¤55 -- Līvõkīel-ēstikīel-lețkīel sõnārōntõz

ārmikšõ 1 ¤55 vt hellitada ▫ apmīļot
  • Pȯis ārmikšõb neitstõ, ta tǟnda sūdlõb, ta tǟnda silāstõb. Poiss hellitab tüdrukut, ta teda suudleb, ta teda paitab. ▫ Puisis apmīļo meiteni, viņš viņu skūpsta, viņš viņu glāsta. 152.1/4
ārmikšõ 2 ¤55 vi mehkeldada ▫ lakstoties
  • Pūošõd ārmikšõbõd neitsõd immar. Poisid mehkeldavad tüdrukute ümber. ▫ Puiši lakstojas ap meitām.
arm|kadīkšõ ¤55 vt armukadetseda ▫ būt greizsirdīgam
bǟkõ ¤55 vi mökitada ▫ blēt
  • Tikād bǟkõbõd. Kitsed mökitavad. ▫ Kazas blēj. Bǟkõb – bǟqäqä. Mökitab – mök-mök. ▫ Blēj – mek, mek. 86a18
bēkõ ¤55 vt

(a) möirata ▫ rēkt

(b) möögida ▫ maurot
  • Ǟrga bēkõb, nī’emõ. Härg möögib, lehm. ▫ Vērsis mauro, govs. Ǟrgad bēkõbõd. Härjad möögivad. ▫ Vērši mauro. Vā’škizt ka mūndakõrd īekõbõd ja bēkõbõd. Vasikad kah mõnikord hüppavad ja möögivad. ▫ Teļi arī reizēm lec un mauro. Nī’emõd bēkõbõd mūndakõrd. Lehmad möögivad mõnikord. ▫ Govis mauro dažreiz. Ta bēkõb – bȱ, bȱ! Ta möögib – möö, möö! ▫ Tā mauro – mū, mū! *156.1; 86a18
(c) töinata ▫ brēkt
  • Piški ne’i bēkõb. Väike [laps] nii töinab. ▫ Mazais tā brēc. KK78b4
(d) jaurata ▫ aurot
  • Jarā jūobõn bēkõb. Joobnu jaurab. ▫ Piedzēries auro.
bēkšõ ¤55 vi määgida, mökitada ▫ blēt
  • Lambõn võiks kītõ „bēkšõ”, või tikān. Lambast võiks öelda „määgida”, või kitsest. ▫ Par aitu varētu teikt „blēt”, vai kazu. *156.1
bobīkšõ ¤55 vi pobiseda ▫ bubināt
  • I’bbi bobīkšõb, tǟnda pidāb pāikal, ta kizūb sīe rištīng kä’dstõ. Hobune pobiseb, teda peetakse paigal, ta küsib selle inimese käest. ▫ Zirgs bubina, viņu tur uz vietas, viņš prasa tam cilvēkam. KK77
bomīkšõ ¤55 vt pobiseda, pomiseda ▫ murmināt
boŗīkšõ ¤55 vi

(a) müriseda, mürtsuda ▫ rībēt
  • Pițki boŗīkšõb. Pikne müriseb. ▫ Pērkons rīb. Būngad boŗīkšõbõd. Trummid mürtsuvad. ▫ Bungas rīb. Na’ggõrd sadābõd boŗīkšõs pa’grõbõ. Kartulid kukuvad robinal keldrisse. ▫ Kartupeļi rībēdami birst pagrabā.
boŗkõ ¤55 vt voolida puud ▫ grebt koku
brīḑõ ¤55 vt hoiatada ▫ brīdināt
  • Ma brīḑiz tǟnda, algõ ta ne’i rõkāndõg. Ma hoiatasin teda, et ärgu ta nii rääkigu. ▫ Es viņu brīdināju, lai viņš tā nerunā. KK78a32
brǭikõ ¤55 vt praakida ▫ brāķēt
  • ulzõ brǭikõ välja praakida ▫ izbrāķēt 86a25
broukõ ¤55 vi sõita ringi ▫ braukāt
  • broukõb kȭrõks sõidab rattaga ringi ▫ braukā ar riteni KK78a32
  • Kus sa si’z broukõd immõrkouți ne’i ku zīḑ? Kus sa siis sõidad ringi nagu juut? ▫ Kur tad tu braukā apkārt kā žīds? KK78a32
broutšõ 1 ¤55 vt

(a) raasida ▫ notraukt
  • broutšõ lē’ḑi raasida lehti ▫ notraukt lapas
(b) kergelt hõõruda ▫ braucīt >ȭŗõ
  • Ma’ggõ broutšõb, paijõb kievāmstiz. Kõhtu hõõrutakse, paitatakse kergesti. ▫ Vēderu brauka, viegli glauda. KK78a32
brūikõ ¤55 vt pruukida, tarvitada ▫ lietot, brūķēt > kȭlbatõ
  • aiņḑi brūikõ rohtu pruukida ▫ lietot zāles; sūdõ brūikõ suud pruukida ▫ brūķēt muti
  • Ma brūikõb pǟgiņ vȯ’zzõ, tuoi ne’i je’n ä’b brūik siedā vȯ’zzõ. Ma tarvitan palju liha, teine nii palju ei tarvita seda liha. ▫ Es lietoju daudz gaļas, cits tik daudz nelieto to gaļu. 86a25
buļīkšõ 1 ¤55 vi

(a) mulle ajada ▫ burbuļot, mutuļot
  • Katļā, ku kīeb, si’z buļīkšõb. Katel kui keeb, siis ajab mulle. ▫ Katls, kad vārās, mutuļo. Tīemīez buļīkšõb, ku apāndõb. Pärm ajab mulle, kui hapneb. ▫ Raugs burbuļo, kad rūgst. 86a25; KK78a32
(b) vuliseda, muliseda ▫ čalot
  • Ūrga buļīkšõb. Oja vuliseb. ▫ Strauts čalo. 86a25
buļīkšõ 2 ¤55 vi töinata ▫ brēkt, skaļi raudāt
  • No mis sa sǟ’l ni buļīkšõd? No mis sa seal nüüd töinad? ▫ Nu ko tu tur tagad brēc? 86a26
dutskõ ¤55 vt tongata ▫ bakstīties, dunckāties
  • Vā’ški, ūonpūoga dutskõb, lǟ’b ǟma nǟnõd jū’rõ i’mmõm. Vasikas, tall tonkab, läheb ema nisa kallale imema. ▫ Teļš, jērs bakstās, iet pie mātes pupiem sūkt. KK78a35
džutškõ ¤55 vt susata ▫ bakstīt
  • si’z ta rištīngtõ džutškõb ja bokšūb. Siis ta inimest suskab ja puksib. ▫ Tad viņš cilvēku baksta un bada. KK78a61
ēdrikšõ ¤55 vi õitseda ▫ ziedēt
  • Rištīng ne’iku ēdrikšõb. Inimene nagu õitseb. ▫ Cilvēks it kā zied. KK78b61
ērpõ ¤55 vt tuulata, sarjata ▫ vētīt (etn.) = krețțõltõ, tūltõ
  • Viļļõ ērpõb. Vilja tuulatakse. ▫ Labību vētī. KK78a36
gidīkšõ ¤55 vi kihiseda, pulbitseda ▫ šņākt, sīkt, burbuļot
  • Rok või sēmḑa gidīkšõb buļ-buļ; u’m pa je’nnõks appõn. Supp või piim pulbitseb mull-mull; on liiga palju hapnenud. ▫ Zupa vai piens burbuļo buļ-buļ; ir pārāk saskābis. KK78.1
goŗīkšõ ¤55 vi

