¤54 -- Līvõkīel-ēstikīel-lețkīel sõnārōntõz

a’lgtõ ¤54 vt palgata, palka maksta ▫ algot
  • A’lgtõ – maksõ tīe je’dst midēgõst. Palgata – maksta töö eest midagi. ▫ Algot – maksāt kaut ko par darbu. 152.1 3
a’lmõldõ ¤54 vi odavneda ▫ kļūt lētākam
a’lmõltõ ¤54 vt odavdada ▫ padarīt lētāku, palētināt
a’ltõ ¤54 vt läita, süüdata ▫ aizdedzināt, iekurt
  • tūlda a’ltõ tuld süüdata ▫ aizdegt uguni; a’ltõb pirgkõks tu’l jū’rõ pistab pilpaga tule külge ▫ ar skalu iekur uguni KK77
  • Ǭ’jõ a’ltõb palām. Ahju pannakse põlema. ▫ Iekur krāsni. Ma a’ltõb tūlda, si’z līb sieldõm. Ma süütan tule, siis on valgus. ▫ Es iedegšu uguni, tad būs gaisma. 79.12; KK77
a’rtõ 2 ¤54 vt harutada ▫ ārdīt
  • Ma a’rtõb sukkõ. Ma harutan sukka. ▫ Es ārdu zeķi.
ä’bțõ ¤54 vt aidata ▫ palīdzēt
  • ä’bțõb ulzõ purgõ aidatakse välja purata [võrgust] ▫ palīdz purgāt [tīklus] KK78
  • Līvõd ī’t tȭitiz ä’bțõ mi’nnõn skūolrǭ’kõks. Liivi Liit lubas aidata mind koolirahaga. ▫ Lībiešu savienība solīja man palīdzēt ar skolas naudu. Līvõd ī’t mi’nnõn ä’bțiz ka. Liivi Liit aitas mind ka. ▫ Lībiešu savienība man arī palīdzēja. Mis se ä’bțõb? Mis see aitab? ▫ Ko tas līdz?
ä’gstõ ¤54 vt äestada ▫ ecēt
  • Ä’ggõks ä’gstõb mǭdõ. Äkkega äestatakse maad. ▫ Ar ecēšām ecē zemi. KK78
ba’ŗtõ ¤54 vt nuumata ▫ uzbarot
  • ēņtšta ba’ŗtõ ennast nuumata ▫ uzbaroties KK77a
  • Ta ba’ŗtõb si’ggõ lēbaks, la’z ta īegõ lī’ebizõks. Ta nuumab siga leivaga, et ta saaks lihavaks. ▫ Viņš uzbaro cūku ar maizi, lai tā [cūka] kļūtu trekna.
bo’ggõrtõ ¤54 vi bagerdada, süvendada ▫ bagarēt
  • Bo’ggõr bo’ggõrtõb. Bager bagerdab. ▫ Bagars bagarē.
dī’edõltõ ¤54 vt lunida ▫ diedelēt KK78a34
dõ’ŗžtõ ¤54 vt

(a) põrutada ▫ drebināt, tricināt
  • Bomb võib dõ’ŗžtõ aigīži, mis immõr sīe bomb attõ. Pomm võib põrutada ümbrust, mis selle pommi ümber on. ▫ Bumba var satricināt apkaimi, kas ap to bumbu ir. Ta u’m rǭz dõ’ržtõd. Ta on veidi põrunud. ▫ Viņš ir nedaudz jucis. 86.36
(b) kolistada ▫ grabināt
  • Blekkõ dõ’ŗžtõb. Plekki kolistatakse. ▫ Skārdu grabina. KK78a57
(c) väristada ▫ purināt, drebināt
  • I’bbi dõ’ŗžtõb eņtš nǭ’gõ. Hobune väristab oma nahka. ▫ Zirgs purinās [~ purina savu ādu]. KK78b52
drū’ošiņțõ ¤54 vt kindlustada ▫ apdrošināt > višīņtõ (c)
  • Rištīngtõ drū’ošiņțõb, la’z ta läkkõ pūoštõ, si’z sǭb īpiž maks. Inimest kindlustatakse, kui ta satub hätta, siis saab erilise maksu. ▫ Cilvēku apdrošina, ja viņš nonāk postā, tad saņem īpašu maksu. KK78a35
e’ḑštõ ¤54 vt esindada ▫ pārstāvēt
ē’ḑtõ ¤54 vt riietada, rõivastada ▫ ģērbt, apģērbt
  • ēņtšta ē’ḑtõ riietuda ▫ apģērbties; immõr ē’ḑtõ ümber riietada ▫ pārģērbt; vi’zzõ ē’ḑtõ riidesse panna ▫ saģērbt
  • Ku ē’ḑtõb, si’z viedāb ǭ’rõnd sälgõ. Kui riietatakse, siis pannakse riided selga. ▫ Kad ģērbj, tad velk drēbes mugurā. Ma ē’ḑtõb lapstā vi’zzõ (~ ǭ’rõnd si’zzõl). Ma riietan last kinni (~ riidesse). ▫ Es apģērbju bērnu (~ ieģērbju drēbēs). Jemā ē’ḑtõb lapstā. Ema riietab last. ▫ Māte ģērbj bērnu. KK78a36
ē’kõrtõ ¤54 vt heegeldada ▫ tamborēt
fe’ddõrtõ ¤54 vi vedrutada ▫ būt atsperīgam
gi’ļžtõ ¤54 vt

