a’bbõl adv appi, abis ▫ palīgā - a’bbõl kǟ’dõ abis käia ▫ doties palīgā; a’bbõl lǟ’dõ appi minna ▫ iet palīgā; a’bbõl nuttõ appi hüüda ▫ saukt palīgā; a’bbõl vȱlda olla abis ▫ būt palīgā
- A’bbõl! Appi! ▫ Palīgā! Ma võtīz tä’m eņtšõn a’bbõl. Ma võtsin ta enesele appi. ▫ Es paņēmu viņu sev palīgā. Ta kǟ’b muntõn a’bbõl. Ta käib teistel abis. ▫ Viņš dodas palīgā citiem. KK77 1
|
āina|lē’ḑ *147 s rohuleht ▫ zāles lapa - Āinalī’ed pǟl võib kastūgt vȱlda. Rohulehe peal võib kastet olla. ▫ Uz zāles lapas var būt rasa. 86.52
|
a’rgiļ 2 adv harali ▫ izplests - a’rgiļ vȱlda harali olla ▫ būt izplestam; sūormõd a’rgiļ sõrmed harali ▫ [ar] izplestiem pirkstiem
|
arm *94 s
(a) armastus ▫ mīlestība - izāmǭ arm isamaa-armastus ▫ tēvzemes mīlestība
- Pȯisõn u’m arm neitst vast. Poisil on armastus neiu vastu. ▫ Puisim ir mīlestība pret meiteni.
(b) rahu ▫ miers - armõ andõ rahule jätta ▫ likt mierā; armõ pi’ddõ rahu pidada ▫ turēt mieru; armõks vȱlda rahul olla ▫ būt mierā, būt apmierinātam
- Ni u’m ikškõrd arm mǭ pǟl. Nüüd on ükskord rahu maa peal. ▫ Nu ir vienreiz miers virs zemes.
|
ārmakstiji *187 adj kokkuhoidlik, säästlik ▫ taupīgs - ārmakstijizõn vȱlda kokkuhoidlik olla ▫ būt taupīgam
- Ta u’m ārmakstiji. Ta on kokkuhoidlik ▫ Viņš ir taupīgs.
|
ä’b|täudi *199 adj
(a) ebapiisav, mitteküllaldane ▫ nepietiekams
(b) ebatäielik, puudulik ▫ nepilnīgs = ä’b|täudli- Ä’btäudi võiks vȱlda se, mis ä’b ūo täutõd, ä’b täut mīeldõ, ä’b täut rǭ’dõ, ä’btäudzi. Puudulik võiks olla see, mis pole täielik, ei piisa mõistust, ei piisa raha, ebatäielik. ▫ Nepilnīgs varētu būt tas, kas nav piepildīts, nepietiek prāta, nepietiek naudas, nepilnīgs. 86a12
|
ät ¤62 va ei ▫ ne- - Tēg ät kūldõt. Te ei kuula. ▫ Jūs neklausāties. Tēg ät sȭitat mittõ stuņdõ mi’nkõks īņi virgs vȱlda. Teie ei suuda tundigi minuga koos ärkvel olla. ▫ Jūs nespējat ne stundu būt līdz ar mani nomodā.
|
bõ’ņdžõ ¤51 vi
(a) piriseda ▫ sīkt - Knoušõld bõ’ndžõbõd. Sääsed pirisevad. ▫ Odi sīc.
(b) põriseda, sumiseda ▫ dūkt - Rištīng lapst võibõd bõ’ņdžõ, vā’giž kuigõst eņtš va’is rõkāndõbõd, ne’i ku ä’b sǭ midēgõst arū; sǟ’l võib vȱlda rǭz īeldõ ka, bet sa kū’oḑõn arū ä’d sǭ, mis ne rõkāndõbõd. Inimlapsed võivad sumiseda, vaikselt kuidagi omavahel räägivad, nii et ei saa midagi aru; seal võib olla veidi häält kah, aga sa otse aru ei saa, mis nad räägivad. ▫ Cilvēkbērni var dūkt, klusi kaut kā savā starpā runā, tā ka neko nevar saprast; tur var būt arī nedaudz skaņas, bet tu tieši nevari saprast, ko viņi runā. Mie’dlinkizt ka bõ’ņdžõbõd; bõ’ņdžõbõd parmõd, kärmizt. Mesilased ka sumisevad; sumisevad parmud, kärbsed. ▫ Bites arī dūc; dūc dunduri, mušas. *156.1
|
grinā *39 adj pahur ▫ gražīgs - Ku läpš īeb grināks, īeb ä’bkūlizõks. Kui laps muutub pahuraks, muutub sõnakuulmatuks. ▫ Kad bērns kļūst gražīgs, kļūst nepaklausīgs. Sūr rištīng ka võib vȱlda grinā, seļļi, kis ä’b ūo tuoizkõks jõvā kuigõst. Suur inimene võib ka olla pahur, selline, kes ei ole teisega kuidagi hea. ▫ Liels cilvēks arī var būt gražīgs, tāds, kurš pret citu kaut kā nav labs. KK78a45; 86b11
|
gūnka *46 s krooge, volt ▫ kroka - gūnkas vȱlda krookis olla ▫ būt sakrokotam; gunkõ vie’ddõ krookida ▫ sakrokot; kakš gunkõ kaks krooget ▫ divas krokas KK78a45
- Ǭ’rõnd viedāb gunkõ, lānga le’bbõ ja viedāb. Riided veetakse krousi, niit läbi ja veetakse. ▫ Drēbes savelk krokā, diegu cauri un savelk. KK78a45
|
ī’d|a’mtiz adv kogu aeg ▫ arvien - Ta ī’da’mtiz võib vȱlda pasouļõs. Ta võib kogu aeg olla ilma peal. ▫ Viņš arvien var būt pasaulē. KK78
|
ī’ds|ku’bs adv üheskoos ▫ kopā, vienkop ≈ ī’dsõ|ku’bsõ- ī’dsku’bs vȱlda olla üheskoos ▫ būt kopā
- Ta jelīz īed-pǟvad ī’dsku’bs. Ta töötas ööd-päevad üheskoos. ▫ Viņš strādāja caurām dienām un naktīm [~ dienas un naktis kopā]. Mi’n u’m jõvā mēļ, ku sa tulād mä’dkõks ī’dsku’bs. Mul on hea meel, et sa tuled koos meiega. ▫ Man ir labs prāts, ka tu nāc kopā ar mums.
|
ī’ds|nõ’vs adv
(a) üksmeelselt ▫ vienprātīgi
(b) nõus, päri ▫ piekrītoši - ī’dsnõ’vs vȱlda päri olla ▫ piekrist
- Ma ä’b ūo sīekõks ī’dsnõ’vs. Ma ei ole sellega päri. ▫ Es tam nepiekrītu.
