¤49 -- Līvõkīel-ēstikīel-lețkīel sõnārōntõz

arābõ ¤49 vi

(a) hargneda, katki minna ▫ irt
  • Sukā arābõb. Sukk hargneb. ▫ Zeķe irst.
(b) laguneda ▫ izjukt
  • Tarā arābiz jarā. Aed lagunes ära. ▫ Sēta izjuka.
(c) kokku variseda ▫ sabrukt
  • ku’bbõ arābõ kokku variseda ~ kokku kukkuda ▫ sabrukt ~ sagāzties
  • Je’l arābõb. Elamu laguneb. ▫ Ēka sabrūk. Ta arābõb ku’bbõ. Ta variseb kokku. ▫ Viņš sabrūk. KK78a52
(d) lahti minna ▫ atraisīties (par sējumu, mezglu)
  • Suoļm arābõb. Sõlm läheb lahti. ▫ Mezgls atraisās.
(e) sünnitada ▫ dzemdēt
  • Nai arābõb. Naine sünnitab. ▫ Sieviete dzemdē. Nai arābiz jarā, laps kandtõb āiga le’bbõ. Naine sünnitas ära, lapsekandmisaeg läbi. ▫ Sieviete piedzemdēja, grūtniecības laiks beidzās. KK78a52
ädāgõ ¤49 vi ehmuda ▫ bīties, nobīties
  • Ma ädāgiz sūršti lāinist. Ma ehmusin suurtest lainetetest. ▫ Es nobijos no lieliem viļņiem. Ku dikți jarā ädāgõb, si’z u’m sa’ddõltõb te’b. Kui väga ära ehmutakse, siis on langetõbi. ▫ Ja dikti nobīstas, tad ir krītamā kaite. KK78
bīzõ ¤49 vi kiini joosta ▫ bizot = bizīņtõ
  • Jelāj bīzõb, tabār ga’isõ. Loom jookseb kiini, saba püsti. ▫ Lops bizo, aste gaisā. KK77
blīvõ ¤49 vt tihendada, tihedalt laduda ▫ blīvēt, sablīvēt
blorgõ ¤49 vi kolistada ▫ blīkšķināt
  • Blorgõ võib, kis tī’eb mä’rrõ kuigõd; ta ētab a’žḑi, ja se blorgõb. Kolistada võib, kes teeb müra kuidagi; ta pillub asju, ja see kolistab. ▫ Blīkšķināt var tas, kurš taisa troksni kaut kā; viņš met lietas, un tas blīkšķina. *156.1 1.
bouņõ ¤49 vi kloppida, kolkida ▫ klapēt KK78a31
bõuvõ ¤49 vt ehitada ▫ būvēt
  • Ne’i sūŗi laijḑi i’zt bõuvõtõ. Nii suuri paate ei ehitatud. ▫ Tik lielas laivas nebūvēja. Ta tuoi mī’ed su’dmaļtõ bõuvõm. Ta tõi mehed veskit ehitama. ▫ Viņš atveda vīrus dzirnavas būvēt. KK78.3
brīnõ ¤49 vt imetleda, uudistada ▫ brīnīties, apbrīnot
  • Vā’ški brīnõb vǟridi, kui sǟ’l võib le’bbõ sǭdõ. Vasikas imetleb väravat, kuidas seal võib läbi saada. ▫ Teļš brīnās par vārtiem, kā tiem [~ tur] var tikt cauri. KK78a32
brõuvõ ¤49 vt pruulida ▫ brūvēt
  • Brõuvõb vȯ’ltõ eņtš kuo’nnõ, kuodās. Õlut pruulitakse kodus, õllekojas. ▫ Brūvē alu savās mājās, alus brūzī. KK78a31
bukštīerõ ¤49 vt veerida ▫ burtot, boksterēt
  • Bukštīerõb tē’ḑi, sõņdi ī’dõku’bbõ. Veeritakse tähti, sõnu kokku. ▫ Boksterē burtus, vārdus kopā. KK78a32
dēņõ ¤49 vt teenida, teenistuses olla ▫ dienēt, kalpot
  • Ku tuoiz jūs jelāb, si’z dēņõb tūoizta. Kui teise juures töötatakse, siis teenitakse teist. ▫ Kad pie otra strādā, tad viņam kalpo. KK78a33
dīenõ ¤49 vt teenida ▫ dienēt
  • Armijõ lǟ’b dīenõm . Sõjaväkke minnakse teenima. ▫ Armijā dodas dienēt. KK78a33
dǭrbõ ¤49 vi mõjuda, toimida ▫ darboties, iedarboties
  • Īrgõb tegīž dǭrbõ. Hakkab jälle mõjuma. ▫ Sāk atkal iedarboties.
dreijõ ¤49 vt treida ▫ virpot
  • Ta dreijõb nõ’ggõldūožidi. Ta treib nõelatoose. ▫ Viņš virpo adatu dozes. KK78a34
drīvõ 1 ¤49 vt triivida, tihtida ▫ drīvēt (etn.)
  • vi’zzõ drīvõ kinni triivida ▫ aizdrīvēt
  • Drīvõb drīvõdõks (~ kīļõks) vi’zzõ. Triivitakse triiviga (~ kiiluga) kinni. ▫ Aizdrīvē ar drīvēm (~ ķīli). KK78a3
drīvõ 2 ¤49 vi triivida, ajuda ▫ dreifēt (mar.)
džindžõ ¤49 vi piniseda ▫ džinkstēt
  • Knoušõļ džindžõb immõrkouți džin-džin. Sääsk piniseb ringi pinn-pinn. ▫ Ods džinkst apkārt dzin-dzin.
eksāminīerõ ¤49 vt eksamineerida ▫ eksaminēt
  • Rektor īrgiz tǟnda rūotš kīelkõks eksāminīerõ. Rektor hakkas teda rootsi keeles eksamineerima. ▫ Rektors sāka viņu zviedriski eksaminēt. J67
gabāgõ ¤49 vi hämmastuda ▫ būt pārsteigtam
gērõ ¤49 vt parkida ▫ ģērēt, miecēt = tǭmiņtõ
  • Gērõ võib nǭ’gidi. Parkida võib nahku. ▫ Ģērēt var ādas. Gērõ võib lapsõn tagīztutkāmt ka. Parkida võib lapse taguotsa ka. ▫ Ģērēt var arī bērna dibenu. Nǭ’gõ sǭb gērdõd. Nahk saab pargitud. ▫ Āda tiek ģērēta. 86 12.1
glǭzõ ¤49 vt klaasida ▫ stiklot
  • läbīdi glǭzõ aknaid klaasida ▫ stiklot logus
  • Glǭznikā glǭzõb läbīdi. Klaasija klaasib aknaid. ▫ Stiklinieks stiklo logus.
gobāgõ ¤49 vi kerkida, paisuda, tursuda ▫ rūgt, blīst
  • i’lzõ gobāgõ üles tursuda ▫ uzblīst
grämžõ ¤49 vt kriimustada ▫ skrambāt, skrāpēt KK78b62
grēbõ ¤49 vi ronida ▫ rāpties
  • Grēbõd pi’ds ta’rrõ, streppõ, grēbõd i’lzõ. Ronid mööda aeda, redelit, ronid üles. ▫ Rāpies pa sētu, redelēm, rāpies augšup. KK78a45
īebõ ¤49 vi jahtuda ▫ atdzist
  • La’z ta īebõg, ku ta u’m kīend! Las ta jahtub, kui ta on keenud! ▫ Lai tas atdziest, kad tas ir vārījies. Ku i’bbi u’m jarā a’ildõd, šūmi, la’z ta īebõg. Kui hobune on ära aetud, vahune, las ta jahtub maha. ▫ Kad zirgs ir nodzīts, putās, lai viņš atdziest. KK78a46
igābõ ¤49 vt igatseda ▫ ilgoties
  • igābõs igābõb kõigest väest igatseb ▫ ilgoties ilgojas
īgõ ¤49 vi iniseda ▫ īdēt
  • Nī’emõ īgõb ne’iku ta midāgõst kītõks, ki’zzõks. Lehm iniseb, nagu ta midagi ütleks, küsiks. ▫ Govs īd, it kā tā kaut ko teiktu, vaicātu. Nī’emõd īgõbõd. Lehmad inisevad. ▫ Govis īd. KK78a47
il’z|nūzõ ¤49 vi üles tõusta ▫ piecelties
  • kūolõnist i’lznūzõ surnuist üles tõusta ▫ piecelties no mirušiem
i’lz|pūgõ ¤49 vt üles puua ▫ pakārt (cilvēku)
immõr|kīerõ ¤49 vt ümber, kummuli keerata ▫ apgāzt
  • pittõ immõrkīerõ pütt kummuli keerata ▫ apgāzt mucu
interesīerõ ¤49 vi huvi tunda ▫ interesēties
  • Ta vä’ggi interesīerõb i’ļ līvlizt. Ta huvitub väga liivlastest. ▫ Viņš ļoti interesējas par lībiešiem. 86.4/2
īvõ ¤49 vt hiivata ▫ pacelt (enkuru)
  • ānkaŗt īvõ ankrut hiivata ▫ pacelt enkuru
jǭigõ 1 ¤49 vt karata ▫ aplēkt
  • Siedā nāizta jǭigõb. Seda naist karatakse ▫ To sievieti aplec. KK78a52
jǭigõ 2 ¤49 vi innelda ▫ meklēties
  • Nī’emõ jǭigõb. Lehm kargab, indleb ▫ Govs meklējas. 79.8
josābõ ¤49 vi