(a) koriseda ▫ kurkstēt, burkšķēt

(b) muliseda ▫ burbuļot
  • Gorīkšõb, seļļįzt mä’rrõ tī’eb, īeb appõnõks või mõiti vigā. Muliseb, teeb sellist müra, läheb käärima või teistsugune viga. ▫ Burbuļo, taisa tādu troksni, saskābst vai [kāda] cita vaina. KK78a44
gõḑīkšõ ¤55 vi

(a) kõditada ▫ kņudināt
  • U’ņ īrgiz gõḑīkšõ sīlmad nūrkis. Uni hakkas kõditama silmanurkades. ▫ Miegs sāka kņudināt acu kaktiņos.
(b) kõdi olla ▫ kutēt
  • Mi’nnõn gõḑīkšõb. Mul on kõdi. ▫ Man kut.
gräbīkšõ ¤55 vi krabiseda, rabiseda ▫ čabēt, čaukstēt = grä’bžõKK78a45
īekõ ¤55 vi

(a) hüpata ▫ lēkt
  • īekõ kōgaz hüpata kaugele ▫ lēkt tālu; īekõ kuordiz hüpata kõrgele ▫ lēkt augstu; i’ļļõ īekõ üle hüpata ▫ lēkt pāri
(b) hüpelda, karata ▫ lēkāt
  • Lapst īekõbõd. Lapsed hüplevad. ▫ Bērni lēkā. Lǭja īekõb mõtsātūlkõks. Paat hüppab lõunatuulega [~ metsatuulega]. ▫ Laiva lēkā dienvidu vējā.
irīkšõ ¤55 vi hirnuda, naerda ▫ zviegt, zvaigāt
  • I’bbi irīkšõb. Hobune hirnub. ▫ Zirgs zviedz. Ta irīkšõb ī’d. Ta hirnub alatasa. ▫ Viņš arvien zvaigā.
jūokõ 2 ¤55 vt lõbustada ▫ uzjautrināt > nǭļatõ
  • Jūokõdõks jūokõb tūoizta rištīngtõ. Naljadega lõbustatakse teist inimest. ▫ Ar jokiem uzjautrina otru cilvēku. KK78a53
jūokšõ ¤55 vi

(a) joosta ▫ skriet
  • Rištīng jūokšõb. Inimene jookseb. ▫ Cilvēks skrien . I’bbi jūokšõb. Hobune jookseb. ▫ Zirgs skrien. Kieuž ne’i knaššõ jūokšõb lǭjast ulzõ. Köis nii ilusti jookseb paadist välja. ▫ Virve tik skaisti skrien ārā no laivas. J21
(b) voolata, joosta ▫ tecēt, plūst, birt
  • Jo’ug jūokšõb. Jõgi voolab. ▫ Upe tek. Sēmḑa tikkiž jūokšiz mǭ’zõ. Piim jooksis kõik maha. ▫ Viss piens notecēja zemē. Tä’mmõn jūokšõbõd pizārd. Tal jooksevad pisarad. ▫ Viņam birst asaras. Tsä’lmõt jo’ug si’z u’m jūokšõn sieldõ pū’ojkõks tikkiž. Tsälmõti jõgi siis on voolanud täiesti selge põhjaga. ▫ Celmupe tad ir plūdusi ar pavisam skaidru dibenu. J12
(c) vedelikku läbi lasta, lekkida, joosta ▫ tecēt, laist cauri šķidrumu
  • Paņ jūokšõb. Pang jookseb [läbi]. ▫ Spainis tek. Paņ jemīņ ä’b jūokš. Pang enam ei jookse [läbi]. ▫ Spainis vairs netek. Nanā jūokšõb vietā. Nina jookseb vett. ▫ Deguns tek. Nanā jūokšiz nemē kõuvõ kievād. Nina jooksis nagu kask kevadel. ▫ Deguns tecēja kā bērzs pavasarī. 79.6; 86a22
kaḑīkšõ ¤55 vt õrritada ▫ ķircināt
kǟkšõ ¤55 vi käuksuda ▫ čīkstēt
  • Vǟ’rõd kǟkšõbõd. Värav kääksub. ▫ Vārti čīkst.
kälīkšõ ¤55 vi laliseda ▫ čalot
kärīkšõ ¤55 vi praksuda ▫ krakšķēt
  • U’m tǭlapōkandõks – pūd kärīkšõbõd. On pakane – puud praksuvad. ▫ Ir lausks – koki krakšķ.
käukšõ ¤55 vi

(a) piiksuda ▫ čiepstēt, pīkstēt
  • Kaņkizt käukšõbõd. Kanapojad piiksuvad. ▫ Cāļi čiepst. KK78a64
(b) vinguda ▫ kviekt
  • Pȯrzõd käukšõbõd. Põrssad vinguvad. ▫ Sivēni kviec.
kerīkšõ ¤55 vt pügada ▫ cirpt
  • ibūkši kerīkšõ juukseid lõigata ▫ cirpt matus; lāmbazt kerīkšõ lammast pügada ▫ cirpt aitu
kīeldõ 1 ¤55 vt

(a) keelata ▫ aizliegt
  • Izā kīeldiz lǟ’dõ. Isa keelas minna. ▫ Tēvs aizliedza iet.
(b) eitada, salata ▫ noliegt
  • eņtš sīdõ (jarā) kīeldõ oma süüd salata ▫ noliegt savu vainu
kīeldõ 2 ¤55 vi keelduda ▫ atteikties
  • Ne kīeldizt võttõ uskõ vastõ. Nad keeldusid usku vastu võtmast. ▫ Viņi atteicās pieņemt ticību. IK5
kīkšõ ¤55 vt tagant kihutada ▫ steidzināt
  • Ta kīkšõb, ku tuoizõn lǟ’b ki’bḑõ. Ta kihutab tagant, et teisel läheb kibedalt. ▫ Viņš steidzina, [sakot,] ka otram iet sūri. KK78a58
kläbīkšõ 1 ¤55 vt lõgistada ▫ klabināt
kläbīkšõ 2 ¤55 vi lõgiseda, plagiseda ▫ klabēt, klakšķēt
  • Lä’b kläbīkšõb, tūļ tǟnda kläbīkšõb. Aken lõgiseb, tuul seda lõgistab. ▫ Logs klaudz, vējš to klaudzina.
knäpīkšõ ¤55 vi näperdada ▫ knibināties
  • Ta knäpīkšõb, mǟngab immõrkouți. Ta näperdab, mängib ümberringi. ▫ Viņš knibinās, spēlējas apkārt. KK78a61
kommikšõ ¤55 vi kavaldada ▫ mānīties
kōpikšõ ¤55 vi kaubelda, kaubitseda ▫ tirgoties
  • Ne’i mēg si’z pigā vȯ’ļmõ eņtš viedām tijāks kōpikšõn. Nii me siis olime peaaegu oma koorma tühjaks kaubitsenud. ▫ Tā mēs gandrīz bijām savu vezumu tukšu iztirgojuši. 86b3
kõņtšõ ¤55 vi kõmpida ▫ čāpot
  • Kis sǟ’l kõņtšõb? Kes seal kõmbib? ▫ Kas tur čāpo? Ta kõņtšiz kilā pūol. Ta kõmpis küla poole. ▫ Viņš čāpoja uz ciema pusi.
kȭrdikšõ ¤55 vi

