bla’ndõ ¤57 vi jõlkuda ▫ blandīties - Rištīng bla’ndõb pi’ds mõtsõ, immõrkouți. Inimene jõlgub mööda metsa, ringi. ▫ Cilvēks blandās pa mežu, apkārt. KK77
|
| blē’ḑõ ¤57 vi sulitseda ▫ blēdīties |
blǭ’ḑõ ¤57 vi
(a) jampsida ▫ murgot - Rujā amā āiga blǭ’ḑõb. Haige kogu aeg jampsib. ▫ Slimnieks visu laiku murgo.
(b) jamada ▫ melst - Ma īrgõb blǭ’ḑõ. Ma hakkan jama ajama. ▫ Es sāku melst. Siedā sa mi’nnõn blǭ’ḑõd, ma siedā mit ä’b usk. Seda sa mulle jamad, ma seda mitte ei usu. ▫ To tu man mels, es tam nemaz neticu. 502.8; KK78b17
|
blo’ukšõ 1 ¤57 vt kolkida ▫ dauzīt - Jemā kädūdõks blo’ukšiz lapstā. Ema kolkis kätega last. ▫ Māte ar rokām dauzīja bērnu. KK77
|
blo’ukšõ 2 ¤57 vi kolksuda ▫ blaukšķēt - Sadāb mǭ’zõ midēgõst, si’z se blo’ukšõb, si’z u’m sūr märā. Kukub miski maha, siis see kolksub, siis on suur müra. ▫ Ja kaut kas nokrīt, tas noblaukšķ, tad ir liels troksnis. *156.1
|
| bro’utšõ 2 ¤57 vi sõita ▫ braukt |
dī’ḑõ ¤57 vi laulda (tihase kohta) ▫ dziedāt (par zīlīti) - Tī’ḑ ne’i dī’ḑõb. Tihane nii laulab. ▫ Zīlīte tā dzied. 85/4
|
dro’udõ ¤57 vt ähvardada ▫ draudēt > ädātõ- Ta dro’udõb si’nnõn nǭ’võ. Ta ähvardab sulle surma. ▫ Viņš draud tev ar nāvi. KK78a34
|
ē’ḑõ ¤57 vt riietuda, rõivastuda ▫ ģērbties - mǭ’zõ ē’ḑõ lahti riietuda ▫ noģērbties; ǭ’rõnd immõr ē’ḑõ riided vahetada ▫ pārģērbties; ǭ’rõnd sälgõ ē’ḑõ riided selga panna ▫ uzģērbt drēbes mugurā, apģērbties KK78a36
- Sūr läpš ī’ž ē’ḑõb. Suur laps riietub ise. ▫ Liels bērns pats ģērbjas. Ē’ḑõn sīndõb, ē’ḑõn kūolõb, pǭļazt matāb? Riietunult sünnib, riietunult sureb, paljast maetakse? ▫ Apģērbts piedzimst, apģērbts nomirst, pliku glabā? J15
|
gla’idõ ¤57 vi logeleda, jõlkuda ▫ slaistīties - Ta gla’idõb immõrkouți, ä’b tǭ tīedõ tī’edõ, lāška. Ta jõlgub ringi, ei taha tööd teha, laisk. ▫ Viņš slaistās apkārt, negrib darīt darbu, slinks. KK78a44
|
| ī’dõ ¤57 vi ühineda, liituda ▫ apvienoties, savienoties |
ī’edõ 1 ¤57 vt lõigata ▫ griezt - immõr ī’edõ ümber lõigata ▫ apgraizīt; kațki ī’edõ katki lõigata, risti läbi lõigata ▫ pārgriezt pušu; lǭ’igi ī’edõ pikuti läbi lõigata ▫ atgriezt vaļā, pārgriezt garenvirzienā; narmõks ī’edõ puruks lõigata ▫ sagriezt stērbelēs; si’zzõl ī’edõ sisse lõigata ▫ iegriezt; ibūkši ī’edõ juukseid lõigata ▫ griezt matus; leibõ ī’edõ leiba lõigata ▫ griezt maizi; pi’mdõsūolt ī’edõ pimesoolt lõigata ▫ operēt aklo zarnu Lk2.21
- Ma ī’edõb si’nnõn leibõ veisõks. Ma lõikan sulle leiba noaga. ▫ Es griežu tev maizi ar nazi. KK78a46
|
i’ukšõ ¤57 vi kisendada ▫ spiegt, brēkt, kliegt - Läpš i’ukšõb, mä’rrõ tī’eb, krīukšõb. Laps kisendab, teeb lärmi, vingub. ▫ Bērns spiedz, trokšņo, kliedz. KK78a47
|
jǭ’dõ ¤57 vi jahtuda, jaheneda ▫ atdzist - Tubā i’ļ īe jǭ’dõb. Tuba ööga jahtub. ▫ Istaba pa nakti atdziest. Laps sandrok jǭ’dõb jarā. Lapse puder jahtub ära. ▫ Bērna putra atdziest. Sīemnāiga jǭ’dõb Söök jahtub. ▫ Ēdiens atdziest. Lejā jǭ’dõb. Ihu jahtub. ▫ Miesa atdziest.