(a) ära eksida ▫ apmaldīties
  • No mūnda kõrd josābizt järāndiz ka. No mõnikord eksiti ära ka. ▫ Nu reizēm apmaldījās arī.
(b) nõutuks muutuda, takerduda, segi minna ▫ apjukt, sajukt
  • Ma josābiz jarā: minā rõkāndõks midēgõst, mi’n ä’b tu’l mīelõ, mis ma rõkāndiz. Ma takerdusin: ma räägiksin midagi, mul ei tule meelde, mida ma rääkisin. ▫ Es apjuku: es [it kā] runātu kaut ko, es neatceros, ko es runāju. Josābõb eņtš pǟstõ. Läheb [~ oma] peast segi. ▫ Sajūk prātā. 86a49; KK78a47
jūrõ 1 ¤49 vt juurida ▫ izrakt ar saknēm
kaŗņõ ¤49 vt jõllitada, vahtida ▫ blenzt
kīerõ 1 ¤49 vt

(a) keerata, käänata, väänata ▫ griezt, apgriezt apkārt
  • ambidi kīerõ hambaid kiristada ▫ griezt zobus; kīerõ vie’dst ulzõ vett välja väänata ▫ izgriezt ūdeni; ǭ’rõnd kīeriz vie’dstõ ulzõ riietest väänas vett välja ▫ izgrieza ūdeni no drēbēm Mt22.13; 79.12
  • Ta kīeriz eņtš sīlmad jarā . Ta keeras oma silmad ära. ▫ Viņš aizgrieza savas acis projām. KK77a
(b) keerutada ▫ tīt
  • Lānga kīerõb ku’bbõ. Lõng keerutatakse kokku. ▫ Dziju satin kopā. KK78a59
(c) pöörata ▫ griezties
  • kiļļizõl, ma’g pǟl, sǟlga pǟl kīerõ külili, kõhuli, selili pöörata ▫ pagriezties uz sāniem, vēdera, muguras; tā’giž kīerõ tagasi pöörata ▫ atgriezties Mt5 13; KK78a57
  • Ta ko’gtiz, kui tā’giž bro’utšiji ja kui kīeriji. Ta proovis, kuidas [auto] tagasi sõidab ja kuidas pöörab. ▫ Viņš mēģināja, kā [auto] brauc atpakaļ un kā pagriežas. 152.2
(d) eksitada ▫ mulsināt
  • jarā kīerõ ära eksitada ▫ samulsināt
(e) kaasa kiskuda, innustada ▫ aizraut
  • jarā kīerõ kaasa tõmmata ▫ aizraut līdzi Ga2.13
kīerõ 2 ¤49 vi veereda, keerelda ▫ velties = vīerõ
kīļõ 1 ¤49 vi kiiluda ▫ ķīlēties
  • vi’zzõ kīļõ kinni kiiluda ▫ ieķīlēties
kīļõ 2 ¤49 vt kiiluda, kiilu sisse või vahele ajada ▫ ķīlēt
kīvõ ¤49 vi nägeleda, tülitseda ▫ ķīvēties, ķildoties
  • Lapst kīvõbõd. Lapsed tülitsevad. ▫ Bērni ķildojas.
klēibõ ¤49 vt kleepida ▫ līmēt
  • Ma klēibõb papīer vi’zzõ. Ma kleebin paberi kinni. ▫ Es salīmēju papīru. KK78a60
klīerõ ¤49 vt selgitada, tutvustada ▫ skaidrot, iepazīstināt
  • ēņtšta klīerõ ennast esitleda ▫ iepazīstināt [ar] sevi KK78a60
  • Ne klīerizt ēņtšta. Nad esitlesid ennast. ▫ Viņi iepazīstināja [ar] sevi. KK78a60
klǭrõ 1 ¤49 vt klaarida, selgitada ▫ skaidrot, klārēt
klǭrõ 2 ¤49 vi selgida ▫ noskaidroties
  • Ga’is klǭrõb, pīlad ka’ddõbõd jarā. Õhk klaarib, pilved kaovad ära. ▫ Gaiss noskaidrojas, mākoņi pazūd. KK78a60
klȭrõ ¤49 vi tiirelda, tiirutada ▫ riņķot
  • Štork klȭrõb immõrgouți pi’ds ga’isõ. Toonekurg tiirutab õhus ringi. ▫ Stārķis riņķo apkārt pa gaisu. KK78a60
knǭbõ ¤49 vt nokkida ▫ knābāt
  • Kanā knǭbõb kukkiži, kärmiži. Kana nokib sitikaid, kärbseid. ▫ Vista knābā kukaiņus, mušas. KK78a5
knoijõ ¤49 vt tonksata ▫ dunkāt
  • knoijõ – no kä’dkõks võib ra’bbõ tonksata – noh käega võib lüüa ▫ dunkāt – nu, ar roku var iesist
  • Jemā knoijiz eņtš polākõzt. Ema tonksas oma poissi. ▫ Māte iedunkāja savu puiku. 86a53
konzultīerõ ¤49 vt konsulteerida, nõustada ▫ konsultēt 86a4
kǭrõ ¤49 vt himustada, tahta ▫ kārot
  • Ma kǭrõb siedā. Ma soovin seda. ▫ Es to kāroju. KK78a61
kȭrõ ¤49 vi ringelda, tiirelda ▫ riņķot = kȭrštõ 1
kritizīerõ ¤49 vt arvustada ▫ kritizēt
krǭbõ ¤49 vi roomata (inimese kohta) ▫ rāpot (par cilvēku)
  • krǭbõb pi’ds mǭdõ roomab mööda maad ▫ rāpo pa zemi KK78a62
krǭmõ ¤49 vt koristada, kraamida ▫ krāmēt
  • Ta krǭmõb eņtš a’žḑi tuoizõ kūožõ. Ta kraamib oma asju teise kohta. ▫ Viņš pārkrāmē savas lietas uz citu vietu. KK78a62
krouvõ ¤49 vt laduda ▫ kraut
  • ī’dõku’bbõ krouvõ kokku laduda ▫ sakraut kopā; ī’dtuoiz pǟlõ krouvõ üksteise peale laduda ▫ kraut vienu uz otra KK78b16; KK78a62
krūonõ 2 ¤49 vt kroonida ▫ kronēt
  • Krūonõb rištīngtõ, se u’m o’v ažā. Kroonitakse inimest, see on auasi. ▫ Kronē cilvēku, tā ir goda lieta. KK78a62
kūlõ 1 ¤49 vt kuulda ▫ dzirdēt
  • Sinā ne’i jõvīst kūlõd nemē pi’ņ. Sina kuuled nii hästi nagu koer. ▫ Tu tik labi dzirdi kā suns. Ma kūliz siedā set ī’d kūoraks – siedā ä’b või uskõ. Ma kuulsin seda ainult ühe kõrvaga – seda ei või uskuda. ▫ Es dzirdēju to tikai ar vienu ausi – tam nevar ticēt. Tä’mmõn ä’b ūo kūoridi, ta ä’b kūl. Tal ei ole kõrvu, ta ei kuule. ▫ Viņam nav ausu, viņš nedzird. Ta võtāb si’n kūlõ. Ta võtab sind kuulda. ▫ Viņš tevi uzklausa. Ta i’z pa’n kūlõmõks. Ta ei teinud [~ pannud] kuulmaks. ▫ Viņš nelikās dzirdam. KK77 a; KK77b
kūlõ 2 ¤49 vi kuuluda ▫ ietilpt
  • Sīkrõg kūlõb je’dlõmiz Dūoņig pagāstõ. Sīkrõg kuulub endisse Dundaga valda. ▫ Sīkrags ietilpst kādreizējā Dundagas pagastā.
kuojābõ ¤49 vi

(a) kosuda ▫ atspirgt
  • Ta jegāpǟvan jemīņ kuojābõb. Ta kosub iga päevaga rohkem. ▫ Viņš ar katru dienu vairāk atspirgst.
(b) kujuneda ▫ izveidoties
kūolõ ¤49 vi

