| a’b|skūol *125 s abikool ▫ palīgskola 86b3 |
| āigast|plǭn *125 s aastaplaan ▫ gada plāns 2L5 |
āina|vǭl *125 s heinakaar ▫ siena vāls (etn.) - āinavǭlõ artõ heinakaart lahutada ▫ ārdīt siena vālu
|
| alīz|skūol *125 s algkool ▫ pamatskola L≈ a’lli||skūol |
| a’lli||skūol *125 s algkool ▫ pamatskola ≈ alīz|skūol |
| apostrōf *125 s apostroof, ülakoma ▫ apostrofs |
atroug *125 s röhitis ▫ atraugas - Atroug, seļļi luft tu’ļ tā’giž. Röhitis, selline luhvt tuli tagasi. ▫ Atraugas, tāds gaiss atnāca atpakaļ. KK78b25
|
| atsetilēn *125 s atsetüleen ▫ acetilēns 86a23 |
| ä’bțõb|värb *125 s abiverb ▫ palīgverbs (lingv.) |
| bǟr *125 adj kõrb ▫ bērs (zirgs) |
| bǭik 1 *125 s majakas ▫ bāka |
| bǭik 2 *125 s paak ▫ tvertne |
| bǭn *125 s rong ▫ vilciens |
| bǭr *125 s orb ▫ bārenis |
| borā¦vīk *125 s puravik ▫ baravika (Boletus edulis) |
bǭt *125 s
(a) väike lameda põhjaga paat äärevõrkude panemiseks ▫ maza platdibene maliņtīklu mešanai (mar.)
(b) laevapaat ▫ kuģa laiva, jolla (mar.) GK |
brǭik *125 s praak ▫ brāķis - Brǭikõ u’m ūd pǟl tī’emõst või si’z viskõmõst je’dspēḑõn. Praaki peab ümber tegema või viskama ära. ▫ Brāķis ir jāpārtaisa vai arī jāmet projām. 86a25
|
brūik *125 s tava ▫ paraža > irdõks- Līvliztõn vȯ’ļ brūik Sūr neļļõndpǟvan lǟ’dõ bikt jū’r. Liivlastel oli tava suurel neljapäeval minna armulauale. ▫ Lībiešiem bija paraža Zaļajā ceturtdienā iet pie dievgalda. 86a25
|
| buks|būom *125 s pukspuu ▫ buksuss (Buxus) |
| būoḑ|kōp *125 s poekaup ▫ veikala preces |
| būom *125 s poom ▫ bomis TL78b65 |
| dīk *125 s tiik ▫ dīķis J18 |
dǭr *125 s
(a) viljakuivati ▫ kalte (etn.) - Dǭr pǟl kūjastõb viļļõ. Viljakuivatis [~ partel] kuivatatakse vilja. ▫ Kaltē žāvē labību. PK88.18
(b) suitsuauk ▫ spelte (etn.) - Dǭr u’m se ouk, kus lǟ’b so’v ulzõ. Suitsuauk on see auk, kust suits läheb välja. ▫ Spelte ir tas caurums, pa kuru dūmi iet ārā. PK88.18
|
| drīv 1 *125 s triiv, tihtimismaterjal ▫ drīve (etn.) |
| drīv 2 *125 s triiv, triivimine ▫ dreifs (mar.) |
| drūm *125 adj sünge ▫ drūms > possõn |
eļm *125 s
(a) helmes, kudrus ▫ pērlīte, zīle - Sūrkrūonõ jūs vȯ’ļ pǟgiņ ēļmidi. Pulmakrooni juures oli palju helmeid. ▫ Pie dižkroņa bija daudz pērlīšu. Sūrkrūonõ sai tī’edõd a’mtižist ēļmist. Pulmakroon tehti kõiksugustest kudrustest. ▫ Dižkroni gatavoja no dažādām pērlītēm.
(b) merevaik ▫ dzintars |
| film *125 s film ▫ filma |
| fingõr¦hūt *125 s sõrmkübar ▫ uzpirkstenis |
| firm *125 s firma ▫ firma |
| form *125 s vorm ▫ forma EA |
| fotō|grāf *125 s fotograaf ▫ fotogrāfs |
| gīk *125 s suurpurje poom ▫ grotbomis (mar.) |
grād *125 s kraad ▫ grāds - kūdkimdõz pū’oj la’igit grād kuuekümnes põhjalaiuskraad ▫ sešdesmitais ziemeļu platuma grāds; nēļakimdõ grādõ ve’ggi nelikümmend kraadi kange ▫ četrdesmit grādu stiprs
- Mits grādõ lemḑi? Mitu kraadi sooja? ▫ Cik grādu silts?