(a) helistada ▫ zvanīt
  • kiellõ gi’ļžtõ kella helistada ▫ zvanīt zvanu
(b) kõlistada ▫ skandēt, skandināt
  • kandlõ gi’ļžtõ kannelt kõlistada ▫ skandēt kokli
  • Ta gi’ļžtiz rǭ’dõ. Ta kõlistas raha. ▫ Viņš skandināja naudu.
glõ’bžtõ ¤54 vt lõgistada ▫ klabināt
  • ambidi glõ’bžtõ hambaid lõgistada ▫ klabināt zobus
gõ’ŗštõ ¤54 vt kõristada ▫ grabināt
  • Panāb krežīļ si’zzõl jernidi ja si’z gõ’ŗštõb. Pannakse korvi sisse herneid ja siis kõristatakse. ▫ Ieliek grozā zirņus un tad grabina. KK78a43
grä’bžtõ ¤54 vi krabistada ▫ čabināties
  • Īr grä’bžtõb. Hiir krabistab. ▫ Pele čabinās.
gru’ztõ ¤54 vt röstida ▫ grauzdēt
  • Kaffeztõ gruztõb padā sizāl tu’l pǟl, tǟnda siegūb, ta īeb brūnizõks ja si’z jovāb. Kohvi röstitakse pajas tule peal, teda segatakse, ta muutub pruuniks ja siis jahvatatakse. ▫ Kafiju grauzdē katlā uz uguns, to maisa, tā paliek brūna, un tad maļ. KK78a45
ī’diņțõ ¤54 vt ühendada ▫ savienot, apvienot
  • Või translatīv ja komitatīv ä’b vȯlkstõ ī’diņțõb ī’dõ nõtkõmõ? Kas tanslatiiv ja komitatiiv ei oleks ühendatavad ühte käändesse? ▫ Vai translatīvs un komitatīvs nebūtu apvienojami vienā locījumā? EA1.3
ī’dlistõ ¤54 vt

(a) võrdsustada ▫ pielīdzināt

(b) ühtlustada ▫ vienādot
i’gtõ ¤54 vi higistada ▫ svīst
  • jarā i’gtõn ku kalā mie’rsõ ära higistanud kui kala meres ▫ nosvīdis kā zivs ūdenī KK77a
  • Alā jūokš, īrgõd i’gtõ! Ära jookse, hakkad higistama! ▫ Neskrien, sāksi svīst! Lä’b u’m i’gtõn. Aken on higistanud. ▫ Logs ir aizsvīdis. 74.42
i’lz|nä’gțõ ¤54 vt ette näidata, üles näidata, selgitada ▫ parādīt priekšā, aprādīt, paskaidrot Ap9.22
i’mtõ ¤54 vt imetada ▫ zīdīt
i’ntõ ¤54 vt uinutada ▫ midzināt
ī’tiztõ ¤54 vt ühtlustada ▫ vienādot
ī’tõ ¤54 vt ühendada, liita ▫ savienot, apvienot
ja’gtõ ¤54 vt jaotada, osadeks jagada ▫ dalīt, izplatīt
  • ku’bbõ ja’gtõ kokku jaotada ▫ iedalīt kopā; ulzõ ja’gtõ välja jaotada ▫ izdalīt, izplatīt
jǭ’tõ ¤54 vt

(a) jahutada ▫ dzesēt
  • Trīn jǭ’tõb vietā lu’mkõks. Triin jahutab vett lumega. ▫ Trīne dzesē ūdeni ar sniegu. Jemā jǭ’tõb lapsõn sīemnaigõ. Ema jahutab lapsele sööki. ▫ Māte dzesē bērnam ēdienu.
(b) külmaks teha ▫ dzesināt
  • Alā jǭ’t tu’bbõ! Ära tee tuba külmaks! ▫ Nedzesini istabu!
jū’tõ 2 ¤54 vt tunda ▫ just > tundõ (b)
  • Ne’i ku rištīng jū’tõb. Nagu inimene tunneb. ▫ Kā cilvēks jūt. KK78b2
ka’dstõ ¤54 vt kadestada ▫ apskaust
ka’jtõ ¤54 vt kahjustada ▫ kaitēt, bojāt
kǟ’mõrtõ ¤54 vt vusserdada ▫ nemākulīgi strādāt, čakarēties = kämpiļțõ (b)
  • Set kǟ’mõrtõd. Sa] ainult vusserdad. ▫ [Tu] tikai čakarējies. Seļļi ažā u’m jarā kǟ’mõrtõd, u’m irm. Selline asi ära vusserdatud, hirm on. ▫ Tāda lieta ir sačakarēta, bailes ir. KK78a64; KK78b34
kǟ’tõ ¤54 vt jalutada, käitada ▫ vest pastaigā, staidzināt
  • ibīztõ, lapstā kǟ’tõ hobust, last jalutada ▫ staidzināt zirgu, bērnu
ke’ržtõ ¤54 vt käristada ▫ tarkšķināt
kie’ddõrtõ ¤54 vt kedrata, keerutada ▫ vērpt, vīt
  • Kīeta kie’ddõrtõb – mits kȭrdali ta u’m, mits kõrdõ at ī’dsku’bsõ. Köit kedratakse – mitmekeermeline see on, mitu keeret on üheskoos. ▫ Virvi vij – cik vijumos tā ir, cik vijumu ir kopā.
kie’vtõ ¤54 vt köhida ▫ klepot
  • Ku u’m kie’v, si’z u’m kie’vtõmõst. Kui on köha, siis tuleb köhida. ▫ Ja ir klepus, tad ir jāklepo. KK78a59
ki’ggõrtõ ¤54 vt tagant sundida ▫ urdīt, dīdīt
  • Kis tǟnda ki’ggõrtõb? Kes teda tagant sunnib? ▫ Kas viņu urda?
kī’ldõkstõ ¤54 vi kihluda ▫ saderināties
ki’ldziņtõ ¤54 vi kiliseda, tiriseda ▫ džinkstēt
  • Kīela ki’ldziņtõb. Kell kiliseb. ▫ Zvans džinkst. KK78a57
ki’vštõ ¤54 vi kivistuda ▫ pārakmeņoties
klä’bbõrtõ ¤54 vi logistada, kolistada ▫ klaudzināt
kle’ddõrtõ ¤54 vi jõlkuda ▫ slaistīties
  • kle’ddõrtõb immõrgouți jõlgub ringi ▫ slaistās apkārt KK78a59
kǭ’dštõ ¤54 vi kahelda ▫ šaubīties
  • Ta ä’b kǭ’dšt i’ļ sīe. Ta ei kahtle selles. ▫ Viņš par to nešaubās.
kǭ’gštõ ¤54 vi kaagutada, kõõrutada ▫ kladzināt ≈ kǭ’kštõ
  • Kanā kǭ’gštõb. Kana kaagutab. ▫ Vista kladzina.
ko’gtõ ¤54 vt proovida ▫ mēģināt
  • Ta ko’gtiz, kui tā’giž bro’utšiji ja kui kīeriji. Ta proovis, kuidas [auto] tagasi sõidab ja kuidas keerab. ▫ Viņš pamēģināja, kā [auto] brauc atpakaļ un pagriežas. 152.2
ko’ltõ ¤54 vi koolduda ▫ liekties
kǭ’tõ ¤54 vt

