ädāgtõ ¤53 vt
(a) ehmatada ▫ baidīt, biedēt - Kuŗē ädāgtiz nāizta. Kurat ehmatas naist. ▫ Velns baidīja sievieti. Se ädāgtiz nänt vä’ggi jarā. See ehmatas nad väga ära. ▫ Tas viņus ļoti nobiedēja. Ta ädāgtiz sīnda, sa ädāgizt tä’mstõ. Ta ehmatas sind, sa ehmusid temast. ▫ Viņš baidīja tevi, tu nobijies no viņa. KK78; J23
(b) peletada ▫ aizbiedēt - Ta u’m seļļi paint, kis nǟb, ku su’ž tulāb lambiž, ī’ž ä’b ädāgt siedā sutā, bet ī’ž panāb je’dspēḑõn. Ta on selline karjane, kes näeb, et hunt tuleb lammastesse, [kuid] ise ei peleta seda hunti, vaid ise paneb minema. ▫ Viņš ir tāds gans, kas redz, ka vilks nāk aitās, [bet] pats neaizbiedē to vilku, bet pats liekas projām. PK86b16
|
bǭ’rgõ *119 adj kole, kuri ▫ bargs - bǭ’rgõ āiga kole ilm ▫ bargs laiks; mustād, bǭ’rgõd pīlad mustad kurjad pilved ▫ melni, bargi mākoņi KK78a34; KK77b
- Mi’n izā kītiz ne’i set, ku pițki tulāb mie’rstõ, si’z līb bǭrgõ āiga, un ja ta tulāb mǭ pūoldõstõ e’žmiztõ kõrdõ, ku si’z līb knaš āiga. Minu isa ütles nii vaid, et kui äike tuleb merest, siis tuleb kole ilm, ja kui see tuleb maa poolt esimest korda, et siis tuleb ilus ilm. ▫ Mans tēvs teica tikai tā, kad negaiss nāk no jūras, tad būs bargs laiks, un, ja tas nāk no zemes puses pirmo reizi, tad būs skaists laiks. Se rištīng u’m bǭ’rgõ, seļļi kõ’zzi. See inimene on kuri, selline vihane. ▫ Tas cilvēks ir bargs, tāds dusmīgs. KK34 4; KK77b
|
bouņõmi *200 s kloppimine, kolkimine ▫ klapēšana - Tī’eb mä’rrõ, se u’m bouņõmi: pūalgkõks, dū’rõks või vazārõks set tī’eb mä’rrõ. Teeb müra, see on kolistamine: vaid puuhaluga, rusikaga või vasaraga teeb müra. ▫ Taisa troksni, tā ir klapēšana: tikai ar koka pagali, dūri vai āmuru taisa troksni. KK78a31
|
gadāg|saksā *30 s kadakasakslane ▫ kārklu vācietis - Līvlizt va’il gadāgsakšti vȯ’ļ set mingi ǭra. Liivlaste seas kadakasakslasi oli vaid mõni harv. ▫ Starp lībiešiem kārklu vācietis bija tikai retais.
|
ga’ḑḑõ ¤33 va juhtuda ▫ gadīties - mi’nnõn gaḑūb sīnda set nǟ’dõ ma juhtun sind vaid nägema ▫ man gadās tevi tikai redzēt
|
ibūks *205 s juus ▫ mats - Ibūkst attõ pistõ jālga pǟl, ku kõ’zzi ūod. Juuksed on [~ jala peal] püsti, kui vihane oled. ▫ Mati ir stāvus [~ uz kājas], kad esi nikns. Ibūkst at ulzõ kīstõd amā jūrdkõks. Juuksed on välja kistud kõigi juurtega. ▫ Mati ir izrauti ar visām saknēm. Ibūkst nūzõbõd i’lzõ – irmstõ ve’l ne’i ä’b nūzõtõ ne’iku kõzāst. Juuksed tõusevad turri [~ üles] – hirmust veel nii ei tõuse nagu vihast. ▫ Mati ceļas gaisā – no bailēm vēl tā neceļas kā no niknuma. Ibūkst ä’b kūlõtõ – siļmis ī’dtõkabāl. Juuksed ei kuule – ühtlugu silmis. ▫ Mati neklausa – arvien [lien] acīs. Tä’mmõn u’m ibūks ǭ’rõnd pǟl. Tal on juuksekarv riiete peal. ▫ Viņam ir mats uz drēbēm. Amādõn attõ vāldiņ ibūkst ne’iku ibīzlakād. Kõigil on lahtised juuksed nagu hobuselakk. ▫ Visiem ir izlaisti mati kā krēpes. Mī’edõn set ī’edõb ibūkst jarā. Meestel vaid lõigatakse juuksed ära. ▫ Vīriešiem tikai nogriež matus. Jemā sigūb tidārõn ibūkši. Ema soeb tütrel juukseid. ▫ Māte sukā meitai matus. Ne lekštõ ibūkšiz. Nad läksid karvupidi kokku. ▫ Viņi sagāja matos. KK77a; KK78b6; KK78b7
|
ikš 2 *217 pn üks, ükssama, sama ▫ viens, vienots - ī’dsõ tīesõ, ī’dsõ mīelsõ ühes töös, ühel meelel ▫ vienā darbā, vienā prātā KK77a
- Mä’ddõn u’m ikš riek. Meil on üks tee. ▫ Mums ir viens ceļš. Si’z set ligīd pi’ds ī’dtõ riekkõ. Siis vaid minge mööda sama teed. ▫ Tad tikai ejiet pa vienu ceļu. KK77b
|
i’llõ adv
(a) üleval ▫ augšā - Kūorad at pist i’llõ. Kõrvad on püsti üleval. ▫ Ausis ir stāvus gaisā [~ augšā]. Kūora ä’b pīl i’llõ, bet mǭ’zõ lūotšõb. Kõrv ei seisa üleval, vaid paindub maha. ▫ Auss nestāv augšā, bet liecas uz leju. KK78; KK77
(b) üleval, kõrgel ▫ augstu - Ve’l pǟva u’m i’llõ,ȭ’dõg ve’l kougõn. Veel on päike kõrgel, õhtu veel kaugel. ▫ Saule vēl ir augstu, vakars vēl tālu. KK78
(c) üleval, ärkvel ▫ augšā, nomodā - Sa ūod jo i’llõ. Sa oled juba üleval. ▫ Tu jau esi augšā. KK78a37
(d) ülal ▫ uz- - i’llõ pi’ddõ ülal pidada, elatada ▫ uzturēt
- Mū mǭīlmaks ku’bbõ pūtimizt võiž amā jõvīst i’llõ pi’ddõ set pi’ds mīerda. Muu maailmaga suhtlemist võis kõige paremini ülal hoida ainult meritsi. ▫ Saziņu ar pārējo pasauli varēja vislabāk uzturēt tikai pa jūru.