|
itki *199 adj nutune ▫ saraudāts, raudulīgs - Itki võib vȱlda rištīng, kis ī’dtõkabāl itkūb. Nutune võib olla inimene, kes ühtlugu nutab. ▫ Raudulīgs var būt cilvēks, kas arvien raud. Tie’gstõ ma nǟ’b, ku ta u’m itkõn, si’z ta u’m itki. Näoilmest ma näen, et ta on nutnud, siis ta on nutune. ▫ Pēc sejas es redzu, ka viņš ir raudājis, tad viņš ir saraudāts. Mūndakõrd ēļstõ ka tūndõb, ku ta u’m itkõn. Mõnikord häälest ka tunneb, et ta on nutnud. ▫ Reizēm pēc balss arī jūt, ka viņš ir raudājis. 86b13
|
ja’ggõl adv jaol ▫ iesaistīts - ja’ggõl vȱlda jaol või kohal olla ▫ piedalīties, būt iesaistītam E I
|
jālga *34 s jalg ▫ kāja - kīņḑõl|jālga küünlajalg ▫ svečturis; tikā|jālga pläru (omakeeratud suits) ▫ kazaskāja (paštīta cigarete)
- jālgad alā sǭdõ jalad alla saada ▫ nostāties uz kājām; jālgad alā lǟ’dõ jalgade alla sattuda ▫ paskriet zem kājām; jālgad allõ vȱlda jalgade all olla ▫ būt pa kājām; jālga pǟl sǭdõ jalgu alla saada ▫ tikt uz kājām; jālgad pǟl vȱlda liikvel olla ~ tagajalgadel olla ~ ärevil või vihane olla ▫ būt kustībā ~ būt uz kājām ~ būt satrauktam; jalgõ je’ddõ pānda jalga ette panna ▫ aizlikt kāju priekšā; jalgõ vȯidõ jalga hoida, kaitsta ▫ saudzēt kāju; jaļgi alā võttõ jalgu alla võtta ▫ celties kājās; ä’b võta jaļgi alā ei võta jalgu alla ▫ neceļas kājās; jaļgi kengõ jalgu kängitseda ▫ aut kājas; jaļgi pie’zzõ jalgu pesta ▫ mazgāt kājas; jaļgi pästõ jalgu lahti võtta ▫ noaut kājas; jaļgi (~ tagān) vie’ddõ jalgu (~ järele) vedada ▫ vilkt kājas; jaļgi vāldiņ pānda jalga lasta ▫ ņemt kājas pār pleciem; kõ’urõd jālgad ne’i ku kūokõd (~ raņtpūd) kõverad jalad nagu konksud (~ rangid) ▫ līkas kājas kā āķi (~ sakas); pīentõd jālgad ne’i ku štorkõn peenikesed jalad nagu toonekurel ▫ tievas kājas kā stārķim; sūŗ jālga ne’i ku ibīzõn suur jalg nagu hobusel ▫ liela kāja kā zirgam KK78a20
- Jālgad īebõd ku pūkabāld. Jalad muutuvad nagu puutükkideks. ▫ Kājas kļūst kā koka gabali. Jālgad ä’b kāndatõ – si’z ne ä’b ūotõ tierrõd. Jalad ei kanna – siis need ei ole terved. ▫ Kājas nenes – tad tās nav veselas. Ma tī’eb jālgad vāldiņ. Ma võtan jalad lahti. ▫ Es noauju kājas. Jālgad lǟ’bõd rištä’bbiz, sa ūod jarā jūobõn. Jalad lähevad risti, sa oled joobnud. ▫ Kājas iet šķērsām, tu esi iereibis. Ä’b või jālga je’ddõ pānda, tulīnõz sadāb! Ei või jalga ette panna, kohe kukub! ▫ Nevar likt kāju priekšā, tūlīt nokrīt! Pidā ibīz jalgõ! Pea hobuse jalga! ▫ Turi zirga kāju! I’bbi vȱidab jalgõ, jālga pȯdūb. Hobune hoiab jalga, jalg valutab. ▫ Zirgs saudzē kāju, kāja sāp. Mi’n u’m tä’m jaļgi paijõmõst. Ma pean ta jalgu paitama. ▫ Man ir jāglauda viņam kājas. I’bbi pȯtkāstõb jālgaks. Hobune lööb jalaga. ▫ Zirgs sper ar kāju. Ma lǟ’b jālgiņ (~ eņtš jālgadõks). Ma lähen jala (~ omil jalul). ▫ Es eju kājām (~ savām kājām). Jālgad ne’i smagād, ne’iku vȯlkstõ svināst tǟdõd. Jalad nii rasked nagu oleksid tina täis. ▫ Kājas tik smagas, it kā būtu pilnas svina. Ta pa’ņ jālgad vāldiņ. Ta laskis jalga. ▫ Viņš ņēma kājas pār pleciem. Ta võtāb jālgad sälgõ – ku ta ne’i kierdõ lǟ’b. Ta võtab jalad selga – kui ta nii nobedalt läheb. ▫ Viņš ņem kājas pār pleciem – ja viņš tā ātri iet. Mis sa jelād amād nēļa jālgaks lovāl! Mis sa aeled [~ elad] kõigi nelja jalaga voodil! ▫ Ko tu dzīvojies ar visām četrām kājām pa gultu! KK77a
|
jālgal adv jalul ▫ kājās - jālgal vȱlda jalul olla ▫ būt kājās
|
jemīņ adv
(a) rohkem, enam ▫ vairāk - Nēḑi võiž vȱlda jemīņ agā veitim. Neid võis olla rohkem või vähem. ▫ To varēja būt vairāk vai mazāk. Mä’d kilās si’gži kalāmī’ed vejīzt jemīņ brēțliži ä’bku sīļkidi. Meie külas sügisel kalurid püüdsid rohkem kilusid kui silke. ▫ Mūsu ciemā rudenī zvejnieki zvejoja vairāk brētliņas nekā reņģes. Se maksāb jemīņ. See maksab rohkem. ▫ Tas maksā vairāk.
(b) alles, kauem, enam ▫ vairs, ilgāk - Mūdõ jemīņ ä’b ūo, set sǭrad un tabār. Muud enam ei ole, ainult sarved ja saba. ▫ Cita vairs [nekā] nav, tikai ragi un aste. Ma jemīņ ä’b lǟ’. Ma enam ei lähe. ▫ Es vairs neiešu. Mis si’z jemīņ vȯ’dlõ! Mis siis enam oodata! ▫ Ko tur vairs gaidīt! KK77a; J14
|
joud *98 s
(a) jõud, jaks, ramm ▫ spēks, spars - joudõ kǭ’ļõ jõudu katsuda ▫ spēkoties ~ mēroties spēkiem; joudõ ku’bbõ jõudu koguda ▫ krāt spēkus; joudsõ vȱlda kehtida ▫ būt spēkā; ilmõ joudtõ īedõ jõuetuks jääda ▫ palikt bezpēcīgam 2L13
- Mi’n joud ä’b tu’l vastõ. Mu jõud ei käi vastu. ▫ Man pietrūkst spēka [~ mans spēks nenāk pretī]. Se lǟ’b i’ļ mi’n joud. See käib mul üle jõu. ▫ Tas ir pāri maniem spēkiem. Ta võtīz amā joud ku’bbõ, lekš tī’emõ amāl joudõl. Ta võttis kogu jõu kokku, läks tegema kõigest jõust. ▫ Viņš saņēma kopā visus spēkus, gāja darīt visiem spēkiem. Pūtiz jarā joudõ. Jõust tuli puudu. ▫ Pietrūka spēka. Se āndab joudõ jū’rõ. See annab jõudu juurde. ▫ Tas dod spēku klāt. Sīe tubā ta te’i eņtš joudkõks. Selle maja tegi ta omal jõul. ▫ Šo māju viņš uzcēla saviem spēkiem. KK77a
(b) vägi, võim ▫ spēks, vara - jumāl joud jumala vägi ▫ dieva vara; tu’lbizt jōdõd tulevased võimud ▫ nākamās varas Ro8.38; KK78b61
|
jūomiz|nǟlga *46 s janu ▫ slāpes - jūomiznǟlgas vȱlda janus olla. ▫ būt izslāpušam
- Mi’nnõn u’m jūomiznǟlga. Mul on janu. ▫ Man slāpst. Ma tūndiz jūomiznälgõ. Ma tundsin janu. ▫ Es jutu slāpes.
|
jūsõ 1 adv juures, käes ▫ klāt - jūsõ vȱlda juures olla ▫ būt klāt
- Ni u’m vȯnd lȭinagstāiga pigā jūsõ. Nüüd on lõunaaeg varsti käes olnud. ▫ Nu pusdienlaiks jau drīz bijis klāt. Līb ȭ’dõg jūsõ. Õhtu tuleb kätte. ▫ Vakars būs klāt. D18; KK78
|
kaibiji *187 s kaebaja ▫ sūdzētājs - Ma ä’b tǭ’ kaibijizõks vȱlda. Ma ei taha kaebajaks olla. ▫ Es negribu būt par sūdzētāju.
|
kāndam *159 s kandam, seljatäis ▫ nasta - kāndamt kandõ kandamit kanda ▫ nest nastu; kāndamõks vȱlda koormaks olla ▫ būt par nastu
- Ta lekš sūr kāndamõks sǟlgas. Ta läks suure kandamiga seljas. ▫ Viņš gāja ar lielu nastu mugurā. Ku u’m jumāl pand kāndam alā, si’z u’m kāndamõst. Kui jumal on pannud kandami alla, siis peab kandma. ▫ Ja dievs ir nolicis zem nastas, tad jānes. KK78
|
kaņmõz *179 s kalts, räbal ▫ skranda - Kaņmõd at seļļizt, mis at ne kāltsad, võibõd vȱlda ka vanād kīedõd. Räbalad on sellised, mis on need kaltsud, võivad olla ka vanad köied. ▫ Skrandas ir tādas, kas ir tās lupatas, var būt arī vecas virves. 86.50
|
kīebi 2 *199 adj palav ▫ karsts - kīebi āiga palav ilm ▫ karsts laiks
- Kīebi võib vȱlda mingi vīžkimdõ grǭdõ. Palav võib olla mõni viiskümmend kraadi. ▫ Karsts var būt kādi piecdesmit grādi. Mi’nnõn u’m kīebi. Mul on palav. ▫ Man ir karsts. PK88.9
|
kierdi *199 adj
(a) kiire, tempokas ▫ ātrs, straujš - kierdi jūokš kiire jooks ▫ ātrs skrējiens
(b) kiire, pakiline ▫ steidzams - kierdi ažā kiire asi ▫ steidzama lieta
- Ma sai kierdiz tīet. Ma sain kiire teate. ▫ Es saņēmu steidzamu ziņu.
