandun venelaste, lätlaste ees. ▫ Es zemojos krieviem, latviešiem.
|
a’lmõl 3 prp
(a) alla ▫ zem - Se skuțk u’m a’lmõl vīžtuoistõn āigastõ va’nnit. See tüdruk on alla viieteist aasta vana. ▫ Šī meitene ir jaunāka par piecpadsmit gadiem.
(b) allpool ▫ lejpus - A’lmõl sildõ u’m tõvā kūož. Allpool silda on sügav koht. ▫ Lejpus tilta ir dziļa vieta.
|
ānkaŗ|platš *68 s ankruplats ▫ enkurvieta - Ānkaŗplatš u’m se, kus lǭja ētab ānkaŗ ja sīe immar ētab lūomõd. Ankruplats on see, kuhu paat heidab ankru ja selle ümber heidab loomused. ▫ Enkurvieta ir tā, kur laiva izmet enkuru un ap to samet tīklus [~ lomus]. Ānkaŗplatšõ ētizt ānkaŗ . Ankruplatsile heideti ankur. ▫ Enkurvietā izmeta enkuru. Mēg tä’mpõ vejīzmõ set ī’d ānkaŗplatšõs. Me täna püüdsime ainult ühel ankruplatsil. ▫ Mēs šodien zvejojām tikai vienā enkurvietā.
|
ant|kǭmaŗ *240 s sahver ▫ pieliekamais, ankambaris - Antkǭmaŗ vȯ’ļ plīțkǭmaŗõn le’žgõl, se vȯ’ļ jarā pandõb kǭmaŗ, kus pa’ņ sīemnāigad si’zzõl. Sahver oli köögi lähedal, see oli ärapanemise kamber, kuhu pandi söögid. ▫ Pieliekamais bija virtuves tuvumā, tas bija pieliekamais kambaris, kurā iekšā lika ēdienus. 86a11
|
arhīv *141 s arhiiv ▫ arhīvs - Se u’m arhīvõs ve’l tieudtõb. See on arhiivis veel teada. ▫ Tas ir arhīvā vēl zināms. 152.2/11
|
aššõ 2 adv
(a) kiiresti, kähku ▫ ātri, aši - Se tä’m jūsõ u’m aššõ ne’i ikš un kakš. See käib temal kähku nii üks ja kaks. ▫ Tas pie viņa ir aši kā viens un divi. KK78
(b) enne ▫ agri, aši |
ažā *26 s
(a) asi, probleem ▫ lieta, darīšana - Ažā u’m seļļi, ku ma mūpõ ä’b lī kuo’nnõ. Asi on selline, et ma homme ei ole kodus. ▫ Lieta ir tāda, ka es rīt nebūšu mājās. Se u’m mi’n ažā, se ä’b ūo si’n ažā. See on minu asi, see ei ole sinu asi. ▫ Tā ir mana darīšana, tā nav tava darīšana. Mingi ažā si’nnõn sīest? Mis see sinu asi on? ▫ Kāda tev par to darīšana? Ažā u’m tī’edõd. Asi on korras. ▫ Lieta darīta. Ma vȯ’ļ ažā pierāst Dūoņigs. Ma olin asja pärast Dundagas. ▫ Es biju darīšanās Dundagā.
(b) asi, ese ▫ lieta, priekšmets - mäng|ažā mänguasi ▫ rotaļlieta
- jõvā ažā hea asi ▫ laba lieta; lieudtõt ažā leitud ese ▫ atrasta lieta; vǟ’ki ažā pisiasi ▫ sīkums, sīka lieta 1Kr6.2
- Lōda pǟl u’m pǟgiņ a’žḑi. Laual on palju asju. ▫ Uz galda ir daudz priekšmetu.
(c) riist, vahend ▫ rīks, piederums - tīe|ažā tööriist ▫ darbarīks; ibīz|ažād hobuseriistad ▫ zirglietas; ve’jdõb|ažād kalapüügiriistad, püüsed ▫ zvejas rīki
- ī’edtõb ažā lõikeriist ▫ rīks griešanai
(d) suguelund ▫ dzimumorgāns - mī’e ažā suguti ▫ vīrieša dzimumorgāns; naiz ažā naise suguelund ▫ sievietes dzimumorgāns
|
ažāli *200 adj
(a) asjalik ▫ lietišķs - ažāli rõk asjalik jutt ▫ lietišķa saruna
(b) otstarbekas ▫ lietderīgs - Nä’gțiz vȯ’lmõ ažāli le’žgõltõ kēravīțõ rõkkõn. Tundus olema otstarbekas lähendada kirjaviisi kõnele. ▫ Šķita lietderīgi tuvināt rakstību runai. K91
(c) sobiv ▫ piemērots - Se u’m ažāli pū. See on sobiv puu. ▫ Tas ir piemērots koks. K91
|
äbī *71 s häbi ▫ kauns - äbīzt tī’edõ häbi teha ▫ darīt kaunu 1Kr 1.27
- Tä’mmõn u’m äbī. Tal on häbi. ▫ Viņam ir kauns. Se u’m äbī ažā. See on häbiasi. ▫ Tā ir kauna lieta.
|
ä’b|irdzi *199 adj ebaharilik ▫ neparasts, neierasts - Se tīe mi’nnõn u’m ä’birdzi. See töö on mulle ebaharilik. ▫ Šis darbs man ir neierasts.
|
ä’b|kȭlbatõb *159 adj
(a) kasutuskõlbmatu ▫ nelietojams - Se āiraz u’m ä’bkȭlbatõb. See aer on kasutuskõlbmatu. ▫ Šis airis ir nelietojams.
(b) tarbetu, kõlbmatu, kehtetu ▫ nederīgs
(c) kõlvatu ▫ netikls, izvirtis - ä’bkȭlbatõbõks sǭdõ kõlvatuks saada ▫ kļūt netiklam
- Ne āt ī’dsku’bs sǭnõd ä’bkȭlbatõbõks. Nad on üheskoos saanud kõlvatuks. ▫ Viņi visi kopā ir kļuvuši netikli. 3Ro12
|
ä’b|kõlbzi *199 adj ebasobiv ▫ nepiemērots - Se sukā u’m mi’nnõn ä’bkõlbzi. See sukk on mulle ebasobiv. ▫ Šī zeķe ir man nepiemērota.
|
ä’b|mīeldõb *159 adj ebameeldiv ▫ nepatīkams - Se u’m seļļi ä’bmīeldõb ažā. See on selline ebameeldiv asi. ▫ Tā ir tāda nepatīkama lieta.
|
ä’b|õigi *199 adj
(a) ebaõige, vale ▫ nepareizs - Se u’m ä’bõigi riek. See on ebaõige tee. ▫ Tas ir nepareizais ceļš. Kis midēgõst ä’bõigiz või jämp vīțõ tī’eb. Kes midagi valet või rumalat viisi teeb. ▫ Kas kaut ko dara nepareizā vai muļķīgā veidā. 152.1
(b) ebaehtne ▫ neīsts |
ä’b|sieldistiz adv ebaselgesti, segaselt ▫ neskaidri - Polākõz rõkāndõb ä’bsieldistiz. Poiss räägib ebaselgelt. ▫ Zēns runā neskaidri. Se kēra u’m ä’bsieldistiz kēratõt. See kiri on ebaselgelt kirjutatud. ▫ Šī vēstule ir neskaidri uzrakstīta.
|
ä’b|sieldit *140 s ebaselgus, segadus ▫ neskaidrība - Tikkiž se ažā vȯ’ļ ikš sūr ä’bsieldit. Kõik see asi oli üks suur ebaselgus. ▫ Visa šī lieta bija viena liela neskaidrība.
|
ä’b|sindzi *199 adj sündusetu, ebasünnis ▫ nepiedienīgs - Se vȯ’ļ ikš va ä’bsindzi mīez. See oli üks va sündsusetult käituv mees. ▫ Tas bija viens, vei, nepiedienīgs vīrs.
|
ä’b|täudi *199 adj
(a) ebapiisav, mitteküllaldane ▫ nepietiekams
(b) ebatäielik, puudulik ▫ nepilnīgs = ä’b|täudli- Ä’btäudi võiks vȱlda se, mis ä’b ūo täutõd, ä’b täut mīeldõ, ä’b täut rǭ’dõ, ä’btäudzi. Puudulik võiks olla see, mis pole täielik, ei piisa mõistust, ei piisa raha, ebatäielik. ▫ Nepilnīgs varētu būt tas, kas nav piepildīts, nepietiek prāta, nepietiek naudas, nepilnīgs. 86a12
|
ä’b|täutõb 2 *159 adj
(a) täitmatu ▫ nepiepildāms - Se u’m ä’btäutõb rištīng. See on täitmatu inimene. ▫ Tas ir nepiepildāms cilvēks.
(b) ahne ▫ alkatīgs |
ä’b|tǭ’dõb *160 adj ebasoovitav ▫ nevēlams - Se u’m ä’btǭ’dõb sõbrā. See on ebasoovitav sõber. ▫ Tas ir nevēlams draugs.
|
ä’bțõ ¤54 vt aidata ▫ palīdzēt - ä’bțõb ulzõ purgõ aidatakse välja purata [võrgust] ▫ palīdz purgāt [tīklus] KK78
- Līvõd ī’t tȭitiz ä’bțõ mi’nnõn skūolrǭ’kõks. Liivi Liit lubas aidata mind koolirahaga. ▫ Lībiešu savienība solīja man palīdzēt ar skolas naudu. Līvõd ī’t mi’nnõn ä’bțiz ka. Liivi Liit aitas mind ka. ▫ Lībiešu savienība man arī palīdzēja. Mis se ä’bțõb? Mis see aitab? ▫ Ko tas līdz?
|
ädāgtõ ¤53 vt
(a) ehmatada ▫ baidīt, biedēt - Kuŗē ädāgtiz nāizta. Kurat ehmatas naist. ▫ Velns baidīja sievieti. Se ädāgtiz nänt vä’ggi jarā. See ehmatas nad väga ära. ▫ Tas viņus ļoti nobiedēja. Ta ädāgtiz sīnda, sa ädāgizt tä’mstõ. Ta ehmatas sind, sa ehmusid temast. ▫ Viņš baidīja tevi, tu nobijies no viņa. KK78; J23
(b) peletada ▫ aizbiedēt - Ta u’m seļļi paint, kis nǟb, ku su’ž tulāb lambiž, ī’ž ä’b ädāgt siedā sutā, bet ī’ž panāb je’dspēḑõn. Ta on selline karjane, kes näeb, et hunt tuleb lammastesse, [kuid] ise ei peleta seda hunti, vaid ise paneb minema. ▫ Viņš ir tāds gans, kas redz, ka vilks nāk aitās, [bet] pats neaizbiedē to vilku, bet pats liekas projām. PK86b16
|
ädāl adv hädaga, kiiruga ▫ steigā = ädāks- Ta ädāl jūokšiz. Ta hädaga jooksis ▫ Viņš skrēja steigā. Se lǭja u’m ädāl tī’edõd, sīepierāst ta ä’b ūo mingi jõvā. See paat on kiiruga tehtud, seepärast see ei ole mingi hea. ▫ Šī laiva ir steigā taisīta, tāpēc tā nav nekāda labā.
|
ädāstõ ¤53 vt
(a) erutada ▫ satraukt - Se ädāstõb usktītštijiz jengõ. See erutab usukuulutaja hinge. ▫ Tas satrauc ticības sludinātāja dvēseli. IK5 (I86)
(b) noomida ▫ rāt - Sa ūod jarā ädāstõd. Sa oled läbi noomitud. ▫ Tu esi norāts. KK78
(c) vannutada ▫ zvērināt Ap19.13 |
blorgõ ¤49 vi kolistada ▫ blīkšķināt - Blorgõ võib, kis tī’eb mä’rrõ kuigõd; ta ētab a’žḑi, ja se blorgõb. Kolistada võib, kes teeb müra kuidagi; ta pillub asju, ja see kolistab. ▫ Blīkšķināt var tas, kurš taisa troksni kaut kā; viņš met lietas, un tas blīkšķina. *156.1 1.
|
blǭ’țõks *208 s
(a) loba ▫ pļāpas - Se u’m seļļi blǭ’țõks rõk. See on selline lobajutt. ▫ Tās ir tādas pļāpu runas.
(b) möla ▫ blēņas ~ blǭ’țõkst pl |
blo’ukšõ 2 ¤57 vi kolksuda ▫ blaukšķēt - Sadāb mǭ’zõ midēgõst, si’z se blo’ukšõb, si’z u’m sūr märā. Kukub miski maha, siis see kolksub, siis on suur müra. ▫ Ja kaut kas nokrīt, tas noblaukšķ, tad ir liels troksnis. *156.1
|
bokā|alābõz *181 s raagremmelgas ▫ blīgzna (Salix caprea) - Bokāalābõz, se ä’b kazā ne’i nemē pȭzõ, nemē pa’j; se kazāb nemē pū ja sīen ne lī’edõd attõ ka seļļizt pūolimmargoutlimizt. Raagremmelgas, see ei kasva nii nagu põõsas, nagu paju; see kasvab nagu puu ja sellel need lehed on kah sellised poolümmargused. ▫ Blīgzna, tā neaug kā krūms, kā kārkls; tā aug kā koks un tai tās lapas arī ir tādas pusapaļas. 86a6
|
bǭ’rgõ *119 adj kole, kuri ▫ bargs - bǭ’rgõ āiga kole ilm ▫ bargs laiks; mustād, bǭ’rgõd pīlad mustad kurjad pilved ▫ melni, bargi mākoņi KK78a34; KK77b
- Mi’n izā kītiz ne’i set, ku pițki tulāb mie’rstõ, si’z līb bǭrgõ āiga, un ja ta tulāb mǭ pūoldõstõ e’žmiztõ kõrdõ, ku si’z līb knaš āiga. Minu isa ütles nii vaid, et kui äike tuleb merest, siis tuleb kole ilm, ja kui see tuleb maa poolt esimest korda, et siis tuleb ilus ilm. ▫ Mans tēvs teica tikai tā, kad negaiss nāk no jūras, tad būs bargs laiks, un, ja tas nāk no zemes puses pirmo reizi, tad būs skaists laiks. Se rištīng u’m bǭ’rgõ, seļļi kõ’zzi. See inimene on kuri, selline vihane. ▫ Tas cilvēks ir bargs, tāds dusmīgs. KK34 4; KK77b
|
bouņõmi *200 s kloppimine, kolkimine ▫ klapēšana - Tī’eb mä’rrõ, se u’m bouņõmi: pūalgkõks, dū’rõks või vazārõks set tī’eb mä’rrõ. Teeb müra, see on kolistamine: vaid puuhaluga, rusikaga või vasaraga teeb müra. ▫ Taisa troksni, tā ir klapēšana: tikai ar koka pagali, dūri vai āmuru taisa troksni. KK78a31
|
bril *126 s sg prill, prillid ▫ brilles, brille > brillõd- Se bril ä’b nä’gț je’mmitõt. See prill ei näita enam. ▫ Šī brille vairs nerāda. KK34I2
|
buļīkšimi *200 s vulin ▫ burbuļošana, mutuļošana - Ī’dtõkabāl sugūb se buļīkšimi sǟ’l, kus u’m mingi tǭ’gõz, või sǟ’l at kivīd allõ või mingi pū u’m allõ; si’z ve’ž lǟ’b iļļõ i’ļ sīe buļīkšõs. Ühtlugu see vulin tekkib seal, kus on mingi takistus, kas seal on kivid all või mõni puu on all; siis vesi läheb üle selle vulisedes. ▫ Aizvien tā mutuļošana gadās tur, kur ir kāds šķērslis, vai tur ir akmeņi apakšā, vai kāds koks ir apakšā; tad ūdens tek pār to mutuļodams. 86a25
|
dagārž|pēḑõn adv tagurpidi ▫ atmuguriski ≈ tagārs|pēḑõn, tagārs|pēņ- Se sa’ddõn ildīņ dagāržpēḑõn mǭ’zõ. See kukkunud kohe tagurpidi maha. ▫ Tas tūlīt nokritis atmuguriski lejā. JL27
|
dǭr *125 s
(a) viljakuivati ▫ kalte (etn.) - Dǭr pǟl kūjastõb viļļõ. Viljakuivatis [~ partel] kuivatatakse vilja. ▫ Kaltē žāvē labību. PK88.18
(b) suitsuauk ▫ spelte (etn.) - Dǭr u’m se ouk, kus lǟ’b so’v ulzõ. Suitsuauk on see auk, kust suits läheb välja. ▫ Spelte ir tas caurums, pa kuru dūmi iet ārā. PK88.18
|
do’ŗŗimi 2 *202 s virisemine ▫ īdēšana - Pūol itkõs, pūol räukõs, se u’m do’ŗŗimi. Pool nuttes, pool karjudes, see on virisemine. ▫ Pa pusei raudot, pa pusei kliedzot, tā ir īdēšana.
|
dump *94 s
(a) mäss ▫ dumpis - Se u’m su’ggõn pie’rrõ „līvõd dumpõ„. See on juhtunud pärast „liivlaste mässu”. ▫ Tas ir gadījies pēc „lībiešu dumpja”. Mv
(b) tüli ▫ strīds - sūr dump suur tüli ▫ liels strīds KK78a35
- Ro’vd lǟ’bõd dumpõ, strīḑõbõd. Inimesed lähevad tülli, riidlevad. ▫ Cilvēki sastrīdas, strīdas. KK78a35
|
duņtš *70 s
(a) puss ▫ duncis - kǭ’d tierāks duņtš kahe teraga puss ▫ divasmeņu duncis
(b) nuga ▫ nazis - Mēg ūomõ dūņtšid pǟlõ. Me oleme nugade peal. ▫ Mēs esam un nažiem. KK77a
(c) adranuga ▫ lemesis - Duņtš, se ī’edõb dūrbald kațki. Adranuga, see lõikab mättad katki. ▫ Lemesis, tas pārgriež velēnas. 79/7
|
eļ *133 s põrgu ▫ elle KK77a- eļ padā põrgukatel ▫ elles katls; eļ pū’ojõ põrgupõhi ▫ elles dibens; eļ tu’ļ põrgutuli ▫ elles uguns KK77a; 86a40; M5.22
- Ta palāb eļ tu’lsõ. Ta põleb põrgutules. ▫ Viņš deg elles ugunīs. Eļšõ u’m tu’ļļi. Põrgus on kuum. ▫ Ellē ir karsts. Minā vȯ’ļ ne’iku eļšõ. Ma olin nagu põrgus. ▫ Es biju it kā ellē. Kis vȯ’ļ ä’bjõvā, se lǟ’b eļ pū’ojõ. Kes oli halb, see läheb põrgupõhja. ▫ Kas bijis slikts, tas nonāks elles dibenā. KK77b; 86a40
|
eņtš 1 *9 pn oma ▫ savs, paša - tä’d eņtš teie oma ▫ jūsu pašu; mä’d eņtš mīez meie oma mees ▫ mūsu pašu vīrs; eņtš rištīng omainimene ▫ pašu cilvēks; eņtš āigal omal ajal ▫ savā laikā, savulaik; eņtš mūodõ ~ eņtš vīțõ omamoodi ▫ savā veidā; eņtš jūs pi’ddõ omast kinni pidada ▫ pastāvēt uz savu
- Se vȯ’ļ sīe eņtš pǟvan. See oli selsamal päeval. ▫ Tas bija tajā pašā dienā. 86a1
|
eņtš 2 adv oma ▫ savs - Se maksāb eņtš vīž rubīļt. See maksab oma viis rubla. ▫ Tas maksā savus piecus rubļus.
|
ertļõ ¤58 vt
(a) ärritada, õrritada ▫ kaitināt - Se nai tǟnda ertļõb kõzīzõks. See naine ärritab teda vihaseks. ▫ Šī sieviete sakaitina viņu dusmīgu. Ta mīnda ertļõb eņtš rõkkõks. Ta ärritab mind oma jutuga. ▫ Viņš kaitina mani ar savu runu. Ta ertļõb tūoizta. Ta õrritab teist. ▫ Viņš kaitina otru. KK77a; KK78a36
(b) näägutada ▫ ķircināt - Ne mīnda ertļõbõd. Nad näägutavad mind. ▫ Viņi mani ķircina.