(a) kaotada ▫ pazaudēt
  • Polākõz kǭ’tiz eņtš veis. Poiss kaotas oma noa. ▫ Zēns pazaudēja savu nazi.
(b) kõrvaldada, hävitada ▫ novērst, likvidēt
  • jarā kǭ’tõ kõrvaldada ▫ novērst; ulzõ kǭ’tõ hävitada ▫ iznīcināt Ap13.19
  • Ta kǭtiz laps jarā. Ta kõrvaldas lapse ära. ▫ Viņa pazaudēja bērnu. KK78a62
ku’btõ ¤54 vt koguda ▫ savākt
ku’ddõrtõ ¤54 vi kudrutada ▫ rubināt (par rubeni) = ugārtõ
  • Te’ddõrz ku’ddõrtõb. Teder kudrutab. ▫ Rubenis rubina.
ku’ltõ ¤54 vt kulutada ▫ deldēt, tērēt
  • a’igõ ku’ltõ aega kulutada ▫ tērēt laiku; kengmidi ku’ltõ jalatseid kulutada ▫ deldēt apavus; rǭ’dõ ku’ltõ raha kulutada ▫ tērēt naudu; ulzõ ku’ltõ ära kulutada ▫ nodeldēt Mk5.26
  • Šnūor ku’ltõb pūdõ. Nöör kulutab puud. ▫ Virve deldē koku. KK78b28
ku’mtõ ¤54 vt kummutada ▫ sagāzt, apgāzt
  • Ta ku’mtõb rīst kumāliz. Ta kummutab riista kummuli. ▫ Viņš apgāž trauku otrādi. Ku’mt rǭz siedā paņņõ! Kummuta veidi seda pange! ▫ Pagāz drusku to spaini! KK78a63
kū’oḑõntõ ¤54 vt sirutada ▫ iztaisnot 2L17
kū’oḑštõ 1 ¤54 vt kohut mõista ▫ tiesāt
  • kū’oḑštõ kūolõm sǭņi surma mõista ▫ notiesāt uz nāvi Mt20.17
kū’oḑštõ 2 ¤54 vi kohut käia ▫ tiesāties
la’gtõ 1 ¤54 vt lahutada ▫ nošķirt, šķirot
  • lešti la’gtõ sorteerida lesti ▫ šķirot butes
  • Võižmõ lambõd kievāmstiz jarā la’gtõ. Võisime lambad kergesti ära lahutada. ▫ Varējām aitas viegli nošķirt. J13
la’gtõ 2 ¤54 vt

(a) laotada ▫ izklāt
  • li’ņdi la’gtõ linu nurmele laotada ▫ izklāt linus; ǭ’riņi la’gtõ riideid laotada ▫ izklāt drēbes; võrgidi la’gtõ võrke laotada ▫ izklāt tīklus
  • Ma la’gtõb, tī’eb ǭ’rõn vāldiņ laigāld pū pǟlõ või tarā pǟlõ. Ma laotan, teen riide laialt lahti puu peale või aia peale. ▫ Es izklāju, atveru drānu plati vaļā uz koka vai sētas. KK78a66
(b) katta ▫ segt, klāt
  • loudõ la’gtõ lauda katta ▫ klāt galdu; lo’vvõ la’gtõ voodit teha ▫ uzklāt gultu
  • Ku nūzõb i’lzõ, si’z u’m lovā la’gtõmõst vi’zzõ. Kui tõustakse üles, tuleb voodi kinni katta. ▫ Kad pieceļas, gulta ir jāsaklāj. Palāg u’m la’gtõd vi’zzõ. Lina on pandud [~ laotatud] kokku [~ kinni]. ▫ Palags ir saklāts. KK77 a; KK78
(c) levitada ▫ izplatīt
  • līvlizt ni’mmõ la’gtõ liivlaste nime levitada ▫ izplatīt lībiešu vārdu E I
(d) laiendada ▫ paplašināt

(e) laiutada ▫ plātīt, plest
  • ke’žži la’gtõ käsi laiutada ▫ plātīt rokas
  • Vaŗīkš la’gtiz tībidi. Vares ajas tiibu laiali ▫ Vārna izpleta spārnus. J12
la’igstõ ¤54 vi laiali minna, laiali laotuda ▫ izklīst, izklāties
la’igtõ ¤54 vt levitada ▫ izplatīt
le’bțõ ¤54 vt vihtuda, vihelda ▫ pērt (pirtī)
  • Le’bțõb ēņtšta. Viheldakse. ▫ Peras. Le’bțiz ēņtšta ne’iku nūor sindõn. Vihtus ennast nagu nooreks sündinud. ▫ Nopēra sevi kā no jauna piedzimušu. KK78a67
lē’ḑtõ 2 ¤54 vi lehte minna, lehtida ▫ salapot
  • Pū lē’ḑtõb. Puu läheb lehte. ▫ Koks salapo. Pūn lī’edõd lē’ḑtõbõd, īebõd vizāks, īebõd vaļmõks. Puu lehed lehivad, muutuvad kõvaks, saavad valmis. ▫ Kokam lapas lapo, kļūst cietas, gatavas. KK78a67
le’žgõldõ ¤54 vi läheneda ▫ tuvoties
le’žgõltõ ¤54 vt lähendada ▫ tuvināt
li’bžtõ ¤54 vi