(c) nobe, väle ▫ žigls, veikls - kierdi nemē nõ’ggõl nobe nagu nõel ▫ veikls kā adata
- Kierdi ta võib vȱlda tīe pǟlõ, kierdid sūormõd. Nobe võib ta olla tööle, nobedad sõrmed. ▫ Žigls viņš var būt darbā, veikli pirksti. Ma īeb tagān, ku ma ä’b ūo ne’i kierdi. Ma jään taha, sest ma ei ole nii nobe. ▫ Es palieku iepakaļ, es neesmu tik žigls. KK77a; 86.51
(d) virk ▫ čakls |
ki’l 4 adv küllalt ▫ pietiekami, gana - ki’l vȱlda küllalt olla, piisata ▫ būt gana
- Ni u’m ki’l! Nüüd on küllalt! ▫ Nu ir gana! Mä’ddõn u’m ki’l. Meile piisab. ▫ Mums ir gana.
|
kīļ 1 *99 s kiil -u ▫ ķīlis - pūstõ kīļ puust kiil ▫ koka ķīlis; roudi kīļ raudkiil ▫ dzelzs ķīlis
- Kīļõ võib a’jjõ sizzõl, si’z lǭ’gõb kațki, ku attõ seļļizt pūd, mis ä’b lǭ’gõtõ. Kiilu võib ajada sisse, siis lõhkeb katki, kui on selllised puud, mis ei lähe lõhki. ▫ Ķīli var dzīt iekšā, tad pārplīst, ja ir tādi koki, kas nepārskaldās. Kīļ ka võib vȱlda sǟl, kus ajāmõst u’m sizzõl, la’z nustāg jo’vtõb kȭr ju i’lzõ jo’vtõb ki’vvõn. Kiil võib olla ka seal, kus tuleb sisse ajada, et käsikivil tõsta pealiskivi ülespoole. ▫ Ķīlis var būt arī tur, kur jādzen iekšā, lai paceltu rokas dzirnavām maļamo akmeni augstāk. Ajāb kīļ si’zzõl, la’z ta riktig pīlõg. Aetakse kiil sisse, et ta õieti püsiks. ▫ Iedzen ķīli, lai tas pareizi stāvētu. Pǟgiņ kȭrdidi u’m, ku kīļ sadāb ulzõ. Palju kordi on, kui kiil kukub välja. ▫ Daudzreiz ir [tā], ka ķīlis izkrīt ārā. Panāb kīļ va’izõ, la’z tēg īegõd kõzīzõks. Pannakse kiil vahele, et te saaksite vihaseks. ▫ Ieliek ķīli starpā, lai jūs kļūtu nikni. KK77a; PK8821
|
kimp 2 *94 s
(a) kimbatus, kimp ▫ ķeza, sprukas - kimpõ īedõ kimpu [~ kimbatusse] jääda ▫ nokļūt ķezā; kimpõ pānda kimbatusse panna ▫ ievilkt ķezā; kimpõ sǭdõ kimbatusse sattuda ▫ iekulties ķezā; kimpsõ vȱlda kimpus [~ kimbatuses] olla ▫ būt sprukās
- Ma ei kimpõ, īeb ne’i ku vi’zzõ, ä’b sǭ vāldiņ. Ma jäin kimbatusse, jään nagu kinni, ei saa lahti. ▫ Es nonācu ķezā, palieku tā kā iestrēdzis, netieku vaļā. Ma panāb si’n kimpõ. Ma panen su kimbatusse. ▫ Es iedzenu tevi sprukās. KK77a
(b) pahandus ▫ nepatikšanas - Ma ei si’nkõks kimpõ, mēg rīdļõm. Ma jäin sinuga kimpu, me tülitseme. ▫ Es nonācu ar tevi nepatikšanās, mēs strīdamies.
(c) rahutus ▫ nemiers - nemē kimpõks i’ļļõ võttõd nagu rahutusest üle käidud ▫ kā nemiera pārņemts HG30
|
kīņtš *148 s küüs, küünis, sõrg ▫ nags - lejā|kīņtš nahkkabi (hobusel) ▫ ienadzis (zirgam); nī’emõ kīņtš lehma sõrg ▫ govs nags; kīndõd va’isõ vȱlda küüsis olla ▫ būs nagos; kīndõd va’izõ sǭdõ küüsi sattuda ▫ nonākt nagos; kīndõd va’istõ ulzõ sǭdõ küüsist pääseda ▫ izkļūt no nagiem; seļļizt kīndõd ne’i ku kaššõn sellised küüned nagu kassil ▫ tādi nagi kā kaķim KK78a14; KK78a20
- Kīndõd knaššõ ēdrikšõbõd. Küüned õitsevad ilusti. ▫ Nagi skaisti zied. Mustā verm u’m kīndõd allõ. Must värv on küünte all. ▫ Melna krāsa ir zem nagiem. Sūrd kīndõd attõ ne’i ku kuļļõn. Suured küüned on nagu kullil. ▫ Lieli nagi kā vanagam. Ma u’m tä’m kīndõd va’isõ; sūormõd ne’i vizās ä’b pidāt. Ma olen ta küünte vahel; sõrmed nii kinni ei hoia. ▫ Es esmu viņa nagos, pirksti tik stingri netur. Ta pidāb sīnda eņtš kīndõdõks. Ta hoiab sind [kinni] oma küüntega. ▫ Viņš tur tevi savos nagos. Sa ūod tikkiž eņtš kīndõdõks ku’bbõ kīskõn, mis si’nnõn u’m. Sa oled kõik oma küüntega kokku kraapinud, mis sul on. ▫ Tu esi visu ar saviem nagiem kopā sarausis, kas tev ir. KK77a
|
kitsāstiz adv kitsalt, napilt ▫ knapi, švaki - A’ž ne’i kitsāstiz vȯ’ļ lēbaks, kus si’z võiž vȱlda mingizt rikūzt. Kui nii napilt oli leiba, kus siis võis olla mingit rikkust. ▫ Ja tik knapi bija ar maizi, kur tad varēja būt kāda bagātība. 2L2
|
knap 1 *126 adj napp, väike ▫ mazs, knaps - Ǭ’rõnd at knappõd. Riided on väiksed. ▫ Drēbes ir mazas. Mi’n ǭ’rõnd at knappõks īenõd. Mu riided on väikseks jäänud. ▫ Manas drēbes ir palikušas par mazu. Knap võib vȱlda se, mis ä’b täud mi’n kä’ddõ. Napp võib olla see, mida minu kätte ei jätku. ▫ Knaps var būt tas, kas manas rokas nepiepilda. 86a53; 86a52
|
kost *80 s kost ▫ uzturs - kost pǟl vȱlda kostil olla ▫ būt pansijā
|
kukkõrõs adv nuppus, pungas ▫ pumpuros - kukkõrõs vȱlda nuppus olla, pungas olla ▫ būt pumpuros
|
kūldzi *199 adj kuulekas, sõnakuulelik ▫ paklausīgs ≈ kūlzi- kūldzi vȱlda kuulekas olla ▫ būt paklausīgam; kūldzizõks sǭdõ sõnakuulelikuks saada ▫ kļūt paklausīgam
|
kuo’dli 1 *201 s kodune (kodus elavate pereliikmete kohta) ▫ mājinieks - Se võib vȱlda tārpali lu’gdõbrǭntõz ka kuo’dliztõn. See võib olla tarvilik lugemisraamat ka kodustele. ▫ Tā var būt noderīga lasāmgrāmata arī mājiniekiem. JL
|
kuondõ 2 adv kodunt ▫ no mājām - kuondõ jarā vȱlda kodunt ära olla ▫ būt projām no mājām
- Ta lekš kuondõ ulzõ. Ta läks kodunt välja. ▫ Viņš izgāja no mājām.