(a) ketendada ▫ lobīties
  • Ke’ž kȭrdikšõb ka’rdõks. Käsi ketendab karedaks. ▫ Roka nolobās raupja. 74
(b) karedaks muutuda ▫ kļūt raupjam
kreitsõ ¤55 vi

(a) loovida ▫ lavēt, kreicēt (mar.) = luoilõ (a)

(b) ristelda ▫ kreisēt (mar.)
krīkõ ¤55 vi kriiksuda, kriuksuda ▫ čīkstēt
  • Ukš krīkõb. Uks kriuksub. ▫ Durvis čīkst. Pū krīkõb. Puu kriiksub. ▫ Koks čīkst.
krīpšõ ¤55 vt kriimustada ▫ skrāpēt
  • Kaš krīpšõb. Kass kriimustab. ▫ Kaķis skrāpē.
krǭkšõ ¤55 vi norsata, noriseda; ragiseda ▫ krākt
  • rištīng, kis magūb ja krǭkšõb inimene, kes magab ja norskab ▫ cilvēks, kas guļ un krāc KK78a62
krǭpšõ ¤55 vt

(a) kraapida, kaapida ▫ skrāpēt, kasīt
  • ibīzt krǭpšõ hobust kraapida ▫ skrāpēt zirgu; kougõlt krǭpšõ leivaküna kraapida ▫ kasīt abru; na’ggiŗi krǭpšõ karuleid kaapida ▫ kasīt kartupeļus
(b) kratsida ▫ kasīt, kasīties
  • kīndõdõks krǭpšõ küüntega kratsida ▫ kasīt ar nagiem KK78a62
  • Kīen sõ’vlõb, se krǭpšõb. Kellel sügeleb, see kratsib. ▫ Kam niez, tas kasa.
(c) kaapida ▫ kārpīt
  • Ǟrga krǭpšõb mǭdõ. Härg kaabib maad. ▫ Vērsis kārpa zemi.
krõukšõ ¤55 vt kiristada, krigistada ▫ griezt, klabināt
  • ambidi krõukšõ hambaid kiristada ▫ griezt zobus
kūldõ ¤55 vt

(a) kuulata ▫ klausīties
  • le’bbõ kūldõ üle kuulata ▫ pratināt; lōlidi kūldõ laule kuulata ▫ klausīties dziesmas; tagān kūldõ järele kuulata ▫ noklausīties
  • Sa kūldõd siedā, mis ma rõkāndõb? Sa kuulad seda, mis ma räägin? ▫ Tu klausies to, ko es runāju? Rāndas u’m kūldtõb airõd märā. Rannas on kuulda aerude kolinat [~ müra]. ▫ Krastā ir dzirdams airu troksnis. KK78a64; J20
(b) sõna kuulata ▫ klausīt
  • Lapst at umbizt – ä’b kūldõt. Lapsed on ulakad, ei kuula sõna ▫ Bērni ir palaidņi – neklausa. 85.1
kūondõ ¤55 vt julgustada, õhutada ▫ pamudināt Ap11.23
läḑīkšõ ¤55 vt

(a) podiseda ▫ bubināt
  • Ne’iku sandrokpadā, set läḑīkšõb ja kīeb. Nagu pudrupott, ainult podiseb ja keeb. ▫ Kā putras katls, tikai kaut ko bubina un vārās. KK78a76
(b) lällata ▫ šļupstēt
lälīkšõ ¤55 vi lailata ▫ lallināt
leņtšõ ¤55 vt lapata, sebida ▫ salikt, salocīt
  • Kis e’žmizt kõrd vȯ’ļ mie’rsõ, se ve’l i’z mūošta leņtšõ kīedõd ku’bbõ agā tei’ž rinkõ nēḑi kieuži. Kes esimest korda oli merel, see veel ei mõistnud lapata köisi kokku või jälle lenki neid köisi. ▫ Kas pirmo reizi bija jūrā, tas vēl neprata salikt virves kopā vai atkal aplī tās virves [salikt]. Võrgõ, tä’m knaššõ leņtšõb ku’bbõ, ne’i ku ta jūokšõb vie’d si’zzõl Võrgu, selle lappab ilusti kokku, nii et see ilusti jookseb vette. ▫ Tīklu, to skaisti saloka, tā lai tas skrien ūdenī. D8; KK78b27
līeškõ ¤55 vt kühveldada ▫ liekšķerēt KK78a68
lipīkšõ ¤55 vi lipitseda ▫ lišķēt
lirīkšõ ¤55 vi lõõritada ▫ trallināt
litīkšõ ¤55 vi lehvitada ▫ vicināties
  • Lind litīkšõb tībõdõks. Lind lehvitab tiibadega. ▫ Putns vicinās ar spārniem.
lǭḑõ ¤55 vt laadida ▫ kraut, lādēt
  • Lǭja u’m ne’iku lǭḑtõd kalādõks. Paat on nagu laaditud kaladega. ▫ Laiva ir kā pielādēta ar zivīm. KK78b60
lǭipõ ¤55 vt paigata, lappida ▫ lāpīt > paikõ
  • Lǭipõb ǭ’rõnd tierrõks. Paigatakse riided terveks. ▫ Salāpa drēbes. Lǭipõb lupātõks. Paigatakse lapiga. ▫ Lāpa ar ielāpu. KK78a69
lōpõ ¤55 vt röövida ▫ laupīt
lorīkšõ 1 ¤55 vt lorada ▫ pļāpāt
lorīkšõ 2 ¤55 vi

(a) koriseda ▫ kurkstēt
  • Ma’g lorīkšõb. Kõht koriseb. ▫ Vēders kurkst.
(b) logiseda ▫ klabēt