(a) surra, elamast lakata ▫ mirt
  • jarā kūolõ ära surra ▫ nomirt; ulzõ kūolõ välja surra ▫ izmirt; kūolõbõd ne’i ku kärmizt surevad nagu kärbsed ▫ mirst kā mušas KK77 a
  • Pie’rrõsuodā mǟ’rst 1721.–1723. līvõd ro’v pigātagā kūolõb ulzõ. Sõjajärgsest katkust 1721–1723 liivi rahvas peaaegu sureb välja. ▫ No pēckara mēra 1721. – 1723. [gadā] lībiešu tauta gandrīz izmirst. Ku ta kūolõb, si’z ta panāb kakš kätā rīnda pǟlõ. Kui ta sureb, siis ta paneb kaks kätt rinna peale. ▫ Kad viņš mirst, tad viņš saliek divas rokas uz krūtīm. Sa kūolõd sīestõ rujāstõ. Sa sured sellest haigusest. ▫ Tu mirsti no šīs slimības. Sa kūolõd sīe rujāks. Sa sured selle haigusega. ▫ Tu mirsti ar šo slimību. KK78a63; E I; KK77 a
(b) surra, tuimaks jääda ▫ tirpt
  • Jālga u’m jarā kūolõn. Jalg on ära surnud. ▫ Kāja ir notirpusi.
kuorgõ ¤49 vi kõrguda ▫ slieties, pacelties
  • Kougõn kuorgõbõd mägūd. Taamal kõrguvad mäed. ▫ Tālumā slejas kalni.
lēzõ ¤49 vt (kokku) lapata ▫ salikt, salocīt
  • Kīeta lēzõb rinkõ. Köit lapatakse rõngasse. ▫ Virvi saloka aplī.
līenõ ¤49 vt laenata ▫ aizņemties, aizdot, aizlienēt
  • Līenõd tä’mmõn rǭ’dõ. Laenad talle raha. ▫ Aizdod viņam naudu. Ta līeniz mi’n kä’dstõ, ta võtīz tā’giž andtõb pǟlõ. Ta laenas minu käest, ta võttis tagasiandmise peale. ▫ Viņš aizņēmās no manis, viņš paņēma uz atdošanu. KK78a68
līgõ 1 ¤49 vt jaanilaule laulda ▫ līgot
  • Ku u’m Jǭņpǟva, si’z līgõb Jǭņidi. Kui on jaanipäev, siis lauldakse jaanilaule. ▫ Kad ir Jāņu diena, tad līgo Jāņus. KK78a69
līgõ 2 ¤49 vi kiikuda, õõtsuda ▫ līgoties, šūpoties
līmõ ¤49 vt liimida ▫ līmēt
  • vi’zzõ līmõ kinni liimida ▫ salīmēt
lōzõ ¤49 vt loosida ▫ lozēt, izlozēt
  • Si’z lōzizt, kīen se ni u’m. Siis loositi, kelle see nüüd on. ▫ Tad lozēja, kam tas nu ir.
lūoņõ ¤49 vt palgata ▫ algot
  • Ma lūoņõb eņtšõn rǭ’ pierāstõ rištīngtõ. Ma palkan enesele raha eest inimese. ▫ Es noalgoju sev par naudu cilvēku. KK78a75
lūožõ ¤49 vi roomelda ▫ ložņāt > roppõ
  • Lūožõb – ne’iku ropūb pi’ds mǭdõ; või ta u’m rištīng agā lūomõz, kis lūožõb, ne’i lougõ viedāb ēņtšta. Roomleb – nagu roomab mööda maad; kas ta on inimene või loom, kes roomab, nii aeglaselt veab ennast. ▫ Ložņā – tā kā rāpo pa zemi; vai tas ir cilvēks, vai dzīvnieks, kas ložņā, tā lenām velkas. KK78a75
lūrõ ¤49 vt luurata ▫ izlūkot, izspiegot
  • Sa’lliz lūrõb, kis a’mmõ tǭ’b nǟ’dõ, mis sǟ’l sǭb tī’edõd. Salaja luurab [see], kes kõike tahab näha, mida seal tehakse. ▫ Slepeni izlūko [tas], kas visu grib redzēt, kas tur tiek darīts. Ta lūrõb mīnda. Ta luurab mind. ▫ Viņš izspiego mani. KK78a76
maskīerõ ¤49 vi maskeeruda ▫ maskēties
mīgõ ¤49 vi ammuda, möögida ▫ maut
  • Nī’emõ mīgõb, vā’ški mīgõb. Lehm möögib, vasikas möögib. ▫ Govs mauj, teļš mauj. Nī’emõ mīgõb, ta tǭ’b eŗgi. Lehm ammub, ta tahab pulli [~ pulle]. ▫ Govs mauj, viņa grib buļļus. KK78b2
mobilizīerõ ¤49 vi mobiliseeruda ▫ mobilizēties
mǭņõ ¤49 vt petta, laimata ▫ mānīt, apmelot > piettõ
  • Sa mǭņõd tǟnda tuoiz rištīng je’dsõ pa slikțõks. Sa laimad teda teise inimese ees halvaks. ▫ Tu pataisi viņu cita cilvēka priekšā sliktu. KK78b3
nīelõ ¤49 vt neelata ▫ rīt
  • mǭ’zõ nīelõ alla neelata ▫ norīt; jarā nīelõ alla neelata ▫ aprīt; nemē taibõ jarā nīelõ nagu teivast alla neelata ▫ kā mietu norīt
  • Ta nīelõb mǭ’zõ vȯzā amād lūd ja nǭ’gõks. Ta neelab alla liha kõige luude ja nahaga. ▫ Viņš norij gaļu ar visiem kauliem un ādu.
nīgõ ¤49 vi iniseda ▫ īdēt
  • Nī’emõ nīgõb ȱ . Lehm iniseb öö. ▫ Govs īd ī.
nīžõ ¤49 vt jutustada, pajatada ▫ stāstīt
  • Ta lǟ’b tuoizõn nīžõm. Ta läheb teisele jutustama. ▫ Viņš iet otram stāstīt. Ta nīžõb tuoizõn pǟgiņ midāgõst. Ta jutustab teisele palju midagi. ▫ Viņš stāsta otram daudz visu ko. KK78b6
nūolõ ¤49 vt

(a) noolida, lakkuda ▫ laizīt
  • Nī’em nūolõb sȭrmidi. Lehm lakub sõõrmeid. ▫ Govs laiza nāsis. Pi’ņ nūolõb kätā. Koer lakub kätt. ▫ Suns laiza roku. Tu’l kīeld nūolizt tubā saiņi. Tulekeeled noolisid maja seinu. ▫ Liesmu mēles laizīja mājas sienas. Ī’ž ma tǟnda ä’b sīe, mis kaš u’m nūolõn. Ise ma seda ei söö, mida kass on noolinud. ▫ Es pats to neēdu, ko kaķis ir aplaizījis. KK78
nūomõ ¤49 vt rentida ▫ nomāt
  • Tuoiz kä’dst mǭdõ nūomõb. Teise käest maad renditakse. ▫ No cita nomā zemi. KK78b7
nūzõ ¤49 vi