|
lǟlam 1 *158 s raskus ▫ grūtība, smagums - lǟlamt tī’edõ raskusi tekitada ▫ sagādāt grūtības; lǟlamõks vȱlda koormaks (raskuseks) olla ▫ būt par apgrūtinājumu; lǟlamõdõks võikslõ raskustega võidelda ▫ cīnīties ar grūtībām; drukkimiz lǟlamõd ārdiņ trükiraskuste tõttu ▫ drukas grūtību dēļ KK77 a; K86
- Se lǟlam u’m kāndamõst. Seda raskust peab kandma. ▫ Tas smagums jānes. KK77 a
|
lǟlam 2 *158 adj
(a) raske, ränk ▫ grūts, smags - lǟlam i’lzāndami raske ülesanne ▫ grūts uzdevums; lǟlam pǟ raske pea ▫ grūta galva; lǟlam kāndam raske kandam ▫ smaga nasta; lǟlam tīe raske töö ▫ smags darbs; lǟlam ȭ’gt raske õhk ▫ sasmacis gaiss E IVe
(b) rase ▫ grūts, stāvoklī - lǟlam nai rase naine ▫ grūtniece; lǟlamd jālgad pǟl raskejalgne, rase ▫ uz grūtām kājām; lǟlamõks īedõ rasedaks jääda ▫ kļūt grūtai; lǟlamõn vȱlda rase olla ▫ būt grūtai
- Ta u’m lǟlam, ku ta vȯ’dlõb eņtšõn lapstā . Ta on rase, kui ta ootab enesele last. ▫ Viņa ir grūta, kad viņa gaida sev bērnu. KK77 a
(c) tiine ▫ grūsns - Jelāj u’m lǟlam, ku ta u’m vȯ’ddõltõb. Loom on tiine, kui ta ootab. ▫ Dzīvnieks ir grūsns, kad viņš ir gaidībās. KK77 a
|
le’bbõ 2 adv läbi ▫ cauri, galā - ī’dtuoizõks le’bbõ sǭdõ üksteisega läbi saada ▫ satikt vienam ar otru; le’bbõ a’jjõ läbi ajada ▫ izdzīt cauri; le’bbõ arrõ läbi arutada ▫ iztirzāt; le’bbõ ī’edõ läbi lõigata ▫ pārgriezt; le’b ja le’bbõ läbi ja läbi ▫ caur un cauri; le’bbõ je’llõ läbi elada ▫ pārdzīvot; le’bbõ kǟ’dõ läbi käia ▫ staigāt cauri; le’bbõ kǭ’ļõ läbi kobada ▫ iztaustīt; le’bbõ laskõ läbi lasta ▫ laist cauri; le’bbõ lu’ggõ läbi lugeda ▫ izlasīt; le’bbõ mõtlõ läbi mõtelda ▫ pārdomāt; le’bbõ murdõ läbi murda ▫ izlauzties cauri; le’bbõ nǟ’dõ läbi näha ▫ redzēt cauri; le’bbõ pa’llõ läbi põleda ▫ pārdegt; le’bbõ ra’bbõ läbi lüüa ▫ izsisties cauri; le’bbõ rõkandõ läbi rääkida ▫ pārrunāt; le’bbõ õ’vvõ läbi imbuda ▫ izsūkties cauri; le’bbõ sa’ddõ läbi kukkuda ▫ izkrist cauri; le’bbõ sǭdõ läbi ajada, toime tulla ▫ tikt galā, satikt; le’bbõ suoimõ läbi sõimata ▫ izlamāt; le’bbõ tī’edõ läbi töötada ▫ taisīt cauri; le’bbõ tilkõ läbi tilkuda ▫ pilēt cauri; le’bbõ va’itõ läbi kaaluda ▫ apsvērt; le’bbõ vaņtlõ läbi vaadata ▫ izskatīt; le’bbõ vīdõ läbi viia ▫ īstenot; le’bbõ vȱlda läbi saada ~ toime tulla ▫ būt cauri ~ tikt galā; le’bbõ vȯtšõ läbi otsida ▫ pārmeklēt KK78.3
- Sa li sīest mõtsāst le’bbõ! Sa mine sellest metsast läbi! ▫ Tu ej tam mežam cauri! Paldiņ lekštõ lambõdõn jālgad va’itist le’bbõ. Praegu läksid lammastel jalad [silla] vahedest läbi. ▫ Patlaban aitām kājas gāja cauri [tilta] spraugām. Sa lekšt jõugõmä’g le’bbõ. Sa läksid läbi liivamäe. ▫ Tu gāji caur smilšu kalnu. Ve’r tulāb le’b ǭ’rõn le’bbõ. Veri tuleb läbi riide läbi. ▫ Asinis sūcas cauri caur drēbi. Ku sa eņtšõks ūod le’bbõ, si’z u’m jõvīstõ, ä’b ūo tuoiz kä’dst ki’zzõmõst daļībtõ. Kui sa ise tuled toime, on hästi, ei pea teise käest osa küsima. ▫ Kad tu ar sevi tiec galā, ir labi, nav jāprasa citam dalība. Āiga u’m le’bbõ. Aeg on läbi. ▫ Laiks ir cauri. Tikkiž rǭ’ u’m le’bbõ. Kõik raha on [juba] läbi. ▫ Visa nauda [jau] ir cauri. Sīḑšt ä’b sǭ le’bbõ. Siit ei saa läbi. ▫ Te netiek cauri. Pȯrzõd īrgiztõ le’bbõ lǟ’dõ. Põrsastel läks kõht lahti [~ põrsad hakkasid läbi minema]. ▫ Sivēniem bija caurs vēders [~ sivēni sāka iet cauri]. Minā nǟb sīnda le’bbõ. Mina näen sind läbi. ▫ Es redzu tev cauri. KK77 a; KK78; J11; J14
|
le’žgõlim adv ligemal, lähemal ▫ tuvāk - le’žgõlim vȱlda ligemal olla ▫ būt tuvāk
|
lȭkald adv poollahti, praokil ▫ pusvirus - lȭkald vȱlda poollahti või praokil olla ▫ būt pusvirus
- Ukš ei lȭkald. Uks jäi poollahti. ▫ Durvis palika pusvirus. Ukš u’m lȭkald. Uks on poollahti. ▫ Durvis ir pusvirus. Alā jettõ lä’b lȭkald! Ära jäta akent poollahti! ▫ Neatstāj logu pusvirus!