(c) ähvardada ▫ draudēt Ap4.21 |
filts *135 s vilt ▫ filcs - Filts, se arābõb jarāndõz. Vilt, see laguneb ära. ▫ Filcs, tas izirst.
|
glǭzõd|fa’brik *131 s klaasivabrik ▫ stikla fabrika - Si’z vȯ’ļ Pu’zzõ pagāsts se glǭzõdfa’brik. Siis oli Puze vallas see klaasivabrik. ▫ Tad bija Puzes pagastā tā stikla fabrika. 86b2
|
grūoip|kappiļ *240 s künakirves ▫ teslīca, siļu kaplis (etn.) - Se u’m seļļi kappiļ, grūoipkappiļ, missõks tīeb grūoipõ, kappiļtõb mȯļdõ. See on selline kõblas, künakirves, millega tehakse soont, raiutakse küna. ▫ Tas ir tāds kaplis, teslīca, ar kuru taisa gropi, grebj sili. 86b11
|
ī’d|kȭrdali *200 adj lihtne ▫ vienkāršs = ī’d|kõrdi- Se u’m ī’dkȭrdali. See on lihtne. ▫ Tas ir vienkāršs. J3
|
ī’dõ|ku’bbõ adv ühtekokku ▫ kopā - Se u’m ī’dõku’bbõ pandõt. See on ühtekokku pandud. ▫ Tas ir salikts kopā. Vȱidam ī’dõku’bbõ! Hoiame ühtekokku! ▫ Turēsimies kopā! 152.2
|
īdõmõst-ǭdõmõst adv
(a) iidamast-aadamast, pikalt ja laialt ▫ gari un plaši - īdõmõst-ǭdõmõst rõkāndõ iidamast-aadamast rääkida ▫ runāt gari un plaši
(b) iidamast-aadamast, ammusest ajast ▫ sen - se u’m īdõmõst-ǭdõmõst see on iidamast-aadamast saadik ▫ tas ir no Ādama laikiem
|
ī’dst|ī’d adv alatasa, ühtelugu, üha ▫ arvien, aizvien, vienā laidā - Ne’i se lekš ī’dstī’d. Nii see läks alatasa. ▫ Tā tas gāja arvien. J10
|
īe *15 s öö ▫ nakts - ȭ’dõgspūol īedõ õhtupoole ööd ▫ nakts vakara pusē; ūomõgpūol īedõ hommikupoole ööd ▫ nakts rīta pusē 152.1
- Si’z līb se mustā pitkā īe tegīž. Siis tuleb jälle see must pikk öö. ▫ Tad atkal būs tā garā melnā nakts. Ma magīz tä’m jūsõ i’ļ īe. Ma magasin öö tema juures. ▫ Es gulēju pie viņa pa nakti. Ne attõ ne’iku īe ja pǟva, ikš u’m va sangdõ, tuoi sieldõ. Nad on nagu öö ja päev, üks on va juhm, teine on selge peaga. ▫ Viņi ir kā diena un nakts, viens ir, rau, dumjš, otrs gaišu galvu. KK77a; KK78b13
|
īedõ 2 ¤7 vi
(a) jääda ▫ palikt - ilmõ īedõ ~ tijāld īedõ ilma jääda ▫ palikt bešā; mǭ’zõ īedõ maha jääda ▫ atpalikt; o’bbõks īedõ hiljaks jääda ▫ nokavēties; paikõl īedõ seisma jääda ▫ apstāties; pǟlõ īedõ järele jääda ▫ palikt pāri; tagān īedõ taha jääda ▫ atpalikt
- Ma ei kuodāj. Ma jäin koju. ▫ Es paliku mājās. Ta ei eņtš sõnā jū’r. Ta jäi oma sõna juurde. ▫ Viņš palika pie sava. La’z se īegõ mä’d kǭ’d va’izõ. Las see jäägu meie kahe vahele. ▫ Lai tas paliek starp mums abiem. Īegid tēriņtš! Jääge terveks! ▫ Palieciet sveiki! Ma ei bǭnstõ mǭ’zõ. Ma jäin rongist maha. ▫ Es nokavēju vilcienu.
(b) saada, jääda ▫ kļūt - mustāks īedõ mustaks saada ▫ kļūt netīram; rujāks īedõ haigeks jääda ▫ saslimt; so’ugdõks īedõ pimedaks jääda ▫ kļūt aklam
|
igāli *200 adj eluaegne ▫ visu dzīvi pavadošs - Se u’m igāli ažā. See on eluaegne asi. ▫ Tā ir visas dzīves lieta.
|
ī¦kast *80 s
(a) pandur, sump ▫ igvāts (mar.) - Īkast, se u’m seļli kast ōkõdõks, sǭb pandõd vie’d si’zzõl, je’lsõ kalād sizāl. Sump, see on selline aukudega kast, pannakse vette, elusad kalad sees. ▫ Igvāts, tā ir tāda kaste ar caurumiem, ieliek ūdenī, dzīvas zivis iekšā. 86b12
(b) kaevusalv ▫ akas grodi (etn.) |
īlmas adv
(a) iial ▫ nekad - Kis magūb Jǭņīezõ, se īlmas nāizta ä’b sǭ. Kes magab jaaniööl, see iial naist ei saa. ▫ Kas guļ Jāņu naktī, tas nekad sievu nedabūs.
(b) ilmaski, eluilmaski ▫ mūžam - mittõ īlmas mitte ilmaski ▫ nemūžam
|
ilmõs adv ilmsi ▫ nomodā, īstenībā - Se u’nnägū vȯ’ļ nemē ilmõs. See unenägu oli nagu ilmsi. ▫ Tas sapnis bija kā nomodā. Ma neiz tǟnda nemē ilmõs. Ma nägin teda nagu ilmsi. ▫ Es redzēju viņu kā īstenībā.
|
ilmõz adv ilmatu, päratu, lõpmatult ▫ milzum, bezgala - ilmõz kōgiņ ilmatu kaua ▫ bezgala ilgi; ilmõz pitkā ilmatu pikk ▫ milzum garš; ilmõz pǟgiņ ka’ļḑi ilmatu palju kalu ▫ milzum daudz zivju; ilmõz sūr päratu suur ▫ milzum liels
- Se u’m ilmõz sūr rǭ’. See on päratu suur raha. ▫ Tā ir milzum liela nauda.
|
i’ļ 2 prp
(a) kohta, pärast, üle ▫ par - Mis ta i’ļ sīe kītiz? Mis ta selle kohta ütles? ▫ Ko viņš par to teica? I’ļ sīe ä’b ūo midēgõst tieudtõb. Selle kohta pole midagi teada. ▫ Par to nekas nav zināms. I’ļ kīen se u’m? Kelle kohta see käib? ▫ Par kuru tas ir? Ta na’grõb i’ļ eņtš izā. Ta naerab oma isa üle. ▫ Viņš smejas par savu tēvu. I’z ūo kārtamõst i’ļ si’zzõl sadāmiz. Ei tulnud karta sissekukkumise pärast. ▫ Nebija jābaidās par iekrišanu. J14
(b) mööda, vastu ▫ pa - i’ļ pǟ ra’bbõ mööda pead lüüa ▫ iesist pa galvu; i’ļ sūormõd ra’bbõ mööda näppe lüüa ▫ iesist pa pirkstiem; andõ i’ļ pǟ (ka’ggõl) vastu pead (kaela) anda ▫ sadot pa galvu (kaklu)
(c) üle ▫ pāri, pār - i’ļ amā paŗīm üle kõige parem ▫ labāks par visu; i’ļ īe üle öö ▫ pa nakti KK78J10
- Mi’nnõn vȯ’ļ i’ļ tǭla vīž lāmbazt. Mul oli üle talve viis lammast. ▫ Man bija pa ziemu piecas aitas. Sa valīzt vietā i’ļ glǭz kaņț. Sa valasid vett üle klaasi serva. ▫ Tu pārlēji ūdeni pār glāzes malu. Sīest kūožõst ä’b sǭ i’ļ jo’ug. Sellest kohast ei saa üle jõe. ▫ Šajā vietā netiek pāri upei. Ta paijiz kä’dkõks i’ļ eņtš a’bbõnd. Ta paitas käega üle oma habeme. ▫ Viņš ar roku noglauda savu bārdu. Ta vǭļikšõb i’ļ kilā. Ta valitseb küla üle. ▫ Viņš valda pār ciemu. Ta vakțūb i’ļ kilā. Ta valvab küla järele. ▫ Viņš pieskata ciemu. KK78
|
i’ļļõ adv üle ▫ pāri, pār- - i’ļļõ īedõ üle jääda ▫ palikt pāri; i’ļļõ kandõ üle kanda ▫ pārnest; i’ļļõ lǟ’dõ mööda minna ▫ pāriet; i’ļļõ sǭdõ üle saada ▫ tikt pāri; i’ļļõ vīdõ üle viia ▫ pārvest; nemē kimpõks i’ļļõ võttõd nagu rahutusest üle käidud (rahutuks muutunud) ▫ kā nemiera pārņemts KK78; HG30
- Võižmõ a’jjõ lambidi ka i’ļļõ. Võisime ajada lambaid ka üle. ▫ Varējām dzīt aitas arī pāri. Võižmõ kǟ’dõ sǟ’ldõ i’ļļõ. Võisime käia sealt üle. ▫ Varējām staigāt tur pāri. Alā va’l ne’i tǟdõks, lǟ’b i’ļļõ! Ära vala nii täis, läheb üle! ▫ Nelej tik pilnu, pāries pāri! Se riek lǟ’b i’ļ tuoiz riek rištõ i’ļļõ. See tee läheb teisest teest risti üle. ▫ Šis ceļš iet pār otru ceļu krustām pāri. Rujā lǟ’b si’n i’ļļõ, kui ä’b ak sīnda. Haigus läheb sinust mööda [~ üle], kui ei hakka sulle külge. ▫ Slimība paiet tev garām [~ pāriet tev pāri], ja tev nepielīp. KK78.3; KK78; J14; KK78.2
|
i’m|ažā *26 s imeasi ▫ brīnums = i’m- Se u’m i’mažā. Se on imeasi. ▫ Tas ir brīnums.
|
immõr 1 adv
(a) ümber, ringi ▫ apkārt, ap - amā immõr ümberringi ▫ visapkārt; immõr kǟ’dõ ümber käia ▫ staigāt apkārt; immõr vaņtlõ ümber vaadata ▫ paraudzīties apkārt; immõr võttõ ümber piirata ▫ ielenkt E IE; Lk21.20
(b) ümber, kummuli ▫ apkārt, otrādi
(c) läbi ▫ apkārt, cauri - Se kū u’m immõr. See kuu on läbi. ▫ Tas mēnesis ir apkārt. KK78
(d) umbes ▫ aptuveni - immõr sadā āigast āigal umbes saja aasta jooksul ▫ aptuveni simt gadu laikā K83 E VII
|
īndatõ ¤53 vt
(a) hinnata ▫ vērtēt - jarā īndatõ väärtust leida, väärtust määrata ▫ novērtēt
- Se ažā u’m vä’ggi tõurõks īndatõd. See asi on väga kalliks hinnatud. ▫ Šī lieta ir novērtēta ļoti dārgi. Ne īndatõbõd kōpõ. Nad hindavad kaupa ▫ Viņi vērtē preces.
(b) hinnangut anda ▫ dot vērtējumu |
īņõ adv
(a) kaasa ▫ līdzi (virziens) = īņõz (a)- īņõ andõ kaasa anda ▫ dot līdzi; īņõ je’llõ kaasa teha ~ kaasa elada ▫ darboties līdzi ~ dzīvot līdzi; īņõ lǟ’dõ kaasa minna ▫ iet līdzi; īņõ tõmbõ kaasa tõmmata ▫ aizraut; īņõ tundõ kaasa tunda ▫ just līdzi; īņõ vie’ddõ kaasa vedada ▫ vilkt līdzi
- Ta āndiz mi’nnõn leibõ īņõ. Ta andis mulle leiba kaasa. ▫ Viņš iedeva man maizi līdzi. Se viedīz rebīz eņtšõn īņõ. See vedas rebase enesega kaasa. ▫ Tas aizveda lapsu sev līdzi. Mi’n u’m jõvā mēļ, ku sa tulād mä’ddõn īņõ. Mul on hea meel, et sa tuled meiega kaasa. ▫ Man ir labs prāts, ka tu nāc mums līdzi. J13
(b) kaasas ▫ līdzi = īņõs- īņõ kǟ’dõ kaasas käia ▫ staigāt līdzās
- Ī’dõn tuoizõn vȯ’ļtõ veļīd ja sõzārd īņõ. Ühel-teisel olid vennad ja õed kaasas. ▫ Vienam otram bija brāļi un māsas līdzi. Kǟ’ mi’nnõn īņõ! Käi minuga kaasas! ▫ Staigā man līdzi! J13; J66
|
īņõkst adv
(a) korraga ▫ reizē - Lǟ’m īņõkst! Lähme korraga! ▫ Iesim reizē! Ku kakš rištīngt lǟ’bõd ku’bbõ, ku näntõn attõ kǭzgõnd, si’z īezõ, ku nūoŗpǭŗ lǟ’b ma’ggõm, u’m lǟ’mõst īņõkst; kis lǟ’b jo aššõ, se jo aššõ kūolõb. Kui kaks inimest lähevad kokku, kui neil on pulmad, siis öösel, kui noorpaar läheb magama, peab minema korraga; kes läheb enne, see enne sureb. ▫ Kad divi cilvēki saiet kopā, kad viņiem ir kāzas, tad naktī, kad jaunais pāris iet gulēt, jāiet reizē [ar viņiem]; kas iet ātrāk, tas ātrāk nomirst. KK78
(b) (ühes)koos, seltsis ▫ kopā - Lǟ’mõ īņõkst kuodāj! Lähme seltsis koju! ▫ Iesim reizē mājup! Mēg lǟ’mõ īņõkst naizkõks. Me läheme koos naisega. ▫ Mēs ejam reizē ar sievieti. Mi’n u’m jõvā mēļ, ku sa tulād mä’dkõks īņõkst. Mul on hea meel, et sa tuled koos meiega. ▫ Man ir labs prāts, ka tu nāc kopā ar mums. KK78
(c) ühtlasi ▫ vienlaikus, pie viena 2L12 |
irdi *199 adj harjutud ▫ ierasts - Se u’m irdi riek. See on harjutud tee. ▫ Tas ir ierasts ceļš.