(a) tõusta ▫ celties
  • i’lzõ nūzõ üles tõusta ▫ piecelties ~ augšāmcelties; istām nūzõ istuma tõusta ▫ piecelties sēdus; jālga pǟl nūzõ jalule tõusta ▫ piecelties kājās
  • Pǟva nūzõb, kū ka nūzõb. Päike tõuseb, kuu ka tõuseb. ▫ Saule lec, mēness arī lec. Tōvaz nūzõb. Torm tõuseb. ▫ Vētra ceļas. Tūļ nūzõb. Tuul tõuseb. ▫ Vējš ceļas. Jēzõs nūziz i’lzõ. Jeesus tõusis üles. ▫ Jēzus augšāmcēlās. Ūondžõl nūzõb u’nstõ i’lzõ. Hommikul tõustakse magamast [~ unest] üles. ▫ No rīta ceļas no miega. Sa nūzõd istām, ä’d nūzõ jālga pǟl. Sa tõused istuma, sa ei tõuse jalule. ▫ Tu piecelies sēdus, nepiecelies kājās. Pițkīzka’briki nūzõb i’lzõ - tik, tik. Tikutaja tõuseb üles – tikk-tikk. ▫ Mērkaziņa ceļas augšā – tik, tik. KK78b8; 85/1
(b) kerkida ▫ rūgt
  • Mī’kõl nūzõb i’lzõ tīemī’ekõks või ne’iī’ž. Taigen kerkib pärmiga või niisama. ▫ Mīkla rūgst ar raugu vai tāpat. KK78b8
(c) pärineda, pärit olla ▫ celties (par izcelsmi)
  • Ä’b ūo tieudtõb, kust ta u’m nūzõn. Ei ole teada, kust ta on pärit. ▫ Nav zināms, no kurienes viņš cēlies.
ņäugõ ¤49 vt nämmutada, nätsutada ▫ košļāt = ņammõ, ņämmõ
  • Ma ņäugõb set, ä’b sīe jarā. Ma nätsutan vaid, ei söö ära. ▫ Es tikai košļāju, neapēdu. KK78b9
organizīerõ ¤49 vt korraldada ▫ organizēt
osāgõ ¤49 vi jahmuda, jahmatada ▫ apjukt
  • Jǟkõb osāgiz mierjemā rõkstõ. Jǟkõb jahmatas mereema kõnest. ▫ Jēkabs apjuka no jūras mātes runas.
ourõ ¤49 vi aurata, auruda ▫ tvaikot
  • jarā ouŗõ ära aurata ▫ iztvaikot
ȭgõ 1 ¤49 vi hõõguda ▫ kvēlot
  • Sidūd ȭgõbõd. Söed hõõguvad. ▫ Ogles kvēlo. Tu’lsõ rǭda īrgõb ȭgõ. Raud hakkab tules hõõguma. ▫ Ugunī dzelzs sāk kvēlot.
ȭlgõ 2 ¤49 vi hiilata ▫ spīdēt
  • Suoļg ȭlgõb. Sõlg hiilgab. ▫ Sakta spīd. Lä’bsõ ȭlgõb tu’ļ. Aknas hiilgab tuli. ▫ Logā spīd uguns.
ȭnõ ¤49 vt õõnestada ▫ izdobt
  • Tektār vȯ’ļ ī’dst pūstõ mȯļd vīțõ ȭndõt. Trehter oli ühest puust molli moodi õõnestatud. ▫ Piltuve bija no viena koka gabala kā sile izdobta. 151.1/19
ȭrbõ ¤49 vi hõõrduda, kuluda ▫ dilt, noberzties
  • jarā ȭrbõ läbi kuluda ▫ izdilt
  • Bikšõraigā võib vȱlda jarā ȭrbõn. Püksireis võib olla läbi kulunud. ▫ Bikšu stara var būt izdilusi.
ȭŗõ ¤49 vt

(a) hõõruda, küürida, nühkida ▫ berzt, berzēt
  • kädūd va’isõ ȭŗõ käte vahel hõõruda ▫ berzēt rokās; lemḑõkst ȭŗõ piimapütti hõõruda ▫ berzt slauceni; pȭrandt ȭŗõ põrandat hõõruda ▫ berzt grīdu
  • Ta ȭŗõb raigād tūorõks. Ta hõõrub reied katki. ▫ Viņš noberž ciskas jēlas. Kǟnga ȭŗõb jālga kațki. King hõõrub jala katki. ▫ Kurpe noberž kāju pušu. KK77b; KK78a36
(b) hõõruda, masseerida ▫ braucīt, masēt
paijõ ¤49 vt paitada ▫ glaudīt = silāstõ
  • Ma paijõb kaššõ kä’dkõks. Ma paitan kassi käega. ▫ Es glaudu kaķi ar roku. U’m seļļiži mēḑi, kīen u’m ä’mḑi ažḑi paijõmõst. On selliseid mehi, kes peavad kõiki asju paitama. ▫ Ir tādi vīri, kuriem visas lietas ir jāglāsta. KK78b10; KK77 a
peilõ ¤49 vt peilida ▫ peilēt
pīerõ ¤49 vi pöörduda ▫ apgriezties
  • immar pīerõ ümber pöörduda ▫ apgriezties apkārt
pīņõ 1 ¤49 vt piinata ▫ mocīt
  • Ro’vz vȯļļid jarā pīņdõd. Inimesed olevat ära piinatud. ▫ Cilvēki esot nomocīti. L7.2
pīņõ 2 ¤49 vi piinelda ▫ mocīties
  • La’z pä’zzõg pagāst tsentõrõ, Dūoņigõ, vȯ’ļ pīņõmõst i’bbiztõks pi’ds jo’ugiži riekīdi. Et pääseks valla keskusse, Dundagasse, tuli piinelda hobusega mööda liivateid. ▫ Lai nokļūtu pagasta centrā, Dundagā, bija jāmokās ar zirgiem pa smilšainiem ceļiem. 2L7
plǭnõ ¤49 vt plaanida ▫ plānot
  • Plǭn eņtš tīe ne’i, kui si’nnõn u’m paŗimstiz. Plaani oma töö nii, kuidas sulle on parem. ▫ Plāno savu darbu tā, kā tev ir labāk.
pǭļõ 1 ¤49 vt paale rammida ▫ dzīt pāļus
pǭŗõ ¤49 vi paarida, paari minna ▫ sapāroties, saiet pāros
  • Ne pǭŗõbõd, ku’bbõ lǟ’bõd. Nad paarivad, lähevad kokku. ▫ Viņi sapārojas, saiet kopā. KK78b18
prōvõ ¤49 vt