|
| grǭf *125 s krahv ▫ grāfs |
| grǭv *125 s kraav ▫ grāvis |
grūoip *125 s
(a) soon ▫ grope, rieva
(b) pilu ▫ sprauga - Mūndakõrd ra’dļõbõd kil mīrõ seļļiz grūoip si’zzõl, kust ajāb lǭja le’bbõ. Mõnikord raiutakse küll jäämüüri selline pilu sisse, kust aetakse paat läbi. ▫ Reizēm iecērt gan ledus mūrī tādu spraugu, pa kuru laivu izdzen cauri. 86a49
|
| hidroplān *125 s vesilennuk ▫ hidroplāns E IE |
| īe|īr *125 s nahkhiir ▫ sikspārnis (Chiroptera) |
īer *125 s pöörel ▫ bētiņš (mar.) - Kīedõd tutkāmõs īerõd vȯ’ļtõ sīepierāst ku algõ kīedõd kīerõgõd nõ’ŗŗõ. Köite otstes olid pöörlid selleks, et köied ei läheks (keerduks) keerdu. ▫ Virvju galā bija bētiņi tāpēc, lai virves nesavērpjas. D6
|
| iļīz|skūol *125 s kõrgkool, ülikool ▫ augstskola, universitāte ≈ i’ļļi|skūol |
| i’ļļi||skūol *125 s kõrgkool, ülikool ▫ augstskola, universitāte ≈ iļīz|skūol |
| īr 1 *125 s hiir ▫ pele (Mus) |
| īr 2 *125 s üür ▫ īre |
irm *125 s hirm ▫ bailes - irm eitõ hirm hakata ▫ mesties bail; irmsõ je’llõ hirmus elada ▫ dzīvot bailēs; irmstõ kangtõks īedõ hirmust kangeks jääda ▫ sastingt no bailēm
- Mi’nnõn u’m irm tä’mstõ. Mul on hirm tema pärast. ▫ Man ir bail par viņu. Mi’nnõn u’m irm, ku set se läpš ä’b lǟ’ ukkõ. Mul on hirm, kui vaid see laps ei lähe hukka. ▫ Man ir bail, ka tik tas bērns neaiziet postā. Irm tulāb pǟlõ. Hirm tuleb peale. ▫ Bailes nāk virsū. Tä’mmõn eitõn irm. Tal hakanud hirm. ▫ Viņam sameties bail. Ne’i je’n u’m irm, ku ibūkst attõ pistõ. Niipalju on hirm, et juuksed on püsti. ▫ Tik ļoti bail, ka mati ir [sacēlušies] stāvus. Ta āndiz mi’nnõn irmõ. Ta tekitas minus [~ andis mulle] hirmu. ▫ Viņš radīja man bailes. Ta u’m a’mši irmõ täuž. Ta on alatasa hirmu täis. ▫ Viņš vienmēr ir pilns baiļu. Bikšõd at irmstõ tǟdõd. Püksid on hirmu tõttu [~ hirmust] täis. ▫ Bikses ir pilnas no bailēm. Irmstõ võib īekõ nǭ’gõst ulzõ, un kīlmast. Hirmust võib hüpata nahast välja, ning külmast. ▫ No bailēm var izlēkt no ādas ārā, un no aukstuma. KK77a; KK78a18; 86b13; EV14
|
| īrõd *125 s pl voolmed ▫ vēdergraizes EIIIc |
| ja’g|strīp *125 s murrujoon ▫ daļsvītra (mat.) |
jūom *125 s joom -e ▫ joma (jūrā) - Jūom u’m ve’ž kǭ’d ǭŗa va’isõ. Joom on vesi kahe leetseljaku vahel. ▫ Joma ir ūdens starp diviem sēkļiem.
|
jūot *125 s joode, jootekoht ▫ lodējums - Paņ u’m jūotstõ vāldiņ. Pang on joote[koha]st lahti. ▫ Spainis ir lodējumā atnācis vaļā.
|
| kalād|lūom *125 s kalaloomus ▫ zivju loms |
keir *125 s vasakukäeline ▫ kreilis - Ku kurā kä’dkõks akūb, si’z ta u’m keir. Kui vasaku käega haarab, siis on ta vasakukäeline. ▫ Ja ar kreiso roku satver, tad viņš ir kreilis. Mi’n vaņīmi tidār ka u’m keir. Mu vanem tütar on ka vasakukäeline. ▫ Mana vecākā meita arī ir kreile. 79.5
|
kēk *125 s köök ▫ virtuve, ķēķis - Kēk vȯ’ļ pīenti rõkāndimi, kis tǭ’ž pīenistiz vä’ggi rõkāndõ. Köök oli peen rääkimine, kes tahtis peenelt väga rääkida. ▫ Ķēķis bija smalka runāšana, kas gribēja ļoti smalki runāt. 86.11
|
| keļm *125 s kelm ▫ krāpnieks, šķelmis |
kēv *125 s mära ▫ ķēve - Kēvõn u’m vārza. Märal on varss. ▫ Ķēvei ir kumeļš. KK77a
|
kīer *125 s keere ▫ vītne, vijums = kīermõz- E’ḑḑizt kīedõdõn vȯ’ļ ī’tiz kīer, ta’ggizt kīedõdõn tegīž tuoistiz kīer. Esimestel köitel oli ühtpidi keere, tagumisel köitel jälle teistpidi keere. ▫ Priekšējām virvēm bija vienā virzienā vijums, aizmugurējām virvēm atkal otrā virzienā vijums. Kīerõd lekštõ si’zzõlpēḑõn vadā sū pūol ja vadā tībõd jūsõ ve’l vȯ’ļtõ īerõd. Keermed läksid sissepoole noodasuu pool ja noodatiibade juures olid veel pöörlid. ▫ Vijumi gāja iekšā vada mutes pusē un pie vada spārniem vēl bija ieres. Mits kīerdõ attõ ku’bsõ. Mitu keeret on koos. ▫ Vairāki vijumi ir kopā.