|
luoiki *199 adj
(a) nõgus ▫ iedobē esošs - Mi’n izān ka vȯ’ļtõ seļļizt luoiklizt mǭd; tä’mmõn mūnda mǭ vȯ’ļ seļļi, ku sidām vȯ’ļ luoik ja aigād vȯ’ļtõ kuordõd. Mu isal ka olid sellised nõgusad maad; tal mõni maa oli selline, et keskpaik oli lohk ja ääred olid kõrged. ▫ Manam tēvam arī bija tādas iedobē [esošas] zemes; viņam daža zeme bija tāda, ka vidus bija lejā un malasbija augstas. 86.57
(b) lohklik ▫ grambains, ar iedobēm - Mǭ võib luoiki vȱlda. Maa võib olla lohklik. ▫ Zemesgabals var būt ar iedobēm. 86.57
|
luštīgõl 2 adv rõõmus ▫ priecīgi - luštīgõl vȱlda rõõmus olla ▫ būt priecīgam
- Ta u’m ne’i luštīgõl, ku īekõb la’ggõz. Ta on nii rõõmus, et hüppab lakke. ▫ Viņš ir tik priecīgs, ka lec griestos. KK77 a
|
mätskõz 1 *179 s käkerdis, pundar ▫ piņķeris - Mätskõd at mingizt seļļizt, kīen ä’b ūo õigizt nägū, seļļi ä’bvīți ažā; se võiks vȱlda pigā jegā ažā, mis ä’b ūo kȭrdal. Käkerdised on midagi sellist, millel ei ole õiget nägu, selline vormitu asi; see võiks olla peaaegu iga asi, mis ei ole korras. ▫ Piņķeri ir kādi tādi, kam nav īsta izskata, tāda bezveidīga lieta; tā varētu būt gandrīz ikviena lieta, kas nav kārtībā. 86.8
|
mēļ *215 s
(a) meel, aru ▫ prāts, uzskats - mi’nnõn u’m jõvā mēļ mul on hea meel ▫ man ir labs prāts; mīel parāntimi meeleparandus ▫ labošanās, atgriešanās uz pareizā ceļa; mīeldõ parāntõ meelt parandada ▫ laboties, atgriezties uz pareizā ceļa; mīel pierāst meele järgi ▫ pa prātam; mingizõn mīel pie’rrõ tī’edõ kellegi meele järgi teha ▫ izdarīt kādam pa prātam; mīel pie’rrõ vȱlda meele pärast olla, meeldida ▫ būt pa prātam; mīelõ pānda meelde tuletada ▫ atgādināt; vastõ mīeldõ vȱlda vastumeelt olla ▫ būt nepatīkamam; mi’n mīelstõ minu meelest ▫ manuprāt; ä’b lǟ’ ī’dtõ mīeldõ ei lähe ühes meeles ▫ neiet vienprātīgi Jh14.26; KK78.3; Mk1.4; KK77 a; Ap2.38
(b) meel, mälu ▫ prāts, atmiņa - mīelõ īedõ meelde jääda ▫ palikt prātā; mīelõ jettõ ~ mīelõ pānda meelde jätta ▫ paturēt prātā; mīelõ tūlda ~ mīelõ rabāgõ meelde tulla ~ meelde turgatada ▫ ienākt prātā; mīelsõ pi’ddõ meeles pidada ▫ paturēt prātā; mīelsõ pī’lõ meeles seista ▫ stāvēt prātā; mīelsõ vȱlda meeles olla ▫ būt prātā; mīelstõ jarā u’nnõ meelest ära unustada ▫ aizmirst KK78.3
- Se lekš ulzõ mi’n mīelstõ. See läks mul meelest ära [~ välja mu meelest]. ▫ Tas man izgāja no prāta. Ku midāgõst set tu’ļ mīelõ, kītiz: mi’nnõn tu’ļ pǟ’zõ. Kui miski vaid tuli meelde, ütles: mulle tuli pähe. ▫ Kad kaut kas ienāca prātā, teica: man ienāca galvā. KK77 a
(c) aru, mõistus ▫ prāts, saprāts - piški mēļ lühike [~ pisike] aru ▫ mazs prāts; mīel jū’rõ tūlda mõistusele tulla ▫ nākt pie prāta; ne’iku īlma mīeldõ nagu ilma mõistuseta ▫ kā bez prāta; mīelstõ ullõ vȱlda arust ära olla ▫ būt bez prāta; mīelstõ vāldiž īedõ ~ mīelstõ vāldiž sǭdõ arust ilma jääda ▫ palikt bez prāta; pigā-tagā mīelstõ vāldiž peaaegu arust ära ▫ gandrīz bez prāta; mēļi sie’ggõ mõistust segi ajada ▫ jaukt prātus KK77 a; 14Ro1; 85/1
- Mēļ u’m jarā, ä’b ūo riktig. Mõistus on ära, ei ole korras. ▫ Prāts ir projām, nav riktīgs. Mēļ josābiz jarā. Mõistus eksis ära. ▫ Prāts apjuka. Mēļ kadūb jarā. Mõistus kaob ära. ▫ Prāts pazūd. Piški mēļ u’m sīen, kis u’m aššõ uskiji. Lühike aru on sellel, kes on kiire uskuja. ▫ Īss prāts ir tam, kurš ātri notic. Ma te’i īž eņtš mīelstõ, mitikš i’z ānda nõ’vvõ. Ma tegin ise oma aruga, ükski ei andnud nõu. ▫ Es darīju pats ar savu prātu, neviens nedeva padomu. Tä’mmõn ä’b ūo mīeldõ je’mmit. Tal ei ole enam mõistust. ▫ Viņam vairs nav prāta. Ta u’m järāndiz eņtš mīelstõ. Ta on oma arust ära. ▫ Viņš ir sajucis prātā. Ta a’ilõb ne’iku īlma mīeldõ sīe naiz tagān. Ta jookseb nagu arutu selle naise järel. ▫ Viņš skrien tai sievietei pakaļ kā bez prāta. KK77 a; 86a50
(d) meel, tuju ▫ prāts, oma - jõvā mēļ hea meel, hea tuju ▫ labs prāts, laba oma; kõ’zzi mēļ paha tuju ▫ slikta oma; mēļ ne’iku tūļ pū’gõb tuju nii, nagu tuul puhub ▫ noskaņojums tāds, kā vējš pūš
(e) meel, aisting ▫ prāts, maņa - vīž mīeldõ viis meelt ▫ piecas maņas
(f) meelsus ▫ pārliecība, uzskati - Valstõn vastūksnikā ä’b ūo sīesõ mīelsõ. Riigivastane ei ole selles meelsuses. ▫ Valsts pretinieks nav tādos uzskatos.
|
mī’el adv mehel ▫ pie vīra - mī’el vȱlda mehel olla ▫ būt pie vīra
|
mis *1 pn
(a) mis ▫ kas, kurš (par nedzīvām būtnēm) - mis ... siedā mida ... seda ▫ jo ... jo E VII
- Mis? Mis? ▫ Ko? ~ Kas? Mis u’m? Mis on? ▫ Kas ir? Mis sa kītõd! Mis sa kostad! ▫ Ko tu neteiksi! Mis sǟ’l! Mis seal ikka! ▫ Ko tur! Mis sǟ’l rõkāndõ! Mis seal rääkida! ▫ Ko tur runāt! Mis mǭdõ tēg ja’ggõt? Mis maad te seal jagate? ▫ Ko jūs nevarat sadalīt? [~ Kādu zemi jūs dalāt]? Mis kōgim, siedā parīm. Mida kaugem, seda parem ▫ Jo tālāk – jo labāk. Siprikizt pǭ’dõ sizāl võib vȱlda mis ä’bmis. Sipelgapesa sees võib olla mida kõike. ▫ Skudru pūznī var būt viss kaut kas. 86.12
(b) kes ▫ kas, kurš (par dzīvām būtnēm) >kis- Ma võtīz sīe ve’ļ, mis minā ī’ž tǭ’ž. Ma võtsin selle venna, kelle ma ise tahtsin. ▫ Es ņēmu to brāli, kuru es pati gribēju. 152.1/8