(a) libastada ▫ paslīdēt
  • Jālga li’bžtõb. Jalg libastab. ▫ Kāja paslīd. Jegāl āigal sa võid sa’ddõ, li’bžtõ. Igal ajal sa võid kukkuda, libastada. ▫ Jebkurā laikā tu vari nokrist, paslīdēt. KK78a67; KK77 a
(b) liugu lasta ▫ slidināties
  • Sa li’bžtõd pi’ds jeijõ. Sa lased liugu mööda jääd. ▫ Tu slidinies pa ledu. KK78a69
li’gtõ ¤54 vt leotada ▫ mērcēt
  • ǭriņi li’gtõ pesu leotada ▫ mērcēt drēbes; rīstõ li’gtõ nõusid leotada ▫ mērcēt trauku; li’ņdi li’gtõ linu leotada ▫ mērcēt linus
  • Sa li’gtõd tǟnda, la’z ta li’ggõg. Sa leotad seda, et see liguneks. ▫ Tu mērcē to, lai tas izmirkst. KK78a68
lițīkšõ ¤54 vi naeru kihistada ▫ ķiķināt
lo’ddõrtõ ¤54 vi looderdada ▫ slaistīties, loderēt
lǭ’gstõ ¤54 vt

(a) lõhastada, lõhkuda ▫ šķelt, skaldīt
  • Pūḑi lǭ’gstõb kirrõks. Puid lõhutakse kirvega. ▫ Malku skalda ar cirvi.
(b) lahmata, lahmida ▫ slānīt
lo’mtõ ¤54 vt painutada ▫ locīt
  • Tūļ lo’mtõb tǟnda. Tuul painutab teda. ▫ Vējs to loka. KK78a70
ma’ddõrtõ ¤54 vt sättida ▫ sakārtot
  • Ta ma’ddõrtõb tǟnda, tī’eb riktigõks. Ta sätib seda, teeb õigeks. ▫ Viņš sakārto to, sataisa pareizu. KK78b1
ma’gḑistõ ¤54 vt magustada ▫ saldināt
mǟ’dõltõ ¤54 vt meenutada ▫ pieminēt, atcerēties
  • Mǟ’dõltõb tǟnda, ī’dstī’d mǟ’dlõb, rõkāndõb i’ļ tä’m. Mälestatakse teda, alatasa meenutatakse, räägitakse temast. ▫ Piemin viņu, atceras arvien, runā par viņu. KK78b4
mǟ’tõ ¤54 vt sasida, sassi või segi ajada ▫ samudžināt, mudžināt
  • Alā mǟ’t kīedõd jarā! Ära aja köisi segi! ▫ Nesamudžini virves!
mē’bõltõ ¤54 vt möbleerida ▫ mēbelēt
mē’rdiņtõ ¤54 vt näljutada ▫ mērdēt, badināt > nǟlgastõ
mī’eriņtõ ¤54 vt

(a) rahustada ▫ mierināt > armstõ
  • Ma mī’eriņtõb tǟnda sõnādõks, la’z ta vȯlkõ mī’erig. Ma rahustan teda sõnadega, et ta olgu rahulik. ▫ Es mierinu viņu ar vārdiem, lai viņš ir mierīgs. KK78b2
(b) lepitada ▫ samierināt >lieptõ
  • Ta mī’eriņtiz Jǭņ Pētõrõks. Ta lepitas Jaani Peetriga. ▫ Viņš samierināja Jāni ar Pēteri. KK78
mi’ggõrtõ 1 ¤54 vt sonkida, uuristada ▫ rakņāt, urbināt
mi’ggõrtõ 2 ¤54 vt õngitseda turska ▫ makšķerēt mencas (mar.)
mǭ’dtõ ¤54 vt mahutada, hõlmata ▫ uzņemt, ietilpināt
  • eņtšõ mǭ’dtõ enesesse haarata ▫ uzņemt sevī Mt19.12
mǭ’tõ ¤54 vt ohjeldada, tagasi hoida ▫ savaldīt
  • mǭ’tõ, louglizõks tī’edõ ohjeldada , aeglaseks teha ▫ savaldīt, padarīt lēnu KK78b3
  • Kǭŗapaint mǭ’tiz nī’emidi. Karjane ohjeldas lehmi. ▫ Gans savaldīja govis.
mȯ’jtõ ¤54 vt mõjustada, mõjutada ▫ ietekmēt
mõ’ŗžtõ ¤54 vt käristada ▫ tarkšķināt
mu’ļḑtõ ¤54 vt eksitada ▫ nomaldināt
  • Ta mu’ļḑtiz sīnda jarā mõtsõ. Ta eksitas su ära metsa. ▫ Viņš nomaldināja tevi mežā. KK78b3
mu’ļkiņtõ ¤54 vi lollitama ▫ muļķoties
  • Ta mu’ļkiņtõb si’nkõks ne’iku nūor pȯiškizõks. Ta lollitab sinuga nagu noore poisikesega. ▫ Viņš muļķojas ar tevi kā ar mazu puišeli. KK77b
mu’rtõ 1 ¤54 vt muretseda, soetada ▫ sagādāt, sarūpēt
  • sǭdõ mu’rtõ muretseda, soetada ▫ sarūpēt
  • Ta mu’rtiz sǭdõ mi’nnõn vajāgizt rǭntõzt. Ta muretses mulle vajaliku raamatu saamise eest. ▫ Viņš parūpējās dabūt man vajadzīgo grāmatu.
mu’rtõ 2 ¤54 vi

(a) muretseda, muret tunda ▫ raizēties
  • i’ļ tä’m mu’rtõ ~ tä’m pierāst mu’rtõ tema pärast muretseda ▫ raizēties par viņu KK78b47
  • Ku rištīng mu’rtõ pidāb, ta mu’rtõb eņtšõks, mu’rtõb i’ļ eņtš tīe. Kui inimene muretseb, ta muretseb omaette, muretseb oma töö pärast. ▫ Ja cilvēks tur rūpi, viņš raizējas savā nodabā, raizējas par savu darbu. Algid mu’rtigid! Ärge muretsege! ▫ Neraizējieties! KK78
(b) hoolitseda ▫ rūpēties
  • Ta mu’rtõb eņtš lapst je’dst. Ta hoolitseb oma laste eest. ▫ Viņš rūpējas par saviem bērniem.
na’ggõltõ ¤54 vt

(a) naelutada ▫ naglot
  • Naggõltõb, panāb na’ggõldõks vi’zzõ. Naelutatakse, pannakse naeltega kinni. ▫ Naglo, piesit ar naglām. Na’ggõltõd na’ggõlõks ra’j jālga vi’zzõ. Naelutad naelaga toolijala kinni. ▫ Ar naglu [tu] pienaglo krēsla kāju. KK78b4
(b) rautada ▫ apkalt = ta’ggõ (c)
  • Ibīz jālgad na’ggõltõb. Hobuse jalad rautatakse. ▫ Zirga kājas apkaļ.
na’ggõrtõ ¤54 vt naerutada ▫ smīdināt
nä’gțõ 1 ¤54 vt