|
kindõd|pǭr *125 s kindapaar ▫ cimdu pāris - Mi’nnõn u’m ikš kindõdpǭr. Mul on üks kindapaar. ▫ Man ir viens cimdu pāris. EH74.17
|
kīr *125 s küür ▫ kūkums, kumpums - kīrsõ kǟ’dõ küürus käia ▫ staigāt ar kūkumu
|
kīv *125 s
(a) nägelus, nääklus ▫ ķīviņš
(b) riid, tüli ▫ ķilda - kīvõ nustõ tüli tekitada ▫ izraisīt ķildu; kīvõ vie’ddõ tülitseda ▫ ķildoties 2Tm2.23; 2Tm2.24
|
| klīen *125 adj kleenuke ▫ vājš, kliens |
| klǭr *125 adj klaar, selge ▫ skaidrs, klārs |
| knēp *125 s trukknööp ▫ spiedpoga, kņope |
| knǭb *125 s nokk ▫ knābis = nanā (c) |
kōp *125 s kaup ▫ prece - Būoḑõ tuoi kōpõ. Kauplusse toodi kaupa. ▫ Veikalā atveda preci. Eņtš kōpõks ne āndõļtõbõd. Oma kaubaga nad hangeldavad. ▫ Viņi tirgojas ar savu preci. 152.1
|
kǭr *125 s
(a) kaar ▫ loks - pițkīz|kǭr vikerkaar ▫ varavīksne
- Ta lekš sūr kǭrõks immar. Ta möödus suures kaares. ▫ Viņš gāja apkārt ar lielu loku.
(b) (paadi)kaar ▫ branga (mar.) - lǭja kǭrõd paadi kaared ▫ laivas brangas TL78b65
|
| kouv|kūok *125 s kaevukook ▫ akas āķis (etn.) |
kǭv *125 s konnakarp ▫ gliemežvāks ≈ kǭvõz; = naț|kǟnga, pizār|kuodā- Rāndas u’m pǟgiņ kǭvidi. Rannas on palju konnakarpe. ▫ Jūrmalā ir daudz gliemežvāku.
|
kȭr 1 *125 s ratas ▫ ritenis - amād kȭrõd kīerõm pānda kõik rattad keerlema panna ▫ likt visiem riteņiem griezties; nemē vīdõz kȭr rattõd jūs nagu viies ratas vankri all ▫ kā piektais ritenis ratu apakšā
|
kȭr 2 *125 s jalgratas ▫ velosipēds, ritenis - kõrõks bro’utšõ jalgrattaga sõita ▫ braukt ar velosipēdu KK78b63
|
krēm *125 s kreem ▫ krēms - Minā tī’eb tort pǟl võidtõb krēm vȭidagõst. Mina teen tordi peale määrimise [~ võidmise] kreemi võist. ▫ Es taisu uz tortes ziežamo krēmu no sviesta. LF74.5
|
| krīk *125 s kreek ▫ būka (Prunus insititia) |
krǭig 1 *125 s
(a) krae ▫ apkakle
(b) krae (sõimusõna) ▫ kraķis (apsauka) |
| krǭig 2 *125 s saepukk ▫ krāģis (etn.) 79.7 |
krǭn 1 *125 s kraan ▫ krāns - Vȯ’llõ jūokšõb krǭnstõ. Õlu jookseb kraanist. ▫ Alus tek pa krānu.
|
krǭn 2 *125 s kraana ▫ ceļamkrāns - Krǭnõks nustīz kuo’ig i’lzõ. Kraanaga tõsteti laev üles. ▫ Ar ceļamkrānu pacēla kuģi augšā.
|
| kūik *125 s vikati, kühvli vms käepide ▫ izkapts, liekšķeres u.c. kāts |
| kuo’ig|rūm *125 s laevaruum ▫ kuģa tilpne (mar.) |
kūok *125 s konks, kook ▫ āķis - kūok pǟlõ pānda konksu otsa panna ▫ uzlikt uz āķa
|
kuolm *125 num kolm ▫ trīs - kuolm āigastõ nūoŗim kolm aastat noorem ▫ trīs gadus jaunāks; kuolm āigastõ vanā kolm aastat vana ▫ trīs gadus vecs; kuolm āigastõks kolmeks aastaks ▫ uz trim gadiem; kuolms e’žmižis lu’gdõbrǭntiš kolmes esimeses lugemikus ▫ trijās pirmajās lasāmgrāmatās K86
|
| kuolm|ǭra|närv *125 s kolmiknärv ▫ trīszaru nervs (anat.) |
kūr *125 s kuur ▫ šķūnis - Kūrsõ sūolizt brēțļiži. Kuuris soolati kilusid. ▫ Šķūnī sālīja brētliņas.