(c) vuliseda ▫ čalot
  • Ve’ž lorīkšõb, ta jūokšõb lorīkšõs pi’ds kivīdi. Vesi vuliseb, ta voolab vulisedes mööda kive. ▫ Ūdens čalo, tas čalodams plūst pa akmeņiem. KK78a70e
loupõ ¤55 vt röövida, riisuda ▫ laupīt
  • paļļõks loupõ paljaks röövida ▫ aplaupīt pliku KK77 a
  • Ta loupiz mi’n kä’dstõ pietūksõks rǭ’dõ. Ta röövis minult pettusega raha. ▫ Viņš ar krāpšanu nolaupīja man naudu. KK78a71
lūodõ 2 ¤55 vt joota, joodisega ühendada või parandada ▫ lodēt
  • Ku u’m kațki paņ, lūodõb vi’zzõ svināks. Kui pang on katki, joodetakse seatinaga kinni ▫ Ja ir saplīsis spainis, aizlodē ar svinu. KK78a75
ļäpīkšõ ¤55 vt maigutada ▫ čāpstināt
  • sūdõ ļäpīkšõ suud maigutada ▫ čāpstināt muti KK77b
ļärīkšõ ¤55 vt kädistada ▫ žadzināt
  • ne’iku arāgõz ļärīkšõb nagu harakas kädistab ▫ žadzina kā žagata KK77
  • Ikš arāgõz ļärīkšõb tegīž. Üks harakas kädistab jälle. ▫ Viena žagata atkal žadzina. KK77
maršõ ¤55 vi marssida ▫ maršēt
  • Muskant maršõb, maršõks tulāb, maršõks lǟ’b. Muusikant marsib, marsiga tuleb, marsiga läheb. ▫ Muzikants maršē, nāk ar maršu, iet ar maršu. KK78b
matkõ ¤55 vi reisida, matkata ▫ ceļot
mǟkõ ¤55 vi määgida ▫ blēt
mīeldõ ¤55 vi meeldida ▫ patikt
mõrīkšõ ¤55 vi ühmata ▫ ņurdēt ≈ murīkšõ
mõțīkšõ ¤55 vi mõtiskleda ▫ pārdomāt, iegrimt domās
  • Mis sa mõțīkšõd? Mis sa mõtiskled? ▫ Ko tu pārdomā?
mūokõ ¤55 vt piinata, vaevata ▫ mocīt > pīņõ
  • mūokõb, tī’eb lǟlamtõ tuoiz rištīngõn piinab, teeb vaeva teisele inimesele ▫ moka, dara grūtu otram cilvēkam; mūokõb sīnda piinab sind ▫ moka tevi KK78b3
mūotšõ ¤55 vt piinata, vaevata ▫ mocīt > pīņõ
  • Uņ mūotšõb rištīngtõ. Uni vaevab inimest. ▫ Miegs moka cilvēku. Alā mūotš eņtš pǟdõ! Ära vaeva oma pead! ▫ Nemoki savu galvu! KK77b; KK77 a
murīkšõ ¤55 vi ühmata ▫ ņurdēt ≈ mõrīkšõ
  • Lāmbaz murīkšõb mhmhmh, ku ta magūb. Lammas ühmab mhmhmh, kui ta magab. ▫ Aita ņurd mhmhmh, kad tā guļ. KK78b3
näpīkšõ ¤55 vi nokitseda ▫ knibināties
nīkõ ¤55 vi hääbuda ▫ iznīkt
  • Ažā, mis kazāb, pa rǭziņ nīkõb jarā. Asi, mis kasvab, vähe-haaval hääbub ära. ▫ Lieta, kas aug, pa druskai iznīkst. Rištīng pa rǭziņ ī’d kūjõb ja nīkõb jarā. Inimene vähehaaval üha kuivab ja hääbub ära. ▫ Cilvēks pa druskai vien izžūst un iznīkst. KK78b6
nopkõ ¤55 vt noppida ▫ plūkt
  • Mǭŗidi nopkõb, kīskõb. Marju nopitakse, kistakse. ▫ Ogas plūc, rauj. KK78b7
nõrīkšõ ¤55 vi nuriseda, iniseda ▫ īdēt
  • Lūomõz nõrīkšõb. Loom nuriseb. ▫ Dzīvnieks īd. Lāmbaz, i’bbi nõrīkšõb, tǭ’b sīedõ. Lammas, hobune nuriseb, tahab süüa. ▫ Aita, zirgs īd, grib ēst. KK78b5
nurīkšõ ¤55 vi

(a) nuriseda ▫ kurnēt
  • vastõ nurīkšõ vastu nuriseda ▫ kurnēt pretī; perīmī’e vastõ nurīksõ peremehe üle nuriseda ▫ kurnēt par saimnieku 1Kr10.10; Mt20.11
(b) uriseda ▫ ņurdēt
  • Pi’ņ nurīkšõb ī’ž eņtšõks. Koer uriseb omaette. ▫ Suns ņurd savā nodabā.
nuțīkšõ ¤55 vt nuhkida ▫ okšķerēt, okšķerēties
  • Pi’ņ nuțīkšõb pi’ds lūomõ tī’edidi. Koer nuhib mööda loomajälgi. ▫ Suns okšķerējas pa zvēra pēdām.
ņäpīkšõ ¤55 vt näppida ▫ knibināt
  • Ku ma midēgõst ņäpīkšõb sūormõdõks, ma ä’b kīsk, ma kǭ’ļõb ja rǭžki ne’i. Kui ma midagi näpin sõrmedega, ma ei kisu, ma katsun ja veidi nii. ▫ Ja es kaut ko knibinu ar pirkstiem, es neplēšu, es taustu un nedaudz tā. 86a66
ȭrikšõ 1 ¤55 vt hõõruda, nühkida ▫ berzēt
  • Ta ēņtšta ȭrikšiz pū kilgs. Ta nühkis ennast vastu puud [~ puu küljes]. ▫ Viņš berzējās gar koku. 152.1/5
ȭrikšõ 2 ¤55 vi hõõrduda (millegi vastu või ära) ▫ berzēties
  • Kȭr ȭrikšõb. Ratas hõõrdub. ▫ Ritenis berzējas. Pūd ȭrikšõbõd. Puud hõõrduvad. ▫ Koki berzējas. Kieuž ȭrikšõb. Köis hõõrdub. ▫ Virve berzējas.
pinskõ ¤55 vt sassi ajada ▫ mudžināt, pinkot
  • Pinskõb li’ņdi jarā, ne’iku mǟ’tõb. Ajab linu sassi, nagu segamini ajab. ▫ Sapinkā linus, tā kā samudžina. KK78b14
pīpõ ¤55 vt piipu suitsetada ▫ pīpēt pīpi
  • Ta pīpõb tegīž. Ta suitsetab jälle piipu. ▫ Viņš atkal pīpē pīpi. KK78b15
pluņtšõ ¤55 vi sulpsida ▫ plunčāties
  • Ta pluņtšõb vie’d sizāl. Ta sulpsib vees. ▫ Viņš plunčājas ūdenī.
plūosõ ¤55 vi hullata ▫ plosīties
  • Kakš nūortõ kǭdskiņ plūosõbõd eņtš luštõks. Kaks noort kahekesi hullavad oma lõbuks. ▫ Divi jaunieši divatā plosās savam priekam. KK78b18
pļärīkšõ ¤55 vi plärada ▫ pļāpāt
pļotskõ ¤55 vi