|
jū’odõ 2 ¤57 vt
(a) juhtida, juhatada ▫ vadīt - ī’tõ, kūoŗõ, skūolõ, tīedõ jū’odõ liitu, koori, kooli, tööd juhtida ▫ vadīt savienību, kori, skolu, darbu; ibīzt jū’odõ hobust juhtida ▫ vadīt zirgu
(b) talutada ▫ vest - kä’dkuorrõl jū’odõ kättpidi talutada ▫ vest pie rokas
|
jū’ondõ ¤57 vt juhatada ▫ vadīt - Ma tǟnda jū’ondõb kä’dkõks. Ma teda juhatan käega. ▫ Es vadu viņu ar roku. Tuoi sīnda jū’ondõb pi’ds õigizt riekkõ. Teine juhatab sind mööda õiget teed. ▫ Otrs vada tevi pa pareizo ceļu. KK78b63; KK78a53
|
| kī’ldõ ¤57 vt kihlata ▫ saderināt |
klī’ḑõ ¤57 vi ringi hulkuda ▫ klīst - klī’ḑõb – piekslõb, kǟ’b immõrgouți hulgub – peksleb, käib ringi ▫ klīst – dauzās, staigā apkārt KK78a60
|
knū’ošõ ¤57 vi looderdada ▫ slaistīties - Ku sa mingizt tīedõ lǟ’d tī’emõ, set knū’ošõd. Kui sa mõnd tööd lähed tegema, ainult looderdad. ▫ Kad tu kādu darbu ej darīt, tikai slaisties. KK78a61
|
krǭ’põ ¤57 vt petta, tüssata ▫ krāpt > piettõ (a)- Krǭ’põb tūoizta, tūoizta rištīngtõ pietāb. Tüssab teist, teist inimest petab. ▫ Krāpj otru, otru cilvēku krāpj. KK78a62
|
kuo’ndõ 1 ¤57 vt hoiatada ▫ brīdināt - kuo’ndõ, algõ läkkõ hoiatada, ärgu mingu ▫ brīdināt, lai neiet
|
kū’opõ ¤57 vt harida, talitada, põetada ▫ kopt, aprūpēt > arīņtõ (b)- Sa kū’opõd siedā lapstā. Sa põetad seda last. ▫ Tu kop to bērnu. KK78a63
|
lū’otšõ 1 ¤57 vt painutada ▫ locīt - Tōvaz ka lū’otšõb pūḑi. Torm ka painutab puid. ▫ Vētra arī loka kokus.
|
lū’otšõ 2 ¤57 vi painduda ▫ locīties - Pū lū’otšõb kǭ’dkȭrdiņ mǭ’zõ ja i’lzõ. Puu paindub kahekorra maha ja üles. ▫ Koks divreiz nolokās lejup un augšup. Piškizt pūd lū’otšõbõd touvõ kä’dsõ ne’iku je’ldsõ. Väiksed puud painduvad tormi käes nagu elus. ▫ Mazi koki lokās vētrā kā dzīvi. KK78a75
|
ma’isõ ¤57 vt segada ▫ maisīt > sie’ggõ- Ma’isõb sīemnaigõ kǭ’jkõks. Segab sööki lusikaga. ▫ Maisa ēdienu ar karoti. KK78b1
|
mǟ’dõ ¤57 vi
(a) kihiseda ▫ mudžēt - Sūo mǟ’dõb ūškist. Soo kihiseb ussidest. ▫ Purvs mudž no čūskām.