|
irdistiz adv tavaliselt ▫ parasti - Irdistiz se sǭb kȭlbatõd kui vȯ’lmsõnā. Tavaliselt seda tarvitatakse nagu määrsõna. ▫ Parasti to lieto kā apstākļa vārdu. E I
|
irg *94 s
(a) hetk ▫ brīdis - ve’l lītiz irg veel lühike hetk ▫ vēl īsu brīdi Jh14.19
- Tä’ddõn ä’b ūo tīedamõst āigidi ja īrgidi. Teie ei pea teadma aegu ja hetki. ▫ Jums nav jāzina laiki un brīži. Ap1.7
(b) järk ▫ posms - Tǭlaāiga īrgõd: e’žmõks se vȯ’ļ Jǭkõ, Jǭkõ ētiz e’žmiz ki’v mie’rrõ, tǭla ki’v, tuoiz ētiz se Labrīntš, ja kuolmõz ētiz ma ä’b mǟ’dlõ emīņ, kis se ētiz, ja si’z vȯ’ļ tǭla vaļmõz. Talveaja algusjärgud: esiteks oli see Jaak, Jaak heitis esimese kivi merre, talvekivi, teise heitis see Laurits, ja kolmanda heitis, ma ei mäleta enam, kes see heitis, ja siis oli talv valmis. ▫ Ziemas laika posmi: pirmais – tas bija Jāks, Jāks iemeta pirmo akmeni jūrā, ziemas akmeni, otro iemeta tas Labrencis, un trešo iemeta, es neatceros vairs, kurš iemeta, un tad bija ziema gatava. 86b13
|
irm *125 s hirm ▫ bailes - irm eitõ hirm hakata ▫ mesties bail; irmsõ je’llõ hirmus elada ▫ dzīvot bailēs; irmstõ kangtõks īedõ hirmust kangeks jääda ▫ sastingt no bailēm
- Mi’nnõn u’m irm tä’mstõ. Mul on hirm tema pärast. ▫ Man ir bail par viņu. Mi’nnõn u’m irm, ku set se läpš ä’b lǟ’ ukkõ. Mul on hirm, kui vaid see laps ei lähe hukka. ▫ Man ir bail, ka tik tas bērns neaiziet postā. Irm tulāb pǟlõ. Hirm tuleb peale. ▫ Bailes nāk virsū. Tä’mmõn eitõn irm. Tal hakanud hirm. ▫ Viņam sameties bail. Ne’i je’n u’m irm, ku ibūkst attõ pistõ. Niipalju on hirm, et juuksed on püsti. ▫ Tik ļoti bail, ka mati ir [sacēlušies] stāvus. Ta āndiz mi’nnõn irmõ. Ta tekitas minus [~ andis mulle] hirmu. ▫ Viņš radīja man bailes. Ta u’m a’mši irmõ täuž. Ta on alatasa hirmu täis. ▫ Viņš vienmēr ir pilns baiļu. Bikšõd at irmstõ tǟdõd. Püksid on hirmu tõttu [~ hirmust] täis. ▫ Bikses ir pilnas no bailēm. Irmstõ võib īekõ nǭ’gõst ulzõ, un kīlmast. Hirmust võib hüpata nahast välja, ning külmast. ▫ No bailēm var izlēkt no ādas ārā, un no aukstuma. KK77a; KK78a18; 86b13; EV14
|
irmõz 2 adv hirmus ▫ briesmīgi - irmõz pǟgiņ hirmus palju ▫ briesmīgi daudz
- Se tǭla u’m irmõz pitkā. See talv on hirmus pikk. ▫ Šī ziema ir briesmīgi gara. KK78
|
īrtami *200 s irvitamine ▫ ņirgāšanās - Se u’m īrtami i’ļ līvõd. See on liivlaste üle irvitamine. ▫ Tā ir ņirgāšanās par lībiešiem.
|
jadā *39 s (võrgu)jada ▫ jeda (mar.) - Jadā u’m se, kus u’m si’dtõd mingiz kūž-kǭ’dõks vȭrta. Jada on see, kus on kokku seotud kuus kuni kaheksa võrku. ▫ Jeda ir tā, kurā sasieti kādi seši – astoņi tīkli. Piški jadā – mis lǟ’b aigāvõrgõdõks. Väike jada – mis läheb äärevõrkudega. ▫ Mazā jeda – kas iet ar maliņtīkliem. PK88.14
|
ja’gdõb *160 adj jagatav ▫ dalāms - Se mǭjpāika ä’b ūo ja’gdõb. See talukoht ei ole jagatav. ▫ Šī mājvieta nav dalāma.
|
ja’gnikā *41 s kaasomanik ▫ līdzīpašnieks - Mēg ūomõ ja’gnikād sīes tubās. Me oleme kaasomanikud selles majas. ▫ Mēs esam līdzīpašnieki tajā mājā. 86b14
(b) osanik ▫ dalībnieks (daļas īpašnieks) - Ja’gnikā – se, kīen u’m ikš ja’g sīest ažāst. Osanik – see, kellel on üks osa sellest asjast. ▫ Dalībnieks – tas, kuram ir viena daļa tās lietas. 86b14
|
jaļkš *143 s jaluts ▫ kājgalis - lovā jaļkš sängi jaluts ▫ gultas kājgalis
- Ta tī’eb lovā jaļkšõ. Ta teeb voodi jalutsit. ▫ Viņš gatavo gultas kājgali. Se lovā u’m kuordiz jaļkšõks. See voodi on kõrge jalutsiga. ▫ Tā gulta ir ar augstu kājgali.
|
jatkõ 2 ¤34 vi jätkuda ▫ turpināties - Se nīž ve’l jatkūb. See jutt jätkub veel. ▫ Šis stāsts vēl turpinās.
|
järskõ adv järsku ▫ pēkšņi - Se tīet tu’ļ väggi järskõ. See sõnum tuli väga järsku. ▫ Šī ziņa pienāca ļoti pēkšņi.
|
je’ds|pēḑõn adv ära ▫ projām - Se īekõs pa’ņ munt jū’rõ je’dspēḑõn. See pani hüpates ära muude juurde. ▫ Tas lēkdams likās projām pie citiem.
|
jei|pastāl *233 s jääking ▫ ledus kurpe (etn.) - Jeipastāl, se vȯ’ļ seļļizt va’imõd ambõdõks. Jääking, see oli selliste teravate hammastega. ▫ Ledus kurpe, tā bija ar tādiem asiem zobiem. 86b9
|
jeks *80 s
(a) eksitus ▫ maldi - Se u’m jeks. See on eksitus. ▫ Tie ir maldi.
(b) petlikkus ▫ mānīgums |
jeksõ ¤34 vi
(a) eksida ▫ maldīties (kļūdaini uzskatīt) - Se ä’b ūo tuo’ž, ta jeksūb. See ei ole tõsi, ta eksib. ▫ Tā nav taisnība, viņš maldās.
(b) segadusse sattuda ▫ apjukt - Rištīng jeksūb, si’z ä’b mūošta je’mmit, rištīng mēļ īeb jeksõnõks. Inimene eksib, siis ei mõista enam, inimese meel jääb segasesks. ▫ Cilvēks apjūk, tad vairs nesaprot, cilvēka prāts ir apjucis.
|
jelāj *225 s
(a) loom ▫ lops - jelājid rǭstimi loomakasvatus ▫ lopkopība
(b) elajas ▫ lops, dzīvnieks, zvērs - Jūobõn rištīng u’m jelājõks ī’ti. Joobnud inimene on elajaga ühesugune. ▫ Piedzēries cilvēks ir līdzvērtīgs lopam. Se u’m a’lmõl jelājtõ. See on loomast alam. ▫ Tas ir zemāks par dzīvnieku. KK77
|
jelāji *186 s elaja ▫ dzīvotājs - Se ä’b ūo jelāji, ä’b kūoliji. See ei ole elaja ega surija. ▫ Tas nav ne dzīvotājs, ne mirējs.
|
jelāmi *200 s
(a) elamine ▫ dzīvošana - knaš pū’dõz jelāmi ne’i ku pǟvaļikki ilus puhas elamine nagu päike ▫ skaista, tīra dzīvošana kā saule; seļļi jelāmi ku jelājõn, ne’iku sigān selline elamine kui loomal, nagu seal ▫ tāda dzīvošana kā lopam, kā cūkai KK77
- Jegāī’dsõ mǭsõ u’m eņtš mūodõ jelāmi. Igas maas on omamoodi elamine. ▫ Katrā zemē ir sava veida dzīvošana. KK77a
(b) elukoht ▫ dzīvesvieta - Tä’mmõn u’m ǭ’dõz, tijā jelāmi. Tal on kitsas, tühi elukoht. ▫ Viņam ir šaura, tukša dzīvesvieta. KK77a
(c) elu ▫ dzīve - Mä’d rāndas i’z ūo kievām jelāmi. Meie rannas ei olnud kerge elu. ▫ Mūsu jūrmalā nebija viegla dzīve. Ikš lǟ’b jelāmizõks dagāržpēḑõn, tuoi je’ddõpēḑõn. Üks läheb eluga tagurpidi, teine edaspidi. ▫ Vienam dzīve iet atpakaļ, otram uz priekšu. Mi’n jelāmi u’m seļļi, ku snūor u’m pandõd ka’ggõlõ, se mīnda zno’udžõb. Mu elu on selline, nagu nöör on pandud kaela, see mind kägistab. ▫ Mana dzīve ir tāda, it kā kaklā [būtu] uzlikta virve, tā mani žņaudz. KK77a
|
jemīņ adv
(a) rohkem, enam ▫ vairāk - Nēḑi võiž vȱlda jemīņ agā veitim. Neid võis olla rohkem või vähem. ▫ To varēja būt vairāk vai mazāk. Mä’d kilās si’gži kalāmī’ed vejīzt jemīņ brēțliži ä’bku sīļkidi. Meie külas sügisel kalurid püüdsid rohkem kilusid kui silke. ▫ Mūsu ciemā rudenī zvejnieki zvejoja vairāk brētliņas nekā reņģes. Se maksāb jemīņ. See maksab rohkem. ▫ Tas maksā vairāk.
(b) alles, kauem, enam ▫ vairs, ilgāk - Mūdõ jemīņ ä’b ūo, set sǭrad un tabār. Muud enam ei ole, ainult sarved ja saba. ▫ Cita vairs [nekā] nav, tikai ragi un aste. Ma jemīņ ä’b lǟ’. Ma enam ei lähe. ▫ Es vairs neiešu. Mis si’z jemīņ vȯ’dlõ! Mis siis enam oodata! ▫ Ko tur vairs gaidīt! KK77a; J14
|
jeng *94 s
(a) hing, eluvaim ▫ dvēsele, gars - pūol jengkõks rištīng poolelus inimene ▫ pusdzīvs cilvēks; eņtš jeng andõ oma hing anda ▫ atdot dvēseli; eņtš jeng jettõ oma hing jätta ▫ atstāt dvēseli; eņtš jeng pǟlõ võttõ oma hingele võtta ▫ ņemt pie sirds; jengõ jettõ hinge heita ▫ izlaist garu; jengõ ulzõ sīedõ hinge välja süüa ▫ saēst sirdi; jengõ ulzõ võttõ hinge välja võtta ▫ novest kapā KK77a; KK78; Ap5.5
- Jeng u’m sizāl ku ta u’m je’lsõ. Hing on sees, kui ta on elus. ▫ Dvēsele ir iekšā, ja viņš ir dzīvs. Jeng lǟ’b ulzõ. Hing läheb välja. ▫ Dvēsele iziet ārā. Vīļa, sīe võtīzt, jeng set jetīzt. Vara, see võeti, hing vaid jäeti. ▫ Mantu, to paņēma, pliku [~ tikai] dvēseli atstāja. Ta eņtš jeng āndiz jarā sīe tīekõks. Ta andis oma hinge selle tööga. ▫ Viņš atdeva savu sirdi šim darbam. Ta jetīz eņtš jeng sīņõ. Ta jättis oma elu sinna. ▫ Viņš atstāja tur savu dvēseli. Alā võttõ seļļizt pattõ eņtš jeng pǟlõ! Ära võta sellist pattu oma hinge peale! ▫ Neuzņemies tādu grēku uz sirds! Ī’ž eņtš jengõ sa viedād ja je’lsõ sa ūod. Ise oma hinge sa vead ja elus sa oled. ▫ Pats savu garu tu velc, un dzīvs tu esi. Ānda mi’n jengõn armõ, la’z se jeng võigõ jengõ! Anna mu hingele rahu, et see hing võiks hingata! ▫ Dod manai dvēselei mieru, lai tā dvēsele var elpot! Ma laskūb si’n jeng ulzõ. Ma lasen su hinge välja. ▫ Es tevi nogalināšu [~ izlaidīšu tavu dvēseli ārā]. KK77; KK77b
(b) hing, hingetõmme, hingus ▫ elpa - jengõ vie’ddõ sisse hingata ▫ ievilkt elpu; jengõ võttõ hinge tagasi tõmmata ▫ atvilkt elpu
- Jeng īeb vi’zzõ. Hing jääb kinni. ▫ Elpa aizraujas. U’m pidāmõst jeng vizās. Tuleb pidada hinge kinni. ▫ Jāaiztur elpa. Ta kie’vtõb eņtš jeng ulzõ. Ta köhib oma hinge välja. ▫ Viņš izklepo savu elpu ārā. Ä’b sǭ jengõ tagān. Ei saa hinge tagasi. ▫ Nevar atgūt elpu. Jengõ viedīz, ne’i vȯ’ļ kärmi kurks. Hingas sügavalt sisse, nii oli kärbes kurgus. ▫ [Kā] ieelpoja, tā bija muša rīklē. Pe’rri jeng lekš ne’i pa pitkāld. Viimne hingetõmme läks nii pikalt. ▫ Pēdējā ieelpa bija tāda garāka. KK77a
(c) hing, hingeline ▫ dvēsele, cilvēks - jēngõd|āiga hingedeaeg ▫ veļu laiks
- jelābi jeng ~ je’lsõ jeng elav hing ▫ dzīva dvēsele 498.2
- Täs ä’b ūo mitī’dtõ jengõ. Siin pole mitte ühtki [elavat] hinge. ▫ Te nav nevienas dvēseles.
|
joud *98 s
(a) jõud, jaks, ramm ▫ spēks, spars - joudõ kǭ’ļõ jõudu katsuda ▫ spēkoties ~ mēroties spēkiem; joudõ ku’bbõ jõudu koguda ▫ krāt spēkus; joudsõ vȱlda kehtida ▫ būt spēkā; ilmõ joudtõ īedõ jõuetuks jääda ▫ palikt bezpēcīgam 2L13
- Mi’n joud ä’b tu’l vastõ. Mu jõud ei käi vastu. ▫ Man pietrūkst spēka [~ mans spēks nenāk pretī]. Se lǟ’b i’ļ mi’n joud. See käib mul üle jõu. ▫ Tas ir pāri maniem spēkiem. Ta võtīz amā joud ku’bbõ, lekš tī’emõ amāl joudõl. Ta võttis kogu jõu kokku, läks tegema kõigest jõust. ▫ Viņš saņēma kopā visus spēkus, gāja darīt visiem spēkiem. Pūtiz jarā joudõ. Jõust tuli puudu. ▫ Pietrūka spēka. Se āndab joudõ jū’rõ. See annab jõudu juurde. ▫ Tas dod spēku klāt. Sīe tubā ta te’i eņtš joudkõks. Selle maja tegi ta omal jõul. ▫ Šo māju viņš uzcēla saviem spēkiem. KK77a
(b) vägi, võim ▫ spēks, vara - jumāl joud jumala vägi ▫ dieva vara; tu’lbizt jōdõd tulevased võimud ▫ nākamās varas Ro8.38; KK78b61
|
jo’v|pi’v|täuž *112 s jahupeotäis ▫ miltu saujiņa - Se sigā ä’b ūo sǭnd mittõ jo’vpi’vtǟta. See siga pole saanud mitte jahupeotäitki. ▫ Tā cūka nav dabūjusi ne saujiņas miltu.
|
jõugõ|laid *94 s liivamadalik ▫ smilšu sēklis - Kūolka jūrsõ u’m se jõugõlaid Kūolka nanās rāndast bǭik sǭņi. Kūolka juures on see liivamadalik Kūolka ninal rannast paagini. ▫ Pie Kolkas ir tas smilšu sēklis Kolkasragā no jūrmalas līdz bākai. 86a6
|
jõvā *19 adj
(a) hea ▫ labs - jõvā mīelkõks hea meelega ▫ labprāt; jõvā vȯn pǟl hea õnne peale ▫ uz labu laimi; jõvāks kītõ heaks kiita ▫ atzīt par labu ~ akceptēt; jõvāks pi’ddõ heaks pidada ▫ uzskatīt par labu; jõ’vvõ tī’edõ head teha ▫ darīt labu; jõ’vāks võttõ heaks võtta ▫ ņemt par labu J3
- Vȯ’l sa jõvā! Ole hea! ▫ Esi labs! Jõ’vvõ riekkõ! Head teed! ▫ Laimīgu ceļu! Jõ’vvõ tīeratõ! Head tervist! ▫ Labu veselību! Rištīng u’m jõvā ne’i ku pešlinki. Inimene on hea nagu pääsuke. ▫ Cilvēks ir labs kā bezdelīga. Se ä’b tūo jõ’vvõ. See ei too head. ▫ Tas labu nenesīs. Āndiztõ jõ’vvõ jo jõ’vvõ. Anti heast veel paremat. ▫ Deva to labāko. Võtā jõ’vāks siedā, mis ma si’nnõn sǭtõb. Võta heaks seda, mis ma sulle saadan. ▫ Ņem par labu to, ko es tev sūtu. KK77a; KK34II
(b) parem, parempoolne ▫ labais, labās puses - jõvā ke’ž parem käsi ▫ labā roka; jõvā pūol parem pool ▫ labā puse
- Ligīd jõ’vvõ kätā! Minge paremat kätt! ▫ Ejiet pa labi! Ma lǟ’b jõ’vvõ kä’ddõ (~ jõ’vvõ pūolõ). Ma lähen paremat kätt (~ paremale poole). ▫ Es eju pa labi (~ uz labo pusi). Būoḑ u’m jõvās kä’ds (~ jõvās pūols). Pood on paremat kätt (~ paremal pool). ▫ Veikals ir pa labi (~ labajā pusē). Ma tu’ļ jõvāst kä’dst (~ jõvāst pūolstõ). Ma tulin paremalt käelt (~ paremalt poolt). ▫ Es nācu no labās puses. KK78a38
|
jõvām *157 s
(a) hea, headus ▫ labums, labestība - Se ä’b ūo mingi jõvām. See ei ole midagi head. ▫ Tas nav nekas labs.