(a) proovi võtta ▫ noteikt provi

(b) proovida, katsuda ▫ mēģināt, provēt
  • prōvõ – kǭļõ, smekkõ proovida – katsuda, maitsta ▫ provēt – mēģināt, garšot KK78b20
pūgõ 1 ¤49 vt puua ▫ kārt
  • i’lzõ pūgõ üles puua ▫ pakārt; rištõ pūgõ risti puua ▫ pakārt krustā
  • Kis pūgõb tuoiz rištīng i’lzõ? Kes poob teise inimese üles? ▫ Kas pakar otru cilvēku? Pūgõb kieudkõks. Puuakse köiega. ▫ Kar ar virvi. Pūgiz tä’m rištõ ne’iku pästājiz. Ta poodi risti nagu õnnistegija. ▫ Viņu pakāra krustā kā pestītāju. Panāb snūor ka’ggõlõ, si’z lǟ’b pūgõm. Pannakse nöör kaela, siis minnakse pooma. ▫ Uzliek virvi kaklā, tad iet kārt. KK78b22; KK77 a
puinõ ¤49 vi morniks, tusaseks muutuda ▫ saīgt
pūlõ ¤49 vt pingutada ▫ piepūlēt
  • Rištīng pūlõb ēņtšta. Inimene pingutab ennast. ▫ Cilvēks piepūlas [~ piepūlē sevi]. KK78b22
pūogõ ¤49 vt nööpida ▫ pogāt > pūmpartõ
  • vi’zzõ pūogõ kinni nööpida ▫ pogāt ciet; pūogõb vi’zzõ, panāb pūmpard vi’zzõ nööbib kinni, paneb nööbid kinni ▫ pogā ciet, aizpogā pogas KK78b20
rabāgõ ¤49 vi turgatada ▫ ienākt, iešauties
  • Näntõn rabāgiz mīelõ jõvā nõ’v. Neil turgatas meelde hea nõu. ▫ Viņiem iešāvās prātā labs padoms. J22
rēgõ 1 ¤49 vi judiseda ▫ trīcēt
  • irmstõ rēgõ hirmust judiseda ▫ trīcēt no bailēm KK78b24
reizõ ¤49 vi reisida ▫ ceļot
  • Reizõb immõrkouți. Reisitakse ringi. ▫ Ceļo apkārt. KK78b23
rekomendīerõ ¤49 vt soovitada ▫ rekomendēt E
rēvõ ¤49 vt rehvida ▫ rēvēt (mar.) = reppõ
  • Puŗŗidi rēvõb vi’zzõ. Purjesid rehvitakse kokku. ▫ Buras sarēvē. KK78b24
rībõ ¤49 vt riibuda, riisuda ▫ grābt, raust
  • Pǟgiņ rībõb eņtš pierāst mingizt viļļõ le’žgõl. Palju riisutakse endale mingit vara. ▫ Daudz rauš sev kādu mantu tuvāk. KK78b25
rikābõ ¤49 vi raisku minna, raiskuda, rikneda, rikki minna ▫ bojāties
  • Rikābõb, ä’b lǟ’ ne’iku vajāg, jarā rikābõn. Läheb rikki, ei lähe nagu vaja, ära riknenud. ▫ Sabojājas, neiet kā vajag, sabojājies. Ä’b või pȯļtõ – mašīn (~ puoļtõbmašīn) rikābiz. Ei saa vilja peksta – masin (~ peksumasin) läks rikki. ▫ Nevar kult – mašīna (~ kuļmašīna) sabojājās. Lēba rikābõb, a’ž ä’b ūo jõvīst nūzõn. Leib läheb raisku, kui ei ole hästi kerkinud. ▫ Maize sabojājas, ja nav labi uzrūgusi. Lem āigal kalād rikābõbõd, a’ž ne at veitõ sūoldõd. Sooja ilmaga kalad riknevad, kui nad on vähe soolatud. ▫ Siltā laikā zivis bojājas, ja tās ir maz sālītas. KK78b24
rīvõ ¤49 vt riivida ▫ rīvēt
  • Ǟma rīvõb kakūd pierāst borkiņi. Ema riivib kookide jaoks porgandeid. ▫ Māte rīvē raušiem burkānus.
rīžõ ¤49 vt riisuda, riibuda ▫ raust, grābt
  • i’ļdžemḑi rīžõ koort riisuda ▫ nogrābt krējumu; ra’zzõ rīžõ rasva riisuda ▫ nogrābt taukus; rǭ’dõ ku’bbõ rīžõ raha koku riisuda ▫ saraust naudu
  • Semḑi rīžõb, rīžõb i’ļdžēmḑa pǟldõst jarā, ku u’m rīžõmõst kǭjkõks. Piima riisutakse, riisutakse koor pealt ära, kui tuleb riisuda lusikaga. ▫ Pienu grābj, nogrābj krējumu no virsas, kad jāgrābj ar karoti. KK78b25
rǭibõ ¤49 vt