(b) sassi minna ▫ samudžināties - jarā mǟ’dõn lānga sassi läinud lõng ▫ samudžinājies diegs; mǟ’dõnd ibūkst sassis juuksed ▫ savēlušies mati
- Lānga u’m mǟ’dõn. Lõng on sassis. ▫ Dzija ir samudžinājusies. Kīedõd mǟ’dõkst jarā. Köied läheksid sassi. ▫ Virves samudžinātos. Lānga u’m jarā mǟ’dõn, ä’b või sǭdõ sieldõks. Niit on sassi läinud, ei saa korda. ▫ Diegs ir samudžinājies, nevar atpiņķerēt vaļā. KK78b4
|
me’rdõ ¤57 vt mäletseda ▫ gremot, atgremot - Rištīng ä’b me’rd; a’ž ta sīeb ne’i lougõ, nǭļa pierāst kītõb, sa me’rdõd. Inimene ei mäletse; kui ta sööb nii aeglaselt, nalja pärast öeldakse, [et] sa mäletsed. ▫ Cilvēks negremo; ja viņš ēd tik lēni, pa jokam saka, [ka] tu gremo. 86a7
|
mē’rdõ ¤57 vt näljutada ▫ mērdēt, badināt > nǟlgastõ- Rištīng mē’rdõb, nǟlgastõb, la’z īegõ rujāks, või tūoizta mē’rdõb. Inimene näljutab ennast, nälgib, et jääks haigeks, või teist näljutab. ▫ Cilvēks mērdē, badina [sevi], lai kļūtu slims, vai mērdē citu. KK78b1
|
mǭ’dõ ¤57 vi mahtuda ▫ ietilpt, satilpt Mt19.11- Mǭilmõ ä’b mǭ’dõkst rǭntõd, mis vȯlks kēratõmõst. Maailma ei mahuks raamatud, mis tuleks kirjutada. ▫ Pasaulē nevarētu satilpt grāmatas, kas būtu jāsaraksta.
|
mo’utšõ ¤57 vt tõmmata, vedada ▫ maukt, vilkt > ē’ḑõ- Mo’utšõb kindõ kä’ddõ, sukā jalgõ, kibār pǟ’zõ, bikšõd jalgõ, kǟnga jalgõ. Tõmbab kinda kätte, suka jalga, kübara pähe, püksid jalga, kinga jalga. ▫ Uzmauc cimdu rokā, zeķi kājā, cepuri galvā, bikses kājā, kurpes kājā. KK78
|
mu’ldõ ¤57 vi jamada ▫ muldēt - Sa set mu’ldõd, rõkāndõd, mis ä’b ūo. Sa ainult jamad, räägid, mida ei ole. ▫ Tu tikai muldi, runā, kas nav. KK78
|
mu’ļḑõ ¤57 vi eksida ▫ nomaldīties - Ta mu’ļḑiz jarā mõtsõ. Ta eksis ära metsa. ▫ Viņš nomaldījās mežā. Rištīng u’m jarā mu’ļḑõn riek pǟldõst. Inimene on tee pealt ära eksinud. ▫ Cilvēks ir nomaldījies no ceļa.