(b) kasu, hüve ▫ labums, ieguvums - Kakš jõvāmtõ umīțigid ä’b või tǭ’dõ. Kaht head ometi ei või tahta. ▫ Divas labas lietas taču nevar gribēt. A’mmõ jõvāmt ä’b või tǭ’dõ. Kõike head ei saa tahta. ▫ Visu labumu nevar gribēt. Mingi jõvām u’m oppimizõn. Mis kasu on õppimisest. ▫ Kāds labums ir no mācīšanās. Jämp u’m se, kis mu’rtõb set, la’z sǭgõ lītiz āigalizt jõvāmt. Rumal on see, kes hoolitseb vaid, et saaks lühiajalist kasu. ▫ Muļķis ir tas, kurš rūpējas tikai, lai gūtu īslaicīgu labumu. Se ä’b ānda jõvāmtõ. . See ei anna kasu. ▫ Tas nedod labumu. J81; KK78b28; J14; J16
(c) vara(ndus) ▫ labums, manta - Tikkiž mi’n jõvām suodā aigiz kadīz. Kõik mu vara läks sõja ajal kaduma. ▫ Visa mana manta kara laikā pazuda.
|
kabāl 1 *233 s tükk ▫ gabals - mǭ|kabāl maatükk ▫ zemesgabals; nīt|kabāl niidutükk ▫ pļavas gabals 499.1
- lǟ’dõ kabāļiz tükkideks minna ▫ saplīst gabalos; lekš kǭ’dõ kabālõ läks kaheks tükiks ▫ saplīsa divos gabalos KK78
- Se vȯ’ļ kuolms kabāļis. See oli kolmes tükis. ▫ Tas bija trijos gabalos. KK78
|
ka’ddõ ¤33 vi kaduda ▫ zust, pazust - ka’ddõ siļmšti ~ ka’ddõ sīlmad je’dstõ silmist kaduda ~ silmade eest kaduda ▫ pazust no acīm; ka’ddõn rištīng kadunud inimene ▫ zudis cilvēks; ka’ddõm lǟ’dõ kaduma minna ▫ pazust KK77b; Mt5.29
- Kus ta kadīz? Kuhu ta kadus? ▫ Kur viņš pazuda? Tǭmõd mä’d mõtsāst at ulzõ ka’ddõnd. Tammed on meie metsast ära [~ välja] kadunud. ▫ Ozoli no mūsu meža ir izzuduši. Kadīz ne’i ku mǭn alā. Kadus nagu maa alla. ▫ Pazuda kā zemē iekritis. Kadīz ne’i ku vie’d si’l sa’ddõn. Kadus nagu vette kukkunu. ▫ Pazuda kā ūdenī iekritis. Ta kadūb jarā ne’i, ku ka’žži kūož īeb set tagān. Ta kaob ära nii, et märg koht jääb ainult järele. ▫ Viņš pazūd tā, ka tikai slapja vieta paliek iepakaļ. Se ažā u’m ne’i jarā ka’ddõn ne’i ku svinā tū’gõd (~ jõugõ) si’zzõl. See asi on nii ära kadunud nagu seatina tuha (~ liiva) sisse. ▫ Tā lieta ir tā pazudusi, kā svins pelnos (~ smiltīs). KK77a; KK78a17
|
kakš *218 num kaks ▫ divi - kakš kätā, laijõ kaks kätt, paati ▫ divas rokas, laivas; kǭ’d kä’dkõks, lǭjaks kahe käega, paadiga ▫ ar divām rokām, laivām; kǭ’d perīmī’e pālkali kahe peremehe sulane ▫ divu saimnieku kalps; kǭ’d škērõd kahed käärid ▫ divas šķēres
- Kǭ’dtõ laijõ ma i’z nǟ. Kaht paati ma ei näinud. ▫ Divas laivas es neredzēju. La’z se īegõ mä’d kǭ’d va’izõ. Las see jääda meie kahe vahele. ▫ Tas lai paliek starp mums diviem. Ma rabīz kakš kärmizt ī’d napsāks. Ma lõin kaks kärbest ühe hoobiga. ▫ Es nositu divas mušas ar vienu sitienu. KK77a
|
kaņțšõ adv eemal ▫ malā - Se pidīz sīe neitst kaņțšõ. See hoidis selle neiu eemal. ▫ Tas turēja to meitu malā. KK78
|
kapīņțõ 2 ¤53 vt pinnida ▫ kapināt (etn.) - Vikātõ kapīņțõb, rabūb vastõ, al u’m vikāt lakt, mis pǟl pidāb vikāt ja vazārõks rabūb, la’z vikāt tierā īegõ vȯitõks ja se vȯlks paŗīmstiz ī’edõb. Vikatit pinnitakse, lüüakse vastu, all on vikatialasi, mille peal hoitakse vikatit ja haamriga lüüakse, et vikati tera muutuks õhukeseks ja see oleks paremini lõikav. ▫ Izkapti kapina, sit pa to, apakšā ir izkapts lakta, uz kuras tur izkapti un sit ar āmuru, lai izkapts asmens kļūtu plāns un tas labāk grieztu. 86.50
|
kappiļ *240 s
(a) kõblas, maakirves ▫ kaplis, cērte - Vanāst ūdtõ mǭdõ te’i kappiļõks. Vanasti uut maad tehti maakirvega. ▫ Senāk jaunu zemi sagatavoja ar kapli.
(b) ristteraga kirves ▫ cērte ar krustenisku asmeni (etn.) - Se u’m seļļi kappiļ, grūoipkappiļ, missõks tīeb grūoipõ, kappiļtõb mȯļdõ. See on selline kõblas, künakirves, millega tehakse renni, raiutakse küna. ▫ Tas ir tāds kaplis, teslīca, ar kuru taisa gropi, grebj sili. 86b11
|
kārtabi *200 adj kardetav, ohtlik ▫ bīstams - kārtabi rištīng ohtlik inimene ▫ bīstams cilvēks
- Se u’m kārtabi kūož. See on ohtlik koht. ▫ Tā ir bīstama vieta.
|
kastõ ¤18 vt
(a) kasta ▫ laistīt, liet - Ta kastāb puțkidi. Ta kastab lilli. ▫ Viņš lej puķes. Ma kastāb puțkidi vie’dkõks. Ma kastan lilli veega. ▫ Es laistu puķes ar ūdeni. Leibõ u’m kastāmõst, ku panāb kukkiļi ǭ’jõ: si’z naizpūoļi tī’eb kädūd kažīzõks un tī’eb tazīzõks se kukīļ. Leiba peab kastma, kui pannakse pätse ahju: siis naisterahvas teeb käed märjaks ja teeb tasaseks selle pätsi. ▫ Maize ir jālaista, kad kukuļus liek krāsnī: tad sieviete saslapina rokas un nolīdzina to kukuli. Agā leibõ kastāb si’z tegīž kä’dkõks, ku ulzõ võtāb: panāb benk pǟlõ, si’z kastāb ja ǭ’rõn la’gtõb pǟlõ, si’z kūor u’m pī’emdi. Aga leiba kastetakse siis jälle käega, kui välja võetakse: pannakse pingile, siis kastetakse ja laotatakse riie peale, siis kooruke on pehme. ▫ Bet maizi laista tad atkal ar rokām, kad ņem ārā: uzliek uz sola, tad aplaista un uzklāj virsū drānu, tad garoza ir mīksta. PK88.12; KK78a54
(b) kasta, teha märjaks ▫ mērcēt, slapināt - Ta kastīz jālgad kažīzõks. Ta kastis jalad märjaks. ▫ Viņš samērcēja kājas. Alā kast eņtš ǭ’rõnd. Ära tee oma riideid märjaks. ▫ Nesaslapini savas drēbes. Ma kastāb lēbarazā si’zzõl. Ma kastan leiva rasva sisse. ▫ Es mērcēju maizi taukos.
|
kaš *69 s kass ▫ kaķis - pǟgiņ kašīdi palju kasse ▫ daudz kaķu
- Kaš pidāb pa jumālõks. Kass peab [ennast] jumalaks. ▫ Kaķis tur [sevi] par dievu. Kaš nūolõb käpā ja käpāks ēņtšta piezūb. Kass lakub käppa ja käpaga peseb ennast. ▫ Kaķis laiza ķepu un ar ķepu sevi mazgā. Kǟ’b nemē kaš immar tuļīz sandrok. Käib nagu kass ümber palava pudru. ▫ Staigā kā kaķis ap karstu putru. Kaš mǟngab īrõks. Kass mängib hiirega. ▫ Kaķis spēlējas ar peli. Kaš piezūb siļmi, līb kilāro’vžti, ja kus pūol u’m tabār tutkām, sǟldõ pūoldõ tu’lbõd. Kass peseb silmi, tuleb külalisi, ja kus pool on sabaots, sealtpoolt tulevad. ▫ Kaķis mazgā acis, būs ciemiņi, un uz kuru pusi ir astes gals, no tās puses nāks. Kis se lǟ’b kaš pierāst ka’llõ ve’jjõm. Kes see läheb kassi jaoks kala püüdma. ▫ Kas tad ies kaķim zivis zvejot. Mä’d va’isõ u’m mustā kaš – si’z ä’b ūo jõvā mēļ ī’dtuoizõn vast ī’dttūoizta. Meie vahel on must kass – siis ei ole head meelt teineteisel teineteise vastu. ▫ Starp mums ir melns kaķis – tad nav labs prāts vienam pret otru. KK77a; KK78A19
|
kaš|pūoga *22 s kassipoeg ▫ kaķēns - Mis kašpūoga mǟngab, se u’m īr nǭ’võ. Mis kassipoeg mängib, see on hiire surm. ▫ Kas kaķēnam spēle, tas pelei ir nāve.
|
kațki 3 adv katki ▫ pušu - kațki ī’edõ katki lõigata ▫ pārgriezt pušu; kațki kīskõ katki rebida ▫ pārraut; kațki lǟ’dõ katki minna ▫ saplīst; kațki murdõ katki murda ▫ pārlauzt; kațki ra’bbõ katki lüüa ▫ pārsist
- Kieuž u’m kațki. Köis on katki. ▫ Virve ir pušu. Märā pȯtkāstõn si’zzõl, un se pū u’m rištõ kațki un neku šnäu u’m mǭsõ. Mära löönud sisse, ja see puu on risti pooleks ja nagu näuh on maas. ▫ Ķēve ir iespērusi, un tas koks ir šķērsām pušu un kā plaukš ir zemē. KK34.1 4
|
kazām *157 s
(a) kasv ▫ augums - Se u’m sūr kazāmõks See on suurt kasvu. ▫ Viņš ir liela auguma.
(b) põlvkond, põlv ▫ paaudze |
kazātõks *207 s saak ▫ raža - kazātõks, se mis u’m ka’zzõn saak, see, mis on kasvanud ▫ raža, tas, kas ir izaudzis KK78a13
|
ka’zzõ ¤13 vi kasvada ▫ augt - si’zzõl ka’zzõ sisse kasvada ▫ ieaugt; sūrõks ka’zzõ suureks kasvada ▫ izaugt lielam; vi’zzõ ka’zzõ kinni kasvada ▫ aizaugt J20; KK77a
- Paldīņ Tsä’lmõt jo’ug u’m vi’zzõ ka’zzõn. Nüüd on Tsälmõti jõgi kinni kasvanud. ▫ Tagad Celmupe ir aizaugusi. Se kazāb ku sēņ: tämpõ ä’b ūo, mūpõ līb pūolkuijõn. See kasvab kui seen: täna ei ole, homme on poolkuivanud. ▫ Tas aug kā sēne: šodien nav, rīt būs pa pusei izžuvis. Vȭrõzlejā kazāb si’zzõl. Liigliha kasvab sisse. ▫ Liekā gaļa ieaug iekšā. KK77a
|
kēļ *215 s
(a) keel (kehaosa) ▫ mēle - li’bḑi kēļ libe keel ▫ gara [~ slidena] mēle; pī’emdi kēļ pehme keel ▫ mīksta mēle; pitkā kēļ pikk keel ▫ gara mēle; slikți kēļ paha keel ▫ slikta mēle; va’imi kēļ terav keel ▫ asa mēle; kēļ ne’i ku tȭla keel nagu vaalikurikas ▫ mēle kā vāle; kīeldõ kastõ keelt kasta ▫ iemērkt mēli; kīeldõ pieksõ keelt peksta ▫ kulstīt mēli; eņtš kīeldõ vǭļikšõ oma keelt valitseda ▫ pievaldīt savu mēli KK78b7; Jk1.26
- Kēļ kǟ’b aššõ – kierdõ rõkāndõb. Keel käib kiiresti, nobedasti räägib. ▫ Mēle kustas ātri – veikli runā. Kēļ kūjõb jarā rõkāndõs. Keel kuivab rääkides ära. ▫ Mēle izžūst runājot. Kēļ u’m jarā vä’zzõn. Keel on ära väsinud. ▫ Mēle ir nogurusi. Pidā eņtš kīeldõ! Pea oma keel paigal! ▫ Pievaldi savu mēli! Kēļ sõ’vlõb – pa je’nnõks rõkāndõb. Keel sügeleb – liiga palju räägib. ▫ Mēle niez – par daudz runā. Pī’emdi kēļ – rõk ä’b ūo sieldõ, ne’i ku pūoltūorõz. Pehme keel – jutt ei ole selge, nagu pooltoores. ▫ Mīksta mēle – runa nav skaidra, tāda kā pusjēla. Pitkā kēļ u’m, ku tūoizta na’grõb. Pikk keel on, kui teist välja naerdakse. ▫ Gara mēle ir, kad citu apsmej. Vȱida eņts kīel ambõd tagān! – ku u’m vȱidamõst tǟnda, algõ ta rõkāndõg. Hoia oma keel hammaste taga! – kui tuleb teda hoida, et ta ei räägiks. ▫ Turi savu mēli aiz zobiem! – ja ir viņš jāattur, lai viņš nerunā. Alā sa eņtš kīeldõ ku’ltõ! Ära sa oma keelt kuluta! ▫ Nedeldē savu mēli! Se u’m mi’n kīel pǟl – sīemnāiga või rõk. See on mu keele peal – söök või jutt. ▫ Tas ir uz manas mēles – ēdiens vai sakāmais. Se sõnā u’m mi’n kīel tutkāmõs. See sõna on mu keele otsas. ▫ Tas vārds man ir uz mēles. KK77a
(b) keel (suhtlusvahend) ▫ valoda - līvõ kēļ liivi keel ▫ lībiešu valoda
- Kēļ u’m jarā ka’ddõn. Keel on ununenud [~ kadunud]. ▫ Valoda ir aizmirsusies [~ pazudusi]. Tä’mmõn u’m saksā kēļ sūsõ. Tal on saksa keel suus. ▫ Viņš prot vācu valodu [~ viņam ir vācu valoda mutē]. Mēg i’z līedam ī’tizt kīeldõ: ä’b võimõ ku’bbõ rõkāndõ. Me ei leidnud ühist keelt: me ei või kokku leppida. ▫ Mēs neatradām kopīgu valodu: nevaram sarunāt. KK77b; KK78
(c) pillikeel ▫ stīga - kāndla kēļ kandle keel ▫ kokles stīga
(d) päästik, trikkel ▫ mēlīte - plint|kēļ püssi trikkel ▫ šautenes mēlīte
|
ke’ž *87 s käsi ▫ roka - jõvā ke’ž parem käsi ▫ labā roka; kurā ke’ž vasak käsi ▫ kreisā roka; vȯndzi ke’ž õnnelik käsi ▫ laimīga roka; kä’d tutkāmõs käeulatuses ▫ rokas stiepiena attālumā; kädūd jū’rõ pānda käed külge panna ▫ pielikt rokas; kädūd ku’bbõ pānda käed kokku või risti panna ▫ salikt rokas kopā; kätā nustõ kätt tõsta ▫ pacelt roku; kīndidi kä’ddõ pānda kindaid kätte panna ▫ uzvilkt cimdus rokā; kä’dkõks eitõ käega lüüa ▫ atmest ar roku; ke’žži jū’rõ pānda käsi külge panna ▫ pielikt rokas; ke’žži la’gtõ käsi laotada ▫ plātīt rokas; ke’žži pū’dõks pie’zzõ käsi puhtaks pesta ▫ nomazgāt rokas tīras ~ mazgāt rokas nevainībā; ke’žži pi’ddõ ripsõ käsi rüpes hoida ▫ turēt rokas klēpī; eņtš kä’ds pi’ddõ enese käes pidada ~ enese valduses pidada ▫ turēt pie sevis; i’ļ kä’d tagantkätt ▫ pa roku galam KK78; Lk20.19; 79.11
- Ke’ž tä’mmõn u’m kil vizā – ku panāb, si’z attõ sīlmad ullõ. Käsi on tal küll kõva – kui paneb, siis on silmad väljas. ▫ Roka viņam gan ir stipra, kad liek, tad acis ir ārā. Ke’ž ä’b vēļ je’llõ. Käsi ei luba töötada. ▫ Roka neļauj strādāt. Ke’ž ä’b kūl. Käsi ei kuula sõna. ▫ Roka neklausa. Ta u’m mi’n jõvā ke’ž. Ta on mu parem käsi. ▫ Viņš ir mana labā roka. Ne tu’ļtõ, kädūd ī’dsku’bsõ. Nad tulid käsikäes. ▫ Viņi atnāca roku rokā. Ma pidāb sīnda kä’dstõ vizās. Ma hoian sind käest kinni. ▫ Es turu tevi aiz rokas. Mi’n kädūd at ne’i ku vi’zzõ si’dtõd. Mu käed on nagu kinni seotud. ▫ Manas rokas ir kā sasietas. Kädūd sõ’vlõbõd – si’z ma tǭ’b tuoizõn ra’bbõ. Käed sügelevad – siis tahan teisele lüüa. ▫ Rokas niez – tad es gribu otram iesist. Pa’n kädūd kilgõ! Pane käed kõrvale! ▫ Novāc rokas [~ noliec rokas malā]! Ta pa’ņ kädūd tä’m kilgõ – si’z ta jõvāks tǟnda pidāb. Ta pani käed tema külge – siis ta peab teda heaks. ▫ Viņš pielika viņam rokas – tad viņš uzskata viņu par labu. Pa’n kädūd ku’bbõ, u’m jumālt pǭlamõst! Pane käed kokku, peab jumalat paluma! ▫ Saliec rokas kopā, jālūdz dievs! Alā pa’n eņtš kä’d tuoiz kabātõ! – ku tǭ’d sa’lliz võttõ. Ära pane oma kätt teise tasku! – [öeldadkse,] kui tahad salaja võtta. ▫ Nebāz savu roku cita kabatā! – [saka,] ja gribi slepeni paņemt. Ta u’m mi’n kä’d allõ si’z, ku minā u’m se tīedaji – kui ma panāb, ne’i ta tī’eb. Ta on mu käe all siis, kui mina olen see teadja – kuidas ma käsin, nii ta teeb. ▫ Viņš ir manās rokās tad, kad es esmu tas zinātājs – kā es lieku, tā viņš dara. Tuoi u’m tä’m kä’d allõ, ta võtīz eņtš kä’d alā. Teine on tema käe all, ta võttis oma käe alla. ▫ Otrs ir viņa rokās, viņš paņēma savās rokās. Amādõn i’z ūo i’bbi kä’d pierāst. Kõikidele ei olnud hobune käepärast. ▫ Visiem zirga nebija pa rokai. Se u’m mi’n kä’d pie’rrõ, seļļi tīe, mis lǟ’b. See on mulle käe järgi, selline töö, mis edeneb. ▫ Tas man ir pa rokai – tāds darbs, kas iet. Ta jelāb eņtš kä’d pǟl, eņtš pierāstõ. Ta elab oma käe peal, enese jaoks. ▫ Viņš dzīvo uz savu roku, sevis pēc. Ta kāndab mīnda kädūd pǟl jõvāst mīelstõ. Ta kannab mind kätel heast meelest. ▫ Viņš nēsā mani uz rokām aiz laba prāta. Alā nustā eņtš kätā tä’m pierāst! Ära tõsta tema pärast kätt! ▫ Nepacel viņa dēļ savu roku! Alā nustā eņtš kätā tä’m vastõ, si’z ä’b lī jõvīst! Ära tõsta oma kätt tema vastu, siis ei lähe hästi! ▫ Nepacel savu roku pret viņu, tad nebūs labi! Ma pǭlab tä’m kätā – ku ma tǭ’b tǟnda nāizõks. Ma palun ta kätt – kui ma tahan teda naiseks. ▫ Es lūdzu viņas roku – kad es gribu viņu par sievu. Se u’m tä’m kä’d tīe. See on tema kätetöö. ▫ Tas ir viņa roku darbs. Ta mūrdab eņtš ke’žži, ta u’m kõ’zzi. Ta murrab oma käsi, ta on vihane. ▫ Viņš lauza savas rokas, viņš ir nikns. Ma sai rǭntõ kä’ddõ. Ma sain raamatu kätte. ▫ Es dabūju grāmatu rokā. Ma sai sīe neitst eņtš kä’ddõ. Ma sain selle neiu enese kätte. ▫ Es dabūju to meitu rokā. Ta pidāb sīe eņtš kä’dsõ eņtš perīz tutkām sǭņõ. Ta hoiab seda enese käes oma viimase otsani. ▫ Viņš tur to savās rokās līdz pašam galam. Ta u’m kädūd-jālgadõks sīen vastõ. Ta on käte-jalgadega selle vastu. ▫ Viņš ar rokām un kājām ir tam pretī. KK77a; KK78.3; KK78a69
|
kīeltõks *206 s keeld ▫ liegums, aizliegums - Se mõtsā u’m kīeltõks allõ. See mets on keelu all. ▫ Tas mežs ir zem lieguma.