(a) kokku kraapida, haarata (varandust) ▫ grābt, raust
  • rǭ’dõ rǭibõ raha haarata ▫ grābt naudu; viļļõ rǭibõ varandust kokku kraapida ▫ raust mantu
  • Mä’d i’ļtarāli rǭibõb, kust set igāniz sǭb. Meie üleaedne kraabib kokku, kust iganes saab. ▫ Mūsu kaimiņš rauš, kur vien dabū. Tä’mmõn u’m ne’i je’nnõ rǭ’dõ, ku kǭmalõks rǭibõb. Tal on nii palju raha, et kraabib kamaluga. ▫ Viņam ir tik daudz naudas, ka grābj ar riekšavām.
(b) riisuda (heina), rehitseda ▫ grābt (sienu, salmus)
  • rǭibdõb tīe riisumistöö ▫ grābšanas darbs KK78b25
  • Rejāks rǭibõb vīļamǭdõ pū’dõks. Rehaga riisutakse viljapõldu puhtaks. ▫ Ar grābekli nogrābj labības lauku tīru. KK78
rūnõ ¤49 vt kohitseda, ruunata ▫ kastrēt, rūnīt
  • ibīži rūnõ hobuseid ruunata ▫ rūnīt zirgus; pȯrzidi rūnõ põrsaid kohitseda ▫ rūnīt sivēnus
rūorõ 1 ¤49 vt roolida, tüürida ▫ stūrēt = tīrõTL78b66
rūorõ 2 ¤49 vt ära hõõruda ▫ noberzt
  • Sidūkst vǟndiz no pǭr kõrd immõr jālga, algõ vīzõz rūorõg jalgõ. Jalarätid keerati nii paar korda ümber jala, et viisk jalga ära ei hõõruks. ▫ Autus aptina tā pāris reizes ap kāju, lai vīze nenoberž kāju.
sērõ ¤49 vt ahta ▫ sērt (novietot rijā uz ārdiem labību žāvēšanai) (etn.)
  • Viļļõ sērõb, ku kūjastõb. Vilja ahetakse, kui kuivatatakse. ▫ Labību ser, kad kaltē. Sērõb kȭrda pierāst vȱrdõd pǟlõ, la’z kuijõg. Ahetakse korra järgi parte peale, et kuivaks. ▫ Ser, izkārtojot uz ārdiem, lai žūst. Lǟ’b rī’jõ sērõm, panāb vīļa knaššõ kuijõm. Minnakse rehte ahtma, pannakse vili ilusti kuivama. ▫ Iet riju sērt, izliek labību skaisti žūt. KK78b27
sīebõ ¤49 vi sööbida ▫ ieēsties, ietiekties
siegābõ ¤49 vi segi minna ▫ sajukt, apjukt
skēņõ ¤49 vt hurjutada ▫ rāt, kaunināt
  • Skēņõb tūoizta: mis sa mīnda utād ja lakād! Hurjutab teist: mis sa mind haugud ja lakud! ▫ Rāj otru: ko tu mani rej un laizi! 86.1-7
skrõuvõ ¤49 vt kruvida ▫ skrūvēt
  • jarā skrõuvõ ära kruvida ▫ noskrūvēt; jū’rõ skrõuvõ külge kruvida ▫ pieskrūvēt; ku’bbõ skrõuvõ kokku kruvida ▫ saskrūvēt; si’zzõl skrõuvõ sisse kruvida ▫ ieskrūvēt; ulzõ skrõuvõ välja kruvida ▫ izskrūvēt; vāldiž skrõuvõ lahti kruvida ▫ atskrūvēt; vi’zzõ skrõuvõ kinni kruvida ▫ aizskrūvēt
  • Ku skrõuvõb vi’zzõ, si’z ta pidāb. Kui kruvitakse kinni, siis see peab. ▫ Ja aizskrūvē ciet, tad tas tur. KK77 a
skūolõ ¤49 vt koolitada ▫ skolot
  • Tūoizta skūolõb, tūoizta opātõb. Teist koolitatakse, teist õpetatakse. ▫ Skolo otru, māca otru. KK78b30
skūoņõ ¤49 vt säästa, kokku hoida ▫ taupīt
  • ēņtšta skūoņõ ennast säästa ▫ taupīt sevi KK78b31
  • Jegā kopīk u’m skūoņõmõst. Iga kopikat tuleb säästa. ▫ Katra kapeika jātaupa. KK78b31
smērõ ¤49 vt määrida ▫ smērēt, ziest
  • seļļi nǭ’gõ, mis võib smērõ ja vittõ selline nahk, mida võib määrida ja valgendada ▫ tāda āda, kuru var ieziest un balsināt KK78b59
spēļõ ¤49 vt mängida ▫ spēlēt
  • kǭrtidi spēļõ kaarte mängida ▫ spēlēt kārtis
  • Ta spēļõb fijoltõ. Ta mängib viiulit. ▫ Viņš spēlē vijoli. Ta spēļõb stikkõ fijolõks. Ta mängib tükki viiuliga. ▫ Viņš spēlē gabalu uz vijoles [~ ar vijoli]. KK78b33
springõ ¤49 vt riimsoola panna ▫ apsālīt