|
kurv *125 s peenem korv ▫ kurvis, grozs - Kurv u’m jo knaš krežīļ. Korv on ilusam [kui tavaline] korv. ▫ Kurvis ir skaistāks grozs. KK77 a
|
| lang|būom *125 s vankri keelik ▫ ratu šķērsbomis (etn.) 79/11 |
| lasktõb|lūok *125 s amb ▫ šaujamais loks Ilm6.2 |
| lä’b|rǭm *125 s aknaraam ▫ loga rāmis |
| lä’b|rūt *125 s aknaruut ▫ loga rūts |
läul *125 s leil ▫ gars (pirtī) - läulõ eitõ leili visata ▫ uzmest garu
- Läul ētab rakkõks un u’m ka līešk. Leili visatakse kapaga ja on ka kulp. ▫ Garu uzmet ar ķipi un ir arī liekšķere. PK88.9
|
| lēba|vīl *125 s leivaviil ▫ maizes rieciens |
lēn *125 s käsipuu, rinnatis ▫ margas = nojā|pūd- sīlda lēnõd silla rinnatised ▫ tilta margas; strepīd lēn trepi rinnatis ▫ trepju margas
|
| līediz|lūk *125 s ava välisukses ▫ atvere ārdurvīs |
| līk 1 *125 s laip, surnu ▫ līķis |
| līk 2 *125 s liik -i (purje ääris) ▫ līkis (buras apmalojums) (mar.) TL78b65 |
līm *125 s liim ▫ līme - Līmkõks līmtõb, võijõb, panāb ku’bbõ ne’i, ku ta akūb ī’dõku’bbõ. Liimiga liimitakse, määritakse, pannakse kokku nii, et ta hakkab ühtekokku. ▫ Ar līmi līmē, smērē, saliek kopā tā, ka tas saķeras kopā. KK78a69
|
| līn *125 s liin, tugev nöör ▫ līne, stipra virve (mar.) L |
| līv *125 s lükandluuk (välisuksel) ▫ vārša, bīdāma lūka (etn.) |
| lo’g|līn *125 s logiliin ▫ laglīne (mar.) |
lok|škērõd *125 s pl lokikäärid ▫ lokšķēres - Ibūkši lokūb lokškērõdõks. Juukseid lokitakse lokitangidega ▫ Matus cirto ar lokšķērēm.
|
lǭt *125 s
(a) jumalateenistus ▫ dievkalpojums - kuŗē lǭt kõrts [~ kuradi jumalateenistus] ▫ krogs [~ velna dievkalpojums]; lǭtõ pi’ddõ jumalateenistust pidada ▫ noturēt dievkalpojumu; lǭtõl lǟ’dõ jumalateenistusele minna ▫ iet uz dievkalpojumu; lǭtõl kǟ’dõ jumalateenistusel käia ~ jumalateenistusest osa võtta ▫ apmeklēt dievkalpojumu
(b) kirik ▫ baznīca - Jämp sǭb lǭtõl ka pieksõ. Loll saab kirikuski peksa. ▫ Muļķis arī baznīcā dabū pa mizu. J19
|
louv *125 s lõvi ▫ lauva (Panthera leo) - louv krǭtiņ lõvipuur ▫ lauvas krātiņš
|
| lu’gdõb|zǭl *125 s lugemissaal ▫ lasītava |
| lūk *125 s luuk ▫ lūka |
| lūod *125 s loe ▫ ziemeļrietumi |
| lūol *125 s luule ▫ dzeja |
lūom *125 s
(a) loomus (noodatäis kalu) ▫ loms - kalād|lūom kalaloomus ▫ zivju loms
- lūomõ eitõ loomust heita ▫ mest tīklu [~ lomu]; lūomõ vie’ddõ loomust vedada ▫ vilkt lomu
- Lūomõks mēg nutīzmõ sīe, mis sai vie’dtõd ikš kõrd vadāks ulzõ. Loomuseks me kutsusime seda, mis sai veetud ühe korraga noodaga välja. ▫ Par lomu mēs saucām to, kas vienā reizē tika ar vadu izvilkts. 86.57
(b) loomusekoht ▫ loma vieta - Lūomõks sai nuttõd ka se mie’rkabāl, mis sai võttõd immõr kīedõdõks ja vadāks. Loomuseks kutsuti ka seda meretükki, mis sai ümber haaratud köite ja noodaga. ▫ Par lomu sauca arī to jūras gabalu, kas tika aptverts ar virvēm un vadiem. 86.57
|
| lūot *125 s lood ▫ lote (mar.) |
| ma’g|ȭn *125 s kõhuõõs ▫ vēdera dobums (anat.) E3A |
mie’r|skūol *125 s merekool ▫ jūrskola - Ta ä’b ūo võind siedā mie’rskūolõ loptõ. Ta ei ole saanud seda merekooli lõpetada. ▫ Viņš nav varējis to jūrskolu pabeigt. 86a48
|
| mīm *125 s pulmakink ▫ kāzu dāvana |
