eitõ 1 ¤21 vt heita, visata, paisata ▫ mest, mētāt - karrõ eitõ kakelda ▫ kauties; kivīdõks mǭ’zõ eitõ kividega surnuks visata ▫ nometāt ar akmeņiem; ki’vvõ eitõ kivi heita ▫ mest akmeni; kū’jõ eitõ kuhja panema ▫ mest kaudzi; lūomõ eitõ loomust heita ▫ mest tīklus [~ lomu]; mu’ddõ eitõ adruga väetada ▫ mēslot ar jūras mēsliem; rǭgidi eitõ hagu kokku visata ▫ samest žagarus; võrgidi eitõ võrku heita ▫ mest tīklus; leibõ eitõ ǭ’jõ leiba ahju panna ▫ iegrūst maizi krāsnī; kä’dkõks eitõ käega visata ▫ atmest ar roku; je’ddõ eitõ ette heita ▫ pārmest; ulzõ eitõ välja heita ▫ izmest Jh8.5; 79/3
- Pi’ņ, nī’emõ, i’bbi – ne ētizt karrõ. Koer, lehm, hobune – nemad ajasid karva. ▫ Suns, govs, zirgs – tie meta spalvu. Kanā ētab kǭridi. Kana sulgib. ▫ Vista met spalvas. Meynard sīegid ä’b ēta jarā eņtš je’ddõvõtāmiz. Meynard ometi ei hülga oma ettevõtmist. ▫ Meinards tomēr neatmet savu pasākumu. IK5
|
kanā *18 s kana ▫ vista (Gallus Gallus f. domestica) - kakš ka’nnõ kaks kana ▫ divas vistas; mitī’dtõ ka’nnõ mitte üht kana ▫ nevienas vistas
- Ta u’m nemē kanā pakkiļis. Ta on nagu kana takus. ▫ Viņš ir kā vista pakulās. Ta pidāb ka’ņdi. Ta peab kanu. ▫ Viņš tur vistas.
|
kandõ ¤27 vt
(a) kanda ▫ nest - ainõ, pūḑi, vietā, võrgidi kandõ heina, puid, vett, võrke kanda ▫ nest sienu, kokus, ūdeni, tīklus
- Ta kāndab mie’rrõ vietā. Ta kannab merre vett. ▫ Viņš nes uz jūru ūdeni. KK77b
(b) taluda ▫ paciest, panest - Tēg ät võit siedā paldiņ kandõ. Te ei suuda seda praegu taluda. ▫ Jūs to tagad nespējat panest. Jh16.12
(c) muneda ▫ dēt - Kanā kāndab. Kana muneb. ▫ Vista dēj. Kanā lǟ’b kāndam. Kana läheb munele. ▫ Vista iet dēt.
(d) kõrvaldada ▫ piesavināties - Ta, kui pūnga vȱidaji, kāndiz, mis sīn sai pandõd si’zzõl. Ta, kui kukruhoidja, kõrvaldas, mis sinna sisse sai pandud. ▫ Viņš kā maka turētājs piesavinājās, kas tajā bija ielikts iekšā. Jh12.6
|
ka’ņki *201 s kanapoeg, tibu ▫ cālis - Vaŗīkš vīž ī’d ka’ņkiz jedspēḑõn. Vares viis ühe kanapoja ära. ▫ Vārna aiznesa vienu cāli projām. Kanā odõb ka’ņkiži. Kana haub kanapoegi. ▫ Vista perē cāļus.
|
kǟrgastõ ¤53 vt kõõrutada ▫ kladzināt - Kanā kǟrgastõb, tǭ’b sīedõ. Kana kõõrutab, tahab süüa. ▫ Vista kladzina, grib ēst. KK78a64
|
klokšõ ¤34 vi kloksuda ▫ kladzināt - Kanā klokšūb. Kana kloksub. ▫ Vista kladzina. KK78a60
|
knǭbõ ¤49 vt nokkida ▫ knābāt - Kanā knǭbõb kukkiži, kärmiži. Kana nokib sitikaid, kärbseid. ▫ Vista knābā kukaiņus, mušas. KK78a5
|
kǭ’gštõ ¤54 vi kaagutada, kõõrutada ▫ kladzināt ≈ kǭ’kštõ- Kanā kǭ’gštõb. Kana kaagutab. ▫ Vista kladzina.