  • Kaļdi springõb: priššõd kalād, rǭžki repțāb sūolõ pǟlõ, algõ īegõ slikțõks. Kalu pannakse riimsoola: värsked kalad, raasuke raputatakse soola peale, et ei läheks halvaks. ▫ Zivis apsāla: svaigas zivis, nedaudz uzkaisa sāli virsū, lai nesabojājas. KK78b34
sprǭdžõ ¤49 vt pandlaga kinni panna ▫ aizsprādzēt
  • Kengmiži sprǭdžõb vi’zzõ. Jalatseid pannakse pandlaga kinni. ▫ Apavus aizsprādzē. KK78b34
spūoļõ ¤49 vt poolida ▫ spolēt
streijõ ¤49 vt puistata ▫ kaisīt
  • Streijõb mǭ’zõ āina või sīemnāiga. Puistatakse maha hein või toit. ▫ Nokaisa zemē sienu vai ēdienu. KK78b35
sūdžõ ¤49 vt kaevata, süüdistada ▫ sūdzēt, apsūdzēt
  • Pī’l vā’giž, alā sūdž tūoizta rištīngtõ! Ole vagusi, ära süüdista teist inimest! ▫ Stāvi klusu, nesūdzies par otru cilvēku. Ta lǟ’b sūdžõm tūoizta rištīngtõ. Ta läheb teist inimest süüdistama. ▫ Viņš dodas apsūdzēt otru cilvēku. KK78b37
sūolõ 2 ¤49 vt soolata ▫ sālīt
  • ka’ļdi sūolõ kalu soolata ▫ sālīt zivis; vȯ’zzõ sūolõ liha soolata ▫ sālīt gaļu
škērõ ¤49 vt hööveldada, peeneks lõigata ▫ šķērēt, ēvelēt
  • Nǭțidi škērõb pīentõks. Kapsaid lõigatakse peeneks. ▫ Kāpostus sašķērē smalkus. Kīen ä’b ūo mūdõ, se duņtšõks škērõb; kīen u’m ēviļ, se kast sizāl škērõb. Kel ei ole muud, see pussnoaga lõikab, kellel on höövel, see kasti sees hööveldab. ▫ Kam nav cita, tas šķērē ar dunci, kam ir ēvele, tas ēvelē kastē. KK78b38
škīelõ ¤49 vi kõõritada, kõõrdi vaadata ▫ šķielēt
  • Se škīelõb, sīlmad vaņțlõbõd kilgõ. See vaatab kõõrdi, silmad vaatavad kõrvale. ▫ Tas šķielē, acis raugās uz sāniem. Ta škīelõb i’ļ a’b. Ta kõõritab üle õla ▫ Viņš šķielē pār plecu. KK78b38; KK77b
šmūorõ ¤49 vt moorida ▫ sutināt, šmorēt
šūlõ ¤49 vi õisvett ajada ▫ suloties (par brūci)
  • Kațki kūož šūlõb ī’dstī’d, ä’b või kuostāntõ. Katkine koht ajab alatasa õisvett, ei saa ravida ▫ Pušuma vieta aizvien sulojas, nevar izārstēt. KK78
šūmõ ¤49 vt vahustada ▫ putot
  • Vȭita šūmõb; ku tī’eb tortõ, u’m amā šūmõmõst. Võid vahustatakse; kui tehakse torti, tuleb kõik vahustada. ▫ Sviestu puto; kad taisa torti, viss ir jāsaputo. KK78
tērõ ¤49 vt

(a) kulutada ▫ tērēt > ku’ltõ
  • tērdõt āiga kulutatud aeg ▫ iztērētais laiks 1986/17
  • Pǟgiņ rǭ’dõ tēriz jarā. Palju raha kulutati ära. ▫ Daudz naudas iztērēja. Alā tēr! Ära kuluta! ▫ Netērē! KK78b41; KK77 a
(b) (looma) vaevata ▫ nostrādināt
  • Se rištīng ibīzt pa je’nnõks tērõb. See inimene vaevab hobust liiga palju. ▫ Tas cilvēks zirgu pārāk daudz nostrādina. KK78b41
(c) (looma) tappa ▫ nokaut (dzīvnieku)
tīrõ 1 ¤49 vt tüürida ▫ stūrēt
tīrõ 2 ¤49 vi puhastada ▫ tīrīt > pū’dstõ
  • Ta tīrõb tǟnda birštõks, tī’eb pū’dõks. Ta puhastab teda harjaga, teeb puhtaks. ▫ Viņš tīra to ar birsti, padara tīru.
touzõ ¤49 vt petta, tüssata ▫ krāpt, mānīt
trūvõ ¤49 vt leinata ▫ sērot
  • trūvõb tä’m pierāst leinab teda ▫ sēro par viņu; trūvõb tä’m tagān leinab teda taga ▫ sēro pēc viņa KK78b44
  • Ta trūvõb eņtš i’zzõ. Ta leinab oma isa. ▫ Viņš sēro par savu tēvu. KK78
tsērõ ¤49 vi patseerida, jalutada ▫ pastaigāties, cierēt > keņžlõ
tsīļõ ¤49 vt piiluda, sihtida ▫ lūkot, mērķēt
  • Sa tsīļõd ja vakțūd sa’lliz midāgõst. Sa piilud ja valvad salaja midagi. ▫ Tu izlūko un vaktē slepeni kaut ko. KK78b45
tšūžõ ¤49 vi