|
irm *125 s hirm ▫ bailes - irm eitõ hirm hakata ▫ mesties bail; irmsõ je’llõ hirmus elada ▫ dzīvot bailēs; irmstõ kangtõks īedõ hirmust kangeks jääda ▫ sastingt no bailēm
- Mi’nnõn u’m irm tä’mstõ. Mul on hirm tema pärast. ▫ Man ir bail par viņu. Mi’nnõn u’m irm, ku set se läpš ä’b lǟ’ ukkõ. Mul on hirm, kui vaid see laps ei lähe hukka. ▫ Man ir bail, ka tik tas bērns neaiziet postā. Irm tulāb pǟlõ. Hirm tuleb peale. ▫ Bailes nāk virsū. Tä’mmõn eitõn irm. Tal hakanud hirm. ▫ Viņam sameties bail. Ne’i je’n u’m irm, ku ibūkst attõ pistõ. Niipalju on hirm, et juuksed on püsti. ▫ Tik ļoti bail, ka mati ir [sacēlušies] stāvus. Ta āndiz mi’nnõn irmõ. Ta tekitas minus [~ andis mulle] hirmu. ▫ Viņš radīja man bailes. Ta u’m a’mši irmõ täuž. Ta on alatasa hirmu täis. ▫ Viņš vienmēr ir pilns baiļu. Bikšõd at irmstõ tǟdõd. Püksid on hirmu tõttu [~ hirmust] täis. ▫ Bikses ir pilnas no bailēm. Irmstõ võib īekõ nǭ’gõst ulzõ, un kīlmast. Hirmust võib hüpata nahast välja, ning külmast. ▫ No bailēm var izlēkt no ādas ārā, un no aukstuma. KK77a; KK78a18; 86b13; EV14
|
jeng *94 s
(a) hing, eluvaim ▫ dvēsele, gars - pūol jengkõks rištīng poolelus inimene ▫ pusdzīvs cilvēks; eņtš jeng andõ oma hing anda ▫ atdot dvēseli; eņtš jeng jettõ oma hing jätta ▫ atstāt dvēseli; eņtš jeng pǟlõ võttõ oma hingele võtta ▫ ņemt pie sirds; jengõ jettõ hinge heita ▫ izlaist garu; jengõ ulzõ sīedõ hinge välja süüa ▫ saēst sirdi; jengõ ulzõ võttõ hinge välja võtta ▫ novest kapā KK77a; KK78; Ap5.5
- Jeng u’m sizāl ku ta u’m je’lsõ. Hing on sees, kui ta on elus. ▫ Dvēsele ir iekšā, ja viņš ir dzīvs. Jeng lǟ’b ulzõ. Hing läheb välja. ▫ Dvēsele iziet ārā. Vīļa, sīe võtīzt, jeng set jetīzt. Vara, see võeti, hing vaid jäeti. ▫ Mantu, to paņēma, pliku [~ tikai] dvēseli atstāja. Ta eņtš jeng āndiz jarā sīe tīekõks. Ta andis oma hinge selle tööga. ▫ Viņš atdeva savu sirdi šim darbam. Ta jetīz eņtš jeng sīņõ. Ta jättis oma elu sinna. ▫ Viņš atstāja tur savu dvēseli. Alā võttõ seļļizt pattõ eņtš jeng pǟlõ! Ära võta sellist pattu oma hinge peale! ▫ Neuzņemies tādu grēku uz sirds! Ī’ž eņtš jengõ sa viedād ja je’lsõ sa ūod. Ise oma hinge sa vead ja elus sa oled. ▫ Pats savu garu tu velc, un dzīvs tu esi. Ānda mi’n jengõn armõ, la’z se jeng võigõ jengõ! Anna mu hingele rahu, et see hing võiks hingata! ▫ Dod manai dvēselei mieru, lai tā dvēsele var elpot! Ma laskūb si’n jeng ulzõ. Ma lasen su hinge välja. ▫ Es tevi nogalināšu [~ izlaidīšu tavu dvēseli ārā]. KK77; KK77b
(b) hing, hingetõmme, hingus ▫ elpa - jengõ vie’ddõ sisse hingata ▫ ievilkt elpu; jengõ võttõ hinge tagasi tõmmata ▫ atvilkt elpu
- Jeng īeb vi’zzõ. Hing jääb kinni. ▫ Elpa aizraujas. U’m pidāmõst jeng vizās. Tuleb pidada hinge kinni. ▫ Jāaiztur elpa. Ta kie’vtõb eņtš jeng ulzõ. Ta köhib oma hinge välja. ▫ Viņš izklepo savu elpu ārā. Ä’b sǭ jengõ tagān. Ei saa hinge tagasi. ▫ Nevar atgūt elpu. Jengõ viedīz, ne’i vȯ’ļ kärmi kurks. Hingas sügavalt sisse, nii oli kärbes kurgus. ▫ [Kā] ieelpoja, tā bija muša rīklē. Pe’rri jeng lekš ne’i pa pitkāld. Viimne hingetõmme läks nii pikalt. ▫ Pēdējā ieelpa bija tāda garāka. KK77a
(c) hing, hingeline ▫ dvēsele, cilvēks - jēngõd|āiga hingedeaeg ▫ veļu laiks
- jelābi jeng ~ je’lsõ jeng elav hing ▫ dzīva dvēsele 498.2
- Täs ä’b ūo mitī’dtõ jengõ. Siin pole mitte ühtki [elavat] hinge. ▫ Te nav nevienas dvēseles.
|
jõvām *157 s
(a) hea, headus ▫ labums, labestība - Se ä’b ūo mingi jõvām. See ei ole midagi head. ▫ Tas nav nekas labs.
(b) kasu, hüve ▫ labums, ieguvums - Kakš jõvāmtõ umīțigid ä’b või tǭ’dõ. Kaht head ometi ei või tahta. ▫ Divas labas lietas taču nevar gribēt. A’mmõ jõvāmt ä’b või tǭ’dõ. Kõike head ei saa tahta. ▫ Visu labumu nevar gribēt. Mingi jõvām u’m oppimizõn. Mis kasu on õppimisest. ▫ Kāds labums ir no mācīšanās. Jämp u’m se, kis mu’rtõb set, la’z sǭgõ lītiz āigalizt jõvāmt. Rumal on see, kes hoolitseb vaid, et saaks lühiajalist kasu. ▫ Muļķis ir tas, kurš rūpējas tikai, lai gūtu īslaicīgu labumu. Se ä’b ānda jõvāmtõ. . See ei anna kasu. ▫ Tas nedod labumu. J81; KK78b28; J14; J16
(c) vara(ndus) ▫ labums, manta - Tikkiž mi’n jõvām suodā aigiz kadīz. Kõik mu vara läks sõja ajal kaduma. ▫ Visa mana manta kara laikā pazuda.
|
kajāgõz *181 s kajakas ▫ kaija (Larus) - Kajāgõd set ouŗõbõd. Kajakad vaid kisavad. ▫ Kaijas tikai kliedz. KK78a59
|
kämpiļțõ ¤53 vt
(a) lohakalt teha ▫ nekārtīgi darīt
(b) vusserdada ▫ nemākulīgi strādāt, čakarēties = kǟ’mõrtõ- Ta ä’b mūošta, ta set kämpiļțõb. Ta ei oska, ta vaid vusserdab. ▫ Viņš neprot, viņš tikai čakarējas.
(c) pusida ▫ tūļāties |
klaštõ ¤31 vt sirvida ▫ šķirstīt - Lē’ḑi klaštūb suormõdõks. Lehti sirvitakse sõrmedega. ▫ Lapas šķirsta ar pirkstiem. Ä’b ta lu’g, ta set klaštūb. Ei ta loe, ta vaid sirvib. ▫ Viņš nelasa, viņš tikai šķirsta. KK78a59
|
kunkstõ ¤53 vi haliseda ▫ kunkstēt - Zārka jūrs vȱikabõd ja kunkstõbõd ī’ž eņtšõks, ne’i ku zǟl u’m. Kirstu juures oiatakse ja halisetakse omaette, nii et kahju on. ▫ Pie zārka vaid un kunkst pie sevis, tā ka žēl ir.
|
lāškandõ ¤53 vi laiselda ▫ slinkot, laiskoties ≈ lāiskandõ- Mikīļ sǟ’lõ set lāškandõb. Mikīļ seal vaid laiskleb ▫ Miķelis tur tikai laiskojas. J16
|
lõuglõ 1 ¤58 vi
(a) libiseda ▫ slīdēt, noslīdēt - Astāb i’lzõ, lõuglõb ja võib sa’ddõ mǭ’zõ. Ronib üles, libiseb ja võib kukkuda maha. ▫ Kāpj augšā, paslīd un var nokrist zemē. Jālgad li’bštõbõd, ī’ž ä’b mõtlõ, kui ta lõuglõb mǭ’zõ. Jalad libisevad, ise ei mõtle, et libiseb maha. ▫ Kājas slīd, pats nedomā, ka viņš noslīd lejā. Ku ildõst lõuglõb, si’z set lõuglõb. Kui ülevalt libiseb, siis vaid libiseb. ▫ Ja no augšas slīd, tad tikai slīd. Jālga lõugliz. Jalg libises maha. ▫ Kāja noslīdēja. Tarīļ lõugliz kä’dst ulzõ. Taldrik libises käest. ▫ Šķīvis izslīdēja no rokām. KK78a67
(b) sujuda ▫ sekties, veikties |
ma’g *74 s
(a) kõht ▫ vēders - sūr ma’g suur kõht ▫ liels vēders; tijā ma’g tühi kõht ▫ tukšs vēders; ma’g ne’iku kuoț je’dsõ kõht nagu kott ees ▫ vēders kā maiss priekšā 79/5; KK77 a