| mīmõd *125 s pl pruudiannid saajarahvale ▫ ziedi (ziedojumi), dāvanas kāzinieku apdāvināšanai (etn.) |
mīr *125 s
(a) müür ▫ mūris - nēļakantlimi mīr neljakandiline müür ▫ četrstūrains mūris KK34I1
(b) poost, jäävall rannas ▫ ledus valnis jūrmalā - Mie’rnaigās, si’z ku ve’ž īrgõb kilmõ, si’z sugūb mīr; se u’m seļļi kuordõ, võib kītõ nemē mīr – seļļi jeikõks a’jtõd, ku jei īrgõb mie’rnaigās kilmõ ja lāinõd ī’dtõkabāl ētabõd vietā pǟlõ, se tegīž kīlmab vi’zzõ. Mere ääres, siis kui vesi hakkab külmuma, siis tekkib poost; see on selline kõrge, võib öelda, nagu müür – selline jääga aetud, kui jää hakkab mere ääres külmuma ja lained ühtlugu heidavad vett peale, see külmub kinni. ▫ Pie jūras, kad ūdens sāk sasalt, tad rodas mūris; tas ir tāds augsts, var teikt kā mūris – tāds ledus sadzīts, kad ledus sāk jūrmalā sasalt un viļņi arvien met ūdeni virsū, tas atkal sasalst. 86a49
|
| mǭ|rent *125 s maarent ▫ zemes noma |
| mōt *125 s sisukord ▫ satura rādītājs |
mȭk *125 s mõõk ▫ zobens - kǭ’d tierāks mȭk kahe teraga mõõk ▫ divasmeņu zobens
|
| mūk *125 s munk ▫ mūks |
| munā|šūm *125 s munavaht, koogelmoogel ▫ putotas olas KK78b30 |
mūod *125 s mood ▫ mode - mūodõ lǟ’dõ moodi minna ▫ nākt modē; mūodsõ vȱlda moes olla ▫ būt modē; mūod pierrõ ē’ḑõ moe järgi rõivastuda ▫ ģērbties pēc modes
|
| na’ggõrd|rīv *125 s kartuliriiv ▫ kartupeļu rīve |
nǟr *125 s odraiva ▫ miežgrauds (med.) - Tä’mmõn kazīz nǟr silmõ. Talle kasvas odraiva silma. ▫ Viņam izauga miežgrauds acī. Tä’mmõn u’m nǟr sīlmas. Tal on odraiva silmas. ▫ Viņam ir miežgrauds acī. 79/5
|
närv 1 *125 s närv ▫ nervs - närvõd nȭrkuz närvilisus ▫ vāji nervi
- Mi’n närvõd ä’b kāndatõd siedā. Mu närvid ei kannata seda. ▫ Mani nervi to neiztur. Ta sīeb mi’n närvidi. Ta sööb mu närve. ▫ Viņš ēd manus nervus. KK77 a
|
närv 2 *125 s närvivärin ▫ skudriņas, trīsas - Närvõd ne’i lǟ’bõd pi’ds sälgõ ne’iku siprikizt. Närvivärinad lähevad nii mööda selga nagu sipelgad. ▫ Trīsas tā iet pār muguru kā skudriņas. KK77b
|
| nīel *125 s neel ▫ rīkle (anat.) |
nīet *125 s neet ▫ kniede ≈ nīedõz- Nīetõb, ku panāb nīet si’zzõl. Needitakse, kui pannakse neet sisse. ▫ Kniedē, kad liek kniedi iekšā. KK78b5
|
nīt *125 s niit -u ▫ pļava - Ajāb lūomõd ulzõ nītõ sīemõ. Aetakse loomad välja niidule sööma. ▫ Dzīvniekus dzen ārā pļavā ēst. KK78.3
|
| nǭ’g|gēr *125 s parkal ▫ ādminis Ap9.43 = gērmaņ |
ǭik *125 s
(a) haak ▫ āķis, krampis - ǭik je’ddõ pānda haaki panna ▫ aizkrampēt; ǭik pǟl haagil ▫ uz āķa
(b) õngekonks ▫ makšķerāķis - Mis u’m ūndan, siedā kītõb ka ǭikõks. Mis on õngel, seda nimetatakse ka konksuks. ▫ Kas ir makšķerei, to sauc arī par makšķerāķi. PK88.14
|
| our *125 s aur ▫ tvaiks, garaiņi, suta ≈ ouŗ |
ouv *125 s
(a) au ▫ gods, cieņa;
(b) kuulsus, austus, au ▫ slava 2Kr8.18 = o’v 1 |
ȭn *125 s õõs ▫ dobums - ȭnis jelājizt õõntes elutsejad ▫ dobumos mītošie
|
| palm *125 s palm ▫ palma |
| pǟva|ūm *125 s puhe, koidik ▫ rīta blāzma |
| pīer *125 s pööre, pööris ▫ apgrieziens |
pīk 1 *125 s oda, piik ▫ šķēps, pīķis - pīkidi murdõ piike murda ▫ lauzt šķēpus
|