(a) sosistada ▫ čukstēt = tšužīņțõ (a)
  • tšūžõ vā’giž kūora jūs vaikselt kõrva juures sosistada ▫ čukstēt klusu pie auss
  • Mis sa tšūžõd sǟ’l? Mis sa susised seal? ▫ Ko tu tur čuksti? Sāina tšūžõb. Sein susiseb. ▫ Siena čukst. *156.1/5; KK78a2
(b) sabiseda ▫ čabēt
  • Ne’iku tšūžõb katūks pǟlõ. Nagu sabiseb katusel. ▫ Tā kā čab uz jumta. KK77b
(c) säriseda ▫ čurkstēt
  • Pan pǟl, mis ūdõb, tšūžõb. Mis pannil küpseb, säriseb. ▫ Ko uz pannas cep, [tas] čurkst. KK78b46
ūgõ ¤49 vi

(a) kohiseda, mühiseda ▫ šalkt, krākt
  • Mõtsa ūgõb. Mets mühiseb. ▫ Mežs šalc. Mie’r ūgõb. Meri kohiseb. ▫ Jūra krāc. Tōvaz ūgõb. Torm mühiseb. ▫ Vētra krāc.
(b) huuata ▫ šņākt, šalkt
  • Kūorad ūgõbõd. Kõrvad huugavad. ▫ Ausīs šalc.
(c) unnata ▫ gaudot
  • Tūļ ūgõb kūoršõns. Tuul undab korstnas. ▫ Vējš gaudo skurstenī.
(d) huigata ▫ ūjināt J13
ulzõ|nūzõ ¤49 vt välja paista ▫ izcelties
ūolõ ¤49 vt voolida, lõigata ▫ drāzt = ūoļikšõ 2
  • Duņtšõks ūolõb. Pussiga voolitakse ▫ Ar dunci drāž. Spitš pūlka u’m ūoldõd ne’i, ku ta u’m spitš. Terav pulk on voolitud nii, et see on terav. ▫ Ass puļķis ir izdrāzts tā, ka tas ir ass. KK78b49; KK78
ūoŗõ ¤49 vt käsutada ▫ izrīkot
väuvõ ¤49 vi näuguda ▫ ņaudēt
  • Kašīd väuvõbõd. Kassid näuvad. ▫ Kaķi ņaud. Ni tu’ļ piški kaš ja väuviz. Nüüd tuli väike kass ja näugus. ▫ Nu atnāca mazs kaķēns un ņaudēja. J20
velvõ ¤49 vt võlvida ▫ velvēt = veļļõ
vēļagõ 1 ¤49 vt kloppida ▫ dauzīt, klapēt
  • Ta lǟ’b ǭ’riņi vēļagõm. Ta läheb riideid kloppima. ▫ Viņš iet drēbes klapēt. KK78b52
vēļagõ 2 ¤49 vi hõredaks muutuda ▫ kļūt skrajam, kļūt retam
vēļõ ¤49 vt

(a) lubada ▫ ļaut
  • Ta u’m mi’nnõn ne’i jūsõ, ku mit sa’mtõ ä’b vēļ astõ. Ta on mul nii juures, et mitte sammu ei luba astuda. ▫ Viņš pie manis tā [pieķēries], ka ne soli neļauj spert. KK77 a
(b) soovida ▫ novēlēt
  • Ma vēļõb tä’mmõn jõ’vvõ riekkõ. Ma soovin talle head teed. ▫ Es novēlu viņam labu ceļu.
(c) valida ▫ izvēlēties
vībõ ¤49 vi

(a) viita ▫ pavadīt (laiku)
  • jarā vībõ ära viita ▫ pavadīt
  • Ma u’m vībõn jarā sīe āiga. Ma olen selle aja ära viitnud. ▫ Esmu šo laiku pavadījis. KK78b63
(b) hilineda ▫ kavēties
vīerõ ¤49 vi veereda ▫ velties, ripot = kīerõ 2
  • pi’ds mǭdõ vīerõ mööda maad veereda ▫ velties pa zemi KK78b59
vīerzõ ¤49 vi taheneda ▫ sacietēt
vīļõ ¤49 vt viilida ▫ vīlēt
  • Vīļõks vīļõb. Viiliga viilitakse. ▫ Vīlē ar vīli.
vīpštõ ¤49 vt joonestada ▫ rasēt
vȭrbõ ¤49 vi võõrduda ▫ atradināties
zalbõ ¤49 vt salvida, võida ▫ ieziest, eļļot IK4 = võidõ 1
zǟlõ ¤49 vt kahetseda ▫ nožēlot > ka’idlõ
  • Sa zǟlõd, ku sa ä’d ūo riktig tī’end. Sa kahetsed, et sa ei ole õigesti teinud. ▫ Tu nožēlo, ka tu neesi pareizi darījis.
zīgõ ¤49 vi

(a) sumiseda ▫ zumēt

(b) piniseda ▫ sīkt
zǭigõ ¤49 vt saagida ▫ zāģēt
zūmõ ¤49 vt kägistada ▫ žņaugt, zūmēt
  • Zūmõb, zno’udžõb tūoizta rištīngtõ kädūdõks (~ kieudkõks). Kägistab teist inimest kätega (~ köiega). ▫ Zūmē, žņaudz otru cilvēku ar rokām (~ virvi). KK78b39
zvērõ ¤49 vt vanduda, tõotada ▫ zvērēt > vannõ 2
  • Sa lǟ’d zvērõd, kui sa riktig tī’ed ja riktig rõkāndõd. Sa lähed vannud, kuidas sa õigesti teed ja õigesti räägid. ▫ Tu ej [un] zvēri, kā tu pareizi dari un pareizi runā. KK78b40
žūžõ ¤49 vt kussutada ▫ žūžot, aijāt KK78b40 = žūžiņtõ

 

 

EsileheleUz galveno lapu


LIV  ET  LV  Kogu tekst / Viss teksts

 

 

 


Līvo kultūr sidām       Universitas Tartuensis     Latviešu valodas aģentūra