- Mi’nnõn u’m ma’g täuž. Mul on kõht täis. ▫ Man ir vēders pilns. Ma’g ä’b lǟ’ le’bbõ. Kõht on kinni [~ ei lähe läbi]. ▫ Vēders ir aizcietējis [~ neiet cauri]. Sīen ju tegīž u’m sūr ma’g. Sellel on ju jälle suur kõht. ▫ Tai jau atkal ir liels vēders. Ma u’m ma’g pǟl mǭsõ. Ma olen kõhuli maas. ▫ Es esmu uz vēdera zemē. Rištīng īeb ja’mdõks, ta kazātõb siedā ma’ggõ set. Inimene läheb paksuks, ta kasvatab seda kõhtu vaid. ▫ Cilvēks kļūst resns, viņš tik audzē to vēderu. Sūold at ma’gsõ. Sooled on kõhus. ▫ Zarnas ir vēderā. Ma’g u’m täuž ne’iku būnga. Kõht on täis nagu trumm. ▫ Vēders ir pilns kā bungas. KK77 a; KK78a20
(b) magu ▫ kuņģis (anat.) - magūdta’ggi ro’ugõz kõhunääre, pankreas ▫ aizkuņģa dziedzeris; magūd limānǭ’gõ ro’ugõd mao limaskesta näärmed ▫ kuņģa gļotādas dziedzeri
|
mēļ *215 s
(a) meel, aru ▫ prāts, uzskats - mi’nnõn u’m jõvā mēļ mul on hea meel ▫ man ir labs prāts; mīel parāntimi meeleparandus ▫ labošanās, atgriešanās uz pareizā ceļa; mīeldõ parāntõ meelt parandada ▫ laboties, atgriezties uz pareizā ceļa; mīel pierāst meele järgi ▫ pa prātam; mingizõn mīel pie’rrõ tī’edõ kellegi meele järgi teha ▫ izdarīt kādam pa prātam; mīel pie’rrõ vȱlda meele pärast olla, meeldida ▫ būt pa prātam; mīelõ pānda meelde tuletada ▫ atgādināt; vastõ mīeldõ vȱlda vastumeelt olla ▫ būt nepatīkamam; mi’n mīelstõ minu meelest ▫ manuprāt; ä’b lǟ’ ī’dtõ mīeldõ ei lähe ühes meeles ▫ neiet vienprātīgi Jh14.26; KK78.3; Mk1.4; KK77 a; Ap2.38
(b) meel, mälu ▫ prāts, atmiņa - mīelõ īedõ meelde jääda ▫ palikt prātā; mīelõ jettõ ~ mīelõ pānda meelde jätta ▫ paturēt prātā; mīelõ tūlda ~ mīelõ rabāgõ meelde tulla ~ meelde turgatada ▫ ienākt prātā; mīelsõ pi’ddõ meeles pidada ▫ paturēt prātā; mīelsõ pī’lõ meeles seista ▫ stāvēt prātā; mīelsõ vȱlda meeles olla ▫ būt prātā; mīelstõ jarā u’nnõ meelest ära unustada ▫ aizmirst KK78.3
- Se lekš ulzõ mi’n mīelstõ. See läks mul meelest ära [~ välja mu meelest]. ▫ Tas man izgāja no prāta. Ku midāgõst set tu’ļ mīelõ, kītiz: mi’nnõn tu’ļ pǟ’zõ. Kui miski vaid tuli meelde, ütles: mulle tuli pähe. ▫ Kad kaut kas ienāca prātā, teica: man ienāca galvā. KK77 a
(c) aru, mõistus ▫ prāts, saprāts - piški mēļ lühike [~ pisike] aru ▫ mazs prāts; mīel jū’rõ tūlda mõistusele tulla ▫ nākt pie prāta; ne’iku īlma mīeldõ nagu ilma mõistuseta ▫ kā bez prāta; mīelstõ ullõ vȱlda arust ära olla ▫ būt bez prāta; mīelstõ vāldiž īedõ ~ mīelstõ vāldiž sǭdõ arust ilma jääda ▫ palikt bez prāta; pigā-tagā mīelstõ vāldiž peaaegu arust ära ▫ gandrīz bez prāta; mēļi sie’ggõ mõistust segi ajada ▫ jaukt prātus KK77 a; 14Ro1; 85/1
- Mēļ u’m jarā, ä’b ūo riktig. Mõistus on ära, ei ole korras. ▫ Prāts ir projām, nav riktīgs. Mēļ josābiz jarā. Mõistus eksis ära. ▫ Prāts apjuka. Mēļ kadūb jarā. Mõistus kaob ära. ▫ Prāts pazūd. Piški mēļ u’m sīen, kis u’m aššõ uskiji. Lühike aru on sellel, kes on kiire uskuja. ▫ Īss prāts ir tam, kurš ātri notic. Ma te’i īž eņtš mīelstõ, mitikš i’z ānda nõ’vvõ. Ma tegin ise oma aruga, ükski ei andnud nõu. ▫ Es darīju pats ar savu prātu, neviens nedeva padomu. Tä’mmõn ä’b ūo mīeldõ je’mmit. Tal ei ole enam mõistust. ▫ Viņam vairs nav prāta. Ta u’m järāndiz eņtš mīelstõ. Ta on oma arust ära. ▫ Viņš ir sajucis prātā. Ta a’ilõb ne’iku īlma mīeldõ sīe naiz tagān. Ta jookseb nagu arutu selle naise järel. ▫ Viņš skrien tai sievietei pakaļ kā bez prāta. KK77 a; 86a50
(d) meel, tuju ▫ prāts, oma - jõvā mēļ hea meel, hea tuju ▫ labs prāts, laba oma; kõ’zzi mēļ paha tuju ▫ slikta oma; mēļ ne’iku tūļ pū’gõb tuju nii, nagu tuul puhub ▫ noskaņojums tāds, kā vējš pūš
(e) meel, aisting ▫ prāts, maņa - vīž mīeldõ viis meelt ▫ piecas maņas
(f) meelsus ▫ pārliecība, uzskati - Valstõn vastūksnikā ä’b ūo sīesõ mīelsõ. Riigivastane ei ole selles meelsuses. ▫ Valsts pretinieks nav tādos uzskatos.
|
mengiļtõ ¤53 vi janditada ▫ dauzīties - Ta set mengiļtõb. Ta vaid janditab. ▫ Viņš tikai dauzās. Lapst set mengiļtõbõd. Lapsed vaid janditavad. ▫ Bērni tikai dauzās. KK78b1
|
mõtlõ 1 ¤59 vt mõelda ▫ domāt - tagān mõtlõ järele mõelda ▫ pārdomāt; le’bbõ mõtlõ läbi mõelda ▫ apdomāt
- Ta mõtlõb eņtš mõtkõdõks midāgõst. Ta mõtleb endamisi midagi. ▫ Viņš domā kaut ko savā nodabā. Ta mõtliz seļļiži mõtkidi. Ta mõtles selliseid mõtteid. ▫ Viņš domāja tādas domas. Ta i’ļ mi’n set mõtlõb. Ta mõtleb vaid minust. ▫ Viņš domā tikai par mani. Ta mõtlõb mi’n pǟl. Ta mõtleb minule. ▫ Viņš domā par mani. KK78b2; J15
|
mudžīņtõ 2 ¤53 vi sehkendada, õiendada ▫ rosīties, ņemties - Ta ī’ds kūožõs set mudžīņtõb, agā ä’b nǟ, mis ta vȯlks jarā tī’end. Ta ühes kohas vaid õiendab, aga ei näe, mis ta oleks ära teinud. ▫ Viņš vienā vietā tikai rosās, bet neredz, ko viņš būtu izdarījis. KK78
|
mu’idlõ ¤60 vi
(a) naeratada, muheleda ▫ smaidīt - Rištīng rǭžki mu’idlõb, viedāb na’grõmiz pūolõ. Inimene raasuke muheleb, veab naermise poole. ▫ Cilvēks nedaudz pasmaida, velk uz smiešanās pusi. KK78
(b) muiata ▫ smīnēt - Se set mu’idliz ī’d rǭz. See vaid muhatas ühe raasukese. ▫ Tas tikai nedaudz pasmīnēja. J15
|
nī’gõrtõ 2 ¤54 vi jälestust tekitada ▫ izraisīt pretīgumu - Ta nī’gõrtõb set. Ta tekitab vaid jälestust. ▫ Viņš tikai izraisa pretīgumu. KK78b6
|
norātimi *200 s kuivendamine, kuivaks nõristamine ▫ nosusināšana - Piškimizt jougūd kȭlbatõbõd set nītõd ja tarād norātimizõks. Väiksemaid jõgesid kasutatakse vaid niitude ja aedade kuivendamiseks. ▫ Mazākas upītes izmanto tikai pļavu un lauku nosusināšanai. E IC
|
nužīņtõ ¤53 vi pusida ▫ noņemties, nopūlēties - Amādõn ä’b viedāst, ta sǟ’l nužīņtõb je’ddõpēḑõn. Kõigil ei edene, ta seal pusib edasi. ▫ Visiem neveicas, viņš tur pūlas tālāk. Ī’ds kūožõs set nužīņtõb, agā ä’b nǟ’, mis ta vȯlks jarā tī’end. Ühes kohas vaid pusib, aga ei paista, mis ta oleks ära teinud. ▫ Vienā vietā tikai noņemas, bet neredz, ko viņš būtu izdarījis. KK78b68
|
ņäugõ ¤49 vt nämmutada, nätsutada ▫ košļāt = ņammõ, ņämmõ- Ma ņäugõb set, ä’b sīe jarā. Ma nätsutan vaid, ei söö ära. ▫ Es tikai košļāju, neapēdu. KK78b9
|
pǟ *14 s