(a) soperdada ▫ pļeckāties
  • Ta set pļotskõb; tīedõ ta tī’eb, se ä’b ūo mingi tīe, se u’m set pļotskõmi. Ta vaid soperdab; tööd ta teeb, see ei ole mingi töö, vaid soperdamine. ▫ Viņš tikai pļeckājas; darbu viņš dara, tas nav nekāds darbs, tā ir tikai pļeckāšanās. KK78b17
(b) plötserdada ▫ pļeckāt
  • Ku mǭļtõb, ä’b ūo knaš, ta set pļotskõb. Kui värvib, pole ilus, ta vaid plötserdab. ▫ Kad mālē, nav skaisti, viņš tikai pļeckā. KK78b17
pobīkšõ ¤55 vt pobiseda ▫ bubināt KK78
popīkšõ ¤55 vt pobiseda ▫ pakšķināt
  • Popīkšõb pop-pop-pop. Pobisetakse pop-pop-pop. ▫ Pakšķina pakš-pakš-pakš.
poțīkšõ ¤55 vi podiseda, poriseda, pudrutada ▫ burbuļot, purpināt
  • Rištīng poțīkšõb ne’iku padā. Inimene podiseb nagu pada. ▫ Cilvēks purpina kā katls. Padā ka poțīkšõb, kui ta kīeb. Pada ka podiseb, kui keeb. ▫ Katls arī burbuļo, kad vārās. KK78b18
prǟtsõ ¤55 vi rääksuda ▫ griezt (par griezi) 85/3
  • Prǟts prǟtsõb. Rääk rääksub. ▫ Grieze griež. 85/3
pūdõ 2 ¤55 vi kangestuda ▫ sastingt, būt paralizētam
  • Jarā pūdõn ke’ž või jālga, ä’b või tä’mkõks je’llõ. Kangeks jäänud käsi või jalg, ei või sellega toime tulla. ▫ Paralizēta roka vai kāja, nevar ar to tikt galā. KK78b22
puņpõ ¤55 vt pumbata ▫ sūknēt, pumpēt
  • Puņpõks pūņpõb vietā. Pumbaga pumbatakse vett. ▫ Ar pumpi pumpē ūdeni. KK78b20
pūškõ ¤55 vi

(a) susiseda, nohiseda ▫ šņākt
  • Gūogõ izā vie’ntõb ka’ggõl je’ddõpēḑõn ja pūškõb. Isahani sirutab kaela ettepoole ja susiseb. ▫ Zostēviņš izstiepj kaklu uz priekšu un šņāc. 79/2
(b) ähkida, puhkida ▫ pūst, elst
  • Rištīng agā lūomõz pūškõb. Inimene või loom ähib. ▫ Cilvēks vai lops elš. Pūškõb, lȭtstõb, laskūb jengkardõ. Puhib, lõõtsutab, puhub hingeõhku. ▫ Elš, elso, laiž elpu. KK78b22
räbītšõ ¤55 vi maiustada ▫ mieloties, cienāties
rǟkõ ¤55 vi

(a) kraaksuda ▫ ķērkt
  • Vaŗīkšt rǟkõbõd. Varesed kraaksuvad. ▫ Vārnas ķērc. Tämpõ mitikš vaŗīkš ä’b rǟk. Täna ei kraaksu mitte ükski vares. ▫ Šodien neviena vārna neķērc.
(b) määgida ▫ blēt
  • Lambõd rǟkõbõd mǟ, mǟ. Lambad määgivad mää, mää. ▫ Aitas blēj bē, bē.
(c) näuguda ▫ ņaudēt
  • Kaš rǟkõb uks tagān ņäu, ņäu. Kass näub ukse taga näu, näu. ▫ Kaķis ņaud aiz durvīm ņau, ņau.
rejīkšõ ¤55 vt rehitseda ▫ grābt (ar grābekli) = raibõ
rēkõ ¤55 vt arvutada, rehkendada, arvestada ▫ rēķināt, aprēķināt
  • rēkõ protsentidi arvutada protsente ▫ aprēķināt procentus E ID
  • Minā i’z mūošta rēkõ. Mina ei mõistnud arvutada. ▫ Es nepratu rēķināt. Rištīng rēkõb mingiži a’žḑi: ku’i je’n u’m siedā, ku’i je’n siedā. Inimene arvestab mingeid asju: kui palju seda, kui palju seda. ▫ Cilvēks aprēķina kādas lietas: cik daudz tā, cik daudz šitā. Seļļi plindõrmaņ, kis plīndartõb eņtš jelāmiz jarā, kis midāgõst ä’b rēk. Selline lagastaja, kes lagastab kogu oma elamise ära, kes midagi ei arvesta. ▫ Tāds plenderis, kas visu savu iedzīvi noplenderē, kas neko nerēķina. KK78; KK78b24
repīkšõ 1 ¤55 vt raputada ▫ purināt
  • Pi’ņ eņtš pǟdõ repīkšiz. Koer raputas oma pead. ▫ Suns purināja savu galvu. KK78.3
repīkšõ 2 ¤55 vi sipelda ▫ purināties
  • Kalā repīkšõb. Kala sipleb. ▫ Zivs purinās. KK78b17
rēskõ ¤55 vi rögistada ▫ krekšķināt, atkrēpoties
  • Rēskõb, ku kurk u’m vizās. Rögistatakse, kui kurk on kinni. ▫ Krekšķina, kad kakls ir ciet. KK78b24
rīḑõ ¤55 vi võrkudega triivida ▫ dreifēt ar tīkliem (mar.)
rīpõ ¤55 vt helpida ▫ strēbt
  • semḑi rīpõ piima helpida ▫ strēbt pienu; rokkõ rīpõ leent helpida ▫ strēbt putru
  • Ta rīpõb kǭjkõks rokkõ. Ta helbib lusikaga leent. ▫ Viņš ar karoti strebj zupu. KK78b25
rūoḑõ ¤55 vi sigineda ▫ rasties > su’ggõ
  • Ī’dst ī’d rūoḑõb kärmiži jū’rõ, ro’vžti ka rūoḑõb jū’rõ. Üha sigineb kärbseid juurde, inimesi ka sigineb juurde. ▫ Arvien mušas rodas klāt, cilvēki arī rodas klāt. KK78b26
sǟdõ 1 ¤55 vt

(a) seada ▫ ierīkot, sakārtot
  • ku’bbõ sǟ’dõ kokku seada, koostada ▫ sastādīt; kõrdõl sǟ’dõ korda seada ▫ savest kārtībā
(b) tellida ▫ pasūtīt
sǟdõ 2 ¤55 vi

(a) leppida, palgata ▫ vienoties, salīgt
  • ku’bbõ sǟdõ kokku leppida ▫ vienoties; pālkalizt sǟdõ palgalist palgata ▫ nolīgt kalpotāju
(b) kihla vedada ▫ derēt, saderēt