|
kǭkštõ ¤53 vi kaagutada, kõõrutada ▫ kladzināt ≈ kǭ’gštõ- Kanā kǭkštõb, rīļõb . Kana kõõrutab, riidleb. ▫ Vista kladzina, rājas. KK78a61
|
lägāstõ ¤53 vi kisada (linnust) ▫ kliegt, brēkt (par putnu) - Lind lägāstõb. Lind kisab. ▫ Putns brēc. Kanā lägāstõb, kǭkštõb. Kana kisab, kaagutab. ▫ Vista kliedz, kladzina. KK78a76
|
oudiji *187 s hauduja ▫ perētājs - oudiji kanā hauduja kana ▫ vista perētāja
|
oudõ 1 ¤48 vt haududa, mune soojendada ▫ perēt - Kanā tǭ’b oudõ. Kana tahab haududa. ▫ Vista grib perēt. Kanā ōdõb kaņkiži kuolm nädīļt, amād sǭbõd ulzõ oudtõd. Kana haub kanapoegi kolm nädalat, kõik saavad välja hautud. ▫ Vista perē cāļus trīs nedēļas, visi tiek izperēti. KK78b9
|
pi’mdi *201 adj pime ▫ akls = pi’mdõ (b), so’ugdõ- Pi’mdi ne’iku kanā – ku u’m ämār, kanā si’z ä’b nǟ. Pime kui kana – kui on hämar, siis kana ei näe. ▫ Akls kā vista – ja ir krēsla, tad vista neredz. KK77 a
|
pi’mdõ *119 adj
(a) pime, tume ▫ tumšs - pi’mdõ īe pime öö ▫ tumša nakts; īeb pi’mdõ läheb pimedaks ▫ kļūst tumšs
- Ne’i pi’mdõ, ku mittõ suorm ä’b nǟ silmõ pānda. Nii pime, et ei näe sõrmegi silma panna ▫ Tik tumšs, ka dur vai ar pirkstu acī [~ neredz ne pirkstu acī ielikt]. Ne’i pi’mdõ ku ä’b nǟ mittõ suormõ nūolõ. Nii pime, et ei näe mitte sõrme noolida. ▫ Tik tumšs, ka neredz ne pirkstu nolaizīt. Ne’i pi’mdõ, ku siskā sīlmad pǟstõ ulzõ. Nii pime, et torka silmad peast välja. ▫ Tik tumšs, ka dur [vai] acis no galvas ārā. Ne’i u’m pi’mdõ, ku võtā sīlmad kä’ddõ. Nii pime on, et võta silmad kätte. ▫ Tik tumšs ir, ka ņem acis rokā. Ne’i pi’mdõks īeb se āiga. Nii pimedaks läheb see aeg. ▫ Tik tumšs kļūst šis laiks. KK77 a; KK77b; KK78
(b) pime ▫ akls = pi’mdi, so’ugdõ- ne’iku pi’mdõ kanā nagu pime kana ▫ kā akla vista KK78a21
- Pi’mdõ kanā līedab gro’udõzt. Pime kana leiab tera. ▫ Akla vista graudu atrod.
|
plotsõ ¤34 vi lösutada ▫ gulšņāt - Kanā plotsūb mǭ’zõ, plotsūb jālgadõn pǟlõ. Kana lösutab maas, lösutab jalgade peal. ▫ Vista gulšņā zemē, gulšņā uz kājām. KK78b17
|
plukkõ ¤36 vi karva vahetada, sulgida ▫ mest spalvu - Kanā plukūb jarā, kǭra lǟ’b jarā, ūž kǭra kazāb; ētab karrõ, kazātõb ūd pǟl tegīž. Kana sulgib, sulestik läheb ära, uus sulestik kasvab; heidab sulgi, kasvatab jälle uuesti. ▫ Vista met spalvu, spalva noiet nost, jauna spalva uzaug; met spalvu, audzē atkal jaunu. KK78b17
|
rakāndõ ¤53 vt rookida ▫ ķidāt - ka’ļdi rakāndõ kala rookida ▫ ķidāt zivis
- Ta rakāndõb kanā jarā. Ta roogib kana ära. ▫ Viņš izķidā vistu. KK78b23
|
tebīkšõ ¤55 vi siblida ▫ kašņāties - Kanā tebīkšõb, lǟ’b dū’obõ si’zzõl, a’rtõb dū’obõ jarā, tebīkšõb. Kana siblib, läheb peenrasse sisse, lõhub peenra ära, siblib. ▫ Vista kašņājas, iet dobē, izārda dobi, kašņājas. KK78b41
|
tierā 1 *39 s
(a) iva, tera ▫ grauds - Kanā līediz tie’rrõ. Kana leidis tera. ▫ Vista atrada graudu. Ī’d tierāks kanā ä’b ūo sīend. Ühest terast kana ei saa söönuks. ▫ Ar vienu graudu vista nav paēdusi. Kamā pierāst kīetiz vȯ’ddõr tie’rḑi. Kama jaoks keedeti odra ivasid. ▫ Pūtelim vārīja miežu graudus. Jǭrapē’gõn u’m sizāl tierā, mis ro’vzt at sīenõd. Järvepähklil on sees tera, mida inimesed on söönud. ▫ Ezerriekstam iekšā ir grauds, kuru cilvēki ir ēduši. 152.2/10
(b) teravili ▫ graudaugi, labība - Ma viedāb tie’rrõ. Ma vean vilja. ▫ Es vedu labību. 79/8
|