pīk 2 *125 s soolvesi ▫ sālījums - Sīedõb pierāst sīļkõd ja liestād sǭbõd kȭlbatõd pīksõ sūoldõd, kūjastõd ja ūdtõd peppiņdõks. Söögiks tarvitatakse räimi ja lesti soolvees soolatult, külmsuitsutatult [~ kuivatatult] ja kuumsuitsutatult. ▫ Uzturā reņģes un butes tiek lietotas sālījumā sālītas, auksti kūpinātas un karsti kūpinātas. E ID
|
| pīlk *125 s karuohakas ▫ dzelksnis (Carduus nutans) |
pīp *125 s piip ▫ pīpe - pīpõ tū’gtõ piipu pahvida ▫ kūpināt pīpi; pīpõ smēkõ piipu tõmmata ▫ pīpēt pīpi
|
| piški|bǭn *125 s kitsarööpmeline raudteerong ▫ šaursliežu dzelzceļa vilciens, mazbānītis |
| pițkīz|kǭr *125 s vikerkaar ▫ varavīksne = õvātõks 2 |
| plint|slūik *125 s püssilukk ▫ šautenes aizslēgs |
plǭn *125 s plaan ▫ plāns - Ī’t kuodā plǭn Liidu maja plaan ▫ Savienības nama plāns EV8
|
plūm *125 s
(a) ploom ▫ plūme ≈ plūmõz
(b) ploomipuu ▫ plūme (koks) (Prunus domestica) = plūmõ|pūplūm|pū |
plūor *125 s loor ▫ plīvurs - piški plūor lejā pǟl väike loor ihu peal ▫ mazs plīvurs uz miesas KK78.3
|
| pǭr *125 adj paar ▫ pāris ≈ pǭŗ |
põrm *125 s
(a) tolm ▫ putekļi - repțõ põrmõ eņts jaļgšti oma jalgadelt tolmu raputada ▫ nokratīt putekļus no savām kājām
- Ma tī’eb sīnda põrmõks. Ma teen sind tolmuks. ▫ Es saberzīšu tevi putekļos [~ padarīšu tevi par putekļiem]. KK77b
(b) õietolmutera ▫ puteksnis (bot.)
(c) põrm ▫ pīšļi - Arm tä’m põrmõn! Rahu tema põrmule! ▫ Miers viņa pīšļiem!
|
põŗg *125 s lõhe, mõra ▫ plaisa - Pūn at su’ggõnd põŗgõd. Puusse on tekkinud mõrad. ▫ Kokam ir radušās plaisas.
|
| pūik 1 *125 s kratt, puuk ▫ pūķis (folkl.) |
| pūik 2 *125 s tuuleiil, tuulekeeris ▫ brāzma, virpuļviesulis |
| pū’oj|skūol *125 s põhikool ▫ pamatskola |
| pūol|zǭl *125 s pooltald ▫ puszole |
pūom *125 s
(a) jalakas ▫ parastā goba (Ulmus glabra) = pūom|pū- Pūom lī’edõd at mǭ’zõ pu’ddõnd. Jalaka lehed on maha pudenenud. ▫ Gobas lapas ir nobirušas. Pūomõ mä’d kilās ä’b ūo. Jalakat meie külas ei ole. ▫ Gobu mūsu ciemā nav. Pūomidi kazāb Šlītõr mä’ga’llõ. Jalakaid kasvab Slītere mäe all. ▫ Gobas aug Slīteres kalna pakājē. Pūomstõ pāiniz ibīz lūokidi. Jalakast painutati hobuselooki. ▫ No gobas tika liekti pajūga loki.
(b) künnapuu ▫ parastā vīksna (Ulmus laevis) |
pūop *125 s turvas ▫ kūdra - pūop mǭ turbamuld ▫ kūdrzeme SK62
|
| pū|rǭm *125 s puuraam ▫ koka rāmis KK78a16 |
| rattiņ|snūor *125 s vokinöör ▫ vērpjamā ratiņa aukla (etn.) |
| reffõ|snūorõd *125 s pl rehviliinid ▫ rēvlente, rēvsaites (mar.) TL78b65 |
reid *125 s reid ▫ reids (mar.) - Kuoigīd at pī’lõnd reidsõ. Laevad on seisnud reidil. ▫ Kuģi ir stāvējuši reidā. 152.2/11
|
| rent *125 s rent, rendimaks ▫ noma, nomas maksa, rente |
rēp *125 s kumm, rehv ▫ riepa ~ rep- Ta ajāb pǟlõ kȭrõn rēp. Ta ajab rattale peale rehvi. ▫ Viņš uzliek ritenim riepu. KK78a57
|
| rīem *125 s rõõm ▫ prieks Mt2.10 = rȭm |
| ri’ggõ|krīk *125 s rukkirääk ▫ grieze (Crex crex) KK78a6 = krǟkš, prǟts |
| rīndad|ȭn *125 s rinnaõõs ▫ krūšu dobums (anat.) E3A |
rīv *125 s riiv ▫ rīve - na’ggõrd|rīv kartuliriiv ▫ kartupeļu rīve
- Rīvkõks rīvõb na’ggiŗi. Riiviga riivitakse kartuleid. ▫ Ar rīvi rīvē kartupeļus.