(c) tingida ▫ kaulēties
  • Ta kōgiņ sǟdiz. Ta kauples kaua. ▫ Viņš ilgi kaulējās.
(d) sobida, olla sobilik ▫ klāties, pieklāties
  • ä’b sǟd ei sobi ▫ neklājas
siḑīkšõ ¤55 vi seostuda ▫ saistīties
sirīkšõ ¤55 vi sirtsuda ▫ sisināt
slǭipõ ¤55 vi vedeleda, laiselda ▫ slaistīties
  • Sa set slǭipõd, lāškandõd. Sa vaid vedeled, laiskled. ▫ Tu tikai slaisties, laiskojies. KK78
smēkõ ¤55 vt suitsetada ▫ smēķēt = so’vtõ, tū’gtõ
  • Ta smēkõb pīpõ. Ta suitsetab piipu. ▫ Viņš smēķē pīpi. Smēkõbõd ne’i, ku irm nǟ’dõ. Suitsetatakse nii, et hirm näha. ▫ Smēķē tā, ka bail skatīties. 79/6; KK78b16
smǭḑõ ¤55 vt laimata ▫ apmelot
  • Sa tūoizta rištīngtõ smǭḑõd tuoiz je’dsõ. Sa laimad teist inimest teise ees. ▫ Tu apmelo otru cilvēku cita priekšā. KK78b32
snǭtšõ ¤55 vi mühiseda, nohiseda, puhkida ▫ šņākt, šņākuļot
  • Nanā snǭtšõb. Nina nohiseb ▫ Deguns šņākuļo. Rištīng snǭtšõb le’b nanā. Inimene nohiseb läbi nina. ▫ Cilvēks šņāc caur degunu. Jelāj, ku u’m kõ’zzi, snǭtšõb le’b sȭrmõd. Loom, kui on kuri, puhib läbi sõõrmete. ▫ Dzīvnieks, kad ir nikns, šņākuļo caur nāsīm. KK78b38; KK78b32
spīekõ ¤55 vt nuhkida ▫ spiegot
  • Lǟ’b tuoizõn spīekõm mingiz slikțõm pǟlõ. Minnakse teise juurde nuhkima midagi paha. ▫ Iet pie otra izspiegot kādu sliktumu. KK78b33
sprēkõ ¤55 vt mõlgutada ▫ spriedelēt
  • Seļļi, kis mõtlõb, mis võiks tī’edõ ja kui võiks tī’edõ un ä’b tī’e, sprēkõb. Selline, kes mõtleb, mis võiks teha ja kuidas võiks teha ja ei tee, mõlgutab. ▫ Tāds, kas domā, ko varētu darīt un kā varētu darīt, un nedara, spriedelē. KK78b33
spūokõ ¤55 vi kummitada ▫ spokoties
stǭdõ ¤55 vt istutada, maha panna ▫ stādīt
  • stǭdõb mǭ si’zzõl istutab maha ▫ stāda zemē KK78b61
  • Bīetõd attõ stǭdtõd. Peedid on istutatud. ▫ Bietes ir iestādītas. Pu’bḑi stǭdõb va’ggõ. Ube pannakse maha vakku. ▫ Pupas stāda vagā. KK78b35; KK78a57
strandõ ¤55 vi randa joosta ▫ uzbraukt uz sēkļa, strandēt 152.2/14
  • Kuoigīd strandõbõd. Laevad jooksevad randa. ▫ Kuģi strandē. Sǟ’l tegīž ikš strandiz, ne’i u’m kuoig vizās. Seal jälle üks jooksis randa, nii on laev kinni [jooksnud]. ▫ Tur atkal viens strandēja, tā kuģis ir iestrēdzis. KK78b35
strīḑõ ¤55 vi tülitseda ▫ strīdēties > rīdļõ
  • vastõ strīḑõ vastu hakata ▫ strīdēties pretī
  • Ma strīḑõb si’nkõks, ne strīḑõbõd kǭ’dskiņ. Mina tülitsen sinuga, nemad tülitsevad kahekesi. ▫ Es strīdos ar tevi, viņi strīdas divatā. Ne strīdõbõd ne’i, ku ibūkst līndabõd. Nad tülitsevad nii, et juuksed lendavad. ▫ Viņi strīdas tā, ka mati iet pa gaisu [~ lido]. KK78b35; KK77 a
strīkõ ¤55 vt luisata, teritada ▫ asināt, trīt > kõvīstõ
  • Strīkõb vikārtõ. Luisatakse vikatit. ▫ Asina izkapti. Ī’edtõb ažād, nēḑi a’mḑi u’m strīkõmõst. Lõikeriistad, neid kõiki peab teritama. ▫ Griežamās lietas, tās visas ir jāasina. KK77 a; KK KK78b35
strǭdõ ¤55 vt töötada, rügada ▫ strādāt
  • strǭdõb ne’iku okš töötab nagu karu ▫ strādā kā lācis KK78a22
  • Mõtsās strǭdiztõ lǟlamtõ tīedõ. Metsas rügati rasket tööd. ▫ Mežā strādājā smagu darbu. Sa ūod jarā vä’zzõn, a’ž sa ūod kōgiņ strǭdõn. Sa oled ära väsinud, kui sa oled kaua töötanud. ▫ Tu esi noguris, ja esi ilgi strādājis. KK78
strǭipõ 1 ¤55 vt

(a) tabada ▫ trāpīt
  • Sa laskūd, u’m tī’emõst ne’i, ku sa strǭipõd. Sa lased, peab tegema nii, et sa tabad. ▫ Tu šauj, jādara tā, lai tu trāpi. KK78b36
(b) juhtuda, sattuda ▫ trāpīties, gadīties
  • Ä’b ūo strǭipõn nǟ’dõ. Ei ole juhtunud nägema. ▫ Nav gadījies redzēt. Ma ä’b ūo strǭipõn kūlõ seļļizt sõ’nnõ. Ma ei ole juhtunud kuulma sellist sõna. ▫ Man nav trāpījies dzirdēt tādu vārdu. KK78b68; KK77 a
strǭipõ 2 ¤55 vt

(a) karistada ▫ sodīt

(b) trahvida ▫ uzlikt naudas sodu
suņḑõ ¤55 vt karistada, nuhelda ▫ sodīt
suoḑīkšõ ¤55 vi sõdida ▫ karot
  • Suoḑīkšõb ī’d tuoizkõks, ä’b kunāgõst või tuoizkõks jõvīstõ ku’bbõ sǟdõ. Sõditakse üksteisega, kunagi ei võida teisega hästi kokku leppida. ▫ Karo viens ar otru, nekad nevar ar otru pa labam sarunāt. KK78b37
šnorkõ ¤55 vi kägarduda, kortsuda ▫ saburzīties
špǭsõ ¤55 vi naljatada ▫ jokot KK78b38> nǭļatõ
  • Špǭsõb, se u’m kui jūokõb, tī’eb naļļõ. Naljatab, see on nagu lõbustab, teeb nalja. ▫ Jokojas, tas ir kā joko, taisa jokus. KK78b38
šveisõ ¤55 vt keevitada ▫ metināt
  • Kaļāj šveisõb ku’bbõ rōdad. Sepp keevitab rauad kokku. ▫ Kalējs sametina dzelžus. KK78
taŗīkšõ ¤55 vi