|
mūod *125 s mood ▫ mode - mūodõ lǟ’dõ moodi minna ▫ nākt modē; mūodsõ vȱlda moes olla ▫ būt modē; mūod pierrõ ē’ḑõ moe järgi rõivastuda ▫ ģērbties pēc modes
|
mu’r *84 s
(a) kurbus ▫ skumjas, bēdas - sūr mu’r suur kurbus ▫ lielas skumjas; mu’r pierāst mure pärast ▫ aiz bēdām KK77 a
- Ta mu’rkõks eņtš ǭ’rõnd kīskiz kațki. Ta kiskus kurbusega oma riided katki. ▫ Viņš no bēdām saplēsa savas drēbes. Tǟnda u’m vȯ’zzõn sūr mu’r. Teda on tabanud suur mure. ▫ Viņu ir piemeklējušas lielas bēdas. KK77 a
(b) mure ▫ raizes, rūpes - mu’r i’ļ tä’m ~ mu’r tä’m pierāst mure tema pärast ▫ raizes par viņu; mu’rtõ pi’ddõ muretseda ▫ rūpēties; mu’rtõ tī’edõ muret teha ▫ sagādāt raizes; mu’rsõ vȱlda mures olla ▫ raizēties
- Tulāb se mu’r pǟlõ. Tuleb see mure peale. ▫ Nāk tās raizes virsū. Ku rištīngõn u’m sūr mu’r, si’z tä’mmõn võibõd eitõ pǟ’zõ teid, ja ne ka’ddõbõd jarā tegīž. Kui inimesel on suur mure, siis talle võivad pähe ilmuda täid ja need kaovad ära jälle. ▫ Ja cilvēkam ir lielas raizes, tad viņam galvā var iemesties utis, un tās atkal pazūd. Mikīļõst vȯ’ļ set mu’rtõ. Mikīļist oli ainult muret. ▫ No Miķeļa bija tikai raizes. Mi’nnõn u’m si’nkõks mu’rtõ. Mul on sinuga muret. ▫ Man ar tevi ir raizes. Sa mõtlõd, ku mi’n pierāst u’m mu’rtõ pi’dtõd. Sa mõtled, et minu pärast on muretsetud. ▫ Tu domā, ka par mani ir parūpējušies. Jǭņ tī’eb izān mu’rtõ. Jǭņ teeb isale muret. ▫ Jānis sagādā tēvam rūpes. KK77; KK77b; KK78; J16; PK88.22
|
na’ggõrtõb *160 s naerualune ▫ apsmejams - ätsmingizõn na’ggõrtõb vȱlda kellegi naerualuseks olla ▫ būt kādam par apsmieklu
|
nǟ’dõb *160 adj nähtav ▫ redzams - nǟ’dõb ja’g nähtav osa ▫ redzamā daļa; nǟ’dõb vȱlda nähtaval olla ▫ būt redzamam; nǟ’dõbõks sǭdõ nähtavale tulla ▫ kļūt redzamam; sīḑšt u’m nǟ’dõb, ku ... siit on näha, et ... ▫ no šejienes ir redzams, ka ... E3; K85
- Se u’m nǟ’dõb ne’iku pi’v pǟlõ. See on näha nagu peo peal. ▫ Tas ir redzams kā uz delnas. KK77 a
|
nǟlga 1 *46 s nälg ▫ bads - nǟlgas vȱlda näljas olla ▫ būt badā; nälgõ kūolõ nälga surra ▫ nomirt badā
- Nǟlga opātõb pǭțiri. Nälg õpetab palveid. ▫ Bads māca pātarus. Nägāļi u’m nǟlgas. Ablas on näljas. ▫ Rīma ir badā. Rištīng u’m nǟlgas ne’iku su’ž (~ pi’ņ). Inimene on näljas nagu hunt (~ koer). ▫ Cilvēks ir izbadējies kā vilks (~ suns). Ne’ije’n u’m nǟlgasõ, ku ma sīeks su’d ka jarā. Olen nii palju näljas, et sööksin ka hundi ära. ▫ Esmu tādā badā, ka es apēstu arī vilku. KK78a22; 86a66
|
nõ’v *122 s nõu ▫ padoms - ī’ds nõ’vs ühel nõul ▫ vienprātīgi; nõ’vvõ andõ nõu anda ▫ dot padomu; nõ’vvõ kizzõ nõu küsida ▫ vaicāt padomu; nõ’vvõ pi’ddõ nõu pidada ▫ apspriesties; nõ’vvõ võttõ seletada, arutleda ▫ apspriest; nõ’vs vȱlda nõus olla ▫ būt vienisprātis 1Kr2.13
- Amād, mits tä’m nõ’vs vȯ’ļt, āt laigāld pildõd ja ukkõ lǟ’nõd. Kõik, kui palju teda pooldasid, on laiali pillutatud ja hukka saanud. ▫ Visi, kas viņam piekrita, ir izklīdināti un gājuši bojā. Ap5.36
|
ovāri *200 adj avalik, tuntud ▫ publisks, zināms - Ta tǭ’b ī’ž ovāri vȱlda. Ta tahab ise tuntud olla. ▫ Viņš pats vēlas būt zināms. Jh6.4
|
ȭrbõ ¤49 vi hõõrduda, kuluda ▫ dilt, noberzties - jarā ȭrbõ läbi kuluda ▫ izdilt
- Bikšõraigā võib vȱlda jarā ȭrbõn. Püksireis võib olla läbi kulunud. ▫ Bikšu stara var būt izdilusi.
|
pat *79 s patt ▫ grēks - pattõ tī’edõ pattu teha ▫ grēkot; pattõ pe’ļļõ pattu teenida ▫ pelnīt grēkus; pattõ vie’ddõ patuteele viia ~ võrgutada ▫ ievest grēkā; patūd al vȱlda patu all olla, patune olla ▫ būt grēcīgam 3Ro9
- Vȯlks pat andõ. Oleks patt anda. ▫ Grēks būtu dot. Ta tī’eb tuoizkõks pattõ. Ta teeb teisega pattu. ▫ Viņš grēko ar otru. Patūd at andõks andtõd. Patud on andeks antud. ▫ Grēki ir piedoti. Sīestõ patstõ ma u’m pū’dõz. Sellest patust olen ma puhas. ▫ No šī grēka es esmu tīrs. EV14; KK78; KK77 a
|
pǟvaļikki *195 s päike ▫ saule = pǟva (b)- pǟvaļikīz kä’ds vȱlda päikse käes olla ▫ būt saulē; pǟvaļikīz pūolõ kīerõ päikse poole keerata ▫ pagriezties uz saules pusi
- Pǟvaļikki kūorbastõb. Päike kõrvetab. ▫ Saule dedzina. Pǟvaļikki lǟ’b luojõ. Päike loojub. ▫ Saule noriet. Pǟvaļikki kārgõb. Päike tõuseb. ▫ Saule lec. Läbūd at pǟvaļikīz pūol. Aknad on päikese poole. ▫ Logi ir saules pusē.
|
pitkālõz adv
(a) pikali, lamaskil ▫ guļus, garšļaukus = pitkāl- pitkālõz vȱlda pikali olla ▫ būt garšļaukus; pitkālõz ma’ggõ pikali lamada ▫ gulēt garšļaukus
- Set ku sǭb pitkālõz, si’z u’m tuļīnõz jo kievām. Kui vaid saab pikali, siis on kohe kergem. ▫ Ja tik tiek guļus, tad tūlīt ir vieglāk. KK78b11
(b) pikali, lamaskile ▫ guļus (virziens), garšļaukus (virziens) = pitkõl- pitkālõz pānda (~ eitõ) pikali heita ▫ nolikties (~ nomesties) garšļaukus; pitkālõz ra’bbõ pikali lüüa ▫ notriekt guļus; pitkālõz sa’ddõ pikali kukkuda ▫ nokrist garšļaukus KK78b41
|
pȭnkald adv pingul ▫ saspringti - pȭnkald vȱlda pingul olla ▫ būt saspringtam
|
pūold pop
(a) poolt, suunast ▫ no puses - jemā pūold su’g ema poolt sugulane ▫ radinieks no mātes puses
- Tūļ u’m pū’oj pūold Tuul on põhja poolt. ▫ Vējš ir no ziemeļu puses.