|
rǭm *125 s raam ▫ rāmis - pū|rǭm puuraam ▫ koka rāmis KK78a16
|
| rǭ’|rent *125 s raharent ▫ noma par naudu 2L10 |
rǭv *125 s rooste ▫ rāva - Ūrgad ja grǭvõd at rǭvõ tǟdõd. Ojad ja kraavid on roostet täis. ▫ Strauti un grāvji ir pilni rāvas.
|
rȭm *125 s rõõm ▫ prieks = rīem- rȭmõ tī’edõ rõõmu teha ▫ darīt prieku; amādõn rȭmõks kõikide rõõmuks ▫ visiem par prieku
- Eņtšõn vȯ’ļ rȭm nǟ’dõ. Enesel oli rõõm näha. ▫ Pašam bija prieks skatīties. Siedā ta tei rȭm pierāst. Seda tegi ta rõõmu pärast. ▫ To viņš darīja aiz prieka. Läpš tei va’nbiztõn rȭmõ. Laps tegi vanematele rõõmu. ▫ Bērns darīja vecākiem prieku. J14
|
rūim *125 s ruum ▫ telpa, vieta, rūme ≈ rūm- sūrd rūimõd suured ruumid ▫ plašas telpas; amād rūimõd rovžti tǟdõd kõik ruumid rahvast täis ▫ visas telpas ļaužu pilnas
- Ta sai eņtšõn ūd rūimõd. Ta sai endale uue korteri. ▫ Viņš dabūja jaunu dzīvokli. Täs u’m veitõ rūimõ. Siin on vähe ruumi. ▫ Te ir maz vietas.
|
rūm *125 s ruum ▫ telpa, vieta ≈ rūim- kuo’ig|rūm laevaruum ▫ kuģa tilpne
- Ä’b ūo rūmõ magātõ. Ei ole ruumi magada. ▫ Nav vietas gulēt. Tī’e mi’nnõn rūmõ, kus istõ võib! Tee mulle ruumi, kus istuda võib! ▫ Uztaisi man vietu, kur var sēdēt! KK78; KK77 a
|
rūod *125 s noatera, noaleht ▫ (naža) asmens = veis|tierā- Vikāt rūod u’m sangdi. Vikati tera on paks. ▫ Izkapts asmens ir biezs. 86a51
|
| rūom *125 s room -a, ummikas (tormijärgne suur lame laine) ▫ gurdvilnis (mar.) |
rūt 1 *125 s
(a) ruut ▫ rūts - lä’b rūt akna ruut ▫ loga rūts; ǭ’rõn rūt kanga ruut ▫ auduma rūts
(b) ruutu ▫ kāravs |
| rūt 2 *125 s koerapulm ▫ suņu kāzas |
| sfǟr *125 s sfäär ▫ sfēra |
| shēm *125 s skeem ▫ shēma |
| sidāmi|skūol *125 s keskkool ▫ vidusskola |
sīek *125 s külimit (10,9 l) ▫ sieks (10,9 l) - Ikš vakā u’m kūž sīekõ. Üks vakk on kuus külimittu. ▫ Viens pūrs ir seši sieki. Sīekõks ka āigiz ri’ggõzt. Külimituga mõõdeti ka rukist. ▫ Ar sieku arī mērīja rudzus. Ma si’z mǭ’zõ kīliz set ja set sīekõ; ikš sīek u’m kim, pigā ikštuoistõn lītõrt. Ma siis külvasin maha niipalju ja niipalju külimitte; üks külimit on kümme, peaaegu üksteist liitrit. ▫ Es tad iesēju tik un tik sieku; viens sieks ir desmit, gandrīz vienpadsmit litru. Ma pa’ņ apātõksõ kakš sīekõ jo’uḑi. Ma panin taignasse kaks külimittu jahu ▫ Es ieliku mīklā divus siekus miltu.
|
| sīlda|kǭr *125 s sillakaar ▫ tilta posms, tilta arka |
| sīlmad|kōp *125 s silmakoobas ▫ acs dobums (anat.) = sīlma|ȭn |
| sīlma|kalg *125 s kae ▫ katarakta, acu plēve (med.) E3A |
| sīlma|ȭn *125 s silmakoobas ▫ acs dobums (anat.) = sīlmad|kōp |
skǭlõd *125 s pl kaal ▫ svari = vǭigõd- Jeng u’m skǭlõd pǟl. Elu on kaalul. ▫ Dzīvība ir uz svariem.