(a) pea ▫ galva - pǟ sidām pealagi ▫ galvvidus; kievām pǟ terane pea ▫ viegla galva; pǭļaz pǟ ne’iku būnga paljas pea nagu trumm ▫ plika galva kā bungas; sangdõ pǟ paks, tuim pea ▫ grūta galva; täuž pǟ täis pea ~ purjus pea ▫ pilna galva ~ piedzēries; tijā pǟ tühi pea ▫ tukša galva; vizā pǟ kõva pea ▫ cieta galva; pǟ kī’lõks pānda pead panti panna ▫ likt galvu ķīlā; pǟ īrgõb rinkõ lǟ’dõ pea hakkab ringi käima ▫ galva sāk reibt; pǟ kīerõb (~ lǟ’b immar) pea käib ringi ▫ galva reibst; pǟ ȭ’gõb pea õhkab ▫ galva svilst; pǟ pȯdūb pea valutab ▫ galva sāp; pǟ ja’ggõ pitkīm pea jagu pikem ▫ par galvas tiesu garāks; pǟ mǭ’zõ võttõ pea maha võtta ▫ nocirst [~ noņemt] galvu; pǟdõ kǭ’tõ pead kaotada ▫ pazaudēt galvu; pǟdõ pistõ a’jjõ pead püsti ajada ▫ izsliet galvu; pǟdõ pie’zzõ pead pesta ▫ mazgāt galvu; pǟdõ murdõ pead murda ▫ lauzīt galvu; pǟdõ sie’ggõ pead segi ajada ▫ sagrozīt galvu; pǟdõ vȯtšõ pead otsida [~ peast täisid otsida] ▫ meklēt utis galvā; midēgõst pǟ’zõ võttõ midagi pähe võtta ▫ ieņemt kaut ko galvā; pǟsõ ne’iku siprikkizt lǟ’bõd peas nagu sipelgad jooksevad ▫ galvā skrien kā skudriņas; pǟsõ tēḑi vȯtšõ peast täisid otsida ▫ meklēt utis galvā; pǟstõ jālgad sǭņi ka’žži peast jalgadeni märg ▫ slapjš no galvas līdz kājām; pǟstõ oppõ pähe õppida ▫ mācīties no galvas; pǟstõ tieudõ peast teada ▫ zināt no galvas; ī’d pǟ jo kuordõ ku sinā ühe pea jagu pikem [~ kõrgem] kui sina ▫ par galvas tiesu garāks nekā tu; jõvāst pǟst heast peast ▫ no laba prāta; kibārt pǟ’zõ pānda kübarat pähe panna ▫ uzlikt cepuri galvā; kibār u’m pǟs kübar on peas ▫ cepure ir galvā; kibārt pǟstõ võttõ kübarat peast võtta ▫ noņemt cepuri; ne’iku pǟstõ võttõd nagu peast pühitud [~ võetud] ▫ kā no galvas izlidojis [~ izņemts]; tikkiž pǟstõ ulzõ pū’gdõd peast täiesti välja puhutud ▫ no galvas pavisam izlidojis [~ izpūsts] KK78; KK77; PK88.22; KK77 a
- Pǟ sǭb jarā sie’gdõd – tuoi siegūb jarā. Pea aetakse segi – teine ajab segi. ▫ Galva tiek apmulsināta – otrs apmulsina. Pǟ u’m kǭ’dkȭrdiņ. Pea on norus [~ kahekorra]. ▫ Galva ir nokārta [~ divkārši]. Pǟ u’m mǭsõ. Pea on norgus. ▫ Galva ir zemē. Pǟ u’m rȭmsõ, pǟ kīerõb, pǟ lǟ’b immõrõ. Pea on segi, pead pööritab, pea käib ringi. ▫ Galva ir sajukusi, galva reibst, galva iet uz riņķi. Pǟ u’m sangdõ. Pea on tuim [~ paks]. ▫ Galva ir trula [~ bieza]. Pǟ u’m täuž tūldõ, si’z u’m pǟ kievām, ä’b ūo sizāl riktig sva’rrõ. Pea on tuult täis, siis on pea kerge, ei ole sees õiget kaalu. ▫ Galva ir pilna vēja, tad galva ir viegla, nav iekšā īsta svara. Tä’mmõn u’m vizā pǟ, ta mittõ midāgõst ä’b või jarā oppõ. Tal on kõva pea, ta ei või mitte midagi ära õppida. ▫ Viņam ir grūta galva, viņš neko nevar iemācīties. Mi’n pǟ ä’b pidā vizās. Mu pea ei pea kinni. ▫ Man galvā neturas [~ galva netur ciet]. Mi’n pūogan u’m ne’iku kanāmunā pǟ: immõrkouți, attõ ibūkst ja bokāa’bbõnd kummiš kaņtšõ, set lȭga pǭļaz. Mu pojal on pea nagu kanamuna: ümmargune, on juuksed ja sokuhabe kummaski küljes, vaid lõug on paljas. ▫ Manam dēlam galva ir kā vistas ola: apaļa, mati un vaigubārda ir abās pusēs, tikai zods ir pliks. Sa võid eņtš pǟ jarā andõ sīe ažā je’dstõ. Sa võid oma pea ära anda selle asja eest. ▫ Tu vari savu galvu dot par to lietu. Mis tä’mmõn u’m pǟ’zõ lǟ’nd? – ku tuoi mõtliz seļļizt, mis ä’b ūo. Mis talle on pähe läinud? – kui teine mõtles [välja] midagi sellist, mida ei ole. ▫ Kas viņam galvā ienācis? – ja otrs ir izdomājis kaut ko tādu, kā nav. Se u’m mi’n pǟsõ ne’i ku ikškõrdikš (~ ne’iku ve’ž). See on mu peas nagu ükskordüks (~ nagu vesi). ▫ Tas man galvā ir kā reizrēķins (~ kā ūdens). Kērkõd pǟsõ, pietūkst lōlabõd. Kilgid peas, valet laulavad. ▫ Circeņi galvā, melus dzied. Ma tī’eb eņtš pǟstõ tä’m. Ma teen selle omast peast. ▫ Es taisu to no savas galvas. Ta u’m pǟstõ ra’btõd. Ta on peast koputatud. ▫ Viņš ir galvā pasists. Ku sa pǟkõks maksād, si’z sa ūod bäs pǟtõ; ne’i sa võid īedõ bäs pǟdõ. Kui sa peaga maksad, siis sa oled ilma peata; nii sa võid jääda ilma peata. ▫ Ja tu ar galvu maksā, tad tu esi bez galvas; tā tu vari palikt bez galvas. Alā a’il pǟkõks sainõ (~ tu’llõ)! Ära jookse peaga [vastu] seina (~ tulle)! ▫ Neskrien ar galvu sienā (~ ugunī)! Ta u’m bäs pǟtõ. Ta on ilma peata. ▫ Viņš ir bez galvas. KK77 a; 86.36
(b) pea, ots ▫ spals - veis pǟ noapea ▫ naža spals
- Duņtšõn u’m pǟ. Pussil on pea. ▫ Duncim ir spals. KK77 a
(c) (lina)kupar ▫ pogaļa - pieksīz pǟd jarā kupardati ▫ noplūca pogaļas
(d) pea, loom ▫ galva, lops - Mits pǟdõ u’m tä’d kǭŗas? Mitu pead on teie karjas? ▫ Cik galvu ir jūsu ganāmpulkā? EIVf
|
pǟlõ 3 adv
(a) üle, alles ▫ pāri - pǟlõ īedõ alles jääda ~ üle jääda ▫ palikt pāri
- Ikš tīepǟva set pǟlõ ei. Üks tööpäev vaid jäi alles. ▫ Viena darbadiena tikai palika pāri. Līediz pǟgiņ nēḑi, mis vȯ’ļt pǟlõ īend tūoitõgõst. Leiti palju neid, mis olid toidust üle jäänud. ▫ Atrada daudz tās [atliekas], kas bija palikušas pāri no ēdiena. J8; 152.2/10
(b) kohal, peal, üle ▫ virs EVII |
pä’zzõ ¤29 vi
(a) pääseda ▫ tikt, iekļūt, izkļūt, izglābties - le’bbõ pä’zzõ läbi pääseda ▫ tikt cauri; si’zzõl pä’zzõ sisse pääseda ▫ tikt iekšā; ulzõ pä’zzõ välja pääseda ▫ izkļūt; vāldiž pä’zzõ lahti pääseda ▫ tikt vaļā; sīlmad aldõ je’dspēḑõn pä’zzõ silma alt ära pääseda ▫ aizmukt no acīm J16
- Ma päzūb jarā si’n jūstõ. Ma pääsen ära sinu juurest. ▫ Es tieku projām no tevis. Kui set tä’mstõ vāldiņ päzūb. Kuidas vaid temast lahti saab. ▫ Ka tik no viņa tiek vaļā. Ma i’z pä’z eksam jū’r. Ma ei pääsenud eksamile. ▫ Es nepiekļuvu pie eksāmena. Kuŗŗõtēji ä’b pä’z strǭipstõ. Kurjategija ei pääse karistusest. ▫ Noziedznieks neizglābsies no soda. Ma ä’b pä’z paldīņ tūlda. Ma ei pääse praegu tulema. ▫ Es netieku patlaban atnākt. Ta päzīz jarā urgõm. Ta pääses põgenema. ▫ Viņam izdevās aizbēgt. Tämpõ ä’b pä’z sȭidam. Täna ei pääse sõudma. ▫ Šodien netiek airēt. J22; KK78b22; KK78b23
(b) sattuda ▫ nokļūt, nonākt - Kalāmī’e vīļa päzīz ūtrop vazār alā. Kaluri vara sattus oksjonihaamri alla. ▫ Zvejnieka manta nonāca zem āmura. 2L2
|
pēțõ ¤53 vt
(a) vaadelda, uurida ▫ aplūkot, pētīt - Rištīng midāgõst pēțõb, mis se u’m pa ažā. Inimene vaatleb midagi, mis asi see on. ▫ Cilvēks aplūko kaut ko, kas tā ir par lietu. Sīlmadõks set pēțõb siedā, kädūdõks kīerõb un kǭļõb, mis se u’m pa ažā. Silmadega vaid vaatleb seda, kätega keerab ja katsub, mis asi see on. ▫ Ar acīm tikai to aplūko, ar rokām griež un aptausta, kas tā ir par lietu KK78
(b) uurida ▫ pētīt >tuņšlõ- sidāmḑi pēțõ südameid uurida ▫ pētīt sirdis; i’lzõ pē’țõ välja selgitada, välja uurida ▫ izdibināt 8Ro27
|
pieksāmi *200 s peksmine ▫ pēršana - Pieksāmi set pierz pǟlõz u’m. Peksmine on vaid tagumiku peale. ▫ Pēršana ir tikai uz dibena.