|
kik 1 *61 s
(a) kukk ▫ gailis - plint|kik püssi kukk ▫ šautenes gailis
- kik a’bbõnd kuke lokutid ▫ gaiļa bārda; kik krūonõ kuke hari ▫ gaiļa sekste; je’dmõl kikīdi enne kukke ▫ pirms gaiļiem; punīzt kikkõ katūksõ laskõ punast kukke katusele lasta ▫ ielaist jumtā sarkano gaili KK78a6
- Kikkõn attõ kāndõkst. Kukel on kannused. ▫ Gailim ir pieši. Pu’nni kik u’m (~ lōlab) katūks pǟl – se si’z u’m tu’lka’j. Punane kukk on (~ laulab) katusel – see siis on tulekahi. ▫ Sarkans gailis ir (~ dzied) uz jumta – tas tad ir ugunsgrēks. Kikīd kīrgastõbõd, līb mūdõsu’ggõ aigõ. Kuked kirevad, tuleb teistsugust ilma. ▫ Gaiļi dzied, būs citāds laiks. KK78a6; KK77a
|
kik 2 *61 s
(a) valge vesiroos ▫ baltā ūdensroze (Nymphaea alba)
(b) väike vesiroos ▫ sniegbaltā ūdensroze (Nymphaea candida) - Kikīd at seļļi nemē pi’v, vāldad; lī’edõd kazābõd vie’d pǟl, ja ne ēdrõmõd kazābõd vie’d pǟl ī’ž, se jūr u’m vie’d sizāl. Vesiroosid on sellised nagu pihk, valged; lehed kasvavad vee peal ja need õied kasvavad vee peal samuti, see juur on vees. ▫ Ūdensrozes ir tādas kā plauksta, baltas; lapas aug uz ūdens, un tie ziedi arī aug uz ūdens, tā sakne ir ūdenī. 86a21
|
kiļgi||riek *79 s
(a) kõrvaltee ▫ apkārtceļš
(b) teeharu ▫ sānceļš - lǟ’dõ pi’ds kiļgiztriekkõ minna vale teed ▫ aiziet neceļos
- Se ažā i’z lǟ’ õigizõ kūožõ, se lekš kiļgiztriekkõ. See asi ei läinud õigesse kohta, see läks vale teed. ▫ Šī lieta neaizgāja uz pareizo vietu, tā aizgāja neceļos.
|
kīndõr|bū *12 s küünarnukk ▫ elkonis - Āigiz immõr kīndõrpū, se u’m kīndõr pitkit. Mõõdeti [kangast] ümber küünarnuki, see on küünrapikkune. ▫ Mērīja [audumu] ap elkoni, tas ir olekts garumā. Ma rabīz eņtš kīndõrbū jarā. Ma lõin oma küünarnuki ära. ▫ Es sasitu savu elkoni. KK78b15; 79.3
|
kītõ ¤53 vt
(a) öelda ▫ teikt, sacīt - tā’giž kītõ ära öelda ▫ atteikt; ulzõ kītõ välja öelda ▫ izteikt; vastõ kītõ vastata ▫ atbildēt; ä’b kīt ä’b kuijõ, ä’b kažīzt ei ütle ei kuiva ega märga ▫ nesaka ne sausu, ne slapju; ä’b kīt ä’b mustõ, ä’b valdõ ei ütle ei musta ega valget ▫ nesaka ne melnu, ne baltu KK77a
- Ma kīt, ma tīedab, ku ro’vzt tǟnda nutīzt ka Dēvit jǭraks. Ma ütlen, ma tean, et inimesed kutsusid seda ka Dēvitjärveks. ▫ Es saku, es zinu, ka cilvēki sauca to arī par Dieviņezeru. Sa kītõd tä’mmõn sū’zõ. Sa ütled talle suu sisse. ▫ Tu saki viņam acīs [~ mutē]. Ta pǟgiņ kītõb. Ta palju lobiseb. ▫ Viņš daudz pļāpā. 152.2; KK77b
(b) kiita ▫ slavēt - Ta kītiz ēņtšta kovālõks. Ta kiitis ennast targaks. ▫ Viņš teica sevi gudru [esam].
(c) märkida, väljendada ▫ paust - Pu’nni kik katūks pǟl – se kītõb tu’lka’jjõ. Punane kukk katuse peal – see väljendab tulekahju. ▫ Sarkans gailis uz jumta – tas pauž ugunsgrēku. K34II11
|
kittõb *159 s kütus, põletis ▫ kurināmais, degviela - Kittõb u’m se, mis ma kütan. Kütus on see, mis ma kütan. ▫ Kurināmais ir tas, ko es kurinu. 86.52
|
kiukõ ¤47 vi kiunuda ▫ smilkstēt = ki’uņõ- Se kīukõb, kīen ki’bḑi u’m. See kiunub, kellel valus on. ▫ Smilkst tas, kam sāp. KK78a58
|
knap 1 *126 adj napp, väike ▫ mazs, knaps - Ǭ’rõnd at knappõd. Riided on väiksed. ▫ Drēbes ir mazas. Mi’n ǭ’rõnd at knappõks īenõd. Mu riided on väikseks jäänud. ▫ Manas drēbes ir palikušas par mazu. Knap võib vȱlda se, mis ä’b täud mi’n kä’ddõ. Napp võib olla see, mida minu kätte ei jätku. ▫ Knaps var būt tas, kas manas rokas nepiepilda. 86a53; 86a52
|
knäppimi *200 s
(a) näppimine ▫ knibināšanās - Knäppimi u’m jemīņ ilmõ siedā pȯ’ddimizt. Näppimine on rohkem ilma selle valuta. ▫ Knibināšana vairāk ir bez tām sāpēm. 86.1 6
(b) noppimine ▫ plūkšana - Ažā, mis mä’ddõn si’gži lapstõn vȯ’ļ tī’emõst, se vȯ’ļ umāld ne käbād jarā knäppimi. Asi, mis meil sügisel lastel tuli teha, see oli humalate nende käbide ära noppimine. ▫ Lieta, kas mums rudenī bērniem bija jādara, tā bija to apiņu čiekuru noplūkšana. 86.30
|
kōgiņ adv kaua ▫ ilgi - kōgiņ āiga je’dst kaua aja eest ▫ pirms ilga laika
- Ma tūndõb tǟnda kōgiņ. Ma tunnen teda kaua. ▫ Es pazīstu viņu ilgi. Se u’m kōgiņ aigõ. See on kaua aega. ▫ Tas ir ilgu laiku. 502.2
|
kopīk *157 s kopikas ▫ kapeika - Kis kopīkt ä’b ārmakst, se rubīļt ä’b sǭ. Kes kopikat ei kogu, see rublat ei saa ▫ Kas kapeiku netaupa, pie rubļa netiek.
|
kougõmõld adv kaugemalt ▫ no tālākas vietas - Se u’m kougõmõld tǟnõ tūodõd. See on kaugemalt siia toodud. ▫ Tas ir atvests no tālākas vietas.
|
kougõn adv
(a) kaugel ▫ tālu - Ta jelāb kougõn. Ta elab kaugel. ▫ Viņš dzīvo tālu. Se tīe ni vȯ’ļ ne’i kougõn. See töö oli nüüd nii kaugel. ▫ Tas darbs tagad bija tik tālu. J14
(b) taamal ▫ tālumā |
kouvõ 1 ¤17 vt
(a) kaevata ▫ rakt - i’lzõ kouvõ üles kaevata ▫ uzrakt; vāldiņ kouvõ lahti kaevata ▫ atrakt
- Kis tuoizõn oukõ kōvab, se ī’ž sīņõ sizzõl sadāb. Kes teisele auku kaevab, see ise sinna sisse kukub. ▫ Kas citam bedri rok, tas pats tajā iekšā iekrīt. Mī’ed lekštõ kōvam riek vāldiņ. Mehed läksid teed lahti kaevama. ▫ Vīri devās atrakt ceļu. KK78
(b) kaapida ▫ kārpīt - Ǟrga kōvab mǭdõ jālgaks, si’z ta rištīngtõ džutškõb ja boksūb. Härg kaevab maad jalaga, siis ta inimest toksib ja puksib. ▫ Vērsis kārpa zemi kājām, tad viņš cilvēku baksta un dunkā.
|
kovālnikā *41 s tarkpea ▫ gudrinieks - Kovālnikā u’m se, kis mūoštab ne’i je’llõ, kui ta set igānõz tǭ’b. Tarkpea on see, kes mõistab nii elada, kuidas ta iganes tahab. ▫ Gudrinieks ir tas, kurš prot tā dzīvot, kā vien viņš grib. 86.54
|
kȭlbatõb *159 adj
(a) kasulik, kõlblik ▫ derīgs, noderīgs - kȭlbatõb ažā kasulik asi ▫ noderīga lieta
- Se si’nnõn u’m kȭlbatõb. See on sulle kasulik. ▫ Tas tev ir noderīgi.
(b) sobiv ▫ piemērots
(c) tarvitamiskõlblik ▫ lietojams, derīgs lietošanai
(d) võimeline ▫ spējīgs 2Kr3.5 |
kõlbõ ¤37 vi kõlvata, sobida, sündida ▫ derēt - äp kuskiz ä’b kõlb mitte kuhugi ei kõlba ▫ nekur neder KK77 a
- Se sēņ ä’b kõlb sīedõb. See seen ei kõlba süüa. ▫ Šī sēne neder ēšanai. Bõuvmateriālõd transportimizõks väggi kȭlbizt laigāpūoj lǭjad. Ehitusmaterjalide transportimiseks sobisid väga lamedapõhjalised paadid. ▫ Būvmateriālu transportēšanai ļoti noderēja platdibena laivas. E IE
|
kȭli *199 adj valsk, võlts ▫ neīsts - Se u’m seļļi kȭli rištīng. See on selline valsk inimene. ▫ Tas ir tāds neīsts cilvēks. Tämmõn u’m kȭli palg. Tal on võlts nägu. ▫ Viņam ir neīsta seja.
|
kȭrda 1 *46 s
(a) kord, järjekord, järjestus ▫ kārta, secība - kȭrda pie’rrõ kordamööda ▫ pēc kārtas E ID
- Ni u’m mi’n kȭrda. Nüüd on minu kord. ▫ Tagad ir mana kārta. Kūoŗ lōlamiz oppimizt saitõ pi’dtõd kȭrda pie’rrõ kõrd ī’ds kilās, kõrd tuois. Koori laulu--harjutused said peetud kordamööda kord ühes külas, kord teises. ▫ Kora dziedāšanas mēģinājumi tika noturēti pēc kārtas reizi vienā ciemā, reizi otrā ciemā. HG32
(b) kiht, kord ▫ kārta, slānis - kalād kȭrda rīstsõ kalade kiht nõus ▫ zivju kārta traukā; sä’v kȭrda savikiht ▫ māla slānis
(c) laid -a, kord ▫ plankojums, dēļu kārta laivai ( mar.) - lǭja kȭrda paadi laid ▫ laivas plankojums
(d) seis, seisund ▫ kārta, stāvoklis - Se u’m ve’l piškilaps kȭrdasõ. See on veel väikelapse seisus. ▫ Tas vēl ir maza bērna kārtā. Ta ä’b ūo rištīng je’mmitõt, ta u’m ro’vd kȭrdast ullõ. Ta ei ole enam inimene, ta on inimeste seisundist väljas. ▫ Viņš vairs nav cilvēks, viņš ir no cilvēka stāvokļa ārā. KK78; KK77 a
(e) seisus, sugu ▫ kārta, šķira - i’ļļi kȭrda kõrgem seisus ▫ augstākā kārta; izāndõd kȭrda härraste, peremeeste seisus ▫ kungu kārta; mä’d kȭrda ro’vzt meie seisuse inimesed ▫ mūsu kārtas ļaudis; iļīst kȭrdast kõrgemast seisusest, suursugune ▫ no augstdzimušo kārtas Ap17.4; 1Kr 1.26
(f) kord ▫ kārtība - Ma panāb amād ažād kȭrda pie’rrõ. Ma panen kõik asjad korra järgi. ▫ Es salieku visas lietas kārtībā. Tikkiž u’m jõvās kȭrdas. Kõik on heas korras. ▫ Viss ir labā kārtībā. KK78a41
(g) järg, sünnitusjärg ▫ dzemdību laiks - Ta u’m kȭrda pǟl, ku u’m sindõbkuodās.Ta on järje peal, kui ta on sünnitusmajas. ▫ Viņa ir kārtā, kad ir dzemdību namā. KK77a
(h) haiguspuhang ▫ epidēmija - Pǟgiņ ro’vžti u’m ru’jḑi, se u’m seļļi kȭrda. Palju inimesi on haigeid, see on selline haigus-puhang. ▫ Daudz ļaužu ir slimi, tā ir tāda epidēmija.
(i) riietus ▫ apģērbs, kārta - Ta pa’ņ umblõm eņtšõn ūd kȭrda. Ta lasi õmmelda enesele uued riided (uue riietuse). ▫ Viņš lika sev šūt jaunu kārtu.
(j) ülikond ▫ uzvalks - Kȭrda u’m, kus u’m žaket ja bikšõd ku’bsõ. Ülikond on, kus on kuub ja püksid koos. ▫ Kārta ir, kur ir žakete un bikses kopā. PK86
|
kõzātõ ¤53 vt pahandada, vihastada ▫ sadusmot - Se kõzātiz tǟnda. See pahandas teda. ▫ Tas sadusmoja viņu.
|
krokš *68 s jääkoskel ▫ gaura (Mergus merganser merganser) - Ikš pa’ŗ u’m krokš, mingi piški pa’ŗ; või se ä’b ūo se, kis tīeb piezād pu ȭnõ? Üks part on koskel, mingi väike part; kas see pole mitte see, kes teeb pesa puuõõnde? ▫ Viena zoss ir gaura, tāda maza zoss; vai tā nav tā, kas taisa ligzdas koka dobumā? 85.1
|
krǭpšõ ¤55 vt
(a) kraapida, kaapida ▫ skrāpēt, kasīt - ibīzt krǭpšõ hobust kraapida ▫ skrāpēt zirgu; kougõlt krǭpšõ leivaküna kraapida ▫ kasīt abru; na’ggiŗi krǭpšõ karuleid kaapida ▫ kasīt kartupeļus
(b) kratsida ▫ kasīt, kasīties - kīndõdõks krǭpšõ küüntega kratsida ▫ kasīt ar nagiem KK78a62
- Kīen sõ’vlõb, se krǭpšõb. Kellel sügeleb, see kratsib. ▫ Kam niez, tas kasa.