(a) ladrata, vadistada ▫ pļāpāt, tarkšķēt
  • Naizt tarīkšõbõd. Naised vadistavad. ▫ Sievas tarkšķ.
(b) kädistada ▫ žadzināt
  • Arāgõz tarīkšõb. Harakas kädistab. ▫ Žagata žadzina. KK78b40
tǟmikšõ ¤55 vt pakkuda ▫ piedāvāt
  • Ma tǟmikšiz Anītazt, la’z võtāg sīņõz. Ma pakkusin Anītat, et võetaks sinna. ▫ Es piedāvāju Anitu, lai paņem uz turieni. 152.2/15
täpīkšõ ¤55 vt laenu anda ▫ aizdot, patapināt = täppõ 2
  • Sa täpīkšõd tä’mmõn, tä’mmõn u’m āndamõst tā’giž. Sa laenad talle, tema peab andma tagasi. ▫ Tu aizdod viņam, viņam ir jādod atpakaļ. KK78b48
tebīkšõ ¤55 vi siblida ▫ kašņāties
  • Kanā tebīkšõb, lǟ’b dū’obõ si’zzõl, a’rtõb dū’obõ jarā, tebīkšõb. Kana siblib, läheb peenrasse sisse, lõhub peenra ära, siblib. ▫ Vista kašņājas, iet dobē, izārda dobi, kašņājas. KK78b41
teidõ ¤55 vi täitada ▫ kļūt utainam
  • Teidõb, su’ggõbõd teid si’zzõl, jarā teidõn. Täitab, täid tekkivad sisse, ära täitanud. ▫ Kļūst utains, sarodas utis iekšā, kļuvis utains. Mis tēg, jarā teidõnd, sī’dš vȯtšõt! Mis te, ära täitanud, siin otsite! ▫ Ko jūs, utainie, te meklējat! KK78b41; 2L4
tīekõ 1 ¤55 vi jätkuda, kesta ▫ pietikt
  • Rǭ’dõ võib toupõ, la’z ta jo kōgiņ tīekõg. Raha võib hoida, et see kauem kestaks. ▫ Naudu var taupīt, lai tās ilgāk pietiktu. KK78b31
tīekõ 2 ¤55 vi edeneda, jõuda ▫ tiekties
tīepõ ¤55 vi jonnida ▫ tiepties
  • Ta tīepõb vastõ, ma ä’b tī’e. Ta jonnib vastu, ma ei tee. ▫ Viņš tiepjas pretī, [ka] es nedarīšu. KK78b42
tīkõ 2 ¤55 va püüda ▫ tīkot, vēlēties
  • Ne tīkizt tī’edõ eņtš tīe ne’i jõvīst, kui ne igāniz mūoštizt ja sȭitizt. Nad püüdsid teha oma töö nii hästi, kuidas nad iganes mõistsid ja suutsid. ▫ Viņi vēlējās padarīt savu darbu tik labi, cik vien viņi prata un spēja. Ta tīkõb siedā, mis tä’mmõn tī’kõb. Ta püüab seda, mis talle meeldib. ▫ Viņš tīko pēc tā, kas viņam patīk. K85; KK78b43
tirīkšõ ¤55 vi väriseda ▫ drebēt, trīcēt
  • Īr tirīkšõb, ku ä’b ūo kūolõn. Hiir väriseb, kui pole surnud. ▫ Pele trīc, ja nav beigta. KK78b43
toupõ ¤55 vt säästa, alal hoida, kokku hoida ▫ taupīt > ārmakstõ
  • Toupõb, rǭziņ set võtāb ja tī’eb tä’mstõ, jo’vstõ, vīļastõ, la’z ta kōgiņ tīekõg. Hoiab kokku, raasukese kaupa vaid võtab seda, jahu, vilja, las see kauem jätkuks. ▫ Taupa, mazliet tikai ņem un taisa no tā, no graudiem, labības, lai tās ilgāk pietiek. KK78b47
trīkõ ¤55 vt luisata, teritada ▫ asināt, trīt > kõvīstõ
  • vikārtõ trīkõ vikatit luisata ▫ trīt izkapti
trītšõ ¤55 vi lõdiseda, väriseda ▫ trīcēt > ve’ržõ
  • Rištīng, lē’ḑ trītšõb. Inimene, leht väriseb. ▫ Cilvēks, lapa trīc. Rištīng trītšõb irmstõ, kīlmast. Inimene väriseb hirmust, külmast. ▫ Cilvēks trīc no bailēm, aukstuma. KK78b44
trumpõ ¤55 vi trumbata ▫ trumpot, spēlēt kārtis
  • trumpõb, lǟ’b trumpõm trumpab, läheb trumpama ▫ trumpo, iet trumpot KK78b44
tsinkõ ¤55 vt tappida ▫ tapot 79/11
tsīsõ ¤55 vt vihku rehitseda ▫ grābt kūlīšus
  • Tsīsõb rejāks vīļa ku’bbõ, tī’eb piškizt si’ltǟdõd. Rehitseb vilja vihku kokku, teeb väikesed sületäied. ▫ Grābj ar grābekli labības kūlīšus, sataisa mazus klēpjus. KK78b45
tšampõ ¤55 vi jalgu vedada ▫ čāpot
  • Švakkõ rištīng lǟ’b ī’ž eņtšõks lougõ tšampõs, tšampõb. Nõrk inimene läheb omaette aeglaselt jalgu vedades, veab jalgu. ▫ Vārgs cilvēks iet savā nodabā lēni čāpojot, čāpo. KK78b45
tšäbīkšõ ¤55 vi kahiseda ▫ čabēt
  • Kūjad lī’edõd tšäbīkšõbõd tūl kä’dsõ, jālgad allõ. Kuivad lehed kahisevad tuule käes, jalgade all. ▫ Sausas lapas čab vējā, zem kājām. Kīela tšäbīkšiz ja gräbīkšiz. Kell kahises ja krabises. ▫ Pulkstenis iečabējās un iegrabējās. KK78b46
tširīkšõ 1 ¤55 vt siristada, sidistada, sädistada ▫ čivināt, čiepstēt, vidžināt, čirkstēt
tširīkšõ 2 ¤55 vi säriseda ▫ čurkstēt
  • Vȯzā tširīkšõb pan pǟl. Liha säriseb pannil. ▫ Gaļa čurkst uz pannas. KK78b45
tšorkõ ¤55 vt sorkida ▫ bakstīt
  • Tšorkõb mingiz pūkõks pi’ds paņņõ na’ggiri, la’z läkkõ mǭ, jõugõ jarā. Sorgitakse mingi puuga mööda pange kartuleid, et muld, liiv läheks ära. ▫ Baksta ar kādu koku spainī kartupeļus, lai zeme, smiltis aiziet projām. KK78b45
tšoškõ ¤55 vt susata ▫ iebakstīt
tšuļpõ 1 ¤55 vt sulpida ▫ plunkšķināt
  • Vietā tšuļpõb, siegūb. Vett sulbitakse, segatakse. ▫ Ūdeni plunkšķina, maisa. KK78b46
tšuļpõ 2 ¤55 vi sulistada ▫ plunkšķināties
  • Ta tšuļpõb vannõ sizāl kädūdõks. Ta sulistab vannis käega. ▫ Viņš plunkšķinās vannā ar rokām. KK78b46
tšuŗīkšõ ¤55 vi soriseda ▫ urdzēt
tūldõ ¤55 vt tuulata ▫ vētīt = tūltõ
  • Tūldiz tūlsõ gro’udidi. Tuulati tuules teri. ▫ Vējā vētīja graudus. KK78b47
tulkõ ¤55 vt tõlkida ▫ tulkot, pārtulkot
  • Tulkõb, ku tuoi ä’b mūošta. Tõlgitakse, kui teine ei mõista. ▫ Tulko, ja otrs nesaprot. Tulkiz Pizā kestār Jāņ Prints eņtš pūogadõks. Tõlkis Pizā köster Jāņ Prints oma poegadega. ▫ Pārtulkoja Miķeļtorņa ķesteris Jānis Princis ar saviem dēliem. Sa’ggõld vȯ’ļ ka tulkõmõst līvõ kīel pǟl. Sageli pidi ka tõlkima liivi keelde. ▫ Bieži bija arī jātulko lībiski. KK78b46; K83
tūnikšõ ¤55 vi punnida ▫ spuroties
  • Ta tūnikšõb vastõ, strīḑõb vastõ, ä’b tīe. Ta punnib vastu, hakkab vastu, ei tee. ▫ Viņš spurojas pretī, strīdas pretī, nedara. KK78b47
turdõ ¤55 vi