|
piekslimi *200 s hulkumine ▫ blandīšanās, klaiņošana - Tä’mmõn set piekslimi u’m mīelsõ. Tal on vaid hulkumine meeles. ▫ Viņam tikai blandīšanās ir prātā.
|
pitkālõz adv
(a) pikali, lamaskil ▫ guļus, garšļaukus = pitkāl- pitkālõz vȱlda pikali olla ▫ būt garšļaukus; pitkālõz ma’ggõ pikali lamada ▫ gulēt garšļaukus
- Set ku sǭb pitkālõz, si’z u’m tuļīnõz jo kievām. Kui vaid saab pikali, siis on kohe kergem. ▫ Ja tik tiek guļus, tad tūlīt ir vieglāk. KK78b11
(b) pikali, lamaskile ▫ guļus (virziens), garšļaukus (virziens) = pitkõl- pitkālõz pānda (~ eitõ) pikali heita ▫ nolikties (~ nomesties) garšļaukus; pitkālõz ra’bbõ pikali lüüa ▫ notriekt guļus; pitkālõz sa’ddõ pikali kukkuda ▫ nokrist garšļaukus KK78b41
|
plo’ggõ ¤29 vt rikkuda ▫ izbojāt - Rištīng plogūb set jelāmiz jarā, rištīng midāgõst ä’b mõttõl. Inimene rikub vaid elu ära, inimene midagi ei mõtle. ▫ Cilvēks tikai izbojā dzīvi, cilvēks neko nedomā. KK78b17
|
plorīņțõ ¤53 vt lorada ▫ melst - Ta set plorīņțõb, mittõ mingizt pidūgt ä’b ūo, siedā ä’b või uskõ. Ta vaid lorab, mitte mingit tõepõhja ei ole, seda ei või uskuda. ▫ Viņš tikai melš, nav nekāda pamata, tam nevar ticēt. KK78b17
|
pļäkstõ ¤53 vt pläkutada ▫ pļāpāt, pļerkstēt - Ta pļäkstõb ī’dtõ pļäkstõmõst set. Ta pläkutab üht pläkutamist vaid. ▫ Viņš tikai pļāpā vienā pļāpāšanā. KK78b18
|
pļotskõ ¤55 vi
(a) soperdada ▫ pļeckāties - Ta set pļotskõb; tīedõ ta tī’eb, se ä’b ūo mingi tīe, se u’m set pļotskõmi. Ta vaid soperdab; tööd ta teeb, see ei ole mingi töö, vaid soperdamine. ▫ Viņš tikai pļeckājas; darbu viņš dara, tas nav nekāds darbs, tā ir tikai pļeckāšanās. KK78b17
(b) plötserdada ▫ pļeckāt - Ku mǭļtõb, ä’b ūo knaš, ta set pļotskõb. Kui värvib, pole ilus, ta vaid plötserdab. ▫ Kad mālē, nav skaisti, viņš tikai pļeckā. KK78b17
|
pūtõ 1 ¤53 vt puududa, puudu olla või tulla ▫ trūkt, pietrūkt K85- Mis si’nnõn pūtõb? Mis sul puudu on? ▫ Kā tev trūkst? Tūndizmõ set siedā, ku pūtõb kuotā. Tundsime vaid seda, et puudub kodu. ▫ Jutām tikai to, ka pietrūkst māju. Pūtõb midāgõzt, u’m vajāg jū’rõ. Midagi puudub, on vaja juurde. ▫ Kaut kā pietrūkst, vajag klāt. Rǭ’ pūtiz jarā. Raha tuli puudu. ▫ Naudas pietrūka. Algõ pūtõg jarā tä’ddõn ja mä’ddõn. Ärgu tulgu puudu teil ja meil. ▫ Lai nepietrūkst jums un mums. KK78b22; VS37; 86.52; Mt25.9
|
rumāltõ ¤53 vi
(a) reostada ▫ piegružot - Šoffõrd rumāltõbõd mõtsād tǟdõks. Autojuhid reostavad metsad täis. ▫ Šoferi piegružo pilnus mežus.
(b) sodida ▫ ķēpāties - Sa set rumāltõd, sa ä’d mūošta tī’edõ. Sina vaid sodid, sa ei oska teha. ▫ Tu tikai ķēpājies, tu neproti darīt.
|
ružīņțõ ¤53 vt torkida ▫ bakstīt - Sa set ružīņțõd tǟnda. Sa vaid torgid teda. ▫ Tu viņu tikai baksti. KK78b26
|
sǟ’lõ adv seal ▫ tur ~ sǟ’lõz; = sǟ’l- Mikīļ sǟ’lõ set lāškandõb. Mikīļ seal vaid laiskleb. ▫ Miķelis tur tikai laiskojas. Sǟ’lõz ikš skūolopātiji sai eņtšõn mǭkabāl. Seal üks kooliõpetaja sai enesele maatüki. ▫ Tur viens skolotājs dabūja sev zemesgabalu. J16; 152.2/9
|
set 2 adv aina, vaid, muudkui ▫ vien, arvien, tik - U’m jõbā āiga ma’ggõm lǟ’dõ, agā polākõz set lugūb. On juba aeg magama minna, poiss aga muudkui loeb. ▫ Ir jau laiks iet gulēt, bet zēns arvien lasa. Poiški set magīz ī’d. Poiss ainult magas aina. ▫ Zēns tik gulēja vien. Tu’l set tǟnõ! Tule aga siia. ▫ Nāc vien šurp. Mis sǟ’l, la’z set läkkõ! Mis seal ikka, muudkui lase käia! ▫ Ko tur daudz, lai tik iet!
|
set 3 knj
(a) ainult, vaid ▫ tikai - Munt pȯiškizt magīzt, set ikš i’z ma’g. Teised poisid magasid, ainult üks ei maganud. ▫ Citi zēni gulēja, tikai viens negulēja. Vaņțõl, ku set pi’ņ ä’b jāmsta! Vaata, et vaid koer ei hammusta! ▫ Skaties, ka tikai suns neiekož! KK78.3
(b) vaid, aina, ainuüksi, muudkui ▫ tik, taču, vien = set|ku- Ma vȯlks nēḑi pieksõn, set nēḑi vȯ’ļ pǟgiņ. Ma oleksin neid peksnud, kuid neid oli palju. ▫ Es būtu viņus sitis, taču viņu bija daudz.