(a) näidata, osutada ▫ rādīt
  • i’lzõ nä’gțõ üles näidata ~ esitada ~ avaldada ▫ uzrādīt ~ izrādīt ~ parādīt; riekkõ nä’gțõ teed näidata ▫ rādīt ceļu; tǟ’dõlpa’nmizt nä’gțõ tähelepanu osutada ▫ parādīt uzmanību; kä’dkõks nä’gțõ käega osutada ▫ rādīt ar roku
  • Ta nä’gțõb eņtš kīeldõ. Ta näitab oma keelt. ▫ Viņš rāda savu mēli. Opātiji nä’gțiz kǭrtõ pǟl siedā jo’ugõ. Õpetaja näitas kaardil seda jõge. ▫ Skolotājs parādīja uz kartes to upi. Ta nä’gțõb suormkõks riekkõ. Ta näitab sõrmega teed. ▫ Viņš ar pirkstu rāda ceļu. Kil ma si’nnõn nä’gțõb! Küll ma sulle näitan! ▫ Gan es tev rādīšu! KK77 a; KK78.3
(b) ilmutada ▫ atklāt, parādīt Fl3.15
nä’gțõ 2 ¤54 vi

(a) näida ▫ šķist, likties
  • mi’nnõn nä’gțõb, ku… mulle näib, et… ▫ man šķiet, ka…
  • Ta nä’gțõb rujā vȯlmõ. Ta näib haige olevat ▫ Viņš šķiet esam slims. Nä’gțõb, ku ta jemīņ ä’b tu’l. Näib, et ta enam ei tule. ▫ Šķiet, ka viņš vairs neatnāks.
(b) ilmuda ▫ parādīties
  • Ta nä’gțiz mi’nnõn u’nsõ. Ta ilmus mulle unes. ▫ Viņš parādījās man sapnī.
ni’ggõrtõ ¤54 vt rikkuda ▫ sabojāt
  • Ni’ggõrtõb vȯzā jarā, vȯzā īeb šnärbõlõks, ī’edtõd ouklimi. Rikub liha ära, liha muutub ära närituks, auklikuks lõigatuks. ▫ Sabojā gaļu, gaļa paliek saplucināta, sagraizīta caurumos. KK78b26
nī’gõrtõ 1 ¤54 vt vastikuks teha, ära narrida ▫ padarīt pretīgu
  • Ta nī’gõrtõb vȯzā jarā. Ta teeb liha vastikuks. ▫ Viņš padara gaļu pretīgu.
nī’gõrtõ 2 ¤54 vi jälestust tekitada ▫ izraisīt pretīgumu
  • Ta nī’gõrtõb set. Ta tekitab vaid jälestust. ▫ Viņš tikai izraisa pretīgumu. KK78b6
ni’mtõ ¤54 vt nimetada, kutsuda ▫ dēvēt, saukt
  • Ta ni’mtiz eņtš pūoga Pētõrõks. Ta nimetas oma poja Pētõriks. ▫ Viņš nosauca savu dēlu par Pēteri. Ta ni’mtõb mīnda, nutāb. Ta kutsub mind, hüüab. ▫ Viņš dēvē mani vārdā, sauc. KK78b6
nõ’vtõ 1 ¤54 vt

(a) arutada ▫ spriest
  • Siedā ve’l u’m nõ’vtõmõst. Seda peab veel arutama. ▫ Tas vēl ir jāapspriež. Mēg nõ’vtõm kǭ’dskiņ, si’z je’mmitõt võib kovālõzt ku’bbõ nõ’vtõ. Me arutame kahekesi, siis võib rohkem tarkust kokku arutada. ▫ Mēs divatā spriežam, tad vairāk gudrības var saspriest. KK78b68
(b) kavatseda, plaanida ▫ plānot, gatavot
nõ’vtõ 2 ¤54 vi

(a) nõu või aru pidada ▫ apspriesties
  • Nõ’vtõb ī’ž eņtšõks, mõtlõb. Peab aru omaette, mõtleb. ▫ Apspriežas pats ar sevi, domā. KK78b5
(b) taotleda ▫ tiekties, pieprasīt
  • Nõ’vtõgõm sīe tagān! Taotlegem seda! ▫ Pieprasīsim to [~ tieksimies pēc tā]! 14Ro19
ǭ’miļtõ ¤54 vi ameleda ▫ flirtēt
  • Neitst ǭ’miļtõb pūošõdõks. Tüdruk ameleb poistega. ▫ Meita flirtē ar puišiem.
ǭ’ntõ ¤54 vt kahandada (kudumisel), silmi kokku võtta ▫ noraukt (adot), savilkt valdziņus, tīkla acis
  • va’ddõ ǭ’ntõ noota kahandada ▫ noraukt vadu (aužot)
  • Ta ǭ’ntõb kīndazt. Ta kahandab kinnast. ▫ Viņš norauc cimdu. Ǟma īrgõb ǭ’ntõ sukkõ. Ema hakkab sukka kahandama. ▫ Māte sāk sašaurināt zeķi.
o’vstõ ¤54 vt austada ▫ cienīt, godāt ≈ ouvstõ, = o’vtõ
  • Ta väggi o’vstiz eņtš va’nbiži. Ta väga austas oma vanemaid. ▫ Viņš ļoti cienīja savus vecākus.
o’vtõ ¤54 vt austada ▫ cienīt, godāt = ouvstõ, o’vstõ
õ’bdõtõ ¤54 vt hõbetada ▫ apsudrabot
õ’ŗštõ ¤54 vt