(b) poolt, eest ▫ par ~ pūoldõ- Kristus pūoldõ vȱlda Kristuse poolt olla ▫ turēties pie Kristus [~ būt Kristus pusē]; partij pūoldõ partei poolt ▫ par partiju 1Kr 1.12
|
pūol|nǟlgas adv poolnäljas ▫ pusbadā - pūolnǟlgas vȱlda poolnäljas olla ▫ būt pusbadā
|
rāngaz|vaŗž *113 s lõõg, ohelik ▫ pavada (etn.) ≈ rangõz|vaŗž- ibīzt rāngazvardst vi’zzõ pi’ddõ hobust ohelikust kinni hoida ▫ turēt zirgu aiz pavadas; ätsmingiz rāngazvard tutkāmõs vȱlda kellegi oheliku otsas olla ▫ būt kāda pavadā [~ kādas pavadas galā]
|
rindžliz adv rinnukil, rinnuli ▫ uz krūtīm - rindžliz vȱlda tuoizõn pǟlõ rinnukil teisel peal olla ▫ būt otram uz krūtīm; rindžliz lōda pǟl rinnuli laual ▫ ar krūtīm uz galda; rindžliz mǭ’zõ sa’ddõ rinnuli kukkuda ▫ nokrist uz krūtīm
|
rõkāndõ 1 ¤53 vt kõnelda, rääkida ▫ runāt - ku’bbõ rõkāndõ kokku leppida, kokku rääkida ▫ norunāt, sarunāt; le’bbõ rõkāndõ läbi rääkida ▫ pārrunāt, izrunāt; sǟlgatagān rõkāndõ taga rääkida ▫ aprunāt; tuoizõn tagān rõkāndõ teise juttu järele rääkida, korrata ▫ atkārtot otra runāto; vastõ rõkāndõ vastu rääkida ▫ runāt pretī; rõkāndõb ne’i, ku sīekõld lǟ’bõd pi’ds ga’isõ räägib nii, et sülg pritsib [~ läheb mööda õhku] ▫ runā tā, ka siekalas iet pa gaisu; pǟ tǟdõks rõkāndõ auku pähe [~ pea täis] rääkida ▫ pierunāt pilnu galvu; ne’iku zīḑ tsigīņõks rõkāndõb räägib nagu juut mustlasega ▫ runā kā žīds ar čigānu; sūod-sǭmald ī’dõku’bbõ rõkāndõ tühja juttu [~ sood ja samblad kokku] rääkida ▫ runāt tukšu [~ purvus un sūnas sarunāt kopā]; tūldõ-tōvaztõ (~ sittõ-paskõ) rõkāndõ tühja juttu [~ tuult-taevast (~ sitta-paska)] rääkida ▫ runāt tukšu [~ vēju-vētru (~ sūdus-mēslus)]; rõkāndõb ne’iku bǭļast räägib jämeda häälega [~ nagu tõrrest] ▫ runā rupjā balsī [~ kā no baļļas] KK77 a; KK78a19
- Ta rõkāndõb mi’nnõn vastõ – tǭ’b se tīedaji vȱlda. Ta räägib mulle vastu – tahab see teadja olla. ▫ Viņš runā man pretī – grib būt tas zinātājs. Ma rõkāndõb si’nkõks ne’iku sāinaks. Ma räägin sinuga nagu seinaga. ▫ Es runāju ar tevi kā ar sienu. Ikš rõkāndõb tarāst, tuoi tarā oukstõ: ī’dtõ rõkkõ ä’b rõkāndõt. Üks räägib aiast, teine aiaaugust: üht juttu [nad] ei räägi. ▫ Viens runā par sētu, otrs par sētas caurumu: vienu runājamo nerunā. Ma rõkāndõb si’nkõks ne’iku zīḑ eņtš pǭtiŗi. Ma räägin sinuga nagu juut oma palveid. ▫ Es runāju ar tevi kā ebrejs [lasa] savas lūgšanas. Mēg rõkāndõm ne’iku sigā gūogõks: ikš lǟ’b ga-ga-ga, tuoi rokīņțõb. Meie räägime nagu siga hanega: üks teeb ga-ga-ga, teine röhib. ▫ Mēs runājam kā cūka ar zosi: viens saka gā-gā-gā, otrs rukšķ. Mitikš zīḑ ä’b mūošta, mis sa rõkāndõd. Ükski juut ei mõista, mis sa räägid. ▫ Neviens žīds nesaprot, ko tu runā. Mēg rõkāndõm sūstõ sū’zõ, ī’d tuoiz jūsõ. Me räägime suust suhu, üksteise juures. ▫ Mēs runājam no mutes mutē, viens pie otra [atrodoties]. Ne rõkāndõbõd ī’dtuoizõn sū’zõ. Nad räägivad üksteisele suhu. ▫ Viņi runā viens otram mutē. Ūom rõkāndõnd! Oleme rääkinud! ▫ Esam sarunājuši! KK77 a; KK77b
|
rudīment *140 s rudiment ▫ rudiments - Ta võib vȱlda u’m īend veitõ jõvā rudiment. See võib olla jäänud juba veidi rudimendiks. ▫ Tas var būt palicis nedaudz jau par rudimentu. 152.2.16
|
sǟlgaņizõl adv selili ▫ atmuguriski, uz muguras = sǟlgaņiz- sǟlgaņizõl laškõ selili laskuda ▫ atlaisties uz muguras; sǟlgaņizõl sa’ddõ selili kukkuda ▫ nokrist atmuguriski; sǟlgaņizõl ma’ggõ selili lamada ▫ gulēt uz muguras; sǟlgaņizõl vȱlda selili olla ▫ atrasties uz muguras KK78.3
|
skēḑ *132 s
(a) kett ▫ ķēde
(b) ahel ▫ važas ≈ skēḑõz- skēḑõs vȱlda ahelais olla ▫ būt važās Ef6.20
|
suodā *39 s sõda ▫ karš - suodā pǟl vȱlda sõjas olla ▫ būt karā; suo’ddõ kītõ sõda kuulutada ▫ pieteikt karu; suo’ddõ pi’ddõ sõda pidada ▫ karot; suo’ddõl lä’dõ sõtta minna ▫ iet karā
- Suodā tikkiž rikīz jarā. Sõda rikkus kõik ära. ▫ Karš visu sabojāja. KK78
|
suodāl adv sõjas ▫ karā - suodāl vȱlda sõjas olla ▫ būt karā
|
sūrs|lēbas adv tülis ▫ strīdā - sūrslēbas vȱlda krillis olla ▫ būt strīdā
|
šūm *125 s vaht ▫ putas > vǭ’ 2- munā|šūm munavaht, koogelmoogel ▫ putotas olas KK78b30
- vie’d šūmõd veevaht ▫ ūdens putas; šūmõs vȱlda vahus või vahul olla ▫ būt putās KK77 a
|
tārpali *200 adj tarvilik ▫ noderīgs, vajadzīgs - tārpali kuņšt tarbekunst ▫ lietišķā māksla
- Se võib vȱlda tārpali lu’gdõbrǭntõz. See võib olla tarvilik lugemik. ▫ Tā var būt noderīga lasāmgrāmata. J3
|
tībõz *180 s
(a) tiib ▫ spārns - kuodā tībõz majatiib ▫ mājas spārns; vadā tībõz noodatiib ▫ vada spārns; nemē tībis vȱlda nagu tiivul olla ▫ būt kā spārnos EV12
- Lind eņtš pūogad panāb tībõd alā. Lind võtab [~ paneb] oma pojad tiibade alla. ▫ Putns noliek savus mazuļus zem spārniem. Mēg ūomõ si’n tībõd allõ – ku attõ joutõmd ro’vd ja u’m seļļi jõvā rištīng, kis āndab kūož, vǭŗ. Me oleme su tiibade all – kui on vaesed inimesed ja on selline hea inimene, kes annab koha, varju. ▫ Mēs esam tavā paspārnē [~ zem taviem spārniem] – ja ir nabadzīgi ļaudis un ir tāds labs cilvēks, kas dod vietu, pajumti. KK77 a
(b) uim ▫ spura - liestā|tībõz lestauim ▫ butes spura; tabār|tībõz sabauim ▫ astes spura 85/2
|
tūļ *214 s tuul ▫ vējš - le’b|tūļ tõmbetuul, tuuletõmbus ▫ caurvējš; pū’oj|tūļ põhjatuul ▫ ziemeļvējš; ūomõg|tūļ idatuul ▫ austrumvējš
- kiļgi tūļ külgtuul ▫ sānvējš; tūl allõ vȱlda allatuult olla ▫ būt pa vējam; tūl käds vȱlda tuule käes olla ▫ būt vējā; tūl vǭŗs pī’lõ allatuult seista ▫ stāvēt aizvējā; tūlstõ ulzõ kīerõ tuulest välja keerata [tuuleveskit] ▫ izgriezt no vēja [vējdzirnavas] KK77 a