|
sīemn|āiga *33 s
(a) söök, söögipoolis ▫ ēdiens, pārtika - sigā (~ sigād) sīemnāiga seasöök ▫ cūkēdiens KK78
- Sīemnāiga lopīz. Söök sai otsa. ▫ Ēdiens beidzās. Seļļi sīemnāiga ä’b lǟ kurkstõ mǭ’zõ. Selline söök ei lähe kurgust alla. ▫ Tāds ēdiens neiet pa rīkli lejā. Sigā sīemnāiga u’m švakkõ: se set u’m seļļi sigād sīemnāiga. Seasöök on vilets: see on vaid selline seasöök. ▫ Cūkēdiens ir slikts: tas ir tikai tāds cūku ēdiens. Ma panāb sīemnāiga vi’zzõ, algõ kärmizt läkkõd si’zzõl. Ma katan söögi kinni, ärgu kärbsed mingu sisse. ▫ Es pārklāju ēdienu, lai mušas neiet iekšā. KK78; KK78a70
(b) roog, toit ▫ ēdiens, ēdienreize - ma’gḑi sīemnāiga magustoit ▫ saldais ēdiens 86a2
- Tämpõ lȭinastāigal vȯ’ļtõ kuolm sīemnaigõ. Täna lõunal oli kolm rooga. ▫ Šodien pusdienās bija trīs ēdieni.
|
sīlma *34 s
(a) silm ▫ acs - siļmõz vaņțlõ silma vaadata ▫ skatīties acīs; siļmi pilktõ (~ piltõ) silmi pilgutada ▫ mirkšķināt acis; brūnizt, tumšizt sīlmad pruunid tumedad silmad ▫ brūnas, tumšas acis; knaššõd si’ņņizt sīlmad ilusad sinised silmad ▫ skaistas zilas acis; märgizt sīlmadõks rähmaste silmadega ▫ ar pūžņojošām acīm; vizās sīlmadõks kinnisilmi ▫ ar aizvērtām acīm; sīlmad je’dsõ un tagān silmad ees ja taga ▫ acis priekšā un aizmugurē ; sīlmad pu’nnizt nemē ǟrgan (~ särgõn) silmad punased kui härjal (~ särjel) ▫ sarkanas acis kā vērsim (~ raudai); mustād sīlmad ne’i ka tšigīņõn, ä’b tǭ’ nǟ’dõ mustad silmad nagu mustlasel, ei taha näha ▫ melnas acis kā čigānam, negrib redzēt; sūrd sīlmad ne’iku būndald suured silmad nagu võitoosid ▫ lielas acis kā sviesta ķērnes; sīlmad ne’iku kaššõn silmad nagu kassil ▫ acis kā kaķim; ve’žžizt sīlmad nemē ilgõlapsõn vesised silmad kui hülgepojal ▫ slapjas acis kā ronēnam; siļmšt sǭņi vȭlgidi silmini võlgades ▫ parādi līdz acīm; siļmi mǭ’zõ ra’bbõ silmi maha lüüa ▫ nodurt acis; siļmi kīerõ silmi jõllitada ▫ bolīt acis; siļmi la’gtõ suuri silmi teha ▫ ieplest acis; kǭ’d sīlma va’izõ jettõ kahe silma vahele jätta ▫ nepamanīt [~ atstāt starp divām acīm]; siļmi pie’zzõ silmi pesta ▫ mazgāt acis; mingiz pǟl siļmi eitõ kellelegi silma heita ▫ mest uz kādu acis; mittõ siļmšti ä’b laskõ mitte silmist lasta ▫ neizlaist no acīm; nēļa sīlma allõ nelja silma all ▫ zem četrām acīm; nemē pīrgal sīlmas nagu pind silmas ▫ kā skabarga acī; siļmiz sa’ddõ silma torgata [~ silmi sadada] ▫ durties acīs; sīlma sīlma, āmbaz ambõ vastõ silm silma, hammas hamba vastu ▫ acs pret aci, zobs pret zobu; sīlmas pi’ddõ silmas pidada ▫ ņemt vērā; sīlmad pǟl sa’ddõ silmili kukkuda ▫ nokrist uz acīm 79/5; KK77
- Sīlmad kārtabõd sieldõmtõ. Silmad kardavad valgust. ▫ Acis baidās gaismas. Sīlmad attõ īezõ vizās. Silmad on öösel kinni. ▫ Acis naktī ir ciet. Ma laskūb set sīlmad vi’zzõ. Ma lasen vaid silmad kinni. ▫ Es tik aizveru acis. Ku sa panād sīlmad vi’zzõ, si’z sa ä’d tǭ’ nǟ’dõ, pīkstõd vi’zzõ. Kui sa paned silmad kinni, siis sa ei taha näha, pigistad kinni. ▫ Ja tu aizver acis, tad tu negribi redzēt, aizmiedz acis. Si’z tulāb u’ņ, ku sīlmad lǟ’bõd vi’zzõ. Siis tuleb uni, kui silmad lähevad kinni. ▫ Tad nāk miegs, kad acis krīt ciet. Si’z ku rǟkõb, kītõb, ku sīlmad attõ vie’d si’zāl. Siis kui nutetakse, öeldakse, et silmad on vees. ▫ Tad, kad raud, saka, ka acis ir ūdenī. Vaņțõl mi’nnõn siļmiz! Vaata mulle silma! ▫ Skaties man acīs! Ta ä’b lask mīnda sīlmad aldõst ulzõ. Ta ei lase mind silma alt välja. ▫ Viņš neizlaiž mani no acīm. Ta u’m amād ro’vd sīlmad allõ. Ta on kõigi inimeste silme all. ▫ Viņš ir visu cilvēku acu priekšā. Ku pǟ pȯdūb, si’z īeb sīlmad je’dsõ mustāks, kõzāks īeb kērabizõks. Kui pea valutab, läheb silmade ees mustaks, vihaga läheb kirjuks. ▫ Ja galva sāp, tad acu priekšā sametas melns, niknumā metas raibs. Mi’nnõn u’m u’d sīlmad je’dsõ, un pu’nnizt kärmizt attõ. Mul on udu silmade ees ja on punased kärbsed. ▫ Man ir migla acu priekšā, un ir sarkanas mušas. Jedspē’ḑõn mi’n sīlmad je’dst! Ära mu silmist [~ silmade eest]! ▫ Prom no manām acīm! Se u’m mi’n sīlma pie’rrõ – knaš, mis mi’nnõn mīeldõb. See on mu silma järgi – ilus, mis mulle meeldib. ▫ Tas ir man pa prātam [~ pēc manas acs] – skaists, kas man patīk. Eņtš sīlma u’m izānd. Oma silm on kuningas [~ peremees]. ▫ Paša acis neviļ [~ paša acs ir kungs]. Sīlmad īebõd kērabizõks sīe pǟvaks (~ pǟva kä’dsõ). Silmad lähevad kirjuks selle päiksega (~ päikse käes). ▫ Acis kļūst raibas ar to sauli (~ tajā saulē). Mēg rõkāndizmõ sīlma sīlma vastõ. Me rääkisime silmitsi [~ silm silma vastu]. ▫ Mēs sarunājāmies aci pret aci. Irmõn at sūrd sīlmad. Hirmul on suured silmad. ▫ Bailēm ir lielas acis. Ta ä’b kāndat mīnda mittõ sīlma tutkāmõs. Ta ei salli mind silmaotsaski. ▫ Viņš neieredz mani ne acu galā. Ta pīkstiz sīlma vi’zzõ: si’z ne’i sieldõ ä’b nǟ. Ta pigistas silma kinni: siis nii selgesti ei näe. ▫ Viņš piemiedza aci: tad tik skaidri neredz. Sa pa’ņd sīlmad tä’mmõn pǟ’zõ – ku ta i’z nǟ, sa kītizt un ta mūoštiz. Sa panid silmad talle pähe – kui ta ei näinud, sa ütlesid ja ta mõistis. ▫ Tu parādīji viņam [~ ieliki viņam acis galvā] – ja viņš neredzēja, tu pateici, un viņš saprata. Ma ä’b usk eņtš siļmi. Ma ei usu oma silmi. ▫ Es neticu savām acīm. Sīlmadõn lǟ’b pǭ’mi pūol pǟlõ. Silmadel läheb pahupool peale. ▫ Acis izgriežas otrādi. Ta eņtš siļmi blikštiņtõb – sīlmadõks rõkāndõb. Ta pilgutab oma silmi – räägib silmadega. ▫ Viņš mirkšķina savas acis – runā ar acīm. Alā pū’gõ põrmõ siļmiz! Ära aja [~ puhu] prügi [~ tolmu] silma! ▫ Nepūt miglu [~ putekļus] acīs! Ma laskīz tä’m ulzõ siļmšti. Ma lasin ta silmist. ▫ Es izlaidu viņu no acīm. Ma si’n siļmšti jo lugīz. Ma juba lugesin sinu silmist. ▫ Es jau nolasīju no tavām acīm. Mi’n u’m jelāmõst tīedõ ja ī’d sīlmaks vakțõmõst tǟnda. Ma pean tegema tööd ja ühe silmaga valvama teda. ▫ Man jādara darbs un ar vienu aci jāpieskata viņš. KK77 a; KK77b
(b) silm, silmus, aas ▫ acs, valdziņš - sukā sīlma sukasilm ▫ zeķes valdziņš , võrgõ sīlma võrgusilm ▫ tīkla acs; sukān siļmi i’lzõ võttõ sukal silmi üles võtta ▫ uzņemt zeķei valdziņus
- U’m kuoŗŗõmõst sīlmad je’dsõ u’m pȯimõmõst sīlmad i’lzõ. Peab korjama enne silmad [vardale] ja peab võtma silmad üles. ▫ Jāsavāc vispirms valdziņi un jāuzceļ valdziņi. Sukā siļmšti arābõb ulzõ. Sukasilmad jooksevad [~ Sukk laguneb silmadest välja]. ▫ Zeķes valdziņi irst. KK78
(c) silm, tööriista varre- või niidiauk ▫ acs, caurums - kirrõ sīlma kirvesilm ▫ cirvja kāta caurums; nõ’ggõl sīlma nõelasilm ▫ adatas acs
|
sko’llõ 1 ¤52 vt loputada ▫ skalot - Vie’dkõks set sko’llõb; rīst si’zzõl valāb vietā ja si’z sko’llõb. Veega vaid loputatakse; riista sisse valatakse vett ja siis loputatakse. ▫ Ar ūdeni tikai skalo; traukā ielej ūdeni un tad skalo. Ma sko’lliz tǟnda. Ma loputasin seda. ▫ Es izskaloju to. KK78b30
|
slo’bbõrtõ ¤54 vt
(a) soperdada ▫ ķēpāties - Sa set slo’bbõrtõd, se mit midāgõst ä’b ūo, mis sa tī’ed. Sa vaid soperdad, see pole mitte midagi, mis sa teed. ▫ Tu tikai ķēpājies, tas nekas nav, ko tu dari. KK78b31
(b) lobistada ▫ pļeckāt - Sa kǭjkõks ka set slo’bbõrtõd sīemnaigõ. Sa lusikaga ka ainult lobistad sööki. ▫ Tu ar karoti arī tikai pļeckā ēdienu.