(a) kallale ässitada ▫ rīdīt
  • Ta õ’ŗštõb pi’ņņõ. Ta ässitab koera kallale. ▫ Viņš rīda suni. Ta õ’ŗštiz tuoiz rištīng pǟlõ pi’ņ. Ta ässitas teise inimese peale koera. ▫ Viņš uzrīdīja otram cilvēkam suni. KK78
(b) õrritada ▫ kaitināt
  • Ta õ’ŗštõb pi’ņņõ sovāks. Ta õrritab koera kepiga. ▫ Viņš kaitina suni ar spieķi.
pe’bbõrtõ ¤54 vt kobestada ▫ irdināt
pī’egiļtõ ¤54 vi õitsil olla ▫ būt pieguļā
  • Ta pī’egiļtõb i’bbiztõks. Ta on hobustega õitsil. ▫ Viņš ar zirgiem ir pieguļā.
pī’kštõ ¤54 vi piiksuda ▫ pīkstēt
  • Lūomõz pī’kštõb pī’-pī’-pī’. Loom piiksub pii-pii-pii. ▫ Dzīvnieks pīkst pī-pī-pī. KK78b15
pi’mdiņtõ ¤54 vi varjutada ▫ aptumšoties
  • Pǟva pi’mdiņtõb, tī’eb ēņtšta pi’mdõks. Päike varjutab, teeb ennaast pimedaks. ▫ Saule aptumšojas, padara sevi tumšu. KK78b14
pi’mdõntõ ¤54 vt pimendada ▫ aptumšot
pǭ’gstõ ¤54 vt lüdida ▫ lobīt
  • Pu’bḑi pǭ’gstõb, jernidi pǭ’gstõb pan pǟlõ. Ube lüditakse, herneid lüditakse pannile. ▫ Pupas loba, zirņus loba uz pannas. KK78b18
põ’rtõ ¤54 vt põrutada ▫ tricināt KK78
  • Alā põ’rtõ, arābõb jarā! Ära põruta, laguneb ära! ▫ Netricini, izjuks! KK78
pū’dstõ ¤54 vt puhastada ▫ tīrīt
pu’dtõ ¤54 vt pudistada, murendada ▫ drupināt
  • Pu’dtõb leibõ sēmḑa si’zzõl, si’z pierāst rīpõb. Pudistatakse leiba piima sisse, siis pärast rüübatakse. ▫ Drupina maizi pienā, tad vēlāk strebj. KK78b21
pu’gtõ ¤54 vt ajada, pista ▫ bāzt, vērt
  • Lānga pu’gtizt nõ’ggõlõn tagān. Lõng pisteti nõelale taha. ▫ Dziju ievēra adatā. Kummiš kilgsõ vȯ’ļt kakš oukõ, sīņ pu’gtiz kieud si’zzõl. Kummaski küljes oli kaks auku, sinna pisteti köis sisse. ▫ Katrā sānā bija divi caurumi, tajos ievēra virvi. Pu’gt si’zzõl! Pista sisse! ▫ Bāz iekšā! 151.1/20; 151.1/18; KK78b20
pu’ļțõ ¤54 vt purega toita ▫ barot ar ņammu
  • Jemā pu’ļțiz lapstā pu’ļkõks. Ema toitis last purega. ▫ Māte baroja bērnu ar ņammu. KK78b20
pū’ojtõ ¤54 vt

(a) asutada ▫ dibināt K88

(b) põhjendada ▫ pamatot
pū’ontõ ¤54 vt

(a) tuisata ▫ putināt
  • vi’zzõ pū’ontõ kinni tuisata ▫ aizputināt
  • Tōvaz pū’ontiz ne’i je’n jȭgța tu’bbõ. Torm tuiskas nii palju liiva tuppa. ▫ Vētra saputināja tik daudz smilšu istabā. Riek vȯ’ļ vi’zzõ pū’ontõd. Tee oli kinni tuisanud [~ tuisatud]. ▫ Ceļš bija aizputināts. 79/2
(b) raisata, pillata ▫ izputināt, izšķērdēt
pū’stõ ¤54 vt pühkida ▫ slaucīt
  • jaļgi pū’stõ jalgu pühkida ▫ noslaucīt kājas; na’nnõ pū’stõ nina pühkida ▫ noslaucīt degunu; kūjaks pū’stõ kuivaks pühkida ▫ noslaucīt sausu; tu’bbõ pū’stõ tuba pühkida ▫ izslaucīt istabu; kǭrandt pū’stõ hoovi pühkida ▫ izslaucīt sētu
  • Pū’st sū pūdõks! Pühi suu puhtaks! ▫ Noslauki muti! Ma pū’stiz põrm jarā. Ma pühkisin tolmu ära. ▫ Es noslaucīju putekļus. KK77 a
rī’estõ ¤54 vi

(a) innustuda ▫ iedvesmoties, aizrauties 2L26

(b) innelda, kiimelda ▫ meklēties, riestot
sa’ddõltõ ¤54 vt saduldada ▫ seglot
sä’ltõ 1 ¤54 vt laduda, seada ▫ kraut
  • ulzõ sä’ltõ tühjaks laduda ▫ izkraut; vaļmõks sä’ltõ valmis seada ▫ sakraut gatavu 2L30
si’dtõ ¤54 vt seostada ▫ saistīt, savienot
slo’bbõrtõ ¤54 vt

(a) soperdada ▫ ķēpāties
  • Sa set slo’bbõrtõd, se mit midāgõst ä’b ūo, mis sa tī’ed. Sa vaid soperdad, see pole mitte midagi, mis sa teed. ▫ Tu tikai ķēpājies, tas nekas nav, ko tu dari. KK78b31
(b) lobistada ▫ pļeckāt
  • Sa kǭjkõks ka set slo’bbõrtõd sīemnaigõ. Sa lusikaga ka ainult lobistad sööki. ▫ Tu ar karoti arī tikai pļeckā ēdienu.
(c) lürpida, luristada ▫ strēbt
so’vtõ ¤54 vt

(a) tahmata ▫ nokvēpināt

(b) suitsetada ▫ smēķēt = smēkõ, tū’gtõ (b)
sõ’ņțõ ¤54 vt laimata ▫ apmelot
  • Tūoizta sõ’ņțõb, rõkāndõb, mis ä’b ūo. Teist laimatakse, räägitakse, mida pole. ▫ Otru apmelo, runā, kas nav. KK78b27
spī’etõ ¤54 vi peret heita, sülemleda ▫ spietot
  • Ne spī’etõbõd. Nad heidavad peret. ▫ Viņas spieto.
stǭ’stõ ¤54 vt vesta ▫ stāstīt > nīžõ
  • Tuoi stǭ’stõb tä’mmõn, mis ta ä’b ūo nǟ’nd, kūlõn. Teine vestab talle, mis ta ei ole näinud, kuulnud. ▫ Otrs stāsta viņam, ko viņš nav redzējis, dzirdējis. KK78b35
su’gtõ ¤54 vi sigida ▫ vairoties
sve’itõ ¤54 vt õnnistada ▫ svētīt
  • si’zzõl sve’itõ sisse õnnistada ▫ iesvētīt
tǟ’ntõ 1 ¤54 vt