- Tūļ u’m vastõ (~ jõvāst kilgstõ; ~ kurāst kilgstõ; ~ perīņ). Tuul on vastu (paremalt küljelt; ~ vasakult küljelt; ~ päri). ▫ Vējš ir pretī (~ no labās puses; ~ kreisās puses; ~ aizmugures). Pū’gõb vi’l tūļ. Puhub jahe tuul. ▫ Pūš dzestrs vējš. Ku Sūrmie’r u’m tūl allõ, si’z Piškimie’r u’m vagā. Kui Suurmeri on allatuule, siis Väikemeri on vaikne. ▫ Kad Dižjūra ir pa vējam, tad Mazjūra ir mierīga. Tūldõ ä’b ūo mittõ rǭz. Tuult pole mitte sugugi. ▫ Vēja nav nemaz. Tūļ viedāb le’bbõ. Tuul tõmbab [~ läbi]. ▫ Vējš velk cauri. Tä’mmõn u’m tūļ pǟsõ. Tal on tuul peas. ▫ Viņam ir vējš galvā. Pǟ u’m täuž tūldõ, tūļ pū’gõb le’bbõ. Pea on tuult täis, tuul puhub läbi. ▫ Galva ir pilna vēja, vējš pūš cauri. Se u’m tūlstõ võttõd, seļļi nīekõ. See on tuulest võetud, selline tühiasi. ▫ Tas ir no vēja grābts, tāds nieks. Kis tūldõ kīlab, se tūldõ nītõb. Kes tuult külvab, see tuult niidab. ▫ Kas vēju sēj, tas vēju pļauj. J20; KK77 a; KK77b; TL78b65
|
vā’giž adv vagusi, vaikselt, tasa ▫ klusi, klusu - vā’giž ne’iku sukā vagusi kui sukk ▫ klusu kā zeķe; vā’giž pī’lõ tasa seista ▫ stāvēt klusu; vā’giž vȱlda tasa olla ▫ būt klusu KK77b
- Vā’giž! Tasa! ▫ Klusu! U’m istāmõst vā’giž. Peab istuma vagusi. ▫ Jāsēž klusu. J10
|
vajāgõl adv puudu, vajaka ▫ pietrūkstoši, nepietiekami - vajāgõl vȱlda puudu olla ▫ pietrūkt
|
vāldiž 1 adv
(a) lahti ▫ vaļā, at- - vāldiž sūkõks ammuli sui ▫ vaļā muti; vāldiž vȱlda lahti olla ▫ būt vaļā
- Se ikš tutkām vȯ’ļ vāldiž. See üks ots oli lahti. ▫ Tas viens gals bija vaļā. Sīkrõg kilās u’m pǟgiņ vāldiž jȭgța. Sīkrõgi külas on palju lahtist liiva. ▫ Sīkraga ciemā ir daudz brīvu [~ brīvi klejojošu] smilšu. Polākõz kūldõb vanātǭți nīžidi vāldiž sūkõks. Poiss kuulab vanaisa jutte ammuli sui. ▫ Zēns klausās vectēva stāstus vaļā muti. Ma ä’b sǭ tä’mstõ vāldiž. Ma ei saa temast lahti. ▫ Es netieku no viņa vaļā. 151.1/19; SK
(b) vaba ▫ brīvs | ≈ vāldiņ |
vaļmõz *179 adj valmis ▫ gatavs - vaļmõz umārz küps õun ▫ nobriedis ābols; vaļmõz vȱlda valmis olla ~ surnud olla ▫ būt gatavam ~ būt beigtam JL27
- Purdõd vȯ’ļtõ vaļmõd. Purre oli valmis. ▫ Laipa bija gatava. J14
|
varāl 2 adv võimuses, sõltuvuses ▫ varā - varāl vȱlda võimuses olla, sõltuv olla ▫ būt varā
- Sīen pū’ojõks u’m vȯnd seļļiži a’žḑi, mis i’zt ūot mi’n varāl: mū’zõ kūožõ pa’nmi, intrigõd j.m. Selle põhjuseks on olnud selliseid asju, mis ei olnud minu võimuses: teisele kohale panemine, intriigid jm. ▫ Tā iemesls ir bijušas tādas lietas, kas nav bijušas manā varā: iecelšana citā vietā, intrigas u.c.
|
veis *108 s nuga ▫ nazis - neme veisõks kațki ī’edtõd nagu noaga katki lõigatud ▫ kā ar nazi nogriezts; vēšõd pǟl vȱlda nugade peal olla ▫ būt uz nažiem
- Veis ä’b ak pǟlõ. Nuga ei hakka peale. ▫ Nazis neķer.
|
veksõl *235 s veksel ▫ vekselis - Võib vȱlda, ku ta āndiz muntõn veksõld pǟl eņtš alīzkerrõ ja sīekõks sadīz si’zzõl. Võib olla, et ta andis teistele vekslitele allkirja ja sellega kukkus sisse. ▫ Var būt, ka viņš rakstīja [~ deva] citiem uz vekseļiem savu parakstu un ar to iekrita. 86a14
|
viedām *157 s
(a) koorem ▫ vezums - sitā|viedām sõnnikukoorem ▫ mēslu vezums
- lǟlam viedām raske koorem ▫ smags vezums
(b) heinakoorem ▫ siena vezums = āinad|viedām- Nēļa ja vīž tupūkst võibõd vȱlda ī’dsõ viedāmsõ; ī’ds kū’js võib vǭlda nēļa-vīž viedāmt, vīž-kūž viedāmt ka võibõd vȱlda. Neli ja viis saadu võivad olla ühes koormas; ühes kuhjas võib olla neli-viis koormat, viis-kuus koormat ka võib olla. ▫ Vienā vezumā var būt četras un piecas gubas; vienā kaudzē var būt četri pieci siena vezumi, pieci seši vezumi arī var būt. PK88.9
|
viettõ ¤32 vi vettida ▫ saslapt - Se võib vȱlda rǭžkīškõz seļļi viettõn mǭ. See võib olla natukese selline vettinud muld. ▫ Tā var būt drusku tāda saslapusi augsne. 86b5
|
virgsõ adv ärkvel, virgel ▫ nomodā - virgsõ vȱlda ärkvel olla ▫ būt nomodā
|
vizās 2 adv kinni ▫ ciet - vizās pi’ddõ kinni hoida ▫ turēt ciet; vizās vȱlda kinni olla ▫ būt ciet
- Ne’i u’m kuo’ig vizās. Nii on laev kinni. ▫ Nu kuģis ir iestrēdzis. Pǟva u’m vizās. Päike on pilve taga. ▫ Saule ir aiz mākoņiem [~ ciet]. Mä’ddõn nī’emõd i’zt āndat semḑi, vȯ’ļtõ vizās. Meil lehmad ei andnud piima, olid kinni. ▫ Mums govis nedeva pienu, bija ciet. KK78; FŽ86 46
|
vȱlda ¤10 vi olla ▫ būt - la’z ka vȯlkõ olgugi ▫ lai arī ir; vȯlkõ pǟl olgu pealegi ▫ lai nu paliek; vȯlkõ mis vȯldsõ ~ vȯlkõ kui vȯldsõ olgu mis on ~ olgu kuidas on ▫ lai būtu kā būdams
- Vȯlgid ne’i lõpsnā! Olge nii lahke! ▫ Esiet tik laipns! Mi’nnõn ä’b ūo si’nstõ ä’b lemmõ, ä’b kilmõ. Minul pole sinust ei sooja ega külma. ▫ Man par tevi nav ne silts, ne auksts. Sa ä’d ūo mägūd tagān, sa ūod ro’vd barāsõ. Sa ei ole mägede taga, sa oled inimeste hulgas. ▫ Tu neesi aiz kalniem, tu esi starp cilvēkiem. Sa ä’d ūo mõtsās je’mmitõt, ku sa midāgõst ä’d nǟ, ä’d tīeda. Sa ei ole enam metsas, et sa midagi ei näe ega tea. ▫ Tu vairs neesi mežā, kad tu neko neredzi, nezini. KK77 a
|
võidõ 2 ¤3 va
(a) võida, saada ▫ varēt, kļūt - Se võib vȱlda. See võib olla. ▫ Tas var būt. Sīedsõ vimbḑi võib sǭdõ ū’ogõ kurkõ. Vimmakalu süües võib roo kurku saada. ▫ Ēdot vimbas, var dabūt asaku rīklē. Ta võib tūlda tǟnõ, ä’b sǭ tūlda. Ta võib tulla siia, ei saa tulla. ▫ Viņš var nākt šurp, nevar nākt. J3; KK78b53
(b) võida, suuta ▫ varēt, spēt - Kui ma võiji siedā kāndatõ? Kuidas ma võivat seda välja kannatada? ▫ Kā es spējot to izturēt? KK78b60
|
vȭlga *46 s võlg ▫ parāds - võlgõ īedõ võlgu jääda ▫ palikt parādā; vȭlgas vȱlda võlgu olla ▫ būt parādā; siļmšti sǭņi vȭlgidi silmini võlgades ▫ parādi līdz acīm
- Vȭlga u’m kūorad sǭņi. Võlg on kõrvuni. ▫ Parāds ir līdz ausīm. Ku lǟ’b sittõm, lǟ’b zīḑõn vȭlgidi maksām. Kui minnakse sittuma, minnakse juudile võlgu maksma. ▫ Kad iet kakāt, iet žīdam parādus maksāt. Vȭlga pǟl võttõd kōp vȯ’ļ maksāmõst tõuŗim. Võlgu võetud kauba [eest] pidi maksma kallimalt. ▫ Par uz parāda ņemtām precēm bija jāmaksā dārgāk. Mi’nnõn u’m võlgõ i’ļ pǟ. Mul on võlga üle pea. ▫ Man ir parādu pāri galvai. Zūonkõ sai mīdõd jarā vȭlgad pierāst. Zūonkõ müüdi ära võlgade pärast. ▫ Žonaki tika pārdoti parādu dēļ. KK77b; KK77 a; E ID; 86a14
|