|
skrõuv *125 s kruvi ▫ skrūve - Ikš skrõuv u’m vāldiņ. Üks kruvi logiseb [~ on lahti]. ▫ Viena skrūve ir vaļā. Ä’b ūo mittõ ī’dtõ skrõuvõ je’mmitõt. Ei ole ühtki kruvi enam [peas]. ▫ Nav vairs nevienas skrūves [galvā]. KK77b; KK77 a
|
skūol *125 s kool ▫ skola - alīz|skūol algkool ▫ pamatskola; iļīz|skūol ülikool ▫ universitāte, augstskola; mie’r|skūol merekool ▫ jūrskola; sidāmi|skūol keskkool ▫ vidusskola
- skūolõ lǟ’dõ kooli minna ▫ iet skolā; skūolsõ kǟ’dõ koolis käia ▫ apmeklēt skolu; i’lzandõks ku’bbõ sǟ’dõ parāzt lu’gdõbrōntõzt līvõ skūolõd pierāst ülesanne koostada sobilikku lugemikku liivi koolidele ▫ uzdevums sastādīt piemērotu lasāmgrāmatu lībiešu skolām K89
|
| slǭg|būom *125 s tõkkepuu ▫ barjera ≈ šlǭg|būom |
| slǭig *125 s metsalank, raielank, raie ▫ cirsma, cirte |
slūik *125 s lukk ▫ slēdzene ≈ šlūik- plint|slūik püssilukk ▫ šautenes aizslēgs
|
smēr *125 s
(a) määre ▫ smērs, ziede - Kengi viksūb smērõks. Kingi viksitakse määrdega. ▫ Kurpes viksē ar smēru. KK78b59
(b) segu ▫ maisījums - Ta vitūb krīțõks, tī’eb seļļiz smēr, mis akūb vi’zzõ. Ta valgendab kriidiga, teeb sellise segu, mis hakkab külge. ▫ Viņš balsina ar krītu, uztaisa tādu maisījumu, kas ķeras klāt. KK78b31
|
snūor *125 s nöör ▫ aukla, virve - ne’iku snūor pǟlõ – kis likūb ī’dtõ likkõmõst nagu nööril – kes liigub ühtsama liikumist ▫ kā pie auklas – kas kustās vienā kustēšanā KK77 a
- Sa mīnda ä’d või snūorstõ tõmbõ. Sa ei saa mind nöörist tõmmata. ▫ Tu nevari mani aiz auklas raustīt. KK77 a
|
| sǭpkõ|krǭig *125 s saapasulane ▫ apavu lāpstiņa |
spīek *125 s kodar ▫ spieķis > kõ’ddõrz- Pūlka lǟ’b spīekõd si’zzõl, mūrdab kațki. Pulk läheb kodaratesse, murrab katki. ▫ Sprungulis ieiet spieķos, salauž. KK77 a
|
spǭŗ *125 s sarikas ▫ jumta spāre (etn.) - Spǭŗõd sǭbõd nustõd i’lzõ. Sarikad aetakse püsti. ▫ Spāres tiek celtas augšā. EV3
|
spūok *125 s
(a) kummitus ▫ spoks - Se ä’b ūo rištīng, se u’m spūok. See ei ole inimene, see on kummitus. ▫ Tas nav cilvēks, tas ir spoks. Spūok seļļi kǟ’mõrz u’m. Kummitus selline hirmutis on. ▫ Spoks ir tāds biedēklis. Ta kārtab spūokstõ (~ spūokidist). Ta kardab kummitust (~ kummitusi). ▫ Viņš baidās no spoka (~ spokiem). KK78b34; KK77 a
(b) hirmutis ▫ biedēklis - Nurmõ sai ka tī’edõd spūok, īrmatõks; ta likūb tūlkõks, si’z u’m irm. Põllule sai kah tehtud kummitus, hirmutis; ta liigub tuulega, siis on hirm. ▫ Laukā arī tika uztaisīts spoks, biedēklis; tas kustās vējā, tad ir bail. KK78b34
|
stēr *125 s tihumeeter ▫ sters - Seis kubīkmettõrt u’m kim stērõ. Seitse kuupmeetrit on kümme tihumeetrit. ▫ Septiņi kubikmetri ir desmit steri.
|
strēk *125 s tükk aega ▫ laika sprīdis, strēķis - Kǭrli ve’l vȯlks sūr strēk lovāl vie’ntõn. Kǭrli oleks veel suure tüki aega voodis vedelenud. ▫ Kārlis būtu vēl lielu strēķi gultā staipījies. J20
|
strīk *125 s luisk ▫ galoda, strīķis > kõvīst- Strīkõks strīkõb vikārtõ. Luisuga luisatakse vikatit. ▫ Ar galodu asina izkapti. KK78
|
strīp *125 s
(a) triip, joon ▫ svītra, līnija - Ku lǭja sǭb munt strīpõ, izā āigõb vietā. Kui paat saab muude joonele, isa mõõdab vett. ▫ Kad laiva tiek vienā strīpā ar citām, tēvs mēra ūdeni. J21
|
| strǭip *125 s karistus ▫ sods |
| stūop *125 s toop ▫ stops > tūop |
| suodā|skūol *125 s sõjakool ▫ karaskola |
| sūol *125 s sool -a ▫ sāls ≈ sūolõ 1 |
| sūolõ|rīst *125 s soolatoos ▫ sālnīca |
| sūo|nīt *125 s sooheinamaa ▫ purva pļava |
| sū|ȭn *125 s suuõõs ▫ mutes dobums (anat.) S |
| ... |