(a) tähendada ▫ nozīmēt
  • Mis Lōrm ni’m tǟ’ntõb? Mis Lōrmi nimi tähendab? ▫ Ko Lorumu nosaukums nozīmē? 152.2/12
(b) märgistada ▫ apzīmēt Ap13.48
tǟ’ntõ 2 ¤54 vi viidata, vihjata ▫ norādīt
  • Mis pǟl ta tǟ’ntõb? Millele ta vihjab? ▫ Uz ko viņš norāda? KK78b48
tǟ’tõ ¤54 vt

(a) joonistada ▫ zīmēt
  • Lä’b kīlmatõb vi’zzõ, sǟ’l kuņštnikā tǟ’tõb nēḑi rūožidi. Aken külmub kinni, seal kunstnik joonistab neid roose. ▫ Logs aizsalst, tur mākslinieks zīmē tās rozes. PK88.12
(b) märgistada ▫ atzīmēt
  • Ma tǟ’tõb tǟnda, kui tǟnda tīedab, mis se u’m pa ažā. Ma märgistan seda, kuidas seda teatakse, mis asi see on. ▫ Es atzīmēju to, kā to zina, kas tā ir par lietu. KK78b48
(c) tähistada ▫ apzīmēt
tī’esiņtõ ¤54 vt kohut mõista ▫ tiesāt > kū’oḑštõ
  • Ta sǭb tī’esiņtõd. Tema üle peetakse kohut. ▫ Viņu tiesā. KK78b42
ti’gtõ 1 ¤54 vt

(a) toetada, nõjatada ▫ atbalstīt, atsliet
  • Ma ti’gtiz āirõd vastõ laijõ. Ma toetasin aerud vastu paati. ▫ Es atslēju airus pret laivu.
(b) toetada, aidata ▫ atbalstīt, palīdzēt
ti’gtõ 2 ¤54 vt pahaseks teha, vihastada ▫ nokaitināt, sadusmot
tū’gtõ ¤54 vt

(a) pahvida ▫ kūpināt
  • pīpõ tū’gtõ piipu pahvida ▫ kūpināt pīpi
(b) suitsetada ▫ smēķēt Poulīn = smēkõ, so’vtõ
tuo’dstõ ¤54 vt tõestada ▫ pierādīt, apliecināt
  • alīzkerrõ tuo’dstõ allkirja tõestada ▫ apliecināt parakstu
ulz|la’gtõ ¤54 vt eraldada ▫ atdalīt
u’mmistõ ¤54 vt

(a) omandada ▫ iemantot, iegūt

(b) omistada ▫ piedēvēt
u’ņštõ 1 ¤54 vt unistada ▫ sapņot E3 a = uņīkšõ (a)
u’ņštõ 2 ¤54 vt unustada ▫ aizmirst = u’nnõ 1
  • Ma u’ņštiz jarā. Ma unustasin ära. ▫ Es aizmirsu. KK78b48
u’rbiņțõ ¤54 vt puurida, uuristada ▫ urbt, urbināt
  • U’rbiņțõb u’rbõks mingizt rīstõ. Puuritakse oherdiga mingit riista. ▫ Urbj ar svārpstu kādu trauku. KK78b49
va’gtõ ¤54 vt mullata ▫ vagot, rušināt
  • na’ggiri va’gtõ kartuleid mullata ▫ rušināt kartupeļus
va’itõ 1 ¤54 vt kaaluda ▫ svērt, apsvērt
  • Va’itigid mi’nnõn ī’d pūnda sūolõ! Kaaluge mulle üks pund soola! ▫ Nosveriet man pudu sāls!
va’itõ 2 ¤54 vt uputada ▫ gremdēt
  • Kuo’ig sai jarā va’itõd. Laev uputati. ▫ Kuģis tika nogremdēts.
va’itõ 3 ¤54 vt taga kiusata ▫ vajāt
va’ltõ ¤54 vt pleegitada ▫ balināt
va’ļštõ ¤54 vt segada, läbi segada ▫ maisīt, kulstīt > sie’ggõ
  • Rokkõ va’ļštõd padās kǭ’jkõks, la’z ta jǭ’dõg. Suppi segad potis lusikaga, et see jahtuks. ▫ Zupu maisi katlā ar karoti, lai tā atdziest. KK78b51
va’ntõ ¤54 vt

(a) vanutada ▫ velt
  • Jālgadõks va’ntõb vie’d sizāl va’dmaltõ, set strēmpõb mūndakõrd. Jalgadega vanutatakse vees vatmanit, ainult trambitakse mõnikord. ▫ Ar kājām veļ ūdenī vadmalu, tikai pamīda kādu reizi. Va’ntõb ǭ’rõnd sangdõks. Riided vanutatakse paksuks. ▫ Drēbes saveļ biezas. KK78b37; KK78b51
(b) tümitada ▫ dunkāt, dauzīt
  • Ku ta sīnda va’ntõb, si’z ta kīskõb un dukārtõb, ī’dstī’d dukārtõb. Kui ta sind tümitab, siis ta kisub ja togib, alatasa togib. ▫ Kad viņš tevi dauza, tad viņš plēš un dunkā, arvien dunkā. KK78
va’ŗtõ 1 ¤54 vt peita, varjata ▫ slēpt
  • Vaŗtõb, sǭrgõb ēņtšta, u’m vǭŗ alā. Peidab, hoiab ennast, on varjul. ▫ Slēpj, sargā sevi, ir slēpnī. KK78b51
va’ŗtõ 2 ¤54 vi nõrgaks jääda ▫ novārgt
vǟ’gõrtõ ¤54 vt tuuseldada ▫ vārtīt
  • Tūoizta vǟ’gõrtõd, ruļļõd tǟnda pi’ds mǭdõ, ä’d ānda armõ. Teist tuuseldad, rullid mööda maad, ei anna rahu. ▫ Otru vārti, rullē pa zemi, neliec mierā. KK78
vä’gtõ ¤54 vt väetada ▫ mēslot
  • Panāb lī’ebiztõ, sittõ mǭ pǟlõ, si’z vä’gtõb. Pannakse rammu, sõnnikut maha, siis väetatakse. ▫ Liek treknumu, mēslus uz zemes, tad mēslo. Ilmõ vä’gtõmõt ä’b kazā. Ilma väetamata ei kasva. ▫ Bez mēslošanas neaug. Mǭdõ vä’gtõb sitāks, mudāks. Maad väetatakse sõnnikuga, adruga. ▫ Zemi mēslo ar mēsliem, jūras mēsliem.
vǟ’rgtõ ¤54 vt orjastada ▫ nospiest verdzībā
vä’ztõ ¤54 vt väsitada, rammestada ▫ nogurdināt
  • Ma tǟnda vä’ztiz. Ma väsitasin teda. ▫ Es viņu nogurdināju. KK78
ve’gtõ ¤54 vi