(c) kaapida ▫ kārpīt - Ǟrga krǭpšõb mǭdõ. Härg kaabib maad. ▫ Vērsis kārpa zemi.
|
krūonõ 2 ¤49 vt kroonida ▫ kronēt - Krūonõb rištīngtõ, se u’m o’v ažā. Kroonitakse inimest, see on auasi. ▫ Kronē cilvēku, tā ir goda lieta. KK78a62
|
kudātõd adj kootud ▫ adīts, austs - Se ǭ’rõn u’m mä’d ǟma kudātõt. See riie on meie ema kootud. ▫ Šī drāna ir mūsu mātes austa. Ta pidāb eņtš kudātõd ǭ’riņi. Ta kannab omakootud riideid. ▫ Viņš valkā pašaustas drēbes.
|
kui 1 adv
(a) kui ▫ cik - kui kōgiņ kui kaua ▫ cik ilgi; ku pǟgiņ kui palju ▫ cik daudz; kui knaššõ kui ilusti ▫ cik skaisti
- Kui ka’j! Kui kahju! ▫ Cik žēl! J5
(b) kuigi ▫ necik - Se ä’b ūo kui sūr. See ei ole kuigi suur. ▫ Tas nav necik liels.
|
kui ... ne’i adv
(a) kuidas ... nii, nagu … nii ▫ kā ... tā - Kui ma mūoštab, ne’i ma lōlab. Kuidas ma oskan, nii ma laulan. ▫ Kā es protu, tā es dziedu. Kui ma pa’ņ lo’vvõl, ne’i ma ei ma’ggõm. Nagu ma heitsin voodisse, nii ma jäin magama. ▫ Kā es nolikos gultā, tā es aizmigu. KK78a3
(b) nii ... kui ka ▫ gan ... gan - Se u’m tīend tīe lǟlamõks kui oppijiztõn, ne’i ka opātijin. See on teinud töö raskeks nii õppijatele kui ka õpetajale. ▫ Tas ir padarījis darbu grūtāku gan skolēniem, gan skolotājam.
|
kūlda|läpš *211 s pailaps ▫ paraugbērns - Se u’m kūldaläpš, kis kunāgõst ä’b tī’e slikțimtõ. See on pailaps, kes kunagi ei tee pahandust. ▫ Tas ir paraugbērns, kas nekad nedara nerātnības. KK77 a
|
ku’llõ 1 ¤29 vi kuluda ▫ dilt - pȭrand kulūb põrand kulub ▫ grīda nodilst
- Rǭ’ kulūb pakānd. Raha kulub kiiresti. ▫ Nauda ātri iztērējas. Mis sīeb, se kulūb. Mida süüakse, see kulub. ▫ Ko ēd, tas dilst. KK78a63
|
kū’od *128 s kohus ▫ tiesa ≈ kū’oḑ- kū’odõ kandõ kohut mõista ~ otsustada ▫ tiesāt ~ nospriest
- Se ä’b tu’l kū’od alā. See ei tule kohtu alla. ▫ Tas neaiziet līdz tiesai [~ neiet zem tiesas]. Ma ä’b kānda kū’odõ i’ļ mitī’d. Ma ei mõista kohut kellegi üle. ▫ Es ne par vienu nespriežu tiesu. Ta kāndiz kū’odõ tǟnda vāldiņ laskõ. Ta otsustas tema lahti lasta. ▫ Viņš nosprieda viņu atbrīvot. Jh5.24; Jh8.15; Ap3.13
|
kuo’dli 1 *201 s kodune (kodus elavate pereliikmete kohta) ▫ mājinieks - Se võib vȱlda tārpali lu’gdõbrǭntõz ka kuo’dliztõn. See võib olla tarvilik lugemisraamat ka kodustele. ▫ Tā var būt noderīga lasāmgrāmata arī mājiniekiem. JL
|
kūoltõ ¤53 vt
(a) surmata ▫ nonāvēt, nokaut - Kūoltõ tūoizta ä’b või. Teist surmata ei või. ▫ Otru nokaut nevar. Jarā kūoltõ võib lūomõzt; tapāb lūomõzt. Ära surmata võib looma, tapab looma. ▫ Nokaut var dzīvnieku; nogalina dzīvnieku. KK78a63
(b) suretada, surma saata ▫ mērdēt, mirdināt - Kūoltõb rištīngtõ, ku rištīng u’m kūolimiz pǟl ja ro’vzt sǟlõz at immõr, ja si’z kūoltõbõd tǟnda. Suretatakse inimest, kui inimene on suremas ja inimesed on ümber, ja siis suretavad teda. ▫ Mirdina cilvēku, kad cilvēks ir uz miršanu un cilvēki tur ir apkārt, un tad mirdina viņu. 86b29
(c) tuimastada ▫ mērdēt, anestezēt - Kūoltõ võib ī’dtõ kūožõ eņtš lejās või tuoiz lejās, algõ se pȯ’ddõg sīes kūožõs. Tuimastada võib üht kohta oma ihus või teise ihus, et see ei valutaks ses kohas. ▫ Mērdēt var kādu vietu savā ķermenī vai cita ķermenī, lai tā nesāpētu. Kūoltõb mingiz āinaks. Tuimastatakse mingi ravimiga. ▫ Mērdē ar kādām zālēm. 86b29
(d) suretada, maha suruda, lõppu teha ▫ darīt galu - lejā tī’emizt jarā kūoltõ ihu teod suretada ▫ darīt galu miesas dzīvei 8Ro13
|
kūora *43 s kõrv ▫ auss - sūrd kūorad ne’i ku piņņõn suured kõrvad nagu koeral ▫ lielas ausis kā sunim; ī’dst kūorast si’zzõl, tuoizõst ulzõ ühest kõrvast sisse, teisest välja ▫ pa vienu ausi iekšā, pa otru ārā; kūora tagān pānda kõrva taha panna ▫ likt aiz auss; kūorad pistõ a’jjõ kõrvad kikki ajada ▫ ausīties, spicēt ausis
- Kūorad at pist illõ. Kõrvad on püsti üles. ▫ Ausis ir stāvus gaisā. Kūora vīngõb. Kõrv ajab pilli. ▫ Auss džinkst. Kūora u’m vizās. Kõrv on lukus. ▫ Auss ir ciet. Pa’n eņtš kūorad vi’zzõ, ne’i ku sa ä’d kūl! Pane oma kõrvad kinni, nii et sa ei kuule! ▫ Aiztaisi savas ausis, lai tu nedzirdētu! Kūorad sadābõd vi’zzõ. Kõrvad lähevad lukku. ▫ Ausis aizkrīt. Ta ä’b nustā mittõ kuorrõ. Ta ei liiguta [~ tõsta] kõrvagi. ▫ Viņš neceļ ne ausi. Ve’ž lǟ’b kuorrõ si’zzõl, si’z kūora rū’tšõb. Vesi läheb kõrva sisse, siis kõrv kohiseb. ▫ Ūdens saiet ausī, tad auss dūc. Ä’b ūo õ’mmõ pǟ’sõ, si’z u’m kūora tagānd ka’žži. Ei ole mõistust peas, siis on kõrva tagant märg. ▫ Nav prāta galvā, tad aiz ausīm ir slapjš. Se lekš tikkiž mi’n kūorastõ pi’ddõz. See läks kõik mu kõrvast [~ kõrvust] mööda. ▫ Tas viss paslīdēja man gar ausīm. Ma kūliz siedā pūol kūoraks. Ma kuulsin seda poole kõrvaga. ▫ Es dzirdēju to pa ausu galam [~ ar pusausi]. KK77 a; 79.4
|
kuordiz adv kõrgele ▫ augstu, augstumā (virziens) ≈ kuordõz- Kis kuordiz astāb, se madāliz sadāb. Kes kõrgele ronib [~ astub], see madalale kukub. ▫ Kas augstu kāpj, tas zemu krīt.
|
kūoŗ 2 *132 s katuse murre, murdealune ▫ kore - I’llõ katūksõn u’m kūoŗ, katūks lǟ’b ne’i ku’bbõ ja täs u’m se kūoŗ ja kus tepūb ka ainõ; paldīž ne’i u’m mīelsõ, ku āndab ainõ i’lzõ, si’z kītõb, sa sī’ezõ kū’oŗõ ka pistā jõvīst si’zzõl; sǟ’l ka ne vapsūd tī’ebõd piezā eņtšõn. Üleval katusel on murre, katus läheb nii kokku ja siin on see murre, kuhu topitakse ka heina; praegu nii on meeles, et antakse üles heina, siis öeldakse, sa sinna murdesse kah pista hästi sisse; seal ka need vaablased teevad enesele pesa. ▫ Augšā jumtam ir kore, jumts tā saiet kopā un te ir tā kore, un kurā bāž arī sienu; patlaban tā ir prātā, kad dod sienu augšā, tad saka, ka tajā korē arī sabāz kārtīgi iekšā; tur arī tās lapsenes sev pūzni taisa. PK88.20
|
kurk *94 s kurk -u, kõri ▫ rīkle - īel|kurk kõrineel ▫ balsene; jeng|kurk hingetoru ▫ elpvads; sīedõb|kurk suuneel, söögitoru ▫ rīkle, barības vads E3 a
- amāl kurkõl ouŗõ täiest kõrist kisendada ▫ brēkt pilnā rīklē; kurk jū’r kargõ kõrri karata ▫ ķerties pie rīkles; kurkõ akkõ kõrri hakata ▫ mesties pie rīkles KK77 a
- Ku jõvā kurk u’m, võib jõvīst rõkāndõ ja loulõ ne’i ku kik. Kui on hea kurk, võib hästi rääkida ja laulda nagu kukk. ▫ Ja ir laba rīkle, var labi runāt un dziedāt kā gailis. Sumār īeb kurkõ. Raasuke jääb kurku kinni. ▫ Druska ieķeras rīklē. Se mi’nnõn u’m kurkstõ sǭņõ. Mul on sellest kõrini. ▫ Tas man ir līdz kaklam. KK77 a
|
kuŗē *18 s kurat ▫ velns = ä’b|jõvā 1, mustā|mīez- Kis kuŗē vēļiz siedā tī’edõ? Kes kurat lubas seda teha? ▫ Kurš velns atļāva to darīt? Kuŗē tõmbõg! ~ La’z kuŗē võtāg! Kurat võtku! ▫ Lai velns parauj! Mis kuŗŗõ! Mis kuradit! ▫ Kāda velna pēc [~ Kas par velnu]! Kuŗē ka siedā ä’b või jarā oppõ. Kurat kah ei või seda ära õppida. ▫ Neviens velns to nevar iemācīties [~ Velns arī nevar to iemācīties]. Ne’i ku kuŗē u’m kūonda pǟl – se armõ ä’b ānda, ajāb ī’dt ajāmõst. Nagu kurat on kanna peal – see rahu ei anna, ajab ühtejärge taga. ▫ Tā kā velns ir uz papēža – tas mieru neliek, dzen savu dzenamo. KK77 a; KK78b61
|
kuskiz adv kuhugi ▫ kaut kur, uz kaut kurieni ≈ kuskõz- mittõ kuskiz mitte kuhugi ▫ nekur
- Ta lekš kuskiz. Ta läks kuhugi. ▫ Viņš aizgāja uz kaut kurieni. Se ä’b kõlb kuskiz. See ei kõlba kuhugi. ▫ Tas nekur neder.
|
kustõ adv kust ▫ no kurienes - Kustõ sa tu’ļd? Kust sa tulid? ▫ No kurienes tu atnāci? Set se pūol vȯ’ļ vāldiņ, kustõ istīz sīe rattõdra’j pǟlõ. Ainult see pool oli lahti, kust istuti selle vankriistme peale. ▫ Tikai tā puse bija vaļā, no kurienes sēdās tajā ratu solā. 152.6
|
kušt *62 s
(a) tutt ▫ cekuls = kǭra|tus
(b) tukk ▫ cers, kušķis - āina kušt rohutukk ▫ zāles cers 79.8
(c) nuustik ▫ vīkšķis = ȭŗdõb|kušt, nūšt- Kušt u’m se, mis tī’eb vȱlgist agā āinast; seļļi kõ’ŗsu’glimi āina, sīe vǟndab ī’dõku’bbõ, ja tī’eb seļļiz, missõks võib ȭŗõ pūst rīstidi; kažīz kušt kastāb jõugõ si’zzõl ja s’iz se ka ä’bțõb ȭŗõ. Nuustik on see, mis tehakse õlgedest või rohust; selline osjasugune rohi, see keeratakse kokku ja tehakse selline, millega võib nühkida puuriistu; märg nuustik kastetakse liiva sisse ja siis see ka aitab hõõruda. ▫ Vīkšķis ir tas, ko taisa no salmiem vai zāles; tāda kosveida zāle, to savij kopā un taisa tādu, ar ko var berzt koka traukus; slapju vīkšķi iemērc smiltīs, un tad tas arī palīdz berzt. 86.55
(d) pulst ▫ šķipsna - kǭrad|kušt karvapulst ▫ spalvu šķipsna, pinka 79.8
(e) vihk ▫ kūlītis - vīļa|kušt viljavihk ▫ labības kūlītis
(f) luud noodamärgi tipul ▫ slotiņa tīkla mērķa galā (mar.)
(g) hulk ▫ kušķis, čupa - jõvā kušt lešti hea hulk lesti ▫ labs kušķis bušu J22
|
kvalitēt *141 s kvaliteet ▫ kvalitāte - Se nä’gțõb kvalitēt va’itõ. See näitab kvaliteedi erinevust. ▫ Tas parāda kvalitātes atšķirību. K85
|
labā *39 s
(a) jalalaba ▫ kājas pēda (anat.) 79/5- Labā: pä’ga’lli, jālgana’lli, kūondana’lli, labāna’lli. Laba: päkaalune, võlvialune, labaalune, kannaalune. ▫ Pēda: papēža apakša, velve, papēdis, pēdas apakša. Kǟnga pīkstõb la’bbõ. King pigistab jalalaba. ▫ Kurpe spiež pēdu. Ma likīz labāks jȭgța. Ma liigutasin jalalabaga liiva. ▫ Es stūmu ar pēdu smiltis. Mi’n labān se kǟnga ä’b kõlb. Minu jalalabale see king ei kõlba. ▫ Manai pēdai šī kurpe neder.
(b) laba ▫ pēda, pamatne - airõ labā aerulaba ▫ aira lāpstiņa; ānkaŗ labā ankruküüs ▫ enkura pēda; kä’d labā käelaba ▫ plauksta; kindõ labā kindalaba ▫ cimda pamatne; kirrõ labā kirvelaba ▫ cirvja pēda; kǭj labā lusika kaha (lusika õõnes osa) ▫ karotes kauss; pīel labā masti jalg ▫ masta pēda; sukā labā sukalaba ▫ zeķes pēda
|
laigāld adv
(a) laiali ▫ izklaidus - laigāld a’jjõ laiali ajada ▫ izklīdināt; laigāld eitõltõ laiali pilduda ▫ izmētāt; laigāld īedõ laiali jääda ▫ palikt izklaidus; laigāld jūokšõ laiali valguda ▫ izplūst; laigāld lä’dõ laiali minna ▫ izklīst; laigāld pillõ laiali pilduda ~ hajutada ▫ izmētāt ~ izklīdināt; vǭlidi laigāld tī’edõ kaarutada, heinakaari laiali lüüa ▫ ārdīt vālus EV8
- Lambõd lekšt pi’ds a’mmõ nītõ laigāld. Lambad läksid kogu niitu mööda laiali. ▫ Aitas aizgāja izklaidus pa visu pļavu. Lǟ’b vǭlidi laigāld tī’emõ, mõitiz ta ä’b kuij. Minnakse kaari laiali lööma, muidu see ei kuiva. ▫ Iet vālus ārdīt, citādi tas [siens] nežūst. KK77b
(b) laialt ▫ plati, plaši - laigāld pī’lõ seista jalad harkis ▫ stāvēt izplestām kājām; laigāld je’llõ laialt elada ▫ plaši, izšķērdīgi dzīvot
- Ne pidīzt kuoțīd laigāld pǟva kä’ds vāldiņ. Nad hoidsid kotte laialt päikse käes lahti. ▫ Viņi turēja maisus saulē plati vaļā. Se u’m va laigāld jelāji rištīng. See on va laialt elav inimene. ▫ Tas ir, vei, plaši dzīvojošs cilvēks. J22; KK77 a
(c) laokil ▫ visvisur - Amād rǭntõd at laigāld. Kõik raamatud on laokil. ▫ Visas grāmatas ir visvisur [izmētātas].
