vāldiž 1 adv
(a) lahti ▫ vaļā, at- - vāldiž sūkõks ammuli sui ▫ vaļā muti; vāldiž vȱlda lahti olla ▫ būt vaļā
- Se ikš tutkām vȯ’ļ vāldiž. See üks ots oli lahti. ▫ Tas viens gals bija vaļā. Sīkrõg kilās u’m pǟgiņ vāldiž jȭgța. Sīkrõgi külas on palju lahtist liiva. ▫ Sīkraga ciemā ir daudz brīvu [~ brīvi klejojošu] smilšu. Polākõz kūldõb vanātǭți nīžidi vāldiž sūkõks. Poiss kuulab vanaisa jutte ammuli sui. ▫ Zēns klausās vectēva stāstus vaļā muti. Ma ä’b sǭ tä’mstõ vāldiž. Ma ei saa temast lahti. ▫ Es netieku no viņa vaļā. 151.1/19; SK
(b) vaba ▫ brīvs | ≈ vāldiņ |
| vāldiž|mie’r *82 s avameri ▫ atklātā jūra |
vāldiž|pēḑõn adv lahtipoole, lahtimale ▫ vairāk vaļā - Tī’e ukš vāldižpēḑõn! Tee uks lahtimale! ▫ Paver durvis vairāk vaļā! KK78a40
|