(a) püüda, pürgida ▫ censties, tiekties

(b) ihaldada ▫ tīkot
  • Ne ve’gtõbõd mi’n jeng tagān. nad tahavad mu hinge. ▫ Viņi tīko pēc manas dvēseles.
(c) varitseda, luurata ▫ spiegot
  • ve’gtõs tä’m tagān tema järele luurates ▫ izspiegojot viņu Lk20.20
ve’ržtõ ¤54 vt väristada ▫ drebināt
vi’btõ ¤54 vi vibutada ▫ cilāties
  • Äl vi’btiz i’lzpēḑõn ja mǭ’zpēḑõn. Häll vibutas ülespoole ja allapoole. ▫ Šūpulis cilājas augšup un lejup. 151.1/19
vie’ntõ 1 ¤54 vt

(a) venitada ▫ stiept
  • jarā vie’ntõ ära venitada ▫ sastiept
  • Sǟlga vie’ntiz jarā. Selja venitas ära. ▫ Sastiepa muguru. Ta vie’ntiz nabā kūožõst ulzõ. Ta venitas naba paigast ära. ▫ Viņš sastiepa nabu. KK78
(b) ringutada ▫ staipīt
  • Ku pi’ņ nūzõb i’lzõ, si’z ta ēņtšta vie’ntõb. Kui koer tõuseb üles, siis ta venitab ennast. ▫ Kad suns pieceļas, tad viņš izstaipās. Ta nūziz i’lzõ ja kōgiņ vie’ntiz ēņtšta. Ta tõusis üles ja ringutas kaua. ▫ Viņš piecēlās un ilgi staipījās. KK78b69
(c) sirutada ▫ izstiept
  • kätā vie’ntõ kätt välja sirutada ▫ izstiept roku
  • Si’z gūogõ izā vie’ntõb ka’ggõl je’ddõpēḑõn ja pūškõb. Siis isahani sirutab kaela ettepoole ja susiseb. ▫ Tad zostēviņš izstiepj kaklu uz priekšu un šņāc. 79/2
vie’ntõ 2 ¤54 vi vedeleda ▫ gulšņāt
  • lovāl vie’ntõ voodis vedeleda ▫ gulšņāt gultā J20
vie’rtõ ¤54 vt loputada, solgutada ▫ skalot
vi’ggõltõ ¤54 vt

(a) puurida ▫ urbt

(b) torgata ▫ durt
  • Ta vi’ggõltõb oukõ nǭskiļõks. Ta torkab augu naaskliga. ▫ Viņš dur caurumu ar īlenu. KK78b59
vi’ltõ ¤54 vt tüssata ▫ krāpt, pievilt
  • Sa vi’ltõd tūoizta rištīngtõ rǭ’kõks. Sa tüssad teist inimest rahaga. ▫ Tu piekrāp otru cilvēku ar naudu. KK78b62
vī’sõltõ ¤54 vi udutada (vihma), tibutada ▫ smidzināt, līņāt
  • Vī’sõltõb ī’dstī’d. Udutab alatasa. ▫ Vienā laidā smidzina. KK78
vǭ’dstõ ¤54 vt tuisata ▫ puteņot
  • Lu’m vǭ’dstõb touvõ kä’dsõ. Lumi tuiskab tormi käes. ▫ Sniegs puteņo vētrā. Tōvaz u’m vǭ’dstõn lu’mvǭ’didi. Torm on tuisanud lumehangi. ▫ Vētra ir saputinājusi kupenas. KK78
vǭ’tõ 1 ¤54 vt vahatada ▫ vaskot
vǭ’tõ 2 ¤54 vt vahustada, vahule lüüa ▫ putot, kult putas
  • Vǭ’tõb, la’z šūmõd vȯlkõd, la’z ta vȯlk šūmsõ. Vahustatakse, et vaht oleks, et see oleks vahul. ▫ Puto, lai ir putas, lai tas ir putās. KK78b70
vǭ’tõ 3 ¤54 vi vahutada, kobrutada ▫ putot, putoties
  • Vȯ’llõn ka u’m vǭ’, īrgõb vǭ’tõ. Õllel kah on vaht, hakkab vahutama. ▫ Alum arī ir putas, sāk putot. KK78b70
võ’iltõ ¤54 vi vehkida, lehvitada ▫ vicināties, māt
  • kabātǭrõnõks võ’iltõ taskurätiga lehvitada ▫ vicināties ar kabatas lakatiņu
võ’ltõ ¤54 vt lummata, ära nõiduda ▫ noburt, apburt
  • Se lēbakukīļ u’m vȯnd võ’ltõd. See leivapäts on olnud nõiutud. ▫ Tas maizes kukulis ir bijis noburts.
zī’mtõ ¤54 vt joonistada ▫ zīmēt = zī’mõ 1

 

 

EsileheleUz galveno lapu


LIV  ET  LV  Kogu tekst / Viss teksts

 

 

 


Līvo kultūr sidām       Universitas Tartuensis     Latviešu valodas aģentūra