(a) mädaneda ▫ pūt = mǟrgandõ, sīetõ 2

(b) roiskuda ▫ sabojāties, samaitāties
  • turdõn, maitõn, ä’b ūo riktig mädanenud, riknenud, ei ole korras ▫ sabojājies, samaitājies, nav labs KK78b47
ūdõ 1 ¤55 vt küpsetada, praadida ▫ cept
  • ūdõ peppiņdõks kuumsuitsutada ▫ karsti kūpināt E ID
  • Ma ūdõb leibõ . Ma küpsetan leiba. ▫ Es cepu maizi. Ǭ’j ūdõb jõvīst. Ahi küpsetab hästi. ▫ Krāsns labi cep. KK78b49
uņīkšõ ¤55 vi

(a) uneleda, unistada ▫ sapņot = u’ņštõ 1
  • jarā uņīkšõ unistama jääda ▫ aizsapņoties
  • Ma uņīkšiz jarā, ne’iku u’n si’zzõl ei. Ma jäin unistama, jäin nagu unne. ▫ Es aizsapņojos, tā kā miegā paliku. KK78b48
(b) oiata unes ▫ vaidēt miegā
ūoļikšõ 1 ¤55 vt voolida ▫ drāzt, izgriezt = ūolõ
  • Duņtšõks ūoļikšõb seļļizt a’žžõ. Pussiga voolitakse sellist asja. ▫ Ar dunci izdrāž tādu lietu. KK78b49
ūoļikšõ 2 ¤55 vi hoolitseda ▫ gādāt, rūpēties = ūoļtõ 2
  • Ta ūoļikšõb i’ļ jǭrad. Ta hoolitseb järvede eest. ▫ Viņš gādā par ezeriem.
urīkšõ 1 ¤55 vi uriseda ▫ rūkt = urgtõ 3
  • Pi’ņ urīkšõb. Koer uriseb. ▫ Suns rūc.
urīkšõ 2 ¤55 vi puristada ▫ sprauslāt
  • I’bbi urīkšõb. Hobune puristab. ▫ Zirgs sprauslā. KK78b49
valdõ ¤55 vt

(a) valitseda ▫ valdīt
  • Izānd valdõb eņtš ro’vžti, kis at tä’m su’llizt. Isand valitseb oma rahvast, kes on ta sulased. ▫ Kungs valda pār saviem ļaudīm [~ savus ļaudis], kas ir viņa kalpi. KK78b51
(b) vaos hoida, talitseda ▫ savaldīt
  • Kis võib tǟnda valdõ? Kes võib teda vaos hoida? ▫ Kas viņu var savaldīt? Piški vȯ’ldsõ u’m opātõmõst un valdõmõst. Väiksest peale peab õpetama ja talitsema. ▫ Mazam esot [viņš] ir jāmāca un jāvalda. KK78b51
vaļmikšõ ¤55 vi

(a) valmida ▫ nogatavoties

(b) valmistuda ▫ gatavoties = vaļmõstõ 2
vandõ ¤55 vt segada, läbi segada ▫ maisīt, vandīt > sie’ggõ
  • Rokkõ vandõb kǭjkõks, mingiz pūkõks. Suppi segatakse lusikaga, mingi puuga. ▫ Zupu maisa ar karoti, ar kādu koku. KK78b51
vedīkšõ ¤55 vt talutada ▫ vadāt
  • Ku tuoi rištīng ä’b nǟ, u’m tuoiz rištīngõn tǟnda vedīkšõmõst. Kui teine inimene ei näe, peab teine inimene teda talutama. ▫ Ja otrs cilvēks neredz, otram cilvēkam viņš ir jāvadā. KK78b68
vērbikšõ ¤55 vt kedrata ▫ vērpt
  • li’ņdi vērbikšõ linu kedrata ▫ vērpt linus; villõ vērbikšõ villa kedrata ▫ vērpt vilnu
viedīkšõ ¤55 vt

(a) külge tõmmata ▫ pievilkt

(b) kaasa tõmmata ▫ aizraut
vīkõ ¤55 vi kisendada, kiuksuda ▫ kviekt
  • Sigā vīkõb, kui tǟnda akūd. Siga kisendab, kui teda püüad. ▫ Cūka kviec, kad tu viņu ķer. KK78b63
viņīkšõ ¤55 vi vinguda ▫ ņerkstēt
  • Pūoraz viņīkšõb; lapst ka viņīkšõbõd ne’iku pūoraz. Põrsas vingub; lapsed ka vinguvad nagu põrsas. ▫ Sivēns ņerkst; bērni arī ņerkst kā sivēns. KK78b62
vīpšõ ¤55 vi kiirata ▫ starot, izstarot
vǭikõ 1 ¤55 vt valvata ▫ sargāt, vāķēt
vǭļikšõ ¤55 vt

(a) valitseda ▫ valdīt, pārvaldīt

(b) talitseda ▫ valdīt, savaldīt
  • Mitikš i’z sȭita tǟnda vǭļikšõ. Keegi ei suutnud teda talitseda. ▫ Neviens nespēja viņu valdīt. Mk5.4
zumpõ ¤55 vi

(a) sumbuda, läpastada, kopitada ▫ sasmakt
  • rīst zumpõb nõu sumbub ▫ trauks sasmok; rīst u’m zumpõn nõu on sumbunud ▫ trauks ir sasmacis; ǭrõnd at zumpõnd riided on kopitanud ▫ drēbes ir sasmakušas; zumpõn makā läpastanud maik ▫ sasmakusi garša
  • Sīemnāiga u’m zumpõn. Söök on läpastanud ▫ Ēdiens ir sasmacis. KK78b39
(b) kõduneda, pehkida ▫ trūdēt, trupt >trussõ, märgõ

 

 

EsileheleUz galveno lapu


LIV  ET  LV  Kogu tekst / Viss teksts

 

 

 


Līvo kultūr sidām       Universitas Tartuensis     Latviešu valodas aģentūra