|
nī’ḑõ ¤57 vt vihata ▫ nīst - Ta tūoizta nī’ḑõb, ä’b või nǟ’dõ. Ta vihkab teist, ei või näha. ▫ Viņš ienīst otru, nevar ieredzēt. KK78b6
|
prī’etsõ ¤57 vi rõõmustada ▫ priecāties - Ta prī’etsõb i’ļ sīe. Ta rõõmustab selle üle. ▫ Viņš priecājas par to. KK78b19
|
pū’ošõ ¤57 vt puhastada ▫ post - Siedā pū’ošõb, tī’eb pū’dõks. Seda puhastatakse, tehakse puhtaks. ▫ To uzpoš, notīra. KK78b20
|
rū’tšõ ¤57 vi
(a) toriseda ▫ ņurdēt
(b) möriseda, uriseda ▫ rūkt - Lūomõz rū’tšõb. Loom möriseb ▫ Dzīvnieks rūc. Pi’ņ ka rū’tšõb, u’rgstõb. Koer ka uriseb, uratab. ▫ Suns arī rūc, uzrūc. KK78b26
(c) nurruda ▫ murrāt - Kaš ka rū’tšõb urrā-urrā. Kass ka nurrub nurr-nurr. ▫ Kaķis arī murrā mur-mur. KK78b26
(d) põriseda ▫ dūkt - Pārmaz rū’tšõb. Parm põriseb. ▫ Dundurs dūc. KK78b26
(e) müdiseda, müriseda ▫ rūkt, drebēt - Ne a’iliztõ ne’i, ku mǭ rū’tšiz. Nad jooksid nii, et maa müdises. ▫ Viņi skrēja tā, ka zeme drebēja. Mašīnõd rū’tšõbõd. Masinad mürisevad. ▫ Mašīnas rūc. KK78a1; KK77 a
|
sē’ršõ ¤57 vi külastada ▫ ciemoties, sērst - Lǟ’b tuoiz jū’rõ sē’ršõm, la’z tuoi āndab jõ’vvõ sīedõ, jūodõ, si’z tuoi sīnda tsē’ņõb. Minnakse teise juurde külla, las teine annab head süüa, juua, siis teine sind võõrustab. ▫ Iet pie otra sērst, lai otrs dod labi paēst, padzert, tad otrs tevi cienā. KK78b27
|
slē’põ ¤57 vt kedagi teadmatuses hoida ▫ turēt kādu neziņā - Sa slē’põd tūoizta ne’i, ku tuoi rištīng ä’b või tieudõ, mis sa tī’ed. Sa hoiad teist teadmatuses nii, et teine inimene ei või teada, mida sa teed. ▫ Tu turi otru neziņā tā, ka otrs cilvēks nevar zināt, ko tu dari. KK78b31
|
slǭ’põ ¤57 vi janu tunda ▫ slāpt, just slāpes - Mi’nnõn slǭ’põb. Mul on janu. ▫ Man slāpst. KK78b31
|
smi’rdõ ¤57 vi haiseda ▫ smirdēt - Se smi’rdõb tabākõks. See haiseb tubaka järele. ▫ Tas smird pēc tabakas. Rǭ’ ä’b smi’rd, võib glä’bbõ ja pi’ddõ. Raha ei haise, võib peita ja hoida. ▫ Nauda nesmird, var noglabāt un turēt. KK78b31; KK78a21
|
so’vdõ ¤57 vi
(a) suitsuda, suitsu saada ▫ kūpināties, apkūpēt - La’z ta so’vdõg ja kuijõg. Las see saab suitsu ja kuivab. ▫ Lai tas kūpinās un žūst. KK78b32
(b) tahmuda ▫ apkvēpt |
spī’ḑõ ¤57 vi särada, paista ▫ spīdēt - Ku pǟva spī’ḑõb vie’d si’zzõl, si’z ta laistõb. Kui päike särab vees, siis see hiilgab. ▫ Kad saule spīd ūdenī, tad tas laistās. KK78b2
|
strū’ḑõ ¤57 vi kõduneda, pehkida ▫ trūdēt, trupt > trussõ, märgõ- Rǭziņ strū’ḑõb ažā, ku pī’ļõb kažīz sizāl. Vähehaaval pehkib asi, kui seisab märjas. ▫ Pamazām satrūd lieta, ja stāv slapjumā. Ǭ’rõn, je’l ī’dstī’d strū’ḑõb ja mǟrgandõb jarā. Riie, maja alatasa pehkib ja mädaneb ära. ▫ Drēbe, māja arvien satrūd un sapūst. KK78b36
|
sū’oḑõ ¤57 vt karistada ▫ sodīt - Sū’oḑõb rištīngtõ pūoga pierāst. Inimest karistatakse poja pärast. ▫ Cilvēku soda par dēlu. Ta sai lǟlamstiz sū’oḑtõd. Ta sai raskelt karistada. ▫ Viņš tika smagi sodīts. KK78b36
|
tī’kõ 1 ¤57 vt meeldida ▫ patikt > mīeltõ- Ī’dõn tī’kõb jemā, tuoizõn tidār. Ühele meeldib ema, teisele tütar. ▫ Vienam patīk māte, otram meita.
|
ti’rpõ ¤57 vi tuimaks jääda, tuimeneda ▫ tirpt - Ke’ž u’m jarā ti’rpõn, pȯ’ddõsõ ti’rpõb. Käsi on tuimaks jäänud, valutades tuimeneb. ▫ Roka ir notirpusi, sāpot tirpst. KK78b43
|
| tǭ’ndõ ¤57 vi taheneda ▫ sacietēt |
trī’etsõ ¤57 vt ajada, kihutada ▫ triekt, dzīt > a’jjõ 1- Tǟnda trī’etsõb ulzõ je’dspēḑõn. Teda kihutatakse välja [ja] ära. ▫ Viņu triec ārā [un] projām. KK78b44
|
trū’ḑõ ¤57 vi kõduneda, pehkida ▫ trūdēt, trupt > trussõ, märgõ- Pū trū’ḑõb. Puu pehkib. ▫ Koks trūd. KK78b44
|
tsī’ešõ ¤57 vt
(a) kannatada ▫ ciest - Ku si’nnõn pȯdūb, si’z rištīng tsī’ešõb. Kui sul valutab, siis inimene kannatab. ▫ Ja tev sāp, tad cilvēks cieš. KK78b45
(b) välja kannatada, taluda ▫ izturēt, paciest >kāndatõ- Siedā mitikš ä’b või tsī’ešõ. Seda ükski ei või taluda. ▫ To neviens nevar izturēt.
|
tū’oḑõ ¤57 va
(a) tohtida ▫ drīkstēt - tī’edõ tū’oḑõ teha tohtida ▫ drīkstēt darīt KK78b47
- Siedā ä’b tū’oḑ pūtõ. Seda ei tohi puutuda. ▫ To nedrīkst aiztikt. Hidroplānõd tū’oḑizt lindõ set pids seļļiži kūožidi, kus attõ sūrd viedūd. Vesilennukid tohtisid lennata vaid mööda selliseid kohti, kus on suur vesi. ▫ Hidroplāni drīkstēja lidot tikai pa tādām vietām, kur ir plaši ūdeņi. Sǟ’l ä’b tū’oḑiji jālgadõks mä’rrõ tī’edõ. Seal ei tohtivat jalgadega müra teha. ▫ Tur nedrīkstot ar kājām troksni taisīt. 152.2/10; E IE; J10
(b) julgeda ▫ iedrošināties |
ū’dõ 2 ¤57 vt
(a) kurnata ▫ kāst - semḑi ū’dõ piima kurnata ▫ kāst pienu
- Ma ū’diz vietā le’b marlõ. Ma kurnasin vett läbi marli. ▫ Es nokāsu ūdeni caur marli. Ū’d vi’ed le’bbõ! Kurna vesi läbi! ▫ Nokās ūdeni! KK78b50
(b) loputada, uhta ▫ skalot |
ū’kšõ ¤57 vt huigata ▫ ūjināt - vastõ ū’kšõ vastu huigata ▫ ūjināt pretī J11
- Ū’kšõbõd mõtsās. Huigatakse metsas. ▫ Ūjina mežā. KK78b50
|
| u’rbõ ¤57 vt puurida, õõnestada ▫ urbt, dobt |
va’idõ 1 ¤57 vt vahetada ▫ mainīt - jarā va’idõ ära vahetada ▫ apmainīt; rǭ’dõ va’idõ raha vahetada ▫ mainīt naudu; tā’giž va’idõ tagasi vahetada ▫ samainīt atpakaļ; ulzõ va’idõ välja vahetada ▫ nomainīt
- Va’idõb ī’dtuoizkõks mingi ažā ulzõ. Vahetatakse üksteisega mingi asi välja. ▫ Maina viens ar otru kādu lietu. Ma va’idõb eņtš ibīz ulzõ si’n nī’emõ vastõ. Ma vahetan oma hobuse sinu lehma vastu välja. ▫ Es mainu savu zirgu pret tavu govi. Sa vȯļļi va’idõn nāizta. Sa olevat vahetanud naist. ▫ Tu esot mainījis sievu. KK78b50; 502.2
|
| va’idõ 2 ¤57 vi vahetuda ▫ pārmainīties |
| va’ildõ ¤57 vi vahelduda ▫ mīties, mainīties = va’idlõ |
| va’indõ ¤57 vt vahendada ▫ būt par starpnieku |
vǭ’ikõ 2 ¤57 vt koguda ▫ vākt, krāt - viļļõ vǭ’ikõ varandust koguda ▫ krāt mantu 2Kr12.14
|