|
lǟ’dõ 1 ¤1 vi
(a) minna, käia ▫ iet, doties - aigāmǭlõ lǟ’dõ eemale minna ▫ paiet malā; i’ļa’rrõ lǟ’dõ liiale minna ▫ aiziet par tālu; i’ļļõ lǟ’dõ üle minna, siirduda ▫ pāriet, aiziet; irgõ lǟ’dõ minema hakata ▫ sākt iet; jarā lǟ’dõ ära minna ▫ aiziet; je’ddõpēḑõn lǟ’dõ jätkuda ~ edasi minna ▫ turpināties ~ doties uz priekšu; jedspē’ņ lǟ’dõ minema minna ▫ aiziet projām; kõrdõl lǟ’dõ korda minna ▫ izdoties; le’bbõ lǟ’dõ läbi minna ▫ iziet cauri; mī’elõ lǟ’dõ mehele minna ▫ iziet pie vīra; no’vvõmizõl lǟ’dõ puhkusele minna ▫ aiziet atvaļinājumā; pi’ddõz lǟ’dõ mööda minna ▫ aiziet garām; riek pǟl lǟ’dõ teele minna ▫ doties ceļā; ukkõ lǟ’dõ hukka minna ▫ iet bojā; ulzõ lǟ’dõ lahkuda, väljuda ▫ iziet ārā; vastõ lǟ’dõ vastu minna ▫ iziet pretī K85;K90; KK78.3
- Lǟ’m! Läki! ▫ Iesim! Li je’dspē’ḑõn! Käi minema! ▫ Ej projām! La’z ta läkkõ, kus kuŗē tǟnda tȭmbõg. Mingu, kus kurat teda tõmbab! ▫ Lai viņš iet, kur velns viņu rauj! Lǟ’b, kus tūļ vīb. Lähen, kuhu tuul viib. ▫ Eju, kurp vējš aizved. Ma i’z lǟ’ i’z sīņõ, i’z tǟnõ. Ma ei läinud ei sinna, ei tänna. ▫ Es neaizgāju ne šur, ne tur. Ma lǟ’b jālgiņ (~ eņtš jālgadõks). Ma lähen jala (~ omil jalul). ▫ Es eju kājām (~ savām kājām). Sa ne’i lǟ’d ne’iku pi’ds vietā. Sa lähed nii nagu mööda vett. ▫ Tu tā ej kā pa ūdeni. Ta ne’i lekš, ku tu’ļ tǟnda kitāks. Ta läks nii, nagu tuli teda põletaks. ▫ Viņš tā aizgāja, it kā uguns viņu svilinātu. Lä’bõd ne’iku kūrgõd ī’d tuoizõn tagānõ. Lähevad nagu kured üksteise taga. ▫ Iet kā dzērves viens aiz otra. Ta u’m eņtš āiga jarā je’llõn, kītiztõ, ku lekš je’dspēḑõn. Ta on oma aja ära elanud, öeldi, et läks ära. ▫ Viņš ir savu laiku nodzīvojis, teica, ka devās projām. Ta lǟ’b va’nnõ riekkõ ī’dstī’d. Ta läheb ühtelugu vana teed. ▫ Viņš aizvien iet pa veco ceļu. Tä’mmõn ī’dtõkabāl lekš se a’b ullõ ja si’z ta pa’ņ lē’tšõd si’zzõl tegīž. Tal läks ühtlugu see õlg välja ja siis ta pani liigeseõõnde jälle. ▫ Viņam arvien izgāja tas plecs ārā un tad viņš atkal ielika [to] locītavas dobumā. Se lǟ’b ne’iku su’d kurkõ. See läheb nagu hundi kurku. ▫ Tas iet kā vilkam rīklē. Ta u’m lǟ’nd i’ļ kä’d. Ta on surnud [~ läinud üle käe]. ▫ Viņš ir nomiris [~ aizgājis pār roku]. KK77 a; KK77b; KK78a22; PK88.14; 152.1
(b) minna, toimuda ▫ iet, notikt - Ne’i se lekš ī’ dstī’d. Nii läks see alatasa. ▫ Tā tas gāja arvien. Pivā lǟ’b je’ddõpēḑõn amā īe ūomõg sǭņõz. Püha jätkub kogu öö hommikuni. ▫ Svētki turpinās cauru nakti līdz rītam. KK78.3
(c) minna, viia ▫ iet, vest - Või se riek lǟ’b Dūoņigõ? Kas see tee läheb Dundagasse? ▫ Vai šis ceļš ved uz Dundagu?
(d) minna, edeneda ▫ iet, vesties - tīe, mis lǟ’b töö, mis edeneb ▫ darbs, kas vedas KK77 a
- Kievāmstiz lǟ’b ne’iku mǟngab. Kergesti läheb nagu mängides. ▫ Viegli vedas, kā spēlējoties. KK77b
(e) minna, mahtuda ▫ iet, ietilpt - Sī’ezõ rīstõ lǟ’b kakš lītõrt. Sellesse riista läheb kaks liitrit. ▫ Šajā traukā ieiet divi litri. KK78b63
(f) häälitseda ▫ izdot skaņas - Lāmbaz ī’žeņtšõks lǟ’b. Lammas häälitseb omaette. ▫ Aita izdod skaņas savā nodabā. KK78a43
|
lǟlam 1 *158 s raskus ▫ grūtība, smagums - lǟlamt tī’edõ raskusi tekitada ▫ sagādāt grūtības; lǟlamõks vȱlda koormaks (raskuseks) olla ▫ būt par apgrūtinājumu; lǟlamõdõks võikslõ raskustega võidelda ▫ cīnīties ar grūtībām; drukkimiz lǟlamõd ārdiņ trükiraskuste tõttu ▫ drukas grūtību dēļ KK77 a; K86
- Se lǟlam u’m kāndamõst. Seda raskust peab kandma. ▫ Tas smagums jānes. KK77 a
|
läpš *211 s
(a) laps ▫ bērns - kūlda|läpš pailaps ▫ paibērns
- tarān aigās sǭdõd läpš vallaslaps [~ aia ääres saadud laps] ▫ sētmalē dabūts bērns KK77
- Se läpš u’m mi’n ve’r un mi’n lejā. See laps on mu veri ja ihu. ▫ Šis bērns ir mana miesa un asinis. Ta sai laps sīest kalāmī’e pȯisõst. Ta sai lapse sellelt kaluripoisilt. ▫ Viņa dabūja bērnu no tā zvejnieku puiša. KK77 a, 86a48
(b) loomapoeg ▫ dzīvnieka mazulis - Lūomõz pūoigõb, läpš tä’mmõn sīndõb. Loom poegib, tal sünnib laps. ▫ Dzīvnieks atnesas, viņam piedzimst mazulis. Rebīzõn at lapst. Rebasel on kutsikad. ▫ Lapsai ir lapsēni. KK78; KK78a5
|
legēnd *140 s legend ▫ leģenda - I’ļ sīe Brõkšā kǭrand u’m se legēnd. Brõkšā talust on see legend. ▫ Par to Brakšu sētu ir tā leģenda. 152.2/13
|
lem|ǟma *43 s soojaema ▫ Siltuma māte (folkl.) - Lǟ’mõst peislõm lemǟma jū’rõ – se vȯ’ļ, istīz mǭ’zõ sīe āina sizālõ, ku ni ǟma mēḑi pēstab. Peab minema soojendama soojaema juurde – see oli, istuti maha selle rohu sisse, et nüüd ema meid soojendab. ▫ Jāiet sildīties pie siltuma mātes – tas bija [tā], [ka] nosēdās zemē tajā zālē, ka nu māte mūs sildīs. KK34II11
|
leņtšõ ¤55 vt lapata, sebida ▫ salikt, salocīt - Kis e’žmizt kõrd vȯ’ļ mie’rsõ, se ve’l i’z mūošta leņtšõ kīedõd ku’bbõ agā tei’ž rinkõ nēḑi kieuži. Kes esimest korda oli merel, see veel ei mõistnud lapata köisi kokku või jälle lenki neid köisi. ▫ Kas pirmo reizi bija jūrā, tas vēl neprata salikt virves kopā vai atkal aplī tās virves [salikt]. Võrgõ, tä’m knaššõ leņtšõb ku’bbõ, ne’i ku ta jūokšõb vie’d si’zzõl Võrgu, selle lappab ilusti kokku, nii et see ilusti jookseb vette. ▫ Tīklu, to skaisti saloka, tā lai tas skrien ūdenī. D8; KK78b27
|
lē’tšõd *145 s pl liigeseõõs ▫ locītavas dobums (anat.) - Tä’mmõn ī’dtõkabāl lekš se a’b ullõ, ja si’z ta pa’ņ lē’tšõd si’zzõl tegīž. Tal ühtlugu läks see õlg liikmest välja, ja siis ta pani liigeseõõnde tagasi. ▫ Viņam arvien izgāja tas plecs ārā, un tad viņš ielika locītavas dobumā atkal atpakaļ. 152.1/2
|
liepā|lē’ḑ *147 s lepaleht ▫ alkšņa lapa - Nūoŗ liepā lē’ḑ, se u’m sūr āina. Noor lepaleht, see on suur ravim. ▫ Jauna alkšņa lapa, tās ir lielas zāles. Liepālī’edtõ pa’ņ pǟlõ. Lepalehte pandi peale. ▫ Alkšņa lapas lika virsū. 86a5
|
lil 1 *99 s putk ▫ stobriņš, stobraugs - Kīen u’m sizāl ȭn, se sǭb lillõks nuttõt. Millel on sees õõs, seda nimetatakse putkeks. ▫ Kam ir dobums iekšā, to sauc par stobraugu. Sīpõld kazābõd lillõ. Sibulad kasvavad putke. ▫ Sīpoli aug stobriņos. 86a55
|
lil 2 *99 s
(a) pajupill ▫ stabule
(b) puhkpill ▫ pūšamais instruments - lillõ pū’gõ puhkpilli puhuda ▫ pūst pūšamo instrumentu
- Lillõks kītõb se, mis u’m pū’gdõb. Puhkpill öeldakse sellest, mis on puhutav. ▫ Par pūšamo instrumentu sauc to, kas ir pūšams. 86a55
|
lindõ ¤27 vi lennata ▫ lidot - līndab ne’iku lind lendab nagu lind ▫ lido kā putns KK77 a
- Lind līndab tībõdõks pū’zõ, pūstõ mǭ’zõ, ī’d oksā pǟld jarā tuoiz oksā pǟl, madālist, kuordõst. Lind lendab tiibadega puu otsa [~ puusse], puu pealt [~ puust] maha, ühe oksa pealt ära teise oksa peale, madalalt, kõrgelt. ▫ Putns uzlido ar spārniem kokā, no koka lejā, no viena zara uz otru zaru, zemu, augstu. Lind līndab, tībõd tilkõbõd (se u’m tabāndõks). Lind lendab, tiivad tilguvad (see on mõistatus). ▫ Putns lido, spārni pil (tā ir mīkla). Kus sa līndad? Kuhu sa lendad? ▫ Kurp tu lido? KK78a68
|
lōda *38 s
(a) laud (mööbliese) ▫ galds - lōda jālgad lauajalad ▫ galda kājas; loudõ la’gtõ lauda katta ▫ klāt galdu; loudõ rīstõ lauda koristada ▫ nokopt galdu; lōda jū’rõ (~ kilgõ) istõ lauda istuda ▫ sēsties pie galda; lōda jūsõ (~ kilgsõ) istõ lauas, laua ääres istuda ▫ sēdēt pie galda; istõ lōda tagān istuda laua taha ▫ sēdēt aiz galda; ne’iku pi’ds ī’dtõ loudõ nagu mööda üht lauda ▫ kā pa vienu galdu 79/11; KK78b60
- Perīmīez, se je’mmitõt lōda tutkāmõs istīz, perīnai mūndakõrd istīz perīmī’e kilgsõ. Peremees, see enamasti istus laua otsas, perenaine mõnikord istus peremehe kõrval. ▫ Saimnieks, tas vairāk galda galā sēdēja, saimniece reizēm sēdēja blakus saimniekam. Ku sa ūod lōda tuoiz kilgsõ, sa ūod lōda tagān, ja jūsõ, ku sa ūod sīes kilgsõ. Kui sa oled laua teisel küljel, sa oled laua taga, ja laua ääres, kui sa oled sellel küljel. ▫ Ja tu esi galda otrā pusē, tu esi aiz galda, ja pie galda, tad tu esi šajā pusē. Mēg istām ī’d lōda jūs: si’z mä’ddõn u’m ikš mēļ, ūomõ mȯ’lmõd ī’dmēļizt. Me istume ühe laua ääres: siis meil on üks meel, oleme mõlemad üksmeelsed. ▫ Mēs sēžam pie viena galda: tad mēs esam vienisprātis, esam abi vienprātīgi. KK78b82; KK77b
(b) laud, plank ▫ dēlis |
lǭḑig *159 s laadung, last, praht ▫ krava - Lǭḑig u’m se, mis sǭb kuo’igõ si’zzõl lǭḑtõd. Last on see, mis saab laeva sisse laaditud. ▫ Krava ir tā, kas tiek iekrauta kuģī. 86.56
|
lǭja *23 s paat ▫ laiva - vie’da’lli lǭja allveepaat ▫ zemūdene; lǭja ma’g paadi magu ▫ laivas vēders TL78b65
- Se u’m lǭja. See on paat. ▫ Tā ir laiva. Lǭja upāndiz jarā, si’z ta lekš pū’ojõ. Paat uppus ära, niisiis ta läks põhja. ▫ Laiva noslīka, tātad tā nogāja dibenā. Lǭjadõks vīdõt u’m viļļõ sīņõz ja lǭḑtõd kuoigīz. Paatidega on viidud vilja sinna ja laaditud laevadesse. ▫ Ar laivām turp ir vesta labība un iekrauta kuģos. 152.2/11; KK78b49
|
lopāndõks *207 s lõpp, lõpetus ▫ beigas, gals - riek lopāndõks tee lõpp ▫ ceļa gals; romān lopāndõks romaani lõpp ▫ romāna beigas; lopāndõks sǭņõ vīdõ lõpule viia ▫ novest līdz galam; lopāndõksõks lõpuks ▫ galu galā
- Se pe’rri lopandõks tulāb. See viimne lõpp tuleb. ▫ Tas pēdējais gals nāk. Lopāndõks jõvā, tikkiž jõvā. Lõpp hea, kõik hea. ▫ Beigas labas, viss labs. Ta lǟ’b eņtš lapsõn tī’emõ lopāndõks. Ta läheb oma lapsele lõppu tegema. ▫ Viņš iet savam bērnam padarīt galu. KK34I1; KK78
|
lōzõ ¤49 vt loosida ▫ lozēt, izlozēt - Si’z lōzizt, kīen se ni u’m. Siis loositi, kelle see nüüd on. ▫ Tad lozēja, kam tas nu ir.
|
lū *12 s luu, kont ▫ kauls, asaka - lū ja nǭ’gõ luu ja nahk ▫ kauli un āda
- Amād lūd pȯ’ddõbõd. Kõik kondid valutavad. ▫ Visi kauli sāp. Se ä’b ūo mingi lūd murdtõb tīe. See ei ole mingi konte murdev töö. ▫ Tas nebūt nav tāds darbs, kas lauž kaulus.
|
lūom *125 s
(a) loomus (noodatäis kalu) ▫ loms - kalād|lūom kalaloomus ▫ zivju loms
- lūomõ eitõ loomust heita ▫ mest tīklu [~ lomu]; lūomõ vie’ddõ loomust vedada ▫ vilkt lomu
- Lūomõks mēg nutīzmõ sīe, mis sai vie’dtõd ikš kõrd vadāks ulzõ. Loomuseks me kutsusime seda, mis sai veetud ühe korraga noodaga välja. ▫ Par lomu mēs saucām to, kas vienā reizē tika ar vadu izvilkts. 86.57
(b) loomusekoht ▫ loma vieta - Lūomõks sai nuttõd ka se mie’rkabāl, mis sai võttõd immõr kīedõdõks ja vadāks. Loomuseks kutsuti ka seda meretükki, mis sai ümber haaratud köite ja noodaga. ▫ Par lomu sauca arī to jūras gabalu, kas tika aptverts ar virvēm un vadiem. 86.57
|
lūotantõ ¤53 vt
(a) lohutada ▫ mierināt - Ni ta sǭb lūotantõd. Nüüd teda lohutatakse. ▫ Tagad viņš tiek mierināts. Lk16.25
(b) rõõmustada, rõõmu valmistada ▫ iepriecināt - Agā se u’m, ku ma tä’dkõks ku’bs sǭks lūotantõd. Aga see on, et ma teiega koos saaksin rõõmustatud. ▫ Bet tā ir, ka es līdz ar jums tiktu iepriecināts. 1Ro12
(c) julgustada ▫ iedrošināt 1Ts5.14 |
lutīņtõ ¤53 vt hellitada ▫ lutināt - Lutīņtõb eņtš lapstā. Hellitatakse oma last. ▫ Lutina savu bērnu. Se läpš u’m lutīņtõd. See laps on hellitatud. ▫ Šis bērns ir izlutināts. KK78a76
|
madāliz adv madalale ▫ zemu (virziens) - Kis kuordiz astāb, se madāliz sadāb. Kes kõrgele astub (ronib), see madalale kukub. ▫ Kas augstu kāpj, tas zemu krīt. J19
|
ma’gḑim *160 s hõrgutis ▫ gardums - Se u’m sūr ma’gḑim. See on suur hõrgutis. ▫ Tas ir liels gardums.
|
maits *94 s maitse ▫ garša, gaume - Se u’m mi’n maits pie’rrõ. See on minu maitse järgi. ▫ Tas ir manā gaumē.
|
maitsõ ¤47 vt maitsta ▫ garšot - Se sīemnāiga māitsõb jõvīst. See toit maitseb hästi. ▫ Šis ēdiens garšo labi. Di’drõkõn eņtšõn ka māitsiz jūodõ. Didrõkile enesele ka maitses juua. ▫ Didriķim pašam arī patika dzert. Mv
|
maksõ ¤25 vt
(a) maksta, tasuda ▫ maksāt, norēķināties - tā’giž maksõ tagasi maksta ▫ atmaksāt
- Ma maksāb tä’mmõn rǭ’kõks. Ma maksan talle rahas [~ rahaga]. ▫ Es maksāju viņam naudā [~ ar naudu]. Perīmīez maksīz mi’nnõn ikš rubīļ. Peremees maksis mulle ühe rubla. ▫ Saimnieks samaksāja man vienu rubli. Ta maksīz kalād je’dstõ ri’ggõdõks. Ta maksis kalade eest rukistega. ▫ Viņš maksāja par zivīm ar rudziem. Ta u’m ī’ž eņtš kabātstõ maksõn ja jūotõn või kui. Ta on ise oma taskust maksnud ja jootnud või kuidas. ▫ Viņš ir pats no savas kabatas maksājis un dzirdījis vai kā. KK78.3; KK78b1; 86a47
(b) maksta, olla väärt ▫ maksāt, būt vērtam - Se ažā maksāb pǟgiņ rǭ’dõ. See asi maksab palju raha. ▫ Šī lieta maksā daudz naudas. Lēba maksīz mi’nnõn ikš rubīļ. Leib maksis mulle ühe rubla. ▫ Maize maksāja man vienu rubli. Ma tǭ’b sǭdõ, la’z maksāg mis maksõs. Ma tahan saada, maksku mis maksab. ▫ Es gribu dabūt, lai maksā, ko maksādams. KK77 a; KK78
(c) maksta, kehtida ▫ būt spēkā - Paldītõn maksāb krī’evõ rǭ’. Praegu maksab vene raha. ▫ Patlaban ir spēkā krievu nauda.