(c) lürpida, luristada ▫ strēbt |
slǭipõ ¤55 vi vedeleda, laiselda ▫ slaistīties - Sa set slǭipõd, lāškandõd. Sa vaid vedeled, laiskled. ▫ Tu tikai slaisties, laiskojies. KK78
|
sǭ’rgõ ¤51 vt hoida, valvata ▫ sargāt - Ta sǭ’rgõb eņtš nǭ’gõ. Ta hoiab oma nahka. ▫ Viņš sargā savu ādu. Ta sǭ’rgõb sīnda mi’n je’dstõ. Ta hoiab sind minu eest. ▫ Viņš sargā tevi no manis. Ta sǭ’rgõb flintõks, kui ä’b lask set. Ta valvab vintpüssiga, kui vaid ei lase [sellega]. ▫ Viņš sargā ar šauteni, ka tik nešauj. KK78b32
|
sõidõ ¤27 vt sõuda ▫ airēt - Lǭja si’z set lǟ’b, ku tǟnda airõdõks sȭidab. Paat siis vaid läheb, kui seda aerudega sõutakse. ▫ Laiva tikai tad iet, kad to ar airiem airē. Lǭjaks sȭidab. Paadiga sõutakse. ▫ Ar laivu airē. Kalāmī’ed sȭidabõd a’igõ. Kalurid sõuavad randa. ▫ Zvejnieki airē uz malu. Kalāmī’ed tǭ’bõd sõidõ i’lzpē’ḑõn, bet tūļ u’m vastõ. Kalurid tahavad sõuda üles, aga tuul on vastu. ▫ Zvejnieki grib airēt uz augšu, bet vējš ir pretī. KK78b28
|
sū 1 *12 s suu ▫ mute - piški, knaš, immõrgoutlimi sū ne’iku pūmpar ouk väike ilus ümmargune suu nagu nööpauk ▫ maza, skaista, apaļa mute kā pogas caurums; sūr, laigā sū ne’iku krupān suur lai suu nagu kärnkonnal ▫ liela, plata mute kā krupim; sū vāldiņ ne’iku krupān suu lahti nagu kärnkonnal ▫ mute vaļā kā krupim; sū vāldiņ kūldõ suu ammuli kuulata ▫ klausīties ieplēstu muti; perīņ sūdo rõkāndõ suud mööda rääkida ▫ runāt pa prātam [~ pa mutei]; sūdõ andõ suud anda ▫ skūpstīt, dot mutes; sūdõ brūikõ suud pruukida ▫ palaist muti, brūķēt muti; sūdõ pi’ddõ suud pidada ▫ turēt muti; sūdõ vi’zzõ pānda suud kinni panna ▫ aizvērt muti; ī’dstõ sūstõ ühest suust ▫ vienā mutē; pi’vst sū’zõ je’llõ peost suhu elada ▫ dzīvot no rokas mutē; sūst sū’zõ suust suhu ▫ no mutes mutē; ä’b võtā mittõ sū’zõ ei võta suu sissegi ▫ ne mutē neņem; ma’gḑiz sūkõks sīedõ suure suuga süüa ▫ ēst ar gardu muti; pūol sūkõks poole suuga ▫ pusbalsī [~ ar pusi mutes]; ne’iku ī’dstõ sūstõ nagu ühest suust ▫ kā vienā mutē KK77 a; KK77b
- Sū īeb tȭlzaks. Suu muutub paksuks [~ nüriks] [toomingamarjadest]. ▫ Mute notirpst [no ievogām]. Sū jūokšõb vietā. Suu jookseb vett. ▫ Slienas tek. Sū lǟ’b ne’iku su’dmaļ. Suu käib [~ läheb] nagu veski. ▫ Mute strādā kā sudmalas. Ta rõkāndõb, nemē sū vǭ’tõb. Ta räägib nii, et suu vahutab. ▫ Viņš runā ar putām uz lūpām [~ ka mute puto]. Si’n u’m sū ne’iku sandrokkõ täuž. Sul on suu nagu putru täis. ▫ Tev mute ir kā pilna ar putru. Pidā sū vāldiņ, la’z kärmi tulgõ si’zzõl! Pea suu lahti, las kärbes tuleb sisse! ▫ Turi muti vaļā, lai muša ienāk iekšā! Pa’n sū vi’zzõ! Pane suu kinni! ▫ Aizver muti! Pidā sū vizās, kärmizt līndabõd si’zzõl! Pea suu kinni, kärbsed lendavad sisse! ▫ Turi muti ciet, mušas ielidos iekšā! Sū u’m vizās ne’iku pierz. Suu on kinni nagu perse. ▫ Mute ir ciet kā dibens. Alā sa ku’ltõ eņtš sū jarā, sū ju ka kulūb! Ära sa kuluta oma suud ära, suu ju ka kulub! ▫ Nenodeldē savu muti, mute jau arī dilst! Pidā eņtš sūdõ (~ kīeldõ)! Pea oma suu (~ keel)! ▫ Turi savu muti (~ mēli)! Ne rõkāndizt ne’iku ī’dstõ sūstõ. Nad rääkisid nagu ühest suust. ▫ Viņi runāja kā vienā mutē. Mis sa ajād eņtš sūstõ ulzõ! – Mis rištīng mõtlõb, siedā ä’b või a’mmõ rõkāndõ. Mis sa ajad oma suust välja! – Kõike, mida inimene mõtleb, ei või rääkida. ▫ Ko tu dzen no savas mutes ārā! – Ko cilvēks domā, to visu nevar runāt. Ta rõkāndiz pūol sūkõks, knappõ võiž mȯistõ, kūlõb set, ku bobīkšõb. Ta rääkis poole suuga, napilt võis mõista, kuuleb vaid, et pobiseb. ▫ Viņš runāja pusbalsī [~ ar pusi mutes], knapi varēja saprast, dzird tik, ka murmina. Se vȯļļi seļļi sūkõks naizpūoļi. See olevat selline suuga naisterahvas. ▫ Tā esot tāda mutīga sieva. Jõvā sū, se u’m sūŗ rõkāndiji. Hea suu, see on suur rääkija. ▫ Laba mute, tas ir liels runātājs. Kis u’m sūŗ rõkāndiji, pietāji, sīen u’m laigā sū. Kes on suur rääkija, valetaja, sel on lai suu. ▫ Kas ir liels runātājs, melis, tam ir plata mute. Kis rõkāndiz pǟgiņ, kītiztõ, ä’b ūo sū pǟlõ sa’ddõn. Kes rääkis palju, öeldi, ei ole suu peale kukkunud. ▫ Kurš daudz runāja, [par to] teica, [ka] nav uz mutes kritis. Se u’m mi’nnõn sū pie’rrõ – mis u’m kievāmstiz rõkāndõ. See on mulle suu järgi – mis on kerge rääkida. ▫ Tas ir man pa mutei – kas ir viegli runājams. KK77 a; KK78; 79/5
|
su’g 1 *74 s
(a) sugu, sugupool ▫ dzimums - mȯ’lmõst su’gst mõlemast soost ▫ abu dzimumu
(b) sugu, grammatiline sugu ▫ dzimte (lingv.) - Līvõ kīelsõ ni’msõnān u’m set ikš su’g. Liivi keeles on nimisõnal vaid üks sugu. ▫ Lībiešu valodā lietvārdam ir tikai viena dzimte.