|
mätskõz 1 *179 s käkerdis, pundar ▫ piņķeris - Mätskõd at mingizt seļļizt, kīen ä’b ūo õigizt nägū, seļļi ä’bvīți ažā; se võiks vȱlda pigā jegā ažā, mis ä’b ūo kȭrdal. Käkerdised on midagi sellist, millel ei ole õiget nägu, selline vormitu asi; see võiks olla peaaegu iga asi, mis ei ole korras. ▫ Piņķeri ir kādi tādi, kam nav īsta izskata, tāda bezveidīga lieta; tā varētu būt gandrīz ikviena lieta, kas nav kārtībā. 86.8
|
me’ḑḑõ 2 ¤33 vt küttida ▫ medīt - Meḑānikā, se meḑūb īridi. Hiirekütt, see kütib hiiri. ▫ Mednieks, tas medī peles. KK78b
|
mēļ *215 s
(a) meel, aru ▫ prāts, uzskats - mi’nnõn u’m jõvā mēļ mul on hea meel ▫ man ir labs prāts; mīel parāntimi meeleparandus ▫ labošanās, atgriešanās uz pareizā ceļa; mīeldõ parāntõ meelt parandada ▫ laboties, atgriezties uz pareizā ceļa; mīel pierāst meele järgi ▫ pa prātam; mingizõn mīel pie’rrõ tī’edõ kellegi meele järgi teha ▫ izdarīt kādam pa prātam; mīel pie’rrõ vȱlda meele pärast olla, meeldida ▫ būt pa prātam; mīelõ pānda meelde tuletada ▫ atgādināt; vastõ mīeldõ vȱlda vastumeelt olla ▫ būt nepatīkamam; mi’n mīelstõ minu meelest ▫ manuprāt; ä’b lǟ’ ī’dtõ mīeldõ ei lähe ühes meeles ▫ neiet vienprātīgi Jh14.26; KK78.3; Mk1.4; KK77 a; Ap2.38
(b) meel, mälu ▫ prāts, atmiņa - mīelõ īedõ meelde jääda ▫ palikt prātā; mīelõ jettõ ~ mīelõ pānda meelde jätta ▫ paturēt prātā; mīelõ tūlda ~ mīelõ rabāgõ meelde tulla ~ meelde turgatada ▫ ienākt prātā; mīelsõ pi’ddõ meeles pidada ▫ paturēt prātā; mīelsõ pī’lõ meeles seista ▫ stāvēt prātā; mīelsõ vȱlda meeles olla ▫ būt prātā; mīelstõ jarā u’nnõ meelest ära unustada ▫ aizmirst KK78.3
- Se lekš ulzõ mi’n mīelstõ. See läks mul meelest ära [~ välja mu meelest]. ▫ Tas man izgāja no prāta. Ku midāgõst set tu’ļ mīelõ, kītiz: mi’nnõn tu’ļ pǟ’zõ. Kui miski vaid tuli meelde, ütles: mulle tuli pähe. ▫ Kad kaut kas ienāca prātā, teica: man ienāca galvā. KK77 a
(c) aru, mõistus ▫ prāts, saprāts - piški mēļ lühike [~ pisike] aru ▫ mazs prāts; mīel jū’rõ tūlda mõistusele tulla ▫ nākt pie prāta; ne’iku īlma mīeldõ nagu ilma mõistuseta ▫ kā bez prāta; mīelstõ ullõ vȱlda arust ära olla ▫ būt bez prāta; mīelstõ vāldiž īedõ ~ mīelstõ vāldiž sǭdõ arust ilma jääda ▫ palikt bez prāta; pigā-tagā mīelstõ vāldiž peaaegu arust ära ▫ gandrīz bez prāta; mēļi sie’ggõ mõistust segi ajada ▫ jaukt prātus KK77 a; 14Ro1; 85/1
- Mēļ u’m jarā, ä’b ūo riktig. Mõistus on ära, ei ole korras. ▫ Prāts ir projām, nav riktīgs. Mēļ josābiz jarā. Mõistus eksis ära. ▫ Prāts apjuka. Mēļ kadūb jarā. Mõistus kaob ära. ▫ Prāts pazūd. Piški mēļ u’m sīen, kis u’m aššõ uskiji. Lühike aru on sellel, kes on kiire uskuja. ▫ Īss prāts ir tam, kurš ātri notic. Ma te’i īž eņtš mīelstõ, mitikš i’z ānda nõ’vvõ. Ma tegin ise oma aruga, ükski ei andnud nõu. ▫ Es darīju pats ar savu prātu, neviens nedeva padomu. Tä’mmõn ä’b ūo mīeldõ je’mmit. Tal ei ole enam mõistust. ▫ Viņam vairs nav prāta. Ta u’m järāndiz eņtš mīelstõ. Ta on oma arust ära. ▫ Viņš ir sajucis prātā. Ta a’ilõb ne’iku īlma mīeldõ sīe naiz tagān. Ta jookseb nagu arutu selle naise järel. ▫ Viņš skrien tai sievietei pakaļ kā bez prāta. KK77 a; 86a50
(d) meel, tuju ▫ prāts, oma - jõvā mēļ hea meel, hea tuju ▫ labs prāts, laba oma; kõ’zzi mēļ paha tuju ▫ slikta oma; mēļ ne’iku tūļ pū’gõb tuju nii, nagu tuul puhub ▫ noskaņojums tāds, kā vējš pūš
(e) meel, aisting ▫ prāts, maņa - vīž mīeldõ viis meelt ▫ piecas maņas
(f) meelsus ▫ pārliecība, uzskati - Valstõn vastūksnikā ä’b ūo sīesõ mīelsõ. Riigivastane ei ole selles meelsuses. ▫ Valsts pretinieks nav tādos uzskatos.
|
mil *126 s möll -i ▫ sile - Se u’m seļļi sīemnāiga ku sigā mil. See on selline söök nagu seasöök [~ sea möll]. ▫ Tas ir tāds ēdiens kā cūkēdiens [~ cūkas sile]. KK78b41
|
mīr *125 s
(a) müür ▫ mūris - nēļakantlimi mīr neljakandiline müür ▫ četrstūrains mūris KK34I1
(b) poost, jäävall rannas ▫ ledus valnis jūrmalā - Mie’rnaigās, si’z ku ve’ž īrgõb kilmõ, si’z sugūb mīr; se u’m seļļi kuordõ, võib kītõ nemē mīr – seļļi jeikõks a’jtõd, ku jei īrgõb mie’rnaigās kilmõ ja lāinõd ī’dtõkabāl ētabõd vietā pǟlõ, se tegīž kīlmab vi’zzõ. Mere ääres, siis kui vesi hakkab külmuma, siis tekkib poost; see on selline kõrge, võib öelda, nagu müür – selline jääga aetud, kui jää hakkab mere ääres külmuma ja lained ühtlugu heidavad vett peale, see külmub kinni. ▫ Pie jūras, kad ūdens sāk sasalt, tad rodas mūris; tas ir tāds augsts, var teikt kā mūris – tāds ledus sadzīts, kad ledus sāk jūrmalā sasalt un viļņi arvien met ūdeni virsū, tas atkal sasalst. 86a49
|
mǭzõr *237 adj pahklik, pahkjas ▫ māzerains - Mǭzõr pūdõn u’m vä’ggi nēḑi būngidi. Pahklikel puudel on väga neid mügaraid. ▫ Māzerainiem kokiem ir daudz to izaugumu. Se u’m mǭzõr pū, täs u’m seļļi kēra. See on pahkjas puu, siin on selline muster. ▫ Tā ir māzera koksne, te ir tāds raksts. 86a33
|
mõitiz adv
(a) muidu ▫ citādi ≈ mõitõz- Mõitiz sa kil je’dspēḑõn ä’d lǟ’. Muidu sa küll ära ei lähe. ▫ Citādi tu gan projām neaiziesi.
(b) muidu, tavaliselt ▫ parasti - mõitiz set kakš vȭrta tavaliselt ainult kaks võrku ▫ parasti tikai divus tīklus E ID
(c) teisiti ▫ citādāk - Agā ma mõtlõb, ku se u’m mõitiz. Aga ma mõtlen, et see on teisiti. ▫ Bet es domāju, ka tas ir citādāk. 152.2/11
|
mõlā *18 s mõla ▫ mente (etn.) - Mõlā, sīekõks võib sie’ggõ, lä’bḑi vīțõ ikš tutkām jo laigā, tuoi, se u’m vaŗž. Mõla, sellega võib segada, labida moodi üks ots laiem, teine, see on vars. ▫ Mente, ar to var maisīt, lāpstai līdzīgi viens gals platāks, otrs, tas ir kāts. 86/7-8
|
mȭrtšik *140 s mõrtsukas ▫ slepkavnieks - Mȭrtšik kītizt kas või u’ņtapāj pǟlõ; se kis tuoizõn te’i midēgõst slikțõ, i’ļļõ te’i; tä’mmõn i’z ūo mit sugīd tapāmõst tūoizta. Mõrtsukas öeldi kas või mõrvari kohta; see, kes tegi teisele midagi halba, ülekohut tegi; ta ei pidanud sugugi teist tapma. ▫ Slepkavnieks teica kaut vai par slepkavu; tas, kas otram darīja kaut ko sliktu, darīja pāri; viņam nemaz nebija jānogalina otrs. 86a8
|
mõttõltõ ¤53 vt läbi mõelda, arutada ▫ pārdomāt, apdomāt - Ma siedā a’žžõ mõttõltiz. Ma seda asja arutasin. ▫ Es to lietu apdomāju. Se u’m mi’n mõttõltõd ažā või mi’n mõttõltõd mõtkõz. See on mu läbimõeldud asi või mu läbimõelduud mõte. ▫ Tā ir mana pārdomātā lieta vai mana pārdomātā doma. 86a8
|
mu’idlõ ¤60 vi
(a) naeratada, muheleda ▫ smaidīt - Rištīng rǭžki mu’idlõb, viedāb na’grõmiz pūolõ. Inimene raasuke muheleb, veab naermise poole. ▫ Cilvēks nedaudz pasmaida, velk uz smiešanās pusi. KK78
(b) muiata ▫ smīnēt - Se set mu’idliz ī’d rǭz. See vaid muhatas ühe raasukese. ▫ Tas tikai nedaudz pasmīnēja. J15
|
munt *46 pn pl muud, teised ▫ citi - Se īekõs pa’ņ munt jū’rõ je’dspēḑõn. See pani hüpates ära muude juurde. ▫ Tas lēkdams aizskrēja projām pie citiem. J15
|
mūodõ pop moodi ▫ veidā, modē - Jegāikš rõkāndiz eņtš mūodõ. Igaüks rääkis omamoodi. ▫ Ikviens runāja pa savai modei. Se u’m seļļi benk, mis u’m tī’edõd zofa mūodõ. See on selline pink, mis on tehtud sohva moodi. ▫ Tas ir tāds sols, kas ir iztaisīts sofas veidā. KK77 a; 151.1/18
|
mu’r *84 s
(a) kurbus ▫ skumjas, bēdas - sūr mu’r suur kurbus ▫ lielas skumjas; mu’r pierāst mure pärast ▫ aiz bēdām KK77 a
- Ta mu’rkõks eņtš ǭ’rõnd kīskiz kațki. Ta kiskus kurbusega oma riided katki. ▫ Viņš no bēdām saplēsa savas drēbes. Tǟnda u’m vȯ’zzõn sūr mu’r. Teda on tabanud suur mure. ▫ Viņu ir piemeklējušas lielas bēdas. KK77 a
(b) mure ▫ raizes, rūpes - mu’r i’ļ tä’m ~ mu’r tä’m pierāst mure tema pärast ▫ raizes par viņu; mu’rtõ pi’ddõ muretseda ▫ rūpēties; mu’rtõ tī’edõ muret teha ▫ sagādāt raizes; mu’rsõ vȱlda mures olla ▫ raizēties
- Tulāb se mu’r pǟlõ. Tuleb see mure peale. ▫ Nāk tās raizes virsū. Ku rištīngõn u’m sūr mu’r, si’z tä’mmõn võibõd eitõ pǟ’zõ teid, ja ne ka’ddõbõd jarā tegīž. Kui inimesel on suur mure, siis talle võivad pähe ilmuda täid ja need kaovad ära jälle. ▫ Ja cilvēkam ir lielas raizes, tad viņam galvā var iemesties utis, un tās atkal pazūd. Mikīļõst vȯ’ļ set mu’rtõ. Mikīļist oli ainult muret. ▫ No Miķeļa bija tikai raizes. Mi’nnõn u’m si’nkõks mu’rtõ. Mul on sinuga muret. ▫ Man ar tevi ir raizes. Sa mõtlõd, ku mi’n pierāst u’m mu’rtõ pi’dtõd. Sa mõtled, et minu pärast on muretsetud. ▫ Tu domā, ka par mani ir parūpējušies. Jǭņ tī’eb izān mu’rtõ. Jǭņ teeb isale muret. ▫ Jānis sagādā tēvam rūpes. KK77; KK77b; KK78; J16; PK88.22
|
naļļi *199 s naljamees ▫ jokupēteris KK78b9- Naļļi u’m se, kis võib pǟgiņ naļļõ tī’edõ, a’ž tī’eb sū vāldiņ. Naljamees on see, kes võib palju nalja teha, kui teeb suu lahti. ▫ Jokupēteris ir tas, kurš var daudz jokoties, ja atver muti. 86a66
|
naškimi *200 s nuhkimine ▫ okšķerēšana - Se u’m seļļi naškimi, amād kūožõd u’m naškõn le’bbõ. See on selline nuhkimine, kõik kohad on läbi nuhkinud. ▫ Tā ir tāda okšķerēšana, visas vietas ir izokšķerējis.
|
nǟ’dõb *160 adj nähtav ▫ redzams - nǟ’dõb ja’g nähtav osa ▫ redzamā daļa; nǟ’dõb vȱlda nähtaval olla ▫ būt redzamam; nǟ’dõbõks sǭdõ nähtavale tulla ▫ kļūt redzamam; sīḑšt u’m nǟ’dõb, ku ... siit on näha, et ... ▫ no šejienes ir redzams, ka ... E3; K85
- Se u’m nǟ’dõb ne’iku pi’v pǟlõ. See on näha nagu peo peal. ▫ Tas ir redzams kā uz delnas. KK77 a
|
nīekõ *118 s tühiasi ▫ nieks - Se u’m seļļi nīekõ, mis ä’b ūo vǟrts. See on selline tühiasi, mis ei ole väärt. ▫ Tas ir tāds nieks, kas nav [neko] vērts. KK77b
|
nilgõ 2 ¤37 vi vingerdada ▫ locīties - Se u’m mingi kalā, kis nīlgõb vie’d sizāl. See on mingi kala, kes vingerdab vees. ▫ Tā ir kāda zivs, kas lokās ūdenī. Ūška nilgõb. Madu vingerdab. ▫ Čūska lokās. KK78b6
|
ni|set adv nüüdsama, alles, just ▫ nupat, tikko - Ta niset tu’ļ. Ta alles tuli. ▫ Viņš nupat atnāca. Se niset vȯ’ļ. See oli nüüdsama. ▫ Tas bija nupat. Ta niset paldīņ ke’i sī’ḑš. Ta just praegu käis siin. ▫ Viņš tikko bija te.
|
nīž *143 s jutt, lugu ▫ stāsts - muini|nīž muinasjutt ▫ pasaka
- Ta nīžõb nīžõ. Ta jutustab juttu. ▫ Viņš stāsta stāstu. Se u’m pitkā nīž. See on pikk jutt. ▫ Tas ir garš stāsts. Se u’m vanā nīž. See on vana lugu. ▫ Tas ir sens stāsts.
|
nǭļa *44 s nali ▫ joks - naļļõ tī’edõ nalja teha ▫ jokoties; nǭļa pierāst naljapärast ▫ pa jokam, joka pēc; nǭļaks pi’ddõ naljaks pidada ▫ uzskatīt par joku
- Nǭļa īeb nǭļaks. Nali jääb naljaks. ▫ Joks paliek joks. Se u’m seļļi knaš nǭļa. See on selline ilus nali. ▫ Tas ir tāds skaists joks. Ta naļļõ i’z mūošta. Ta nalja ei mõistnud. ▫ Viņš jokus nesaprata. J13
|
novāndõks *207 s puhkus, puhkamine ▫ atpūta = no’vdõb|āiga (a)- Novāndõks u’m se, ku ma novūb. Puhkus on see, kui ma puhkan. ▫ Atpūta ir tā, kad es atpūšos.
|
nõtkõ 1 ¤34 vt painutada ▫ liekt, locīt - Se pū u’m jo ka’zzõn ne’i kõ’uri, kui sa ni tǟnda jemīņ kū’oḑiz võid nõtkõ või painõ. See puu on ju kasvanud nii kõveraks, kuidas sa nüüd teda enam sirgeks võid painutada või suruda. ▫ Šis koks ir jau izaudzis tik līks, kā tad nu viņu vairs vari taisnu izliekt vai saliekt. 86b25
|
| ... |