(c) hõim, rahvas ▫ cilts - līvõ su’gst liivi soost ▫ no lībiešu cilts
- Līvlizt at sūomõ-ugrõd su’g. Liivlased on soome-ugri hõim. ▫ Lībieši ir somugru cilts.
|
sūr *222 adj
(a) suur ▫ liels - sūr rištīng suur inimene ▫ liels cilvēks; sūŗim jagū suuremalt jaolt ▫ pa lielākai daļai
- Sūr tienāndõks! Suur tänu! ▫ Liels paldies!
(b) avar ▫ plašs - Hidroplānõd tū’oḑizt lindõ set pi’ds seļļiži kūožidi, kus attõ sūrd viedūd. Vesilennukid tohtisid lennata vaid mööda selliseid kohti, kus on suur vesi. ▫ Hidroplāni drīkstēja lidot tikai pa tādām vietām, kur ir plaši ūdeņi. E IE
(c) kõrk, ülbe ▫ iedomīgs - ēņtšta sūrõks tī’edõ kõrgiks muutuda ▫ kļūt iedomīgam 2Kr12.7
|
sūr|vadā *39 s suurnoot ▫ dižvads (mar.) - sūrvadā kuoț suurnooda pära ▫ dižvada maiss 86b12
- Vanāst vȯļļid set sīļkidi ve’jjõnd sūrvadāks. Vanasti olevat vaid räimi püütud suurnoodaga. ▫ Agrāk esot tikai siļķes zvejojuši ar dižvadu. Si’z vȯļļi vȯnd ne’i je’nnõ nēḑi aņgõŗi, ku vȯ’ļ kīskõn sūrvadā kuoț kațki ja aņgõrd tikkiž lekštõ. Siis oli olnud niipalju neid angerjaid, et oli kiskunud suurnooda pära katki ja angerjad läksid. ▫ Tad esot bijis tik daudz to zušu, ka pārplēsa [~ bija pārplēsis] dižvada maisu, un visi zuši aizgāja. D22; 86b12
|
šnaptõ ¤53 vi napsitada ▫ iedzert, iešņabot - Ma set rǭžki šnaptiz, bet pǟ u’m dullõnz. Ma vaid raasuke napsitasin, aga pea on segi. ▫ Es tikai drusku iešņaboju, bet galva ir dulla. KK78b32
|
štepsõltõ ¤53 vt stepslisse panna ▫ iespraust kontaktligzdā, ieštepselēt PK86- Pletīzõr, se set štepsõltõb sāina va’izõ si’llõ. Triikraud, see vaid pannakse stepslisse seina. ▫ Gludeklis, to tikai ieštepselē sienā. KK78b4
|
täppõ 2 ¤36 vt laenu anda ▫ aizdot, patapināt = täpīkšõ- Ma tä’mmõn täpūb set. Ma vaid laenan talle. ▫ Es viņam tikai aizdodu. KK78b48
|
toupõ ¤55 vt säästa, alal hoida, kokku hoida ▫ taupīt > ārmakstõ- Toupõb, rǭziņ set võtāb ja tī’eb tä’mstõ, jo’vstõ, vīļastõ, la’z ta kōgiņ tīekõg. Hoiab kokku, raasukese kaupa vaid võtab seda, jahu, vilja, las see kauem jätkuks. ▫ Taupa, mazliet tikai ņem un taisa no tā, no graudiem, labības, lai tās ilgāk pietiek. KK78b47
|
trankõ ¤47 vt ajada, peletada ▫ trenkt - Lūomõztõ trānkõb je’dspēḑõn. Loom aetakse minema. ▫ Dzīvnieku trenc projām. Irmkõks set trānkõb. Hirmuga vaid peletatakse. ▫ Ar bailēm tikai trenc. KK78
|
tū’oḑõ ¤57 va
(a) tohtida ▫ drīkstēt - tī’edõ tū’oḑõ teha tohtida ▫ drīkstēt darīt KK78b47
- Siedā ä’b tū’oḑ pūtõ. Seda ei tohi puutuda. ▫ To nedrīkst aiztikt. Hidroplānõd tū’oḑizt lindõ set pids seļļiži kūožidi, kus attõ sūrd viedūd. Vesilennukid tohtisid lennata vaid mööda selliseid kohti, kus on suur vesi. ▫ Hidroplāni drīkstēja lidot tikai pa tādām vietām, kur ir plaši ūdeņi. Sǟ’l ä’b tū’oḑiji jālgadõks mä’rrõ tī’edõ. Seal ei tohtivat jalgadega müra teha. ▫ Tur nedrīkstot ar kājām troksni taisīt. 152.2/10; E IE; J10
(b) julgeda ▫ iedrošināties |
tuoistiz 1 adv teiselt poolt ▫ no otras puses, otrādi, citādi - Agā tuoistiz ma mõtlõb, ku set se ä’b ūo mi’n pierāst vä’ggi pitkā riek. Aga teiselt poolt ma mõtlen, kui see vaid ei ole minu jaoks väga pikk tee. ▫ Bet, no otras puses, es domāju, ka tik manis dēļ tas nav ļoti garš ceļš.
|
ūška *47 s
(a) madu, uss ▫ čūska
(b) rästik ▫ odze (Vipera berus) - Ūškad attõ ne ūškad, kis jāmstabõd, vī’rizt, ja ma u’m nǟ’nd set nēḑi, kīen u’m se kõlā-kõlā trīp pi’ds sälgõ, ja tuoizt ūškad at ne kīd. Rästikud on need maod, kes hammustavad, kollased, ja ma olen näinud vaid neid, kellel on see siksaktriip mööda selga, ja teised maod on need nastikud. ▫ Odzes ir tās čūskas, kas kož, dzeltenas, un es esmu redzējis tikai tās, kurām ir tā zigzaga līnija pa muguru, un citas čūskas ir tie zalkši. 86a16
|
vi’l 1 *76 s
(a) jahedus ▫ vēsums - Ma ä’b kāndat vi’llõ. Ma ei kannata jahedust. ▫ Es nepanesu vēsumu.
(b) vari ▫ ēna - vi’llõ andõ varju anda, varjuga katta ▫ apēnot Hb9.5
- Ta kārtab eņtš vi’lstõ. Ta kardab oma varju. ▫ Viņš baidās no savas ēnas. Pū ētab vi’llõ. Puu heidab varju. ▫ Koks met ēnu. Eņtš vi’llõn i’ļļõ ä’b pä’z. Oma varjust üle ei pääse. ▫ Savai ēnai pāri netiek. Kūn set u’m vi’l, ku kū u’m vizāsõ, mingi pīla tulāb pǟlõ. Kuul on vaid [siis] vari, kui kuu on kinni, mingi pilv tuleb peale. ▫ Mēnesim ir ēna tikai [tad], ja mēness ir ciet, kāds mākonis uznāk virsū. KK78b51
|
vī’slõ ¤60 vi udutada ▫ smidzināt, līņāt - Vī’slõb set, pīenti vī’sõl. Udutab vaid, peenike uduvihm. ▫ Smidzina tikai, smalks lietus. KK78
|
vizāstiz adv kõvasti ▫ spēcīgi, stipri - kui vizāstiz set ī’d võižtõ kui kõvasti vaid võidi ▫ cik stipri vien varēja J22
|
vȯikõ ¤47 vi
(a) ohata ▫ nopūsties 8Ro22
(b) oiata ▫ vaidēt - Rujā rištīng vȱikõb. Haige inimene oigab. ▫ Slims cilvēks vaid.
|
vȭrõz|lejā *19 s liigliha ▫ audu granulācija, liekā gaļa (anat.) - Vȭrõzlejā ä’b kuost, bet kazāb si’zzõl. Liigliha ei parane, vaid kasvab sisse. ▫ Liekā gaļa nedzīst, bet ieaug iekšā. KK77 a
|
zārka *46 s kirst, puusärk, sark ▫ zārks - Zārka jūrs vȱikabõd ja kunkstõbõd īž eņtšõks ne’i, ku zǟl u’m. Kirstu juures oiatakse ja halisetakse omaette nii, et kahju on. ▫ Pie zārka vaid un kunkst savā nodabā tā, ka ir žēl. KK78
|
| Va’id *142+ Vaide ▫ Vaide (loc.